latvijaspirts.lv
      
2024. gada 29. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Vaniļa


 Vaniļas orhodeja, smaržīgā vaniļa - Vanilla Planifolia, Vanilla Tahitensis, Vanilla pompona

Šī orhideja (Vanilla planifolia jeb smaržīgā vaniļa) ir vienīgā vairāk nekā 20 000 orhideju sugu vidū, no kuras tiek iegūts kaut kas ēdams.

 Vaniļas pāksts ir garšviela, ko iegūst no vienīgā ēdamā Liānu ģints, Orhideju dzimtas auga – Vaniļas Orhidejas.
 Ir trīs galvenās šķirnes, ko izdala - Vanilla Planifolia, Vanilla Tahitensis, Vanilla pompona. Visplašāk pazīstamā šķirne ir Vanilla Planifolia – pazīstama arī kā Madagaskaras vai Burbonas vaniļa.  
 Vaniļas dzimtene ir Meksika. Eiropa Vaniļas pākstis iepazina 16. gadsimta sākumā, konkrētāk 1520. gadā kad spāņu jūrasbraucējs Hernans Kortezs tās atveda no Amerikas.

 No stāda iestādīšanas brīža paiet aptuveni 3 gadi, līdz vaniļas orhideja ir gatava dot augļus. Katrs ziediņš kas uzzied tikai reizi gadā tiek apputeksnēts ar rokām 5-6 stundu laikā pēc uzziedēšanas. Tad ir vajadzīgi aptuveni 9 mēneši, lai izaugtu pati vaniļas pāksts. Kad vaniļas pākstis tiek novāktas, paiet vēl vismaz 2-3 mēneši līdz vaniļas pākstis fermentācijas procesa rezultātā iegūst mums zināmo, raksturīgo izskatu un smaržu.
 Aromātiskajai vaniļas pākstij nav nekāda sakara ar vanilīnu vai vanilīna cukuru vai vaniļas esenci, kurā ir iejaukta laboratorijā iegūta sintētiska viela, kas tikai māna mūsu garšas kārpiņas. Kurš reiz pamēģinājis īstās vaniļas aromātu un garšu, nekad vairs neatgriezīsies pie vanilīna, vanilīna cukura vai vaniļas esences!

Vaniļas vēsture

Vaniļas dzimtene ir Meksika. Jau 15. gs. sākumā totonaki indiāņi Meksikā izmantoja vaniļas augus. Tos pievienoja šokolādes dzērienam, lai kompensētu kakao pupiņu rūgtumu. Rezultātā tika iegūts spēcinošs, uzmundrinošs un garšīgs šokolādes dzēriens. Leģenda vēsta, ka 1520. gadā acteku valdnieks Montesuma ar šo dzērienu esot cienājis spāņu konkistadoru Ernanu Kortesu, kurš pēc tam kakao pupiņas un vaniļas pogaļas ievedis Eiropā. Karsta šokolāde ar vaniļas garšu Eiropas galmos kļuva par modes dzērienu, bet tikai 1602. gadā karalienes Elizabetes I aptiekārs Hjū Morgans ieteica vaniļu izmantot plašāk. 18. gadsimtā vaniļu sāka pievienot alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai un parfimērijas izstrādājumiem.

Līdz pat 19. gadsimta vidum galvenā vaniļas ražotājvalsts bija Meksika, jo vaniļu nekādi neizdevās ieaudzēt citās zemēs. Pats augs izauga, bet neveidojās augļi, jo tikai Meksikā bija īpaša bite, kas spēja apputeksnēt vaniļu. Tā kā vaniļas ziedi atveras tikai vienu dienu, Meksikas bitēm talkā nāk īpašas sugas kolibri. Tikai 19. gadsmita četrdesmitajos gados izdevās mākslīgi apputeksnēt vaniļas ziedu, tādējādi paverot iespēju vaniļu audzēt arī ārpus Meksikas.

Mūsdienās lielākās vaniļas ražotājas ir Reinjonas, Madagaskaras, Maurīcijas un Seišelu salas. Runā, ka šo salu vaniļas plantācijas esot cēlušās no viena vienīga spraudeņa, kas Reinjonā esot ticis ievests no Parīzes botāniskā dārza.

 Vaniļa – tropu orhidejas pākstiņas ar visiem pazīstamo reibinoši saldo aromātu. Par labāko un kvalitatīvāko tiek uzskatīta Madagaskaras Bourbon vaniļa. Kvalitatīvai vaniļas pākstij jābūt ar bagātīgu, izteiksmīgu smaržu, spīdīgai, tādai kā mazliet ieeļļotai pēc izskata, dažkārt to var klāt balti vanilīna kristāli; nekādā gadījumā nepērciet sausas, sabirzušas vai trauslas pākstis, kas tikpat kā nesmaržo vai to smaržai nāk līdzi tāds kā tabakas dūmu aromāts. Glabājiet vaniļu tumšā, vēsā vietā(bet ne ledusskapī!, jo tad tā sacietē un kristalizējas), cieši noslēgtā plastmasas vai stikla traukā, lai tā neizžūst pārmēru. Lieto vaniļu sekojošā veidā: pārgrieziet pākstiņu gareniski uz pusēm, ar naža neaso malu pārbrauciet pār pāksts iekšpusi visā garumā, tādejādi izkasot laukā melnas, sīkas sēkliņas. Tās pievienojiet desertiem vai konditorejas izstrādājumiem saskaņā ar recepti – un novērtējiet, kāda fantastiska atšķirība ir starp īstu vaniļu un sintētisku vanilīnu! Bet arī miziņu nemetiet laukā – ielieciet to traukā ar cukuru, tēju vai kafiju, cieši noslēdziet un paturiet pāris nedēļas: un Jums būs īsts vaniļas cukurs, labāks un krietni lētāks par dažu labu veikala variantu, vai aromatizēta kafija vai tēja, kuru baudot, ikdiena pārvēršas svētkos.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties