latvijaspirts.lv
      
2024. gada 29. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Gurķi eksotiskie


 

Āfrikas gurķis (Cucumis africanus) var izaugt līdz 5 m garš. Stublājs ir ar rupjiem, baltiem matiņiem, parasti ložņājošs, bet rāpjas arī pa balstiem. Dzeltenajiem ziediem ir zaļas dzīslas, zaļdzeltenajiem augļiem – ezim līdzīgas adatas. Āfrikas gurķi var būt divējādi: mazi, elipsveida, rūgti un indīgi (rūgto garšu rada alkaloīds kukurbitacīns), kā arī ēdami (kad nogatavojušies), lieli, cilindriski, bez rūgtuma. Savvaļā eksotiskie augi sastopami Dienvidāfrikā, Namībijā, tur tradicionālajā medicīnā augļus, lapas, saknes izmanto kā vemšanas un caurejas līdzekli. Šķirne ‘Fakir’ sasniedz 2 m garumu. Auglis ir ļoti dekoratīvs – apmēram 6 cm garš, ar svītrotu zīmējumu un skaistām, biezām adatām, piemērots floristikai. Audzē tāpat kā gurķus, bieži laistot un mēslojot. Augus uzsien pie auklas, lai tie augtu vertikāli. Āfrikas gurķim nepieciešama bagātīga augsne un saule.

Nepālas melongurķis (Cucumis sativus var. sikkimensis) – viengadīgs, ātri augošs, līdz 2 m garš augs. Audzē gan kā dārzeni, gan dekoratīviem nolūkiem tā interesantā izskata dēļ. Dzeltenie ziedi ir diezgan lieli, lapas līdzīgas parastajiem gurķiem, bet lielākas. Augļi ir līdz 25 cm gari, līdz 6 cm diametrā, mizai ir gaiši brūns tīklveida zīmējums, mīkstumam – melones aromāts. Jaunos augļus var ēst svaigus, vārītus vai iesālītus, bet nobriedušos izmantot dekoratīvās kompozīcijās.

Dēstus audzē līdzīgi gurķu dēstiem. Sēklas pirms sējas vēlams paturēt kādā augšanu stimulējošā šķidrumā (piemēram, Vitmīns, Germīns). Stādus izstāda 20–25 dienas pēc izdīgšanas. Augiem jānodrošina balsti.
 – Nepālas melongurķim vajadzīgs siltums, labi drenēta augsne un saule. Mūsu īsajās un vēsajās vasarās to labāk audzēt plēves mājā, turklāt nevis gruntī, bet gan maisos līdzīgi kā melones, jo sakņu sistēmai būs daudz siltāk. Melongurķi ir ļoti prasīgi – augšanas laikā tie regulāri jāmēslo un jālaista ar siltu ūdeni.

Kanoksa gurķis (Cucumis canoxii) – viengadīgs, ražīgs, kāpelējošs augs, kas sasniedz 1,5–2 m garumu. Zied augustā, septembrī. Augļi ir 4–5 cm lieli (sver ap 20 g), dekoratīvi – tumši zaļi ar gaišām svītrām un īsām adatām, nav ēdami. Tie teicami saglabājas.

Karolina gurķis (Cucumis carolinus) – gaiši zaļi dekoratīvi augļi ar dzelteniem ērkšķiem (līdzīgi kivi), nav ēdami. Zied augustā, septembrī. Augs 1,5 m garš, veido plakani izplestu, vidēji spēcīgu krūmu. Dēstiem sēj martā siltumnīcā. Pēc iestādīšanas paliekošā vietā augus uzsien pie balstiem. Tie ir siltumprasīgi.

Angūrijas gurķis (Cucumis anguria) ir viengadīgs kāpelētājaugs, kas var izstiepties līdz 3 m augstumam. Stublāju sedz biezi matiņi. Augļi ir 3–4 cm diametrā, gaiši zaļi, adataini, nobriestot kļūst dzelteni. Nenobriedušus augļus var ēst svaigus vai arī konservēt. Šķirne Deco Gherkin – 2 m gara. Zaļie augļi ir līdzīgi ēdamajiem kastaņiem, apaļi, 5 cm lieli, ar 1 cm gariem, viegli lokaniem ērkšķiem. Dēstiem sēj agri pavasarī siltumnīcā. Sargā no pavasara salnām. Labai augšanai nepieciešams siltums, mitra un auglīga augsne. Noēnojumā tas neaugs.

Ežu gurķis (Cucumis dipsaceus) ir viengadīgs kāpelētājaugs. Augļi ir vistas olas lielumā, rūgti un nav ēdami, tos izmanto dekoratīviem nolūkiem, piemēram, telpu rotāšanai. Tie saglabā dekorativitāti līdz trim mēnešiem. Šķirne Hedgehog – līdz 2 m garš, spēcīgs augs. Gaiši zaļie, ovālie augļi ir blīvi nosegti ar adatām. Sēj martā, aprīlī kastītēs vai podiņos aptuveni 1 cm dziļi. Paaugušos dēstus pamazām pieradina pie āra apstākļiem. Laukā izstāda pēc pēdējām salnām. Augus piesien pie balstiem. Ražu vajag regulāri novākt, lai nodrošinātu nepārtrauktu ražošanu.

Sarkanais gurķis - tladianta (Thladiantha dubia)
Ģintī ir 15 sugas. Izplatītākā ir mainīgā tladianta (Thladiantha dubia), kas sastopama Tālajos Austrumos. Tā ir daudzgadīga, kāpelējoša, stipri sazarota, līdz 3 m augsta liāna ar apaļīgām lapām un ložņājošām gumveida saknēm. Zied jūlijā un augustā dzelteniem zvanveida ziediem. Augļi izskatās eksotiski – pēc formas līdzīgi gurķiem, līdz 6 cm gari. Nogatavojušies (septembra beigās, oktobrī) iegūst koši sarkanu krāsu, kļūst mīksti, tajos ir maz skābes. Vienā auglī var būt 40–100 sēklu. Gumveida bumbuļi un ienākušies augļi ir ēdami (ievārījums bez piedevām, piemēram, citronskābes, gan ir bezgaršīgs).
  Savvaļā tladianta aug piekrastes pļavās, irdenās jūras piekrastes smiltīs. Bieži pārvēršas arī par nezāli dārzos (auga vasas viegli apsakņojas un veido jaunus bumbuļus, strauji pārņemot visu dārzu). Latvijā to audzē kā krāšņumaugu, kas dažviet jau pārgājis savvaļā.
  Tladianta ir divmāju augs (vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem augiem). Sievišķie ziedi sakārtoti pa vienam, vīrišķie – pušķos pa desmit. Lai iegūtu tladiantas augļus, dārzkopim ziedi ar otiņu jāapputeksnē vairākas reizes, ņemot putekšņus no jebkuriem ķirbj­augiem. Ja tladiantu tuvumā (līdz 50 m attālumā) aug, piemēram, gurķi, mākslīgā apputeksnēšana nav nepieciešama.
  Sēklas sēj pavasarī siltumnīcā. Kad stādi izauguši pietiekami lieli, tos stāda podos auglīgā augsnē, pēc pavasara salnām izstāda dārzā.
  Tladiantu biežāk pavairo ar sakņu bumbuļiem. Tos stāda agri pavasarī vai rudenī 6–8 cm dziļumā, 60–70 cm attālumā citu no cita auglīgā, drenētā, viegli skābā (pH 5,6) augsnē un saulainā, no vējiem aizsargātā vietā. Iesaka šos augus stādīt dārza nomalēs – gar žogiem. Piemēram, stādaudzētavā tladiantas aug pārplūstošā augsnē pie krūmiem, kur nav nepieciešams ravēt apdobes. Rudenī (septembrī, oktobra sākumā) pēc stiprākām salnām auga virszemes daļu nogriež līdz zemei, bet augšanas vietu mulčē ar kūdru.

 Melotrijas (Melotria pendula L.) brīvā dabā aug Centrālamerikā un Meksikā. Tās dēvē arī par džungļu jeb meksikāņu mazajiem gurķiem, par peļu arbūziem vai ogu gurķīšiem. Zaļi balti rakstainajā mundierī grezni tērptie mazie auglīši patiešām atgādina miniatūrus arbūziņus vai gurķiem līdzīgas odziņas.

Zināmas aptuveni 80 sugu melotrijas, tās visas ir viengadīgi vijīgi ķirbjaugi, kas ātri un kupli salabo. Stādot no vējiem pasargātās vietās, melotrijas bieži izmanto sienu, terašu, nojumju, režģu vai nožogojumu apzaļumošanai. Melotriju sēklas ir līdzīgas gurķu sēklām, tikai krietni mazākas. Augu audzē no stāda.

Aprīļa beigās melotrijas sēj podiņos vai kastītēs augsnē, kas labi uztur mitrumu. Apmēram divas nedēļas, kamēr sēklas sadīgst, sējumus novieto 26 – 28 grādu temperatūrā. Sadīgušus augus novieto labi apgaismotā vietā, kur dienā temperatūra turas 22 – 24 grādu robežās, bet naktī nav zemāka par 18 grādiem. Šādi apstākļi veicina spēcīgas sakņu sistēmas un labi zarota auga veidošanos. No sējas līdz stādu izstādīšanai paliekošā vietā paiet apmēram 45 dienas. Ja melotrijas audzē siltumnīcā, stādus augsnē izstāda maija pēdējā dekādē. Ja melotrijas augs atklātā vietā, tās ārā jāstāda tikai pēc salnu beigām, kad iesilusi augsne.

Melotrijas nav izvēlīgs un īpašu aprūpi prasošs augs. Tās labi aug irdenā, trūdvielām bagātā augsnē, nepieciešama tikai regulāra laistīšana. Melotrijas ļoti labi izmanto organiskos mēslus, tāpēc, gatavojot augsni, tajā jāiestrādā labi sadalījušies kūtsmēsli, katram augam paredzot piecus sešus kilogramus kūtsmēslu. Trīs četras reize sezonā augu var piebarot, izmantojot organisko mēslu šķaidījumu attiecībā 1:10, iepriekš to pāris nedēļas raudzējot.

Melotriju ražu, tāpat kā parastos gurķus, visas vasaras garumā vāc pakāpeniski. Mazie auglīši gan ilgi nepāraug, taču visgardākie tie ir, kamēr nepārsniedz trīs centimetru garumu, tad tajos vēl nav daudz sēklu. Lielākas kopražas iegūšanai melotrijas vajag nolasīt reizi nedēļā.

Auglīšu uzturvērtība nav liela, to sastāvā ir 96% ūdens. Mazos ogu gurķīšus var ēst tāpat, var pievienot jebkuriem salātiem. Samaļot kopā ar tomātiem, asajiem pipariem un pievienojot mazliet eļļas, melotrijas labi piestāv salsas mērcēm. Pievienotas pašās beigās, tās labi iederas arī sautējumos. 
 Melotrijas patiešām ir kā mazi viena uzkodiena gurķīši, tikai tām nepiemīt tradicionālais svaigu gurķu aromāts un garša. Svaigu, tikko noplūktu auglīšu garša vieniem atgādina zaķkāpostus, citiem – zaļus tomātus, vēl citiem – vienu diennakti skābētus gurķus. Melotrijas vienlīdz labi var ēst tāpat, veselas vai uz pusēm pārgrieztas tās var likt dažādu salātu sastāvā, aizstājot gurķus, tās var sautēt, cept, pievienot sautējumiem. Augļi ir oriģināli dekori ēdienu noformēšanā. Melotrijas, tāpat kā gurķus, var marinēt vai skābēt.

Melotriju dīgšana var arī aizkavēties, tāpēc jāapbruņojas ar pacietību. Tāpat kā gurķi, arī melotrijas jāsargā no nelielām nakts salnām. Melotrijām nepatīk pārstādīšana. Melotrijas, tāpat kā gurķi, aug, vijoties ar stīgām, tāpēc tās noteikti vajag piesiet pie kāda balsta, lai augam ir kur kāpt un aizķerties ar stīgu ūsām. Ja dzinumi brīvi ložņās pa zemi, nevīsies un nekāpelēs augšup, augļu raža būs niecīga vai tās nebūs nemaz. Lai pēc noziedēšanas attīstītos auglīši, melotrijai svarīgi ciemos sagaidīt bites. Āra apstākļos augoši augi apputeksnētāju trūkumu nejutīs, bet siltumnīcā augošajiem patiks, ja durvju sprauga paliks atvērta. Melotrijas var audzēt arī podos uz balkona vai terases, tikai tad nepieciešams paprāvs pods vai kaste, kur viena stāda labsajūtai var ietilpt 10 – 12 litri augsnes. Augot melotrija spēcīgi zarojas un veido bagātīgi lapotu krūmu, tāpēc retināšanas nolūkos jāizgriež daļa sānu dzinumu.


 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties