latvijaspirts.lv
      
2024. gada 28. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Žibulītis


 Ārstniecības jeb stāvais (zemes siliņš) žibulītis (Euphrasia stricta L.)
Очанка

Ārstniecības jeb stāvais 
(zemes siliņš) žibulītis

 

 

 


 
Ārstniecības jeb stāvais žibulītis
5 - 10 cm augsts, viengadīgs cūknātru dzimtas lakstaugs ar stāvu, vidusdaļā un augšdaļā zarainu stumbru. Lapas olveidā lancetiskas vai olveida. Ziedi bāli zili, sakopoti paskrajās vārpās stumbru un zaru galā. Zied no jūnija līdz septembrim, ziedēšanas laikā stublāja apakšējās lapas jau ir atmirušas. Auglis pogaļa.

Kā vairākums Latvijā sastopamo žibulīšu, no līdzīgām ģints sugām grūti nodalāms. No īsspilvu žibulīša atšķirams pēc vienkārša apmatojuma (nevis ir arī dziedzermatiņi). No Zviedrijas un pavasara žibulīša atšķirams pēc druknāka auguma un ziedēšanas laikā atmirušām apakšējām stublāja lapām. Atšķirības pazīmes no citiem žibulīšiem ir: violeti sārti ziedi (parasti nemēdz būt balti ziedi), lapu zobiņi dzeloņsmaili (nevis strupi), matojums īss, paskrajš (nevis matiņi gari, atstāvoši vai lejupvērsti, apmatojums blīvs), nekad nav dziedzermatiņu.

Stāvajam žibulītim ļoti līdzīgs ir īsspilvu žibulītis (E. brevipila Burnat et Gremli). Arī šai sugai ir raksturīgi violeti sārti ziedi. Galvenā atšķirības pazīme ir: dziedzermatiņi uz lapām, seglapām un kausa. Seglapas parasti ir mazliet lielākas nekā stublāja lapas. Vēl Latvijā reti vai ļoti reti ir konstatētas šādas žibulīšu sugas, kuras daži autori attiecina pie stāvā žibulīša pasugām vai varietātēm: pavasara žibulītis (E. vernalis List., syn. E.tenuis (Brenner) Wettst.) un Zviedrijas žibulītis (E. suecica Murb. et Wettst., syn. E. stricta var. suecica (Murb. et Wettst.) Karlsson). Pavasara žibulītim raksturīgs slaids, nezarots stublājs (ga 5-15 cm), gari stublāja posmi, pašas apakšējās stublāja lapas ziedēšanas laikā nav atmirušas, lapas salīdzinājumā ar stāvo žibulīti ir platākas, seglapas manāmi garākas nekā platas, dzīslas skraji apmatotas. Uz lapām ir tikai vienkārši matiņi. Zviedrijas žibulītis ir ekoloģiski ļoti šaura pļavu suga. Tam raksturīgs slaids, stāvs, nezarots stublājs vai augšdaļā 1-2 īsi zari. Posmi gari. Lapas sīkas, parasti ar 3 strupiem un sekliem zobiņiem katrā lapas pusē un strupu gala zobiņu. Lapu pāri uz stublāja acīm redzami attālu, uz lapām ir dziedzermatiņi. Ziedu galotnes vārpā maz, vainags blāvi violets, ar tumšāku dzīslojumu un dzeltenīgu plankumu uz apakšlūpas. Salīdzinājumā ar lapu izmēriem ziedi ir lieli. Arī Zviedrijas žibulītim ziedēšanas laikā apakšējās lapas nav atmirušas. Vēl Latvijā konstatētas divas žibulīšu hibrīdsugas, kas radušās krustošanās rezultātā: Murbeka žibulītis (E. x murbeckii Wettst.), kas ir īsspilvu žibulīša (E. brevipila) un īsā žibulīša (E. parviflora) krustojums, kā arī Reitera žibulītis (E. x reuteri Wettst.), kas ir īsā un stāvā žibulīša (E. parviflora x E. stricta) krustojums. Abas hibrīdsugas Latvijā sastopamas nereti un to pazīmju variācijas apvieno mātesaugu pazīmes mainīgā šo pazīmju izpausmes intensitātē (atkarībā no tā, kura mātesauga pazīmes ir pārsvarā).

_____________
Ārstniecības jeb stāvais žibulītis (Euphrasia stricta L.)

Žibulītis ļoti bieži sastopams pļavās, atmatās, mežmalās, ceļmalās un norās. Vieni žibulīši no citām šīs pašas ģints sugām ir grūti atšķirami.

Drogai ir pretiekaisuma, savelkoša, pretsāpju, antibakteriāla iedarbība. Bieži lieto acu slimību ārstēšanā. Koncentrētu uzlējumu izmanto galvas mazgāšanai, lai veicinātu matu augšanu un uzlabotu to veselību.

Lietojot žibulīša uzlējumu iekšķīgi ilgstoši vai lielās devās, tas var kairināt kuņģa gļotādu.

Tas ir viens no senākiem, daudzu tautu folklorā apdziedātiem ārstniecības augiem.Pirmo reizi tas pieminēts 1305. gadā. Žibulīša ārstnieciskās īpašības plaši pazīstamas kļuva jau viduslaikos. Žibulītis bija tik izplatīts un pazīstams ārstniecības augs, ka par to sacerēja dzejoļus un poēmas. Tibetas medicīnā žibulīti izmanto pie konjunktivīta. Islandē žibulīša sulu izmantoja kā pretsāpju līdzekli pie dažādām acu slimībām. Skotijā sulu sajauca ar pienu, ar šo maisījumu piesūcināja putnu spalvas un izmantoja acu kompresēm. Dažkārt žibulīti lietoja kā papildus līdzekli ārstējot dzelti, atmiņas zudumu un galvas reiboņus.

Žibulīšu nosaukumi dažādās valodās vienmēr nozīmē vienu un to pašu – acu zāle, acu dziednieks, acu gaišums, mierinājums acīm, palīdzība acīm, cienasts acīm. Žibulīši kā derīgi augi "visām acu vainām” minēti botāniķa Hildegarda (1098. – 1179.) piezīmēs. Žibulīši satur fizioloģiski aktīvas vielas: iridoīdglikozīdu aukubīnu, sirds glikozīdus, miecvielas, rūgtvielas, flavonoīdus, ēteriskās eļļas, sveķveida vielas, organiskās skābes – kafijskābi un ferulskābi, vitamīnus, mikroelementus. Žibulīšu vielu kompleksam ir nomierinoša, antiseptiska, dezinficējoša, savelkoša darbība. 

Žibulītis ir burvīgs līdzeklis dažādas etioloģijas acu slimību ārstēšanai. Oftalmoloģijā to plaši lieto acs apvalka deģeneratīvi- distrofisku pārmaiņu gadījumā. Tas uzlabo redzi pacientiem  pat pēc 70 gadu vecuma. Var lietot kataraktas ārstēšanai, jebkuras izcelsmes acu iekaisuma un kairinājuma gadījumā, redzes asuma uzlabošanai.

Žibulīša darbības mehānisms līdz galam nav izpētīts.  Žibulīti lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi kā pretsāpju un pretiekaisuma līdzekli pie konjunktivīta un blefarīta (plakstiņa iekaisums) gadījumā. Šo slimību gadījumā nepieciešams lietot žibulīti, jo tas lieliski likvidē iekaisumu, acs gļotādas kairinājumu.

Žibulītis satur A, C un B grupas vitamīnus, silīciju un dzelzi. Žibulīša lapās un lakstos ir glikozīda aukubīns, ēteriskās eļļas, rūgtvielas, sveķveida vielas, zilā krāsviela.

 Žibulītim piemīt savelkoša un pretiekaisuma iedarbība. Žibulīti var lietot alerģijas, bronhīta (ar klepu, staipīgām krēpām), aizsmakušas balss, gremošanas traucējumu, apetītes zuduma, gastrīta ar paaugstinātu skābes daudzumu un dzeltes gadījumos. To lieto pie saaukstēšanās, diatēzes, bērnu ekzēmas, bērnu ādas tuberkulozes; kā tēju drudža gadījumā, mazgā galvu, lai veicinātu ātrāku matu augšanu.

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties