latvijaspirts.lv |
Ārstniecības jeb stāvais (zemes siliņš) žibulītis (Euphrasia stricta L.)
Kā vairākums Latvijā sastopamo žibulīšu, no līdzīgām ģints sugām grūti nodalāms. No īsspilvu žibulīša atšķirams pēc vienkārša apmatojuma (nevis ir arī dziedzermatiņi). No Zviedrijas un pavasara žibulīša atšķirams pēc druknāka auguma un ziedēšanas laikā atmirušām apakšējām stublāja lapām. Atšķirības pazīmes no citiem žibulīšiem ir: violeti sārti ziedi (parasti nemēdz būt balti ziedi), lapu zobiņi dzeloņsmaili (nevis strupi), matojums īss, paskrajš (nevis matiņi gari, atstāvoši vai lejupvērsti, apmatojums blīvs), nekad nav dziedzermatiņu. Stāvajam žibulītim ļoti līdzīgs ir īsspilvu žibulītis (E. brevipila Burnat et Gremli). Arī šai sugai ir raksturīgi violeti sārti ziedi. Galvenā atšķirības pazīme ir: dziedzermatiņi uz lapām, seglapām un kausa. Seglapas parasti ir mazliet lielākas nekā stublāja lapas. Vēl Latvijā reti vai ļoti reti ir konstatētas šādas žibulīšu sugas, kuras daži autori attiecina pie stāvā žibulīša pasugām vai varietātēm: pavasara žibulītis (E. vernalis List., syn. E.tenuis (Brenner) Wettst.) un Zviedrijas žibulītis (E. suecica Murb. et Wettst., syn. E. stricta var. suecica (Murb. et Wettst.) Karlsson). Pavasara žibulītim raksturīgs slaids, nezarots stublājs (ga 5-15 cm), gari stublāja posmi, pašas apakšējās stublāja lapas ziedēšanas laikā nav atmirušas, lapas salīdzinājumā ar stāvo žibulīti ir platākas, seglapas manāmi garākas nekā platas, dzīslas skraji apmatotas. Uz lapām ir tikai vienkārši matiņi. Zviedrijas žibulītis ir ekoloģiski ļoti šaura pļavu suga. Tam raksturīgs slaids, stāvs, nezarots stublājs vai augšdaļā 1-2 īsi zari. Posmi gari. Lapas sīkas, parasti ar 3 strupiem un sekliem zobiņiem katrā lapas pusē un strupu gala zobiņu. Lapu pāri uz stublāja acīm redzami attālu, uz lapām ir dziedzermatiņi. Ziedu galotnes vārpā maz, vainags blāvi violets, ar tumšāku dzīslojumu un dzeltenīgu plankumu uz apakšlūpas. Salīdzinājumā ar lapu izmēriem ziedi ir lieli. Arī Zviedrijas žibulītim ziedēšanas laikā apakšējās lapas nav atmirušas. Vēl Latvijā konstatētas divas žibulīšu hibrīdsugas, kas radušās krustošanās rezultātā: Murbeka žibulītis (E. x murbeckii Wettst.), kas ir īsspilvu žibulīša (E. brevipila) un īsā žibulīša (E. parviflora) krustojums, kā arī Reitera žibulītis (E. x reuteri Wettst.), kas ir īsā un stāvā žibulīša (E. parviflora x E. stricta) krustojums. Abas hibrīdsugas Latvijā sastopamas nereti un to pazīmju variācijas apvieno mātesaugu pazīmes mainīgā šo pazīmju izpausmes intensitātē (atkarībā no tā, kura mātesauga pazīmes ir pārsvarā). _____________ Žibulītis ļoti bieži sastopams pļavās, atmatās, mežmalās, ceļmalās un norās. Vieni žibulīši no citām šīs pašas ģints sugām ir grūti atšķirami. Drogai ir pretiekaisuma, savelkoša, pretsāpju, antibakteriāla iedarbība. Bieži lieto acu slimību ārstēšanā. Koncentrētu uzlējumu izmanto galvas mazgāšanai, lai veicinātu matu augšanu un uzlabotu to veselību. Lietojot žibulīša uzlējumu iekšķīgi ilgstoši vai lielās devās, tas var kairināt kuņģa gļotādu. Tas ir viens no senākiem, daudzu tautu folklorā apdziedātiem ārstniecības augiem.Pirmo reizi tas pieminēts 1305. gadā. Žibulīša ārstnieciskās īpašības plaši pazīstamas kļuva jau viduslaikos. Žibulītis bija tik izplatīts un pazīstams ārstniecības augs, ka par to sacerēja dzejoļus un poēmas. Tibetas medicīnā žibulīti izmanto pie konjunktivīta. Islandē žibulīša sulu izmantoja kā pretsāpju līdzekli pie dažādām acu slimībām. Skotijā sulu sajauca ar pienu, ar šo maisījumu piesūcināja putnu spalvas un izmantoja acu kompresēm. Dažkārt žibulīti lietoja kā papildus līdzekli ārstējot dzelti, atmiņas zudumu un galvas reiboņus. Žibulīšu nosaukumi dažādās valodās vienmēr nozīmē vienu un to pašu acu zāle, acu dziednieks, acu gaišums, mierinājums acīm, palīdzība acīm, cienasts acīm. Žibulīši kā derīgi augi "visām acu vainām minēti botāniķa Hildegarda (1098. 1179.) piezīmēs. Žibulīši satur fizioloģiski aktīvas vielas: iridoīdglikozīdu aukubīnu, sirds glikozīdus, miecvielas, rūgtvielas, flavonoīdus, ēteriskās eļļas, sveķveida vielas, organiskās skābes kafijskābi un ferulskābi, vitamīnus, mikroelementus. Žibulīšu vielu kompleksam ir nomierinoša, antiseptiska, dezinficējoša, savelkoša darbība. Žibulītis ir burvīgs līdzeklis dažādas etioloģijas acu slimību ārstēšanai. Oftalmoloģijā to plaši lieto acs apvalka deģeneratīvi- distrofisku pārmaiņu gadījumā. Tas uzlabo redzi pacientiem pat pēc 70 gadu vecuma. Var lietot kataraktas ārstēšanai, jebkuras izcelsmes acu iekaisuma un kairinājuma gadījumā, redzes asuma uzlabošanai. Žibulīša darbības mehānisms līdz galam nav izpētīts. Žibulīti lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi kā pretsāpju un pretiekaisuma līdzekli pie konjunktivīta un blefarīta (plakstiņa iekaisums) gadījumā. Šo slimību gadījumā nepieciešams lietot žibulīti, jo tas lieliski likvidē iekaisumu, acs gļotādas kairinājumu. Žibulītis satur A, C un B grupas vitamīnus, silīciju un dzelzi. Žibulīša lapās un lakstos ir glikozīda aukubīns, ēteriskās eļļas, rūgtvielas, sveķveida vielas, zilā krāsviela. Žibulītim piemīt savelkoša un pretiekaisuma iedarbība. Žibulīti var lietot alerģijas, bronhīta (ar klepu, staipīgām krēpām), aizsmakušas balss, gremošanas traucējumu, apetītes zuduma, gastrīta ar paaugstinātu skābes daudzumu un dzeltes gadījumos. To lieto pie saaukstēšanās, diatēzes, bērnu ekzēmas, bērnu ādas tuberkulozes; kā tēju drudža gadījumā, mazgā galvu, lai veicinātu ātrāku matu augšanu.
|
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||