latvijaspirts.lv
      
2020. gada 24. janvāris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Ēršķoga


 Ērkšķogas (Ribes uva-crispa L.)
Ērkšķogas tiek sauktas arī par krizdolēm, stiķenēm un ziemeļu vīnogām.

Ir ērkšķogu dzimtas krūms, kura dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, Āfrikas ziemeļrietumi un Āzijas rietumi, dienvidi, dienvidaustrumi. Lai gan taksonomiski ērkšķogas ir jāņogu ģints suga, daži speciālisti tās tomēr izdala atsevišķā ērkšķogu ģintī (Grossularia). Ērkšķogas tiek kultivētas galvenokārt to ogu dēļ.

Ērkšķogu dzimta (Grossulariaceae). Vasarzaļu krūmu dzimta. Lapas veselas, bez pielapēm. Ziedi ķekaros vai pušķveida ziedkopās. Kauslapas un vainaglapas pa 5, saaugušas. Arī putekšņlapas 5. Auglis - oga. Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā klimata joslā sastopami augi. Zināmas ap 150 sugas. Latvijā 5 sugas. Nereti savvaļas un no kultūras savvaļā pārgājuši krūmi, kas aug mežos un krūmājos.

Pirmo reizi Eiropā ērkšķogas minētas 13. gadsimtā, bet Krievijā ērkšķogas klosteru dārzos tiek audzētas jau no 11. gadsimta.

Ērkšķogu izcelsmes sākums ir meklējams Eiropā. Aktīvi šīs ogas sāka kultivēt tikai XVI gadsimtā. Francijā ērkšķogas sauca par “makreļu ogām”, jo tās saberztā veidā pasniedza mērces vietā pie makreles ēdieniem. Anglijā, kur ērkšķogas bija ļoti lielā cieņā, un tās savā dārzā audzēja pat karaliene Elizabete, tās sauca par “zosu ogām”, jo tur tās saberztas pasniedza ar zosu, pīļu un medījumu gaļu. 

No Anglijas ērkšķogas nonāca Holandē, kur tās sāka sālīt un likt pie gaļas, kā arī Vācijā, kur no ērkšķogām mēģināja raudzēt vīnu.

Ir zināmas vairāk nekā 50 ērkšķogu sugu, kuru ogām ir ļoti dažāda nokrāsa (baltas, dzeltenas, zaļas, puprpursarkanas, melnas u.c.). Tā kā katrai sugai ir daudz šķirņu, kopējais ērkšķogu šķirņu skaits sasniedz pusotru tūkstoti. Vislielāko darbu šķirņu uzlabošanā ir paveikuši angļi. Viņu izveidotās šķirnes dod tik lielas ogas kā plūmes. 

Līdz pat šim laikam lielogu šķirnes savos dārzos audzē gandrīz visi islandieši. Islandē ērkšķogu ražas novākšana ir tikpat lieli svētki kā Dienvideiropā vīnogu ražas vākšana. 

Krievijā ērkšķogas bija pazīstamas jau kopš XI gadsimta. XVI gadsimtā tās plaši audzēja Maskavas apkaimē. Taču, XIX gadsimta beigās Krievijā ērkšķogu krūmus slimības gandrīz pilnīgi bija iznīcinājušas. Tikai pamazām ar laiku izdevās atjaunot ogulājus. 

Nokarenā ērkšķoga (Grossularia reclinata (L.) Mill. (syn. Ribes uva-crispa L.)
Neliels, 50-120 cm augsts ērkšķogu dzimtas krūms. Zari bagātīgi klāti ar vienkāršiem, divdaļīgiem un trīsdaļīgiem ērkšķiem. Ērkšķa garums 1-1.5 cm. Miza gaišpelēka. Auglis - zaļa (Ø ap 1 cm) oga, nereti ar bālām svītrām un sausu apziedņa palieku galā. Kultūras šķirnēm ogas zaļas, dzeltenas vai sarkanbrūnas, jūtami lielākas, kailas vai sarmatainas. Zied aprīļa beigās un maijā. Dienvidu, rietumu un centrālajā Eiropā sastopama suga, kas ieviesta un naturalizējusies tālu ārpus pamatizplatības apvidus: Ziemeļeiropā, Ziemeļamerikā un daudzviet Āzijā. Latvijā dārzos plaši audzēts kultūraugs, vietām pārgājis savvaļā.

 

  • Savu aso ērkšķu dēļ ērkšķogas ierindojušās nemīlamo ogu sarakstā, taču bruņojoties ar attiecīgu apģērbu un pacietību, tomēr var tikt pie ļoti veselīga našķa. Ērkšķogām ir organismu tīroša iedarbība, kā arī tās ir brīnišķīgs skaistumkopšanas līdzeklis.
  • Ērkšķogas lieto pret aptaukošanos, 3-4 nedēļās apēdot 1 kg ogu diennaktī. Sula atjauno organismu, tā labvēlīgi iedarbojas uz vielmaiņu, normalizē zarnu darbību pie hroniskiem aizcietējumiem.
  • Ērkšķogu laikā ieteicama svaigu ogu kūre, apēdot dienā 3-4 glāzes svaigu ogu. Kūres ilgums -1 mēnesis. Tā jārīkojas vairākus gadus pēc kārtas. Jūtami uzlabojas asins sastāvs, normalizējas vielmaiņa un gremošana.
  • Lieto pret nieru un urīnceļu slimībām, mazasinību (kopā ar medu), ādas slimībām, asinsizplūdumiem, organisma attīrīšanai no smagajiem metāliem.
  • Sulu var lietot pa pusglāzei kopā ar 1 ēdamkaroti medus pirms ēšanas. Ērkšķogu sula ir ļoti bieza un koncentrēta, tādēļ ieteicams atšķaidīt ar ūdeni, dažādu augu novārījumiem vai citām sulām.
  • Saspiestas ērkšķogas vai to sulu lieto galvenokārt sausas sejas ādas barošanai un balināšanai.
  • Ērkšķogu sulā samērcētu vati vai vairākkārt salocītu marli uzliek sejai kā kompresi un patur 15-20 min. Pirms maskas uzlikšanas seju nomazgā ar ūdeni. Pēc maskas noņemšanas seju notīra ar mitru vates tamponu, pēc tam ar sausu. Šo procedūru var veikt ogu laikā 2-3 reizes nedēļā. Kurss – 15-20 reizes.
  • Ērkšķogu sulai var pieliet pienu: 1/4 glāzes sulas pielej 1/4 glāzes piena, samaisa; maisījumā samitrina vati, uzklāj sejai un apsedz ar mitru dvieli, patur 15-20 min, pēc maskas noņemšanas seju notīra un ieziež ar krēmu.
  • 1 tējkarotei biezpiena pieliek 1 tējkaroti medus un 2 tējkarotes ērkšķogu sulas, biezā kārtā uzklāj sejai, pēc 10-15 min seju nomazgā ar aukstu ūdeni. Šī maska ieteicama jutīgai ādai.
  • Sarīvētu, samaltu vai saspaidītu ogu masu uzliek sejai un patur 15-20 min. Kurss 1,5-2 mēneši.
  • Ērkšķogas ir samērā bagātas ar C vitamīnu (pat līdz 60 mg/100g), satur arī B grupas vitamīnus un karotīnus, vara sāļus, kāliju, fosforu, dzelzi, mangānu, cinku u. c.
  • Tautas medicīna iesaka ērkšķogas pret aptaukošanos, ēdot tās 3–4 nedēļas un paralēli lietojot mazkaloriju produktus.
  • Augstā folskābes satura dēļ ērkšķogas ieteicamas mazasinīgiem cilvēkiem un tiem, kuri atkopjas pēc liela asiņu zuduma.
  • Ērkšķogas satur arī vielas, kas palīdz stiprināt asinsvadu sieniņas. Iekaisušu kaklu var skalot ar svaigas ērkšķogu sulas un medus maisījumu, ērkšķogu ēšana labvēlīgi ietekmē ādas stāvokli.
  • Nogatavojušās, saldas un sulīgas ērkšķogas ir ļoti gardas! Pat ja jūs apsēdusi vēlme visu dārza ražu ievārīt krājumos skarbajai ziemai, tomēr atstājiet kādu odziņu arī krūmā, lai būtu, ar ko pamieloties.
  • Svaigam patēriņam lieto gatavas ērkšķogas, bet ievārījumiem, kompotiem un citiem termiski apstrādājamiem ēdieniem ņem ērkšķogas tehniskā gatavībā – vēl cietas, kas tikko sāk iegūt šķirnei raksturīgo krāsu.
  • Lai ērkšķogas vārot saglabātu skaisti zaļu krāsu, tām pievieno ķiršu lapas.
  • Ērkšķogas ziemas krājumiem var arī saldēt (vēlams uzkaisīt nedaudz cukura, kas samalts kafijas dzirnaviņās) un kaltēt.
  • No lielām zaļām ērkšķogām gatavo rotājumus tortēm, kūkām un citiem konditorejas izstrādājumiem: ar asu nazīti ogai izdara 4–6 gareniskus iegriezumus, uzmanīgi iztīra sēkliņas, uz brīdi iegremdē ogas karstā, biezā cukura sīrupā, notecina, kārto uz paplātes, kas izklāta ar foliju, piešķir ziedlapiņām vēlamo formu un apžāvē.
  • Dažādās ēdienu receptēs ar ērkšķogām var aizstāt ābolus, rabarberus vai kivi.
  • Marinētas ērkšķogas ir laba piedeva cūkgaļas cepetim.
  • Ogas lieto pret aptaukošanos – 3-4 nedēļās apēdot 1 kg ogu diennaktī. Sula atjauno organismu, tā labvēlīgi iedarbojas uz vielmaiņu, normalizē zarnu darbību pie hroniskiem aizcietējumiem.
  • Ērkšķogu laikā ieteicama svaigu ogu kūre, apēdot dienā 3-4 glāzes svaigu ogu. Kūres ilgums -1 mēnesis. Tā jārīkojas vairākus gadus pēc kārtas. Jūtami uzlabojas asins sastāvs, normalizējas vielmaiņa un gremošana. Lieto pret nieru un urīnceļu slimībām, mazasinību (kopā ar medu), ādas slimībām, asins izplūdumiem, organisma attīrīšanai no smagiem metāliem.
  • Sulu var lietot pa 1/2 glāzes kopā ar 1 ēdamkaroti medus pirms ēšanas. Ērkšķogu sula ir ļoti bieza un koncentrēta, tādēļ ieteicams atšķaidīt ar ūdeni, dažādu augu novārījumiem vai citām sulām.
  • Saspiestas ērkšķogas vai to sulu lieto galvenokārt sausas sejas ādas barošanai un balināšanai.
  • Ērkšķogu sulā samērcētu vati vai vairākkārt salocītu marli uzliek sejai kā kompresi un patur 15-20 min. Pirms maskas uzlikšanas seju nomazgā ar ūdeni. Pēc maskas noņemšanas seju notīra ar mitru vates tamponu, pēc tam ar sausu. Šo procedūru var veikt ogu laikā 2-3 reizes nedēļā. Kurss – 15-20 reizes.
  • Ērkšķogu sulai var pieliet pienu: 1/4 glāzes sulas pielej 1/4 glāzes piena, samaisa; maisījumā samitrina vati, uzklāj sejai un apsedz ar mitru dvieli, patur 15-20 min, pēc maskas noņemšanas seju notīra un ieziež ar krēmu.
  • 1 tējkarotei biezpiena pieliek 1 tējkaroti medus un 2 tējkarotes ērkšķogu sulas, biezā kārtā uzklāj sejai, pēc 10-15 min seju nomazgā ar aukstu ūdeni. Šī maska ieteicama jutīgai ādai.
  • Sarīvētu, samaltu vai saspaidītu ogu masu uzliek sejai un patur 15-20 min. Kurss 1,5-2 mēneši.

Ogulājiem mūsu mērenais klimats patīk labāk nekā dienvidzemju svelme, ogas šeit padodas aromātiskākas un vitamīniem bagātākas. Dienvidos ērkšķogu krūmus bieži stāda ābeļu vai citu augļu koku ēnā, bet vairāk uz ziemeļiem tiem patīk netraucēti gozēties saulē. Ogulājiem nav pa prātam zemas, mitras vietas, bet kopumā tie neprasa pārāk lielu kopšanu. Protams, jo labāk krūmiņš aprūpēts un mēslots, jo labāka ir raža un lielākas ogas.

Pieredzējuši dārzkopji saka: daļu ērkšķogu vajag nolasīt vēl negatavu, tad pārējās krūmā palikušās izaugs rekordlielas. Ievārījums, kompots ziemai un arī daudzi ēdieni tūlītējam patēriņam vislabāk izdodas tieši no negatavām ērkšķogām. Tā kā zaļas ērkšķogas ir īpaši bagātas ar pektīnvielām, tās piešķir ievārījumiem lielisku stingru konsistenci. Arī citiem ievārījumiem, tādiem kā aveņu vai zemeņu, pievieno ērkšķogas, lai tie labāk sarecētu. Dažkārt saimnieces speciāli gatavo ērkšķogu želejas pusfabrikātu, ko uzglabā vēsumā un pievāra klāt citām ogām un augļiem, kad tie ienākas. Taču jāņem vērā, ka ērkšķogu garša ievārījumos, kompotos un citos ēdienos vienmēr ir stipri jūtama. Arī no tīrām ērkšķogām gatavotu izstrādājumu garša daudziem šķiet pārāk asa, tāpēc liekam lietā dažādas piedevas un garšvielas, lai to padarītu maigāku: noder vanilīns, kanēlis, apelsīnu miziņas, raudene; ērkšķogas var savārīt kopā ar banāniem, zemenēm, upenēm un avenēm u.c.

"Aukstais" ērkšķogu un apelsīnu ievārījums
1 kg ērkšķogu, 2 lieli apelsīni, 1,5 kg cukura.
Ērkšķogas notīra, nomazgā, sietā notecina. Apelsīnus nomizo un izņem sēkliņas. Apelsīnus un sausas ērkšķogas samaļ gaļas mašīnā, pievieno cukuru, labi izmaisa, atstāj uz 12 stundām ievilkties. Tad samaisa un liek tīrās, sausās burkās, aizvāko.

Ērkšķogas ar banāniem želejā
1kg.ērkšķogu, 0,5 kg nolobītu banānu, 1,5 kg cukura, daži piparmētras vai citronmētras zariņi, 5 ēd.k. konjaka, 1,5 ēd.k. uzbriedināta želatīna.
Želatīnam pievieno cukuru un tīras piparmētru lapiņas, pievieno notīrītas ērkšķogas, kas samīcītas ar stampiņu. Tauku aizvāko un novieto ledusskapī uz 8 st. Banānus sagriež plānās ripiņās, liek klāt sagatavotajai masai, samaisa, atkal uz 1st. novieto ledusskapī. Maisījumu liek katliņā uz uguns, maisot karsē līdz vārīšanās temperatūrai, tad samazina liesmu un turpina karsēt 5min. Karstus lej tīrās, sterilizētās burciņās, aizvāko. Burciņu apgāž otrādi un tā patur aptuveni 15 min.

Ērkšķogu ievārījums
Ērkšķogas, ķiršu lapas, ūdens, cukurs.
Apmēram 1 kg ērkšķogu nelielā ūdens daudzumā savāra ar sauju ķiršu lapu. Pēc tam ķiršu lapas izņem un pievieno cukuru ( uz 1 kg ogu – 800g – 1 kg) un vāra, kamēr ievārījums gatavs. Ķiršu lapas

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties