latvijaspirts.lv |
Ilggadīgā mārpuķīte (Bellis perennis L.)
Mārpuķītes ir vienas no pirmajām pavasara vēstnesēm, tās sāk ziedēt jau aprīlī un priecē mūs līdz pat jūlijam, augustam. Tās ir daudzgadīgas un parasti zied dārzos, taču ar gadiem izplešas arī pa zālieniem. Audzējot ilgāk par 2-3 gadiem, to ziedi var kļūt sīkāki. Ārstniecībai izmanto auga lapas, ko pavasarī ēd salātos organisma spēcināšanai un asins attīrīšanai, kā arī ziedus. Tās var vākt visu veģetācijas periodu, bet visstiprākās tās esot laikā ap Jāņiem. Mārpuķīšu cers ir 1530 cm augsts, lapiņas iegareni olveida, rozetē. Tās arī ziemā var nezaudēt zaļumu. Ziedi ir balti, sarkani, rozā, baltsarkani, nelieli, apaļi, šķirnēm arī puspildīti un pildīti kā puslodītes. Smaržas gan nav, bet bitēm un taureņiem patīk. Piemērotas ziedošu puķu kompozīcijās, dobju malās, robežstādījumos. Tās labi zied daļēji noēnotās, ne pārāk mitrās vietās, tāpat par saulainu nebēdāsies. Arī puķu kastēs, podos var iestādīt, lai plaukst uz palodzes, pirms pārcelsies uz dārzu. Ziedkāti nav gari, tomēr kupls pušķis rotā vāzi vairākas dienas. Mārpuķītes dārzā sēj pareti, koku paēnā irdenā, auglīgā augsne jūnijā, jūlijā, kad vēl nav karsts laiks, jo sēklu dīgšanai vajag 1518 oC vēsumu. Dīgst 1025 dienas, ja nav ļoti silts laiks. Vasaras karstumā var nedīgt. Ja augi cieši kopā, jāpiķē 15 cm attālumā. Līdz rudenim var parādīties pirmie ziedi, bet tos vēlams noplūkt, lai puķītes krāj spēku ziemai. Šķirnes var ciest kailsalā, tāpēc ziemā vajadzētu apsegt ar egļu zariem, lapām (arī vecāku mārpuķīšu dobes). Pavasarī stāda pastāvīgā vietā 1520 cm attālumā. Ja vecākus augus grib pārstādīt, to dara pavasarī. Tad kuplus cerus var arī dalīt. Ja šķirnei ar pildītiem ziediem tie vasarā kādu laiku veidojas vienkārši, laiks tiem jau ir pārāk silts. Arī dienas garums var ietekmēt mārpuķītes tās ir īsās dienas augi. Vēlams atzīmēt skaistākos ziedus, no kuriem savākt sēklas. Tās sāk nogatavoties jūlijā. Nākamajā gadā tās var iesēt, jo neatjaunojot šķirne vienā vietā labi zied pāris gadu. Mārpuķītes ir svešapputes augi, tāpēc var saziedēties ar blakusesošajām šķirnēm. Slimību parasti nav, arī kaitēkļi šī puķes ignorē. Tautas medicīnā mārpuķīšu tēju lieto pret plaušu slimībām, sieviešu kaitēm, drudža un klepus ārstēšanai, aizcietējumu ārstēšanai, kā asinsattīrītāju līdzekli pie hroniskām ādas slimībām, pinnēm, furunkuliem, pie aknu, nieru, urīnpūšļa slimībām un tūskām. Tēju pagatavo, ņemot ēdamkaroti drogu un aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj ievilkties, tad nokāš. Dzer divas reizes dienā pa tasītei. Ārīgi tēju lieto pie sasitumiem ar asinsizplūdumiem, strutojošiem iekaisumiem, augoņiem, slikti dzīstošām brūcēm, čūlām un citām ādas problēmām. No mārpuķītēm var pagatavot arī sīrupu, ko lieto pret klepu un saaukstēšanos, var palīdzēt arī cīņā ar pēkšņām iesnām un balss aizsmakumu. Tā pagatavošanai nepieciešamas divas saujas ar ziediņiem un lapas ar kātiņiem. Tās savāra kopā ar 1 litru ūdens, nokāš un pieliek tikpat cukura, cik šķidruma sanācis. Vāra, līdz izveidojas sīrups. Kad gatavs, sapilda pudelēs un aizvāko. Sīrupu dzer ar siltu pienu vai siltu ūdeni. Ja nomoka krampji, nelielā vīna daudzumā var uzvārīt mārpuķītes lapas un ziedus un pirms gulētiešanas šo novārījumu izdzert. Savukārt, pret pigmenta plankumiem palīdzēs novārījums no visām auga daļām (arī saknēm). Var pamēģināt nostādināt 3-4 stundas glāzē auksta ūdens 3 ēdamkarotes sasmalcinātu lapu, šo šķidrumu izmantojot kompresēm vairākas reizes dienā, uzliekot un paturot tās 15-20 minūtes. Sveistmaize |
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||