latvijaspirts.lv |
Plankumainais suņstobrs (Conium maculatum L.) Viens no indīgākajiem augiem dabā. Diezgan bieži sastopams sētmalēs, ceļmalās, krūmājos un nezālienēs. Augs zied no jūnija līdz augustam ar sīkiem baltiem ziediņiem, kas sakārtoti 12-20 staru čemuros. Karstā, saulainā laikā augs izdala nepatīkamu aromātu, kas līdzīgs peļu smakai. Krievi suņstobru mēdz saukt par vilciņu, kas labi raksturo auga ietekmi uz cilvēka organismu - tas izraisa galvas sāpes un reiboņus (vilciņš - bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi). Plankumainais suņstobrs satur vairākus alkaloīdu, galvenais no tiem - konīns, kura iedarbība ir līdzīga kā nikotīnam un "zirga" devās tas ietekmē centrālo nervu sistēmu, kas ļaunākajā gadījumā var novest pie elpošanas apstāšanās. Saindēšanās gadījumos parādās kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi, siekalošanās, slikta dūša, vemšana, galvas sāpes, paplašinās acu zīlītes, palēninās sirdsdarbības ātrums. Nāve iestājas elpošanas muskulatūras paralīzes dēļ. Ja augs ieviešas kā nezāle dārzā, iespējama tā lapu sajaukšana ar pētersīļu lapām. Viens no indīgākajiem augiem dabā, tā sastāvā ir toksiskie alkaloīdi. Līdzīgs suņuburkšķim, tomēr to var viegli atšķirt pēc īpatnējā aromāta un sarkaniem pleķiem uz stumbra. Tas ir rievains, reti zarots, tāpēc izskatās kā aplauzīts. Lapas līdzīgas selerijai, ziediņi balti, izvietoti čemuros kā dillei vai ķimenei; auglis ir sīks, ovāls, rievains un ne visai patīkami smaržo. Aug ceļmalās, krūmājos, sētmalēs un ūdens malās. Latvijā nav pārāk bieži sastopams, vairāk manīts Zemgalē un Latgalē. Saindēšanās pazīmes ir balss aizsmakums, nogurums kājās, vēlāk arī rokās. Sākotnējās izpausmes uzbudinājums, trīc rokas, gaita kļūst nestabila, paplašinās acu zīlītes, paātrinās sirdsdarbība, sākas siekalošanās, moka slāpes, slikta dūša, vemšana un stipras galvassāpes. Var iestāties paralīze, smagākos gadījumos nāve.
|
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||