latvijaspirts.lv
      
2024. gada 28. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Gundega


 

Parastā ūdensgundega (ranunculus aquatilis L)
common water-crowfootразнолистный шелковник) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas ūdensaugs. Sastopams stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos. Stumbrs tievs, zarains, kails, gluds, spīdīgs, ar gariem posmiem. Lapas divējādas- peldošās lapas stingri mainīgas, apaļas līdz nierveida, daivainas, šķeltas vai dalītas šaurākos vai platākos segmentos. Iegrimušās jeb zemūdens lapas pa lielākai daļai garākas nekā stumbra posmi, vairākkārt trīsdaļīgas, beidzot dakšveidīgi zarainas, izņemtas no ūdens sakļaujas. Zied no maija līdz augustam. Ziedi pa vienam, balti, līdz 2,5 cm diametrā, pie apziedņa lapu pamata dzeltens plankumiņš. Vainaglapas otrādi olveidīgas, reti garākas par 1 cm. Putekšņlapu 20-30, tās dzeltenas, garākas par irbuļiem. Auglis- riekstiņu kopauglis, tā kāts reti garāks par 5 cm, tas parasti īsāks nekā tās lapas kāts, kuras žāklē atrodas. Riekstiņi ar matiņiem vai kaili, ar mazu knābīti. Ziedgultne gandrīz apaļa, ar matiņiem. Latvijā sastopams visā teritorijā.

Gundegu ģintī iekļauti vairāk nekā 800 sugu augi. Gandrīz visi tie ir daudzgadīgi lakstaugi, kas sastopami visdažādākajās klimata zonās pa visu pasauli. Latvijā izplatītās 15-16 sugas mēs pazīstam kā necila izskata indīgus augus un uzmācīgas nezāles. Āzijas gundegas ir vienīgās, kas izceļas ar savu ziedu krāšņumu un popularitātē vēl aizvien var sacensties ar daudzām nozīmīgām puķu kultūrām.

Gundegas (Ranunculus)

  • Tīruma gundega (Ranunculus arvensis)
    Augums vidējs 15 — 50 cm. Stumbrs stāvs, kails, vienmērīgi aplapots visā garumā.  Ziedi zaļgandzelteni, lielums 0,6 — 1,2 cm. Zied no maija vidus līdz jūlijam. Suga izplatīta Eiropas rietumu un dienvidu daļā. Sastopams arī Āzijā un Āfrikā. Latvijā sastopams ļoti reti. Aug smilšainās vietās.
  • Zeltainā gundega (Ranunculus auricomus)
    Augums vidējs 15 — 50 cm. Saknenis ar bieziem bārkšsakņu pušķiem. Stumbrs stāvs, kails vai klāts retiem matiņiem. Uz stumbra ir 1 vai 2 ziedi. iedi zeltaini dzelteni, lielums 1,2 — 2,2 cm. Ziedkāti gludi, ar pieguļošiem matiņiem. Zied maijā, jūnijā. Suga izplatīta visā Eiropā. Latvijā sastopams bieži, visā teritorijā. Aug mitrās, purvainās pļavās, mežmalās.
  • Sīpoliņu gundega (Ranunculus bulbosus)
    Augums neliels 10 — 25 cm. Sakne gumveida vai sīpolam līdzīgs gums ar bārkšsaknēm. Ziedi dzelteni, lielums 0,7 — 2 cm. Kauslapas atliekušās, īsākas nekā vainaglapas. Zied no maija līdz jūlijam. Suga izplatīta Eiropas rietumu, centrālajā un dienvidu daļā. Latvijā izplatīts nevienmērīgi. Biežāk sastopams Kurzemē, retāk Viduslatvijā, Ziemeļvidzemē un Daugavas ielejā. Pārējā valsts teritorijā neaug. Aug sausās pļavās, kāpās, sausās mežmalās.
  • Alemana gundega (Ranunculus fallax)
  • Kodīgā gundega (Ranunculus acris L.)
    Maija vidū un beigās pļavās uzzied kodīgā gundega, kas ir viena no izplatītākajām gundegu sugām Latvijas florā. Pasaulē plaši izplatīta suga. Augums vidējs līdz liels 20 — 100 cm, atkarībā no augšanas vietas. Ziedi ir pa vienam, garu ziedkātu galā. Ziedi dzelteni, lielums 1,5 — 2 cm. Naktī ziedi aizveras. Zied no maija līdz oktobrim.
    Labs nektāraugs. Ir indīgs, jo satur protoanemonīnu. Var saindēties ar svaigi plūktiem augiem. Izžāvēts augs nav indīgs.
  • Kasūbijas gunde ga (Ranunculus cassubicus L.)
    Augums vidēji liels 30 — 60 cm. Stumbrs stāvs, augšpusē zarojas. Ziedi zeltaini dzelteni, lielums ap 2 cm. Kauss klāts ar matiņiem. Zied aprīlī, maijā. Eiropā sastopama centrālajā un austrumu daļā. Latvijā sastopama visā teritorijā. Aug lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, upju krastu gravās.
  • Rāvas gundega (Ranunculus flammula)
    Augums neliels līdz vidējs 10 — 50 cm. Stumbrs pacilās vai gulošs. iedi ir pa vienam. Ziedi dzelteni, lielums 1 — 1,5 cm. Vainaglapas apmēram divreiz garākas par kauslapām. Zied no jūnija līdz septembrim. Suga sastopama Eiropā (izņemot ziemeļdaļu), Ziemeļamerikā un Rietumāzijā. Latvijā ir izplatīts visā valsts teritorijā. Aug pārmitrās pļavās, aizaugušos grāvjos, mitrās un atklātās vietās mežos.
  • Pavasara mazpurenīte (Ranunculus ficaria)
    Augums neliels, līdz 20 cm. Saknes sulīgas, ar gumiem. Stumbrs pacils, vienkāršs vai zarojas. Lapas ieapaļas, pabiezas, taukaini spīdošas. Kāti gari, sulīgi. Ziedi zeltaini dzelteni, pa vienam stumbra galotnē. Zied aprīlī, maijā. Suga izplatīta Eiropā, izņemot ziemeļu rajonus. Latvijā ir sastopams visā teritorijā. Aug mitrās pļavās, mežmalās, krūmājos. Indīgs augs. Satur protoanemonīnu, saponīnus un nedaudz zilskābes. Izmanto tautas medicīnā.
  • Purva purene (caltha palustris L.)
    Ir daudzgadīgs Gundegu dzimtas lakstaugs. Augums vidējs, līdz 40 cm. Saknenis īss, spēcīgi attīstīts. Ziedi zeltaini dzelteni. Lielums ap 4 cm. Zied no aprīļa beigām līdz jūnijam. Var ziedēt arī otrreiz rudenī. Suga sastopama aukstā un mērenā klimata rajonos. Latvijā ir izplatīta visā teritorijā. Aug purvos, mitrās pļavās, upju krastos. Svaigi plūkts augs ir indīgs, satur anemonolu. Izmanto homeopātijā. Audzē kā dekoratīvu augu.
  • Ilīrijas gundega (Ranunculus illyricus)
  • Villainā gundega (Ranunculus lanuginosus)
    Villainā gundega aug mitros ēnainos mežos, laucēs, mežmalās, upmalu krūmājos Latvijas dienviddaļā maijā ziedu laikā veidojot zeltdzeltenu ziedu fonu. Augums vidējs līdz liels 30 — 90 cm. Zied maijā, jūnijā. Suga sastopama Eiropas vidienā. Latvijā ir izplatīts reti. Sastopams Latvijas dienviddaļā. Aug upes krastu gravās, jauktos mežos. Augs ir aizsargājams. Ietilpst īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
  • Garlapu gundega (Ranunculus lingua)
    Augums liels 50 — 150 cm. Stumbrs stāvs, dobs, gandrīz kails, praktiski nezarojas.  Ziedi zeltaini dzelteni, lielums 1,5 — 4 cm. Kauslapas divreiz īsākas par vainaglapām. Zied no jūlija līdz septembrim. Suga sastopama Eiropā (izņemot ziemeļdaļu) un Rietumāzijā. Latvijā izplatīts visā teritorijā. Aug zāļu purvos, palienēs, grāvjos, seklūdenī.
  • Birztalas gundega (Ranunculus nemorosus L.)
    Augums vidējs 20 — 70 cm. Stumbrs stāvs. Ziedi zeltaini dzelteni, lielums 2 — 3 cm. Zied jūnijā, jūlijā. Suga sastopama Eiropas vidienē. Latvijā sastopams ļoti reti. Aug mežmalās, sausieņu pļavās un upju krastu nogāzēs. Augs ir aizsargājams. Ietilpst Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā.
  • Daudzziedu gundega (Ranunculus polyanthemos)
    Salīdzinājumā ar daudzām citām gundegām neaug mitrās vietās. Pasugas - Ranunculus polyanthemos polyanthomoides, Ranunculus polyanthemos thomasii. Zied no maija līdz jūnijam. 30 — 95 centimetrus augsts gundegu dzimtas lakstaugs, ar īsu sakneni un daudzām pavedienveida bārkšsaknēm. Sastopams lielākajā Eiropas daļā, ieskaitot Skandināviju, Kazahstānā, Turcijā, Irānas ziemeļos un rietumos, Irākasziemeļrietumos.  Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
  • Ložņu gundega (Ranunculus repens).
    Augums neliels līdz vidējs 10 — 50 cm. Stumbrs stāvs vai pacils, var būt kails vai apmatots. Ziedi zeltaini dzelteni, lielums ap 2 cm.  Zied no maija līdz septembrim. Suga sastopama visā Eiropā. Latvijā ir izplatīts visā valsts teritorijā. Aug pārmitrās pļavās, aizaugušos grāvjos, mitrās un atklātās vietās mežos. Augs ir indīgs. Var saindēties ar svaigi plūktiem augiem. Izžāvēts augs nav indīgs. Augam ir sīva garša, tāpēc liellopi ganoties to neēd.
  • Plašā gundega (Ranunculus reptans)
  • Sardīnijas gundega (Ranunculus sardous)
    Augums neliels 10 — 30 cm. Augam ir resnas bārkšsaknes. Ziedi dzelteni. Kauslapas atliekušās. Zied no maija beigām līdz jūlijam. Suga sastopama Rietumeiropā un Ziemeļāfrikā. Latvijā ir sastopams ļoti reti. Aug tīrumos, nezālienēs, pie dzelzceļiem. Svaigas auga daļas ir indīgas.
  • Ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus)
    Viengadīgs vai divgadīgs, 10—60 cm augsts gundegu dzimtas lakstaugs. Būdamas svaigas, indīgas visas auga daļas; inde izzūd pēc karsēšanas vai žāvēšanas. Auga izskats var būt visai dažāds un variē atkarībā no augšanas vietas. Stublājs stāvs, masīvs, dobs, zarains, parasti kails. Zied no jūnija līdz septembrim. Plaši izplatīts Eiropā, ieskaitot Britu salas, Ziemeļamerikā, Ziemeļāfrikā no Ēģiptes līdz Marokai, Āzijā no Turcijas un Sīrijas caur Vidusāziju, Kaukāzu,
     Krieviju līdz Ķīnai un Japānai. Arī Indijas ziemeļos, Nepālā. Austrālijā salas dienvidos un austrumos. Latvijā diezgan bieži visā teritorijā. Raksturīga arī pārmitrās jūras piekrastēs. Plašajā areālā un dažādajos biotopos sadalās vairākās pasugās un varietātēs Svaigas auga daļas ir indīgas. Apēdot var izraisīt zarnu iekaisumu. Kodīgā sula uz ādas var radīt čulgas. Izmanto homeopātijā.

 

Āzijas gundega (Ranunculus asiaticus L.) 
Info avots:mazadarznieciba.lv
 Dienvideiropā dārza formas audzē jau sen. To ziedi ir klaji, puspildīti vai pildīti, sarkani, oranži, balti, dzelteni, rozā.
 Latvijas klimatā Āzijas gundegas nav ziemcietīgas. Lai panāktu garāku ziedēšanas laiku, dārzā tās jāiestāda pēc iespējas agrāk – aprīļa otrajā pusē vai maija sākumā. Jūlijā, kad iestājas karsts laiks, gundegas parasti beidz ziedēt. To atmirušie laksti liecina, ka veģetācija ir beigusies.
 Gumus izrok, kad laksti jau gandrīz nokaltuši, izžāvē un sausus pārziemina telpās. Pavasarī stāda saulainā vai viegli noēnotā, no vējiem aizsargātā vietā, 3 – 4 cm dziļi auglīgā, caurlaidīgā augsnē, 15 – 20 cm attālumā citu no cita.
 Pirms stādīšanas gumus ieteicams kodināt pret sakņu puvēm vājā kālija permanganāta šķīdumā, pēc tam apmēram 24 stundas uzbriedināt remdenā ūdenī. Pēc apstrādes gumus liek mitrās skaidās vai kūdrā un pāris nedēļu tur vēsā (+10 oC) vietā. Kad parādījušās jaunās saknes, gumus stāda dārzā vai podiņā, kas piepildīts ar bagātinātu kūdru. Lai iegūtu krietni lielus stādus, to audzēšanu uzsāk vienu mēnesi pirms stādīšanas laukā.
 Jāņem vērā, ka sabiezinātā stādījumā un lietainā laikā Āzijas gundegas var bojāt pelēkā puve.

 Eiropā Āzijas gundegas (Ranunculus asiaticus) parādījās jau 16. gadsimtā. Reizē ar tulpēm un anemonēm tirgoņi tās atveda no Austrumu zemēm – Turcijas un Irānas. Sākumā tās vairāk izplatījās dienvidu zemēs - ap Vidusjūru, taču ar laiku tās iemācījās audzēt arī aukstākā klimatā. 17. gadsimta vidū krāšņās austrumnieces pazina jau visā Rietumeiropā.

Šīs gundegas var pavairot gan ar sēklām, gan gumiem, tāpēc puķkopji ātri vien sāka aizrauties ar dekoratīvo īpašību uzlabošanu, panākot aizvien lielāku ziedu pildījumu un krāsu dažādību. 18. gadsimtā šķirņu skaits sniedzās jau simtos, un gundegu audzēšana dārzos bija ļoti tradicionāla. 19. gadsimtā tās sāka speciāli kultivēt ziedu griešanai lecektīs un siltumnīcās. Tolaik šīs “floristu gundegas” bija vieni no tirdzniecībā pieprasītākajiem ziediem, un piegādei uz ziemeļu valstīm jau agri pavasarī tika daudz audzētas Francijā un Itālijā.

Dažādos laikos un audzēšanas vietās ir izveidotas gundegas ar nedaudz atšķirīgām īpašībām, tāpēc puķkopības literatūrā tiek minētas vairākas šķirņu grupas:

  • turku jeb turbānu gundegas (sauktas arī par persiešu vai Āfrikas gundegām) ir pašas senākās šķirnes ar vienkāršiem un puspildītiem ziediem ne visai noturīgos, 30-40 cm garos kātos;
  • franču gundegas, kas veidotas ap 19. un 20. gadsimta miju, ir 25-30 cm augstas un zied bagātīgi ar puspildītiem vai pildītiem vaļējas formas ziediem košās, tīrās krāsās;
  • Itālijas jeb peonijziedu gundegas selekcionētas 20.gadsimta sākumā, un tām raksturīgi izcili pildīti, vienkrāsaini ziedi  un spēcīgi ziedneši.

Āzijas gundegām, izņemot persiešu tipu, ziedi lielākoties ir piecās tīrās krāsās – baltā, dzeltenā, oranžā, sarkanā un rozā. Mūsdienās speciāli griezto ziedu audzēšanai izveidota jauna hibrīdo Āzijas gundegu grupa ‘Victoria’, kurā ziedi jau ir sešās atsevišķās nokrāsās. Plaši pazīstama ir arī zemo hibrīdu grupa ‘Bloomingdale’, kas paredzēta uzziedināšanai podos kā arī stādīšanai konteineros vai logu un balkonu kastēs. Šīm kompaktā auguma gundegām ir ne vien tumšas purpurkrāsas un kremkrāsas, bet arī divkrāsu ziedi ar košākas krāsas svītrojumu ziedlapiņu malās.

Āzijas gundegu audzēšanas paņēmienus nosaka to izcelsme. Savvaļā tās izplatītas Vidusāzijā un Tuvajos austrumos, un līdzīgi anemonēm aug apgabalos, kur ziemās augsne praktiski nesasalst, pavasarī – ziedēšanas laikā, ir vēss un mitrs, bet sausajās, karstajās vasarās tām ir miera periods. Pie mums gundegas nepārziemo, tāpēc, lai panāktu garāku ziedēšanas laiku, dārzā tās jāizstāda iespējami agrāk. Vasaras sākumā, līdzko iestājas karsts laiks, gundegas pamazām beidz ziedēt, un lakstu nodzeltēšana rāda, ka tām veģetācija ir beigusies.

Āzijas gundegām tāpat kā dālijām saknes veido putnu nagiem līdzīgus gumus, kuros tiek uzkrātas barības vielas augšanai nākamajā sezonā. No katra pieauguša vecā guma pēc ziedēšanas veidojas 2-4 jauni gumi, kurus atdalot, gundegas var viegli pavairot. Tos izrok, kad laksti gandrīz jau nokaltuši. Atšķirībā no dālijām gundegu gumus nepieciešams izžāvēt, un sausā veidā līdz stādīšanai tos var uzglabāt pat vairākus gadus.

Gundegas var audzēt arī no sēklām, tikai jāņem vērā, ka visi iegūtie augi nebūs ar vienādām īpašībām, un turpmāk būs nepieciešams atlasīt un ar gumu dalīšanu pavairot skaistākos un izcilākos eksemplārus. Sēklas varam ievākt paši (tikai jāļauj tām labi nogatavoties) vai arī pasūtīt sēklu firmās. Tirdzniecībā gundegu sēklas ir visai reti, jo ērtāk ir stādīt gumus, un pēc tiem ir lielāks pieprasījums. Ne vienmēr piedāvātie gumi ir labas kvalitātes. Pirmkārt - tie var būt pārāk ilgi glabāti un zaudējuši dzīvotspēju, otrkārt – izrādīsies, ka iepriekš nav veikta pienācīga atlase, un kāda daļa ziedu nebūs pildīti, un treškārt tajos var būt “paslēpta” vīrusu infekcija. Te nu katram pašam jāizlemj, kādu audzēšanas metodi izvēlēties. No gumiem audzētās gundegas zied pēc 2-3 mēnešiem, bet sētās – pēc 4-6 mēnešiem.

Jāatceras, ka gundegām tāpat kā anemonēm sēklas dīgst zemākā temperatūrā nekā  citām puķēm (dabiskos apstākļos tas jau ir rudens).  Optimālā temperatūra ir 10-15 *C, un dīgšana ilgst apmēram 15-20 dienas. Jau minētā iemesla dēļ gundegas sēj ļoti agri - janvārī – februārī, pirmo īsto lapiņu fāzē piķē un lauka apstākļiem pieradinātus dēstus izstāda līdzko var ierīkot dobes. Norūdīti augi salnās vairs necieš.

Nav ieteicams augu no auga stādīt tuvāk par 15-20 cm. Tādos pat attālumos 3-4 cm dziļumā stāda arī gumus. Pirms stādīšanas tos nepieciešams uzbriedināt siltā ūdenī (apmēram 24 stundas) kā arī vēlams kodināt pret sakņu puvēm. Arī no gumiem podiņos var savlaicīgi paaudzēt jau krietni lielus stādus.

Dārzā gundegām patiks aizvējš, saulaina vai viegli noēnota vieta un auglīga, caurlaidīga dārza augsne. Smagākās augsnēs būtu jāiestrādā trūdvielas un rupja grants kā arī jāierīko augstas dobes.

Piemērotos apstākļos Āzijas gundegas slimo maz. Sabiezinātos stādījumos un lietainā laikā ziedus, lapas un pat kātu pamatnes var bojāt pelēkā puve. Vēlāk tā var pāriet arī uz gumiem. Pārāk blīvās un mitrās augsnēs var sākties dažādas sakņu puves.

Visbīstamākās gundegām tomēr ir  vīrusslimības, kas izplatītas daudziem gundegu dzimtas krāšņumaugiem (delfīnjām, ozolītēm, anemonēm u.c.) un nezālēm. Tās pārnēsā laputis un tripši, bet infekciju tālāk uz veselajiem augiem ļoti viegli var pārnest griežot ziedus. Slimie gumi nākošajā sezonā slikti aug un ir jauns infekcijas avots, tāpēc aizdomīgie augi būtu nekavējoties jāiznīcina.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties