latvijaspirts.lv
      
2024. gada 28. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Baltstarīte čemuru


 Čemuru baltstarīte. Ornithogalum umbellatum L. 
angliski: Star-of-Bethlehem vāciski: Dolden-Milchstern zviedru: morgonstjärna igauņu: sarik-linnupiim lietuviešu: skėtinė paukštpienė krievu: птицемлечник зонтичный

Augu pazinēja Edvarda Baha
ziedu terapijas augs

E. Bahs: „Līdzeklis noderēs tiem, kas ļoti cieš un atrodas situācijā, kas tos padara dziļi nelaimīgus. Tas ir šoka stāvoklis, kas rodas, saņemot sliktas ziņas, zaudējot mīļu cilvēku, izjūtot bailes pēc nelaimes gadījuma un līdzīgās situācijās. Šis līdzeklis sniedz atbalstu un atvieglojumu tiem, kas jau ilgāku laiku neļaujas citu mierinājumam.” 

 

 

Ornithogalum umbellatum
 
Ornithogalum nutans
Ornithogalum thyrsoides
 
Ornithogalum dubium
 
Ornithogalum multifolium
Ornithogalum arabicum
Daudzgadīgs, neliels (ga 15-30 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Sīpols ar sīpoliņiem.  Zied maija otrajā pusē un jūnijā. Vidusjūras reģiona suga. Plaši kultivēta centrālajā un ziemeļu Eiropā, kur vietām pārgājusi savvaļā. Latvijā reta, savvaļā pārgājusi suga. Diezgan bieži kultivē dārzos un apstādījumos. Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas nezālienēs, mītņu tuvumā, sētos zālājos un vecu parku apkaimē, reti pļavās.

Latvijas dārzos visbiežāk sastopamas divas sugas:

čemuru baltstarīte (Ornithogalum umbellatum), kuru tautā dēvē arī par Betlēmes zvaigznīti – ar nelieliem baltiem zvaigžņveida ziediem vairogveida ziedkopās (zied maija beigās un jūnija sākumā), un nokarenā baltstarīte (Ornithogalum nutans) – ar nokareniem zvanveida ziediem, kas sakārtoti līdz 25 cm garās piramidālās ziedkopās (zied maija otrajā pusē).

Šīs un vairākas citas Eiropas un Rietumāzijas izcelsmes baltstarītes parasti necieš no ziemas sala, vienīgi stiprā kailsalā vēlams piesegt ar kūdru. Tās ir viegli audzējamas un ļoti dekoratīvas, turklāt noder ne vien dārza rotāšanai, bet arī ziedu griešanai.

Baltstarītes nav prasīgas augsnes ziņā, tomēr tā nedrīkst būt pārāk mitra un smaga. Vienā un tajā pašā vietā šīs sīpolpuķes var augt un ziedēt piecus sešus gadus. Audzējot labi drenētā augsnē, saulainā vietā, augi zied ļoti bagātīgi. Var stādīt grupās arī sausās, zālainās nogāzēs koku un krūmu tuvumā. Baltstarītes ir ļoti viegli un ātri pavairojamas veģetatīvi.

Baltstarīšu sortiments neaprobežojas tikai ar šīm divām sugām. Savvaļā tās sastopamas ne vien Eiropā un Rietumāzijā, bet arī Dienvidāfrikā. Diemžēl Āfrikas izcelsmes sugas, kaut arī ļoti skaistas, nav sala izturīgas, pie mums tās nepārziemo, – saka Nacionālā botāniskā dārza speciālists Arnis Seisums.

Daudzi iegādājušies blīvvārpas baltstarītes (Ornithogalum thyrsoides) sīpolus, ko internetā piedāvā firma «Bakker». Tā ir siltummīloša suga, kam Latvijas klimata apstākļi ir par skarbiem. Šīs baltstarītes var mēģināt audzēt telpās. Novembrī vai decembrī sīpolus stāda podos tā, lai virs tiem būtu tikai 2 – 3 cm substrāta. Augsnei jābūt trūdvielām bagātai, ūdens un gaisa caurlaidīgai, viegli sārmainai (pH 6 – 6,5). Iepodotos augus kārtīgi salaista un novieto, piemēram, pagrabā, lai apsakņojas (šis process ilgst apmēram 8 nedēļas). Kad parādās lapas, sīpolaugus izliek gaišā, vēsā (+10 oC) vietā, sāk kārtīgi laistīt un mēslot. Pavasarī baltstarītes var iznest uz balkona vai dārzā, vislabāk no vējiem aizsargātā, siltā, saulainā vietā (augi jāsargā no salnām). Tās uzziedēs maijā. Pēc noziedēšanas, kad lapas gandrīz jau nokaltušas, laistīšanu pakāpeniski samazina. Pēc tam sīpolus pārvieto uz pagrabu un miera periodā glabā tajos pašos podos pilnīgā sausumā.

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties