Eiropas dižskābardis, arī parastais dižskābardis, Fagus sylvatica L
angliski: Beech vāciski: Rot-Buche zviedru: bok igauņu: harilik pöök lietuviešu: paprastasis bukas krievu: Бук европeйский, или Бук леснoй
Dižskābaržu dzimta (Fagaceae) ir augiem bagāta dižskābaržu rindas dzimta. Dzimtā ir koki un krūmi. Pazīstamākās ģintis ozoli, dižskābarži un kastaņas.
Dižskābarži (Fagus) ir dižskābaržu dzimtas ģints. Latvijā savvaļā neaug neviena dižskābāržu suga, lai gan apstādījumos ir atrodams Eiropas jeb parastais dižskābardis.
Augu pazinēja Edvarda Baha ziedu terapijas augs |
E. Bahs: Dižskābardis palīdzēs tiem, kas izjūt nepieciešamību saredzēt apkārtējā vidē vairāk labā un skaistā. Lai gan daudzas lietas šķiet nepareizas, viņi vēlas, lai spētu redzēt, kā labais vairojas katrā no tām. Viņi vēlas kļūt tolerantāki, saudzīgāki un saprotošāki pret dažādajiem dzīves ceļiem, pa kuriem katrs cilvēks individuāli un visi kopumā sasniegs savu ideālo pilnību.
Pastaigājoties pa dižskābaržu mežu, tumsā, cauri perfektajai zaļajai lapotnei mēs redzam zilās debesis un sauli. Esot tumsā, mēs redzam - pilnība pastāv!
_________________
Forma ar zaļām, normālām lapām un kolonnveida vai šauri konisku augumu un augšup virzītiem zariem. Sēklas trīsšķautņaini rieksti koksnainā augļa apvalkā, kas klāts ar dzeloņainiem bārkstveida izaugumiem un atveras 4 daivās. Rieksti areālā ir ne tikai meža dzīvnieku barība, bet arī būtisks lopbarības līdzeklis. Pamatsuga savvaļā aug Centrāleiropas un Rietumeiropas kalnu lapu koku mežos no Dienvidanglijas un Dienvidzviedrijas; austrumu robeža sakrīt ar Karpatu Z malu. Latvijā kultivē kopš 18. gs. G. Kūfalts veicis sugas selekciju, lai izaudzētu ziemcietīgu kokus Rīgas apstādījumiem. Kurzemes klimatiskie apstākļi ir piemēroti Eiropas dižskābarža plašākai ieviešanai mežaudzēs auglīgās augsnēs. Uz rietumiem no Ventas dižskābardis bieži ir veco parku un arī jaunākos apstādījumos. Bargajā 1939./40. gada ziemā Kurzemē no sala cieta maz, bet Latgalē, Vidzemē un Zemgalē izsala gandrīz visi, arī lielie koki. Koka mūža ilgums 200-300 gadu. Koki ar stumbra apkārtmēru virs 4 m tiek ieskaitīti īpaši aizsargājamos dižkokos.
Vasarzaļš, liels (20-45 m) dižskābaržu dzimtas koks. Vainags slaids. Zarojums masīvs. Miza gluda, pelēka. Pumpuri gari (ga ap 2 cm), smaili. Lapas tumšzaļas, veselas, plati eliptiskas (ga 4-9 cm, pl 3-6 cm), mala gluda vai attāli viļņaina, lapas kailas, plātnes gals īsi smails, virspuse spīdīga, kāts īss (ga 1-1.5 cm). Lapu sāndzīslas nezarojas. Vīrišķie ziedi īsās, nokarenās spurdzēs, apziednis saaudzis, daivains, putekšņlapas 8-12, pārsniedz apziedni, putekšnīcas sarkanvioletas. Sievišķo ziedu irbuļi sarkani. Sievišķie ziedi pa 2-4, ieskauti īpatnējā, vīkalam līdzīgā veidojumā, kas, augļiem nogatavojoties, pārkoksnējas un atveras līdz pamatam pa 4 vārsnēm. Vīkalveidīgā augļkopa no ārpuses segta ar mīkstām adatveida zvīņām. Katrā augļkopā 2-3 trīsšķautņaini riekstiņi, gatavi tumšbrūni. Zied reizē ar lapu plaukšanu maijā.
Eiropā plaši izplatīts koks mērenā klimata joslā. Noteicošā suga (kopā ar skābardi - Carpinus betulus) zemieņu lapkoku mežos un kalnaino apvidu kalnu piekājēs. Līdz ar klimata pasiltināšanos novērojama dižskābarža lēna izplatīšanās virzienā uz Eiropas ziemeļiem.
Latvija atrodas ārpus tā ziemeļu areāla robežas. Savvaļā nav sastopams, tomēr labi aug stādījumos un to apkaimē pāriet savvaļā. Latvijā diezgan reti, galvenokārt Kurzemē.
Skaists koks. Izcilākie Latvijā stādītie koki ir Kurzemē un Zemgalē. Īpaši izceļas, ja blakus aug baltie vītoli. Vērtīgs rūpniecībā izmantojams koks.
Ģints dižskābarži (Fagus)
suga Amerikas dižskābardis (Fagus grandifolia)
Šis koks savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumdaļā. Koks ir liels, sasniedz 20-35 m augstumu. Tam ir gluda, pelēka miza. Lapas tumšzaļas, vienkāršas, lapu malas robotas ar sīkiem zobiņiem, 6-12 cm garas, ar īsu kātiņu. Amerikas dižskābardis ir vienmāju augs. Auglis riekstiņš ar asām šķautnēm. Amerikas dižskābarži labi pacieš noēnojumu. Lai gan eksistē Amerikas dižskābaržu tīraudzes, biežāk tie sastopami kopā ar citiem kokiem, tādiem kā cukura kļava, dzeltenais bērzs un Kanādas hemlokegle. Aug uz mitrām nogāzēm un auglīgās pakājēs. Amerikas dižskābarži ir nozīmīgi koki mežsaimniecībā. To koksne ir cieta, smaga, izturīga. Līdz motorzāģu izgudrošanai, kokus nemaz nevarēja nozāģēt. Tāpēc saglabājušās daudzas vecu koku audzes. Koksni izmanto grīdas segumu, mēbeļu, dažādu tilpņu ražošanai. Amerikas dižskābarži tiek audzēti arī kā dekoratīvi koki, tomēr retāk kā Eiropas dižskābarži.
suga Dienvidķīnas dižskābardis (Fagus longipetiolata)
suga Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica)
Nozīmīga dižskābaržu dzimtas koku suga Eiropā. Veido savdabīgus nabadzīgus mežus. Daudzviet to meži vairs nav dabiski, bet gan mākslīgi stādīti. Latvijā audzēti apstādījumos un kokaugu kolekcijās, kā arī stādītas atsevišķas nelielas mežu kultūras. Augļi rieksti, kas šķērsgriezumā veido trijstūrveida formu. Riekstu šķautnes ļoti asas, tādēļ jāuzmanās, lai nesagrieztu rokas. Riekstus izmanto pārtikā un tie ir nozīmīga barības bāze dažādiem dzīvniekiem. Apstādījumos stādītas arī dažādas Eiropas dižskābarža šķirnes, starp kurām ir šķirnes ar sarkanīgām lapām.
suga Japānas dižskābardis (Fagus crenata)
suga Japānas zilais dižskābārdis (Fagus japonica)
suga Kaukāza dižskābardis (Fagus orientalis)
Savvaļā aug apgabalā no Turcijas ziemeļrietumiem līdz Kaukāza kalniem un Elbrusam. Aug kalnu mežos, 500-2100 m virs jūras līmeņa. Koks ir liels, sasniedz 45 m augstumu, stumbra diametrs līdz 3 m. Lapas vienkāršas, 7-15 cm garas, 5-9 cm platas, ar 7-13 dzīslām katrā lapas pusē. Ziedu spurdzes parādās īsi pēc lapu uzplaukšanas pavasarī. Augļi ir trīsstūrveidīgi riekstiņi, 1,5-2 cm gari un 0,7-1 cm plati. Kaukāza dižskābarži viegli krustojas ar Eiropas dižskābaržiem, veidojot hibrīdus Fagus x tauric. Eiropas vidienē Kaukāza dižskābarži tiek audzēti kā dekoratīvi koki.
suga Ķīnas dižskābardis (Fagus engleriana)
suga Meksikas dizskābardis (Fagus mexicana)
suga Taivānas dižskābardis (Fagus hayatae)
suga Fagus lucida