latvijaspirts.lv
      
2019. gada 08. decembris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Riekstkoki


 Riekstkoks grieķu, karaliskais riekstkoks, īstais riekstkoks /Juglans regia L./ 

Šī tad ir tā īstā riekstkoku suga, kuras šķirņu (ar lielāku kodolu un plānāku mizu) sēklas varam nopirkt veikalā un saucam par valriekstiem.

Augu pazinēja Edvarda Baha
ziedu terapijas augs

E. Bahs: „Šis līdzeklis derēs tiem, kam dzīvē ir noteikti ideāli un konkrēti mērķi, kuriem viņi dedzīgi seko, taču citu cilvēku uzskatu, pārliecības un entuziasma dēļ viņi laiku pa laikam krīt kārdinājumā no tiem atteikties. Šis ārstniecības līdzeklis palīdz saglabāt rakstura stingrību, nelokāmību un sniedz aizsardzību pret ārējo ietekmi.” 

 

 

 

 

 

Savvaļā īstais riekstkoks aug Dienvideiropā un Āzijas centrālajā un austrumu daļā. Latvijā retumis kultivēts, galvenokārt kā eksotisks augļukoks. No citiem riekstkokiem atšķiras ar gaiši pelēku mizu, nepāra plūksnaini saliktām lapām, lapiņas parasti 7, lielākā parasti lapas gala lapiņa. Kurzemē ar labu ziemcietību periodiski ražo arī ēdamus augļus. 

Savvaļā karaliskais riekstkoks jeb īstais (grieķu) valrieksts (Juglans regia) aug Dienvideiropā un Āzijas centrālajā un austrumu daļā. No citiem riekstkokiem tas atšķiras ar gaiši pelēko mizu, nepāra plūksnaini saliktajām, 20 – 40 cm garajām lapām. Sasniedz līdz 20 m augstumu, vainags 3 – 5 m plats, izplests, koka mūžs vidēji 120 gadu.

Latvijā valriekstus audzē sen, turklāt tie ir izturīgi pret kaitēkļiem un slimībām. Piemēram, Kazdangas parkā šo koku alejai jau ir vairāk nekā 300 gadu. Arī Rīgas, Kuldīgas, Jelgavas, Ogres rajonā ir valrieksti, kas dod augļus jau daudzus gadus. Tie parasti ienākas septembrī, oktobra sākumā. Atšķirībā no citām riekstkoku sugām gataviem grieķu valrieksta bumbuļiem ārējais zaļais, mīkstais apvalks sadalās un rieksts brīvi nokrīt zemē.

Pavairošana

Lai izaudzētu labus stādus, nepieciešami pilnīgi gatavi rieksti, kas paši atdalījušies no zaļā apvalka. Tos var sēt rudenī pirms sala iestāšanās, jāsargā no grauzējiem.
 - Riekstus sēj dobē 8 – 10 cm dziļi. Kad sasalusi augsnes virskārta, tos piesedz ar sausu kūdru apmēram 10 – 15 cm biezā slānī. Pavasarī, kad gaisa temperatūra pārsniedz +10 °C, sējumus atbrīvo no kūdras, atstājot tikai 3 – 5 cm kārtiņu mulčai. Pastāvīgā vietā labāk stādīt divgadīgus stādus vai arī kociņus, kas sasnieguši 100 – 130 cm.
 - Sēklas var stratificēt arī mākslīgi (pēc novākšanas tās uzglabā 0...+10 °C temperatūrā). Decembrī riekstus ievieto kastītē, kas piepildīta ar mitru sfagnu kūdru vai smiltīm, un novieto laukā. Sēklām stratifikācijas laikā nedrīkst trūkt mitruma, tāpēc ziemā kastēm regulāri uzber un piemīda sniegu. Agri pavasarī (aprīlī) sagatavo dobi sējai, riekstus liek līdz 10 cm dziļi 20 – 30 cm attālumā.
 - Ja no kaimiņa dārza pārkritušie valrieksti sadīga maijā un kociņi ir sasnieguši 0,8 – 1 m augstumu, tos var atstāt dārzā. Iestājoties salam, ieteicams saknes un arī stumbru piesegt ar 30 – 40 cm biezu kūdras kārtu. Ja kociņu daudz un tie vēl ir mazi, tos vajadzētu izrakt un glabāt mitrās smiltīs pagrabā, kur temperatūra nav augstāka par +5...+6 °C.
 Riekstkokam raksturīga mietsaknes sakņu sistēma, tāpēc nav vēlams pārstādīt krūmus, kas vecāki par trim gadiem. Valrieksti sāk ražot 6. – 12. gadā.

Stādīšana

Lai valrieksti labi un regulāri ražotu, tie jāstāda saulainā, no vējiem aizsargātā vietā, vēlams dienvidu nogāzē vai ēkas dienvidu vai dienvidaustrumu pusē. Tiem patīk caurlaidīga, trūdvielām bagāta augsne ar neitrālu pH reakciju. Bargākās ziemās riekstkoki mēdz apsalt, tādēļ vairāk piemēroti audzēšanai jūras piekrastes rajonos.
 Valriekstiem nav atsevišķu vīrišķo un sievišķo augu. Spurdzes, kas parādās marta beigās, aprīļa sākumā ir vīrišķie ziedi, bet sievišķie ziedi parādās vēlāk – maijā – jauno dzinumu galos. Riekstkoki apputeksnējas paši, tāpēc vienkop nav jāstāda vairāki koki. Labas ražas gadā no viena var novākt pat 10 – 20 kg riekstu.

Izmantošana

Grieķu riekstu augļiem piemīt liela bioenerģētiskā vērtība, to kodolos ir vairāk nekā 70 % augu eļļas, kas pielīdzināma olīvu eļļai, apmēram 20 % olbaltumvielas, dažādas minerālvielas, vitamīni A, B, E, P un PP. Barības vielu vērtības ziņā tie pārsniedz maizi 3 reizes, gaļu – 4 reizes, kartupeļus – 7 reizes, pienu – 15 reizes.
 Valriekstus audzē arī to vērtīgās koksnes dēļ: tā ir blīva kā ozolam, plastiska kā gobai, vidēji cieta, ar labām fizikālajām un mehāniskajām īpašībām, viegli padodas apstrādei un pulēšanai. Riekstkoku izmanto augstvērtīgu mēbeļu ražošanai un apdarei, no tā gatavo finieri un parketu. Riekstkokam cena pasaulē ir augstāka nekā ozolam (tas, protams, atkarīgs no koksnes kvalitātes).
 Riekstu ieguvei valriekstus stāda 7 – 8 m attālumā citu no cita, starp rindām atstājot 10 m, savukārt lietaskoku ieguvei – 2 x 3 m, tad izaug slaidi, taisni stumbri, kuri 20 – 25 gadu vecumā jau sasniedz 20 – 25 cm diametru.

UZZIŅA

Audzēšanai mūsu klimata apstākļos vislabāk izmantot riekstus, kas nākuši no Moldovas ziemeļu daļas vai Rietumukrainas, kur tie nogatavojas līdz 20. augustam.

__________________

 

Mandžūrijas valrieksts - Juglans mandshurica Maxim.

Līdz 25 m augsts koks ar plaši izplestu, skraju, zemu vainagu. Augļi iegareni vai olveida, galā nosmaiļoti, mataini un lipīgi. Savvaļā aug Krievijā, Amūras lejtecē, Mandžūrijas Z daļā, galvenokārt upju ieleju sanesumos un krastos, piekalnēs. Latvijā kultivē kopš 19. gs. beigām. Pareti sastopams parkos un dārzos visā Latvijā. Ziemcietīgs, apsalst tikai ļoti bargās ziemās, vēlajās salnās cieš jaunās lapas un ziedi. Ļoti ātraudzīgs, sējeņi sāk ziedēt 6-8 gadu vecumā, ražo daudz dīgstošu sēklu. Lapu izdalītie fitoncīdi atbaida kaitēkļus un nomāc mikroorganismus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 
Melnais riekstkoks - Juglans nigra L.

Piemērots lieliem apstādījumiem. Lapas lielas 20-25cm platas. Ēdami augļi. Rieksti, apaļi 4-5cm plati.

  • Melnā rieksta lapas – viens no efektīvākiem, dabiskiem līdzekļiem organisma atbrīvošanai no parazītiem.

Melnais rieksts – bagāts ar mangānu, lieliski veicina žults izdalīšanos un normalizē zarnu peristaltiku (gludās muskulatūras ritmisku viļņveidīgu saraušanos).

 

 

 

 

 

 


Pelēkais riekstkoks - Juglans cinerea L.

Lapas 30-60cm. Lapas rudenī dzeltenas, 30-60cm. Ziedi spurdzes. Ēdami augļi. Vasarzaļš.  Sakņu miza – žultsdzenoša, caureju radoša darbība.

 

 

 

 

 

 

 

 


Zībolda riekstkoks - Juglans ailanthifolia L.

Орех айлантолистный / Aliantlapu riekstkoks / Zībolda valrieksts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ķīnas riekstkoks (īstā un Mandžūrijas riekstkoka hibrīds) no tiem retākais, turklāt Pūrē sastopamais ir Latvijas pats lielākais zināmais šīs sugas pārstāvis.

Ailantlapu valrieksts līdz 20 m augsts, plašs koks ar zemu zarojumu. Lapas 40-50 cm garas, ar 8-10 garām lapiņām. Augļi gandrīz apaļi vai iegareni, ar smailu galu un ar matiņiem, nedaudz lipīgi 4-5 cm gari. Savvaļā aug Japānā platlapu koku mežos kalnu nogāzēs.

_______________ 

Valrieksti daudzu mājās svētkos rotā gan vainagus, gan dekorācijas, gan traukus, kur tie izkārtoti brūni vai nopūsti ar zelta krāsu, kā arī, protams, iecienīto ietilpst kārumu un našķu klāstā. Šie diženie rieksti ir mums visiem ļoti labi pazīstami, taču ne visiem ir nojausma par to, kā tie aug un kā brangie rieksti izskatās pirms nonākšanas veikalu plauktos.

Senos muižas parkos un dārzos noteikti atrodams kāds riekstkoks, jo tie arī Latvijā audzēti jau labi sen, turklāt, tā kā šie koki ir izturīgs pret dažādām slimībām un kaitēkļiem, tad tie labi saglabājušies līdz pat mūsdienām. Savvaļā šo karalisko riekstkoku var atpazīt pēc gaiši pelēkās mizas, nepāra saliktām lapām un, protams, riekstu augļiem, kas parasti izauguši zaros septembrī, oktobrī.

Interesanti, ka šis riekstkoks no visiem pārējiem atšķiras ar to, ka gatavie, zaļie bumbuļi sadalās un rieksts brīvi nokrīt zemē. Šis auglis ir kaulenis, ko sarunvalodā pieņemts dēvēt par valriekstu jeb grieķu riekstu. Rieksta kodols sastāv no četrām daļām, kas visas krokotās formas dēļ atgādina cilvēka smadzenes, turklāt netiešā veidā tam ir pat visai liels pamats, jo valrieksti satur daudz vērtīgu vielu, kas uzlabo arī smadzeņu darbību un sirds veselību.

Visbiežāk savvaļā šie riekstkoki sastopami Dienvideiropā un Āzijā, taču arvien vairāk šo eksotisko augu audzē arī Latvijas dārzos, jo ne viena vien stādaudzētava piedāvā to stādus. Ja vēlies pats izaudzēt riekstkoku, tad var izmantot gatavu valriekstu, kas jau atdalījies no zaļā apvalka, iestādīt augsnē, aptuveni 10 centimetru dziļumā, kādā saulainā vietā, kas nav ļoti vējaina. Taču, iestādot dārzā riekstkoku, jārēķinās ar to, ka ražas laiks tik drīzi nepienāks, jo augļus tas sāk dot tikai no 10-12 gadu vecuma, taču, tā kā koks ir ilgmūžīgs, tad jebkurā gadījumā tas būs vērtīgs mantojums nākamajām paaudzēm.

Lai arī visi rieksti satur sirds veselībai nepieciešamās omega 3 taukskābes, valrieksti (14 pusītes satur 185 kcal, 18 g tauku, četrus gramus proteīnu) satur lielu daudzumu linolēnskābi.

Pētījumi rāda, ka tā labvēlīgi ietekmē aritmijas slimniekus, turklāt pētnieki arī atklājuši, ka valrieksti varētu būt efektīvāki par olīveļļu, samazinot iekaisums un trombu veidošanos artērijās pēc treknu ēdienu ēšanas. Speciālisti iesaka katru dienu apēst astoņas valriekstu pusītes.

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties