latvijaspirts.lv |
Agave - Agave L. To dabiskais izplatības areāls ir sausie reģioni Meksikā un Amerikas Savienoto Valstu dienvidu štatos. Agavju ģintī ietilpst aptuveni 200 sugas. Viena no izplatītākajām sugām ir Amerikas agave (Agave americana). Savukārt šķiedras ieguvei kultivē sizala agavi (Agave sisalana). No tekilas agaves (Agave tequilana) sulas gatavotekilu. Citu alkoholisku dzērienu gatavošanai audzē arī Agave salmiana un Agave mapisaga. Dažas sugas
Agaves zied tikai vienu reizi, pēc vairākiem gadiem. Šī iemesla dēļ tās ir iesauktas par "gadsimtu veco augu" (angļu: century plant). Agave ir daudzgadīgs, mūžzaļš bezstumbra sukulents, kura lapu rozete var sasniegt pat trīs metru diametru. Augs ir interesants ar savu krāsu, jo lapas var būt zaļas, raibas un pat zilganzaļas, turklāt tās ir ļoti biezas un ar smailu adatveida izaugumu galā, bet to virskārta ir noklāta ar vasku. Agaves dzimtene ir Centrālamerika, kur augs tiek arī plaši izmantots dzērienu gatavošanā, kā arī dažādu pārtikas produktu ražošanā. Savulaik agavei bija vēl plašāki pielietojumi - no augiem iegūtās šķiedras izmantoja audumu aušanā, asos lapu galus kā īlenus, savukārt Meksikas indiāņi tās izmantojuši kā adatas. Agaves nav sastopamas, augot Latvijā, jo tām nepieciešama saulaina, gaiša un ļoti silta vieta, tāpat svarīgi, lai augsne būtu nedaudz skāba. Interesanti, ka agave ir viens no retajiem augiem, kas spēj ilgu laiku izdzīvot bez ūdens. Latvijā agaves var aplūkot botāniskajos dārzos, kur tās sastopamas ne vienā vien variācijā. Nacionālajā botāniskajā dārzā 2007. gadā piedzīvota arī agaves uzziedēšana, kas ir ļoti rets un gaidīts notikums. Ilgus gadus agaves lapās uzkrājas barības vielas, lai kādā brīdī spēkus atdotu ziedkopas un augļa veidošanai, tāpēc nereti pēc uzziedēšanas augs arī aiziet bojā. Katra agave zied tikai reizi mūžā bet tās ziedkopa parasti ir apmēram septiņas reizes garāka par pašu augu, un šoreiz tā jau ir pārsniegusi četru metru augstumu. Ilgus gadus agaves lapās uzkrājas barības vielas, tāpēc nereti pēc uzziedēšanas augs arī aiziet bojā. Agave ir daudzgadīgs, mūžzaļš bezstumbra sukulents, kura lapu rozete var sasniegt pat trīs metru diametru. Augs ir interesants ar savu krāsu, jo lapas var būt zaļas, raibas un pat zilganzaļas, turklāt tās ir ļoti biezas un ar smailu adatveida izaugumu galā, bet to virskārta ir noklāta ar vasku. Amerikas agave (Agave americana L.) Savvaļā aug Ziemeļamerikā, Meksikā tuksnešos un prērijās subtropu un tropu zonās. Daudzgadīgs, mūžzaļš, bezstumbra sukulents, kura simetriskā lapu rozete var sasniegt 3 m diametru. Zilganzaļās, biezās, cietās lapas nobeidzas ar smailu adatveida izaugumu. Lapas klātas ar vaska kārtu. Pie sakņu kakla attīstās daudz sāndzinumu. Dziļa un plaša sakņu sistēma. Daudzgadīgā lapu rozete pēc zieda izveidošanas iet bojā. Zieda augstums vairākkārt pārsniedz rozetes augstumu. Ziedi dzeltenīgi sakārtoti piramīdveida vārpā. Zied vasarā. Aug tikai saulainā, gaišā un siltā vietā. Vajadzīga nedaudz skāba līdz neitrāla augsne, kura ir labi drenēta, smaga un trūdvielām nabadzīga. Jāuzmanās no liela ūdens daudzuma saknēs. Spēj vairākus mēnešus gadā izdzīvot bez ūdens. Telpās ziemas mēnešos samazina gaisa temperatūru un laistīšanu, lai gaismas trūkuma pēc palēninātu auga augšanu. Pavairo ar atdalītajiem sāndzinumiem. Telpās izmanto kā lielizmēra, dekoratīvu lapu augu. Lieto muguras, u.c. sāpju ārstēšanai. Zilā agave - Agave Tequilana Weber Tekilu pagatavo, pārtvaicējot sulu, kuru iegūst no zilās agaves serdes (Agave Tequilana Weber). Zilā agave daudzgadīgs augs, kas pieder pie liliju dzimtas. Lai arī agave ārēji līdzinās kaktusam, tā nav kaktuss. Meksikā aug 136 agaves veidi, taču tekilu izgatavo tikai no viena no zilas agaves. Daži citi agaves veidi tiek izmantoti, lai pagatavotu dažādus meksikāņu tradicionālos dzērienus piemēram, pulki un meskalu.
|
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||