latvijaspirts.lv
      
2019. gada 08. decembris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Zirgkastaņa


 Parastā zirgkastaņa, arī zirgkastanis (Aesculus hippocastanum L.), Кoнский каштaн обыкновeeнный 
Ziedu pumpuri - Chestnut Bud


Parastā zirgkastaņa
(Dzimta Hippocastanaceae (zirgkastaņu dzimta), Ģints Aesculus (zirgkastaņa), Suga hippocastanum)    līdz 30 m augsts koks ar taisnu stumbru. Miza pelēka. Veidojas spēcīga mietsakne. Koksne dzeltenīgi balta, mīksta, viegla. Pumpuri līdz 25 mmgari. Ziedu skaras 20-30 cm garas. Dabā parastā zirgkastaņa aug Balkānu pussalā: Grieķijas ziemeļos un Bulgārijas dienvidos.
 Parastā zirgkastaņa ir vasarzaļš lapu koks, un tas izaug 25-30 m augsts. Stumbra diametrs ir līdz 2 m. Koka mūžs ir 200-300 gadu. Samērā salcietīga un var panest zināmu noēnojumu. Priekšroku dod smilšmāla augsnei.

Koksni izmanto saplākšņu un mēbeļu ražošanai. Labs medusaugs. Sēklas noder dzīvnieku barībai un pārtikas industrijā (eļļa, alkohols), kā arī farmācijā. Parastā zirgkastaņa ir izplatīts krāšņumaugs.

 

 


Dzeltenā/palsā zirgkastaņa - Aesculus flava L.
 līdz 18 m augsts koks ar plašu vainagu. Lapām kāti ar matiņiem. Ziedi bāli līdz koši dzelteni. Pogaļa gluda, 3-5 cm plata. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļas mitrās kalnu nogāzēs un ielejās. Zied bagātīgi, bet augļus ražo reti.
 Lapām ir 5 lapiņas, kas ir iegarenas, otrādi olveida vai eliptiskas, ar īsu, smailu galu un ķīļveida pamatni, sīki zāģzobainas, 10-15 cm garas, vidējai lapiņai ir īss kāts, bet sānu lapiņām gandrīz nav kāta vispār. Tās ir tumši zaļas virspusē, dzeltenzaļas apakšpusē, jaunas ar matiņiem vēlāk kailas. Kāti mataini. Ziedi dzelteni, līdz 10-15 cm garās skarās, vainaglapas viegli matainas. Zied jūnijā. Augļi gludi, gandrīz lodveida, 4-5 cm plati, parasti satur 2 sēklas
 Augs nav toksisks. Izmanto kā dekoratīvu augu.

 

 


Kailā zirgkastaņa - Aesculus glabra L.
 2-3 m augsts, plašs krūms. Lapiņas 5-7, iegarenas un nosmaiļotas, 8-20 cm garas, apakšpusē ar pelēkiem matiņiem. Ziedi balti, 20-30 cm garās skarās virs lapām. Augļi 3-4 cm gari. Zied vēlu. Savvaļā aug Ziemeļamerikas DA daļā. Jaunie dzinumi mataini, vēlāk kaili. Lapām ir 5 lapiņas, kam ir īsi kāti. Lapiņas ir eliptiskas līdz otrādi olveida, līdz 18 cm garas un 7 cm platas, ar smalki zobainu malu, apakšpusē matainas, vēlāk kailas. Ziedi bāli dzeltenzaļi, līdz 20 cm garās skarās. Zied jūnijā. Augļi gandrīz gludi, ar mīkstiem izaugumiem, kas, auglim nobriestot, sarūk.
 Sēklas satur skābes un ir indīgas. No sēklām iegūst tanīnu, ko izmato ādas apstrādē. Dekoratīvs augs.

 

 

 


Sīkziedu zirgkastaņa -  Aesculus parviflora L. Savvaļā sastopams Ziemeļamerikas dienvidu daļā: no Džordžijas un Alabamas štatiem līdz Floridai; uz mežainiem atsegumiem un auglīgos mežos, arī upju krastos.  Līdz 4 metrus augsts un tikpat plats lapots krūms. Jūtīgs pret salu, pacieš aukstumu līdz -20˚C. Augšņu ziņā neizvēlīgs, tomēr dod priekšroku dziļām smilšmāla augsnēm. Aug saulainās un pusēnas vietās, ļoti labi pacieš ēnu. Veido sakņu atvases.  Saliktas lapas, 12-22 cm garas un 5-10 cm platas, ar 5-7 lapiņām, tumšzaļas. Rudenī lapas krāsojas dzeltenas. Ziedi balti, ar garām putekšņlapām, sakopoti stāvās, 20-30 cm garās skarās. Zied vasarā. Auglis – dzeltena pogaļa ar vienu sēklu.  Dekoratīvs augs. Sēklas indīgas. 

 

 


Sārtā/hibrīdā zirgkastaņa - Aesculus x carnea L. ir liels koks. Ziedi dzeltenīgi sārti. Savvaļā aug ASV Alegeini kalnos Apalačos. Latvijā sastopama ļoti reti. Vasarzaļš, līdz 20 m augsts koks ar platu vainagu un viegli noliektiem zariem. No parastās zirgkastaņas atšķiras ar mazāk lipīgiem pumpuriem un vienmēr kailiem jaunajiem dzinumiem. Lapas staraini saliktas no piecām olveida lapiņām ar ķīļveida pamatu, mazākas nekā parastajai zirgkastaņai, taču rievainākas, tumši zaļas, apakšpusē gandrīz kailas. Ziedi līdz 20 cm  garās skarās, sarkani. Augļi sīkāki un gludāki, nekā parastajai zirgkastaņai. Dekoratīva. Stāda pa vienai vai nelielās grupās.

Augu pazinēja Edvarda Baha
ziedu terapijas augs

E. Bahs: „Šī esence derēs tiem, kas nespēj mācīties no novērojumiem un pieredzes un kam ir nepieciešams ilgāks laiks, lai „gūtu dzīves skolu”.Kamēr citiem pietiek ar vienu kļūdīšanās reizi, šiem cilvēkiem bieži nepieciešamas vairākas, pat daudzas reizes, lai kaut ko iemācītos. Sev par nožēlu arvien tiek pieļautas vienas un tās pašas kļūdas dažādās situācijās, kaut gan pietiktu ar tikai ar vienu reizi vai citu novērošanu, lai nākamajā reizē šo kļūdu nepieļautu.”

Līdzeklis ieteicams tiem, kas nespēj pretoties nevēlamām domām, idejām un argumentiem.  Parasti tas notiek situācijās, kad nav nekā interesanta, kas pilnībā saistītu viņu uzmanību. ādas domas sagādā raizes un neliek mierā, un, uz brīdi aizmirstas, atkal atgriežas. Tās riņķo galvā un rada garīgas ciešanas. Šo nevēlamo, nepatīkamo domu klātbūtne rada nemieru, neļauj koncentrēties ikdienas darbam vai izbaudīt dienu.

E. Bahs: „Sārtās zirgkastaņas esence palīdzēs tiem, kas pārāk daudz baiļojas par citiem. Visbiežāk šādi cilvēki jau sen vairs nerūpējas paši par sevi, bet ļoti pārdzīvo par tiem, kurus viņi mīl. Bieži vien viņiem šķiet, ka viņu mīļajiem varētu atgadīties kas slikts.”

________________

Šo koku daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata par vietējo sugu, jo tā jau vairākus simtus gadu kultivēta Latvijas teritorijā, lai gan tās īstā dzimtene ir Dienvideiropā – Albānijā, bijušās Dienvidslāvijas dienvidu daļā, Bulgārijas austrumos, Grieķijas ziemeļu daļā.

Kastaņas vārdu koks ieguvis īstajai kastaņai Castanea sativa līdzīgo adataino augļu un lielo brūno sēklu dēļ, „zirdzisko” pieskaņu savukārt augs iemantojis, jo, atšķirībā no īstās kastaņas, zirgkastaņas sēklas izsenis izmantotas zirgu barībai.

Daudzviet Eiropā un, tiesa, krietni mazākā mērā, arī Latvijā zirgkastaņa izrādījusi vēlmi apgūt jaunas teritorijas. Tādēļ Rietumeiropā un Centrāleiropā tā vietām jau tiek uzskatīta par invazīvu citzemju sugu. Parastās zirgkastaņas uzvaras gājienam, skaistumam un, līdz ar to, popularitātei dārzos un parkos uzradies nopietns drauds. Nu jau vairākus gadus vasaras otrajā pusē arī Latvijā parastās zirgkastaņas lapas pārklājas brūniem plankumiem un sakalst. Koki zaudē dekorativitāti. Nu jau ir ierasts, ka jūlijā Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, stādaudzētavās, dabas aizsardzības institūcijās atskan telefona zvani ar satraucošām ziņām par dīvaino zirgkastaņu slimību. Patiesībā vainīgais ir dažus milimetrus garš taurenītis – zirgkastaņu raibkode jeb mīnējošā kode Cameraria ohridella, kuras kāpuri barojas ar lapas mīkstajiem audiem. Vietās, kur kāpuri barojas, atmirst un nobrūnē lapas epiderma – tā rodas neglītie plankumi. Ja bojātai lapai uzmanīgi noplēsīsim plāno epidermas slānīti, apakšā ieraudzīsim 4-5mm zaļganu kāpuru, sīku kūniņu, bet, ja „noziedznieks būs aizlaidies”, tad - tikai sīku brūnu kūniņas čaulu ar baltam tīmeklim līdzīgiem stiprinājumiem.
 Kamēr zirgkastaņu kodei nav uzradies kāds pašu kodi pārtikā izmantojošs nelabvēlis, dendrologi rekomendē dārzu un parku ierīkošanā izmantot citas zirgkastaņu sugas sarkano zirgkastaņu A.pavia, asinssarkano zirgkastaņu A.x carnea, hibrīdo zirgkastaņu A.x hybrida, neievēroto zirgkastaņu A.neglecta vai dzelteno zirgkastaņu A.flava. 

  • Sēklas satur kumarīnglikozīdus - eskulīnu, fraksīnu, saponīnu escīnu, flavonoīdus, eļļu,miecvielas, cieti, fitosterīnus, B1, C un K vitamīnus. 
  • Lapās ir karotinoīdi, flavonoīdi un citas vielas.
  • Ziedi satur flavonglikozīdus kvercitrīnu, izokvercitrīnu, rutīnu, karotinoīdus u.c. 
  • Mizā ir eskulīns, fraksīns, saponīns escīns, miecvielas, flavonoīdi u.c.

Kastaņi ir enerģētiski ļoti spēcīgi, tāpēc ir tik laba sajūta, ja tos paslidina, paripina saujā. Tā tiek izmasēti arī enerģētiskie punkti plaukstā.

Zirgkastaņas sēklu ekstraktam ir venotoniskas īpašības, tas tiek izmantots kā pārtikas piedeva/bezrecepšu medikaments vēnuatteces traucējumu gadījumā.

Kādā pētījumā iekšķīga zirgkastaņas sēklu ekstrakta lietošana (50 mg divreiz dienā) deva tādus pašus rezultātus kā 2. klases kompresijas zeķes. Salīdzinot subjektu smagāk skarto apakšējo ekstremitāšu tilpumu, rezultāti bijuši: zirgkastaņas ekstrakts - tilpums samazinājies par 43,9 ml; kompresijas terapija - tilpums samazinājies par 46,7 ml; placebo - tilpums palielinājies par 9,8 ml. Secināts, ka kompresijas zeķes un zirgkastaņas ekstrakts ir vienlīdz efektīvi alternatīvi vai papildus terapijas veidi.

Grāmata - H.Rubine, V.Eniņa "Ārstniecības augi"

Zirgkastaņas ziedi.
Var vākt visu augu visu vasaru - lapas, ziedus, kastaņus. Visiem iedarbības ir vienādas.
Zirgkastaņas drogām piemīt vēnas tonizējoša, pretiekaisuma un prettūsku iedarbība. Tās mazina kapilāru sieniņas caurlaidību, novērš trobu veidošanos paplašinātās vēnās, aktivizē holesterola vielmaiņu un pazemina tā līmeni asinīs.
Vēl drogas lieto paplašinātu, iekaisušu vēnu un hemoroīdu ārstēšanai, pret dzemdes asinošanu klimatērijas periodā, pret zarnu un žultspūšļa iekaisumu. Ar ziedu spirta izvilkumu var ieberzēt sāpošās locītavas un muskuļus, lai mazinātu reimatisma un podagras izraisītās sāpes.  
Lietošana.
Ziedu sulu (svaigu vai konservētu) dzer pa 20-30 pilieniem 3 x dienā, atšķaidot ar ūdeni. Svaigu sulu var konservēt ar 40 % spirtu (1:1).
No kaltētiem zidiem var pagatavot spirta izvilkumu. 50 gr drogas aplej ar 500 ml degvīna, atstāj ievilkties 2 nedēļas, pa laikam saskalojot. Nokāš un dzer pa 30-40 pilieniem 4 x dienā.
Brīdinājums.
Lietojot zirgkastaņas preperātus lielās devās, var notikt saindēšanās - rasties vemšana, caureja, nespēks, sirdsdarbības un kustības koordinācijas traucējumi, paplašināties acu zīlītes.

Zirgkastaņa ir arī ārstniecības augs.

  • Zirgkastaņas sēklu ekstraktam ir venotoniskas īpašības, tas tiek izmantots kā pārtikas piedeva/bezrecepšu medikaments vēnu atteces traucējumu gadījumā.
    Kādā pētījumā iekšķīga zirgkastaņas sēklu ekstrakta lietošana (50 mg divreiz dienā) deva tādus pašus rezultātus kā 2. klases kompresijas zeķes. Salīdzinot subjektu smagāk skarto apakšējo ekstremitāšu tilpumu, rezultāti bijuši: zirgkastaņas ekstrakts - tilpums samazinājies par 43,9 ml; kompresijas terapija - tilpums samazinājies par 46,7 ml; placebo - tilpums palielinājies par 9,8 ml. Secināts, ka kompresijas zeķes un zirgkastaņas ekstrakts ir vienlīdz efektīvi alternatīvi vai papildus terapijas veidi
  • Visas auga daļas palīdz pret iekaisumiem un tūsku, tonizē vēnu sieniņas, novērš trombu veidošanos paplašinātās vēnās, pazemina holesterīna līmeni asinīs un arteriālo asinsspiedienu.
  • Sēklas un ziedus izmanto arī svaigus – no tiem gatavo izvilkumu 40 % spirtā. No kaltēta materiāla gatavo novārījumu – tējkaroti sasmalcinātas drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, 15 minūtes vāra uz mazas uguns, tad nokāš. Dzer pa pusglāzei trīs reizes dienā, ārstējot iekaisušas vēnas, zarnu un žultspūšļa iekaisumus.
  • Locītavu sāpju mazināšanai un vēnu mezglu ārstēšanai ādu var ieberzēt ar ziedu vai augļu izvilkumu spirtā – 100 g sausu ziedu vai sasmalcinātu augļu aplej ar 500 ml degvīna, noliek tumšā, siltā vietā, tur divas nedēļas, palaikam saskalo, nokāš. Var lietot arī iekšķīgi: ziedu tinktūru – pa 40 pilieniem, augļu mizu tinktūru – pa 20 pilieniem trīs reizes dienā pirms ēšanas. Vienlaikus ar tinktūru viegli ierīvē ādu ap paplašinātām vēnām.
  • Nedrīkst pārdozēt, jo zirgkastaņas p
  • Ekstraktu lieto iekšķīgi, dažādas izcelsmes hroniskas vēnu mazspējas gadījumos, īpaši, ja ir tūska, apakšstilbu muskuļu krampji, nieze, sāpju un smaguma sajūta kājās, arī vēnu varikozes un pēctromboflebīta simptomu gadījumos, apakšstilbu čūlu ārstēšanas veicināšanai.reparāti var veicināt sirdsdarbības traucējumus, kā arī radīt vemšanu, caureju, nespēku.
  • Zirgkastaņa šķidrā ekstrakta lietošana var traucēt vienlaicīgu antiagregantu, antikoagulantu un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu terapiju. Nevajadzētu lietot kopā ar zālēm, kurām piemīt nefrotoksiskas īpašības, piemēram, ar gentamicīnu.
  • Kastaņi savāc mūsu negatīvo enerģiju, palīdz noņemt stresu. Brūnos bumbuļus saber kabatā vai saliek mašīnā, tur zem spilvena vai novieto uz rakstāmgalda.
  • Pirtī lieti noder no kastaņiem savērta virtene, ar ko izmasēt muguru un pēdas. Tautas medicīnā izsenis gatavo uzlējumu – kastaņus izloba, sagriež, ber burkā un aplej ar degvīnu. Notur apmēram divas nedēļas un ar šādu izvilkumu ierīvē gan sāpošu muguru un kājas, gan pietūkušas vēnas, der pret reimatismu un locītavu sāpēm.
  •  Teorētiska pamatojuma nav, bet kastaņiem tiek piedēvētas brīnumainas spējas. Tajos esot uzkrāta pozitīvā enerģija. Stresu un uztraukumu var mazināt, virpinot rokā divus kastaņus. Ja kastanis vēl ir savā adatu kažociņā, pirkstu nervu gali tiek vēl vairāk tonizēti.
  • Sievietēm kastanis jānēsā kreisajā kabatā, jo kreiso pusi saista ar laimi, savukārt vīriešiem – labajā kabatā. Šo atziņu pauž ķīniešu filozofija par iņ un jaņ.
  • Ar kastaņu uzlējumu var ierīvēt sāpošu muguru. To var gatavot arī no kastaņu brūnās miziņas, kurā ir koncentrēts visvairāk ārstniecisko vielu: 50 gramiem miziņu uzlej 200 gramu degvīna un noliek tumšā vietā. Pēc 10 dienām uzlējums iegūs brūnu krāsu un būs gatavs lietošanai. Tradicionālajā farmācijā kastaņus izmanto, ražojot ziedes kāju vēnu stiprināšanai.
  • Dara tā
    * Trīslitru burku piepilda ar izplaukušiem zirgkastaņas ziediem, kas rūpīgi atdalīti no ķekara kātiņiem, uzlej degvīnu – tik daudz, lai tas pārklātu ziedus – un trauku blīvi aizvāko. (Protams, var gatavot arī mazāku tilpumu.)
    * Burku trīs mēnešus tur saules apspīdētā vietā, laiku pa laikam paskalina.
    * Radušos brūngano šķidrumu izfiltrē caur kafijas filtru vai marlīti, salej pudelēs, glabā tumšā un vēsā vietā.
    Šāds novilkums der visdažādāko nobrāzumu un sasitumu gadījumā, jo neļauj brūcei iekaist un sastrutot, kavē hematomas veidošanos, veicina dzīšanu. Ja trauma neliela, pietiek to apmazgāt ar novilkumā samitrinātu vatīti, ja pamatīga – labāk uzlikt kompresi. Kastaņu ziedu novilkums, kas satur glikozīdus, ir nosacīti indīgs – ja to lieto pārmēru lielā devā. Bet prātīgi izmantojot – labas zāles. Dzintra to lieto arī iekšķīgi. “Trīs mēnešus gadā katru rītu tukšā dūšā dzeru pa pustējkarotei šī rūgtā šķidruma kopā ar pusglāzi avota ūdens. Uzlabo asins sastāvu, kā arī stiprina asinsvadu sieniņas. Vēl pirms saslimšanas ar encefalītu man bija paaugstināts holesterīna līmenis, bet jau dažas kastaņziedu kūres palīdzēja to normalizēt.”

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties