latvijaspirts.lv
      
2024. gada 28. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Gurķumētra


 Gurķumētra jeb ārstniecības gurķene (Borago officinalis L.)

Gurķumētra ir samērā paliels, līdz pat vienam metram augsts augs ar lielām lapām un stublāju, ko klāj sudrabaini matiņi. Augs zied ar koši ziliem zvaigžņveida ziediem ar izvirzītu melnu putekšnīcas konusu.

Gurķumētras dzimtene ir Dienvidrietumciropa, kur to audzē vēl šodien, īpaši biškopības rajonos. Gurķumētras sula smaržo pēc svai­giem gurķiem, tādēļ pavasaros, kad svaigo gurķu vēl nav, ar to bagā­tina salātus. Viduslaikos gurķumētru kopā ar piparmētru, pētersīļiem, ķiplokiem, fenheli, rozmarīnu lietoja kā piedevas pie salātiem, bet gurķumētras ziediem rotāja saputotu putukrējumu, salātus u.c. ēdie­nus. Angļiem ir teiciens: "Gurķumētra dod drosmi". Bet senie grieķi par šo augu teica tā: "… ar gurķeni es stiprinos un drošāks kaujā eju". Šī auga reputācija — "iepriecinātājaugs", kas atvaira visas skum jas un bēdas, tam ir gājusi līdzi cauri gadsimtiem un tā tas tiek raksturots arī šodien.

Tautas medicīnā augus lietoja nervu ārstēšanai, asins tīrīšanai, sirds stiprināšanai.

Gurķenes lapas salātiem piešķir svaigu gurķu garšu un smaržu. Tās ir laba piedeva salātiem, jogurta un krējuma mērcēm, biezpienam. Gurķumētru var izmantot garšaugu sviesta un svaigā siera gatavošanai. Ar gurķenes ziediem ne tikai dekorē ēdienus, bet tos izmanto arī dažādu atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu krāsošanai zilā krāsā, jo vairāk ziedu un jo ilgāk tos atstāj dzērienā, jo košāka kļūst dzērienu krāsa.

Gurķenes lakstu uzlējumu lieto vielmaiņas regulēšanai, nervu sistēmas darbības stabilizēšanai, pret bezmiegu, bailēm, depresiju. Gurķumētras tēja ir lielisks līdzeklis sirdsdarbības uzlabošanai.

 Ir augs ar izteiktu gurķu smaržu un garšu, kas visbiežāk tiek audzēta piemājas dārzā. Parīvējot tās lapas rokās, smarža var nedaudz atgādināt arī sīpolu vai zivju smaržu, taču, pievienojot lapas ēdieniem, šī smarža pazūd. 

Vislabāk gurķumētru ir lietot svaigu, jo kaltējot tā zaudē savu aromātu. Tā kā lapas ātri vīst, to ieteicams izmantot uzreiz pēc noplūkšanas.

Gurķenes sastāvā ir vielas, kurām piemīt pretiekaisuma, sviedrējoša, urīndzenoša, pretdrudža, nomierinoša, pretsāpju, vēdera izeju mīkstinoša un vielmaiņu regulējoša darbība. Tāpat tiek uzskatīts, ka tā aizdzen skumjas un depresiju, rosina dzīvesprieku, kā arī uzlabo miega kvalitāti. Tautas medicīnā iesaka lietot jauno augu dzinumu novārījumu asins attīrīšanai, pret klepu un reimatiskām sāpēm.

Gurķenes uzlējumu pagatavo, ņemot 2 ēdamkarotes sasmalcinātu lakstu un aplej tos ar glāzi verdoša ūdens, atstāj uz 5 stundām ievilkties. Kad uzlējums ievilcies, to nokāš un dzer pa 2 ēdamkarotēm 5-6 reizes dienā. Šādi ārstēties ieteicams 1-2 nedēļas. Uzlējums palīdzēs regulēt vielmaiņu, stabilizēt nervu sistēmas darbību, palīdzēs pret bezmiegu, bailēm un depresiju.

To var lietot arī ārīgi, ārstējot ādas slimības, čūlas un iekaisumus. Visiedarbīgākā šim mērķim būs svaigas sulas komprese. Sulu spiež no svaigām lapām, nomazgājot un applaucējot tās iepriekš ar verdošu ūdeni, tad tās samaļ un no tām izspiež sulu.

Var pagatavot ievārījumu, tos var izmantot ēdienu dekorēšanai, kā arī izmanto dažādu dzērienu krāsošanai zilā krāsā. Jo vairāk ziedu un jo ilgāk tos patur dzērienā, jo košāka kļūst dzērienu krāsa.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties