latvijaspirts.lv
      
2019. gada 23. oktobris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
> Dārzs
> Telpaugi
> Mājas dzīve
> Virtuve un ēdieni
> Šašliks - Grillējam!
> Alus
> Uzkodas
> Jūras veltes
> Pārtikas produkti
> Garšvielas
> Augu eļļas
> Horoskopu augi
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Magnolija


 Magnolija - augs no pasaku zemes. Padomi stādīšanai un audzēšanai
Info avots: 23. aprīlis 2015 /delfi.lv/majadarzs

Magnolijas Magnolia ir ļoti senas izcelsmes augi, uz ko norāda zieda vienkāršā uzbūve. Liela magnoliju sugu dažādība ir Ķīnas kalnu apvidos un Japānā. No šī apvidus dārza kolekcijā aug tikai pašas salcietīgākās sugas, kas uzzied pirms lapu plaukšanas aprīļa beigās. Magnolijas, kas aug Ziemeļu un Vidusamerikā, zied jūnija sākumā, kad tām jau ir izplaukušas lapas. LU Botāniskajā dārzā ir lielākā magnoliju kolekcija Latvijā un ir apskatāmas 17 sugas un šķirnes.

 

 

 

Magnolijas tik tiešām spēj savaldzināt ar rožaini baltiem vai rozā un reibinoši aromātiskiem ziediem, kas izkārtojušies koka pelēkajos zaros. Ne velti magnolijas koks tiek dēvēts par koku karalieni, jo tas nespēj atstāt kādu vienaldzīgu.

Varētu domāt, ka šis eksotiskais koks ir reti sastopams Latvijā, tomēr pēdējos gados arvien vairāk tas tiek ieviests piemājas dārzos, un tas vien liecina par to, ka arī mūsu zeme ir itin piemērota dažu magnoliju šķirņu audzēšanai. Interesanti, ka magnolijas koku izcelsme ir ļoti sena, par ko liecina fosilo atlieku izpētes, pēc kā secināts, ka magnolijaugi bijuši jau pirms 150 miljoniem gadu. Savvaļā magnolijas koki aug vietās, kur klimata izmaiņas nav veicinājusi civilizācijas ietekme, galvenokārt subtropu joslā un ap ekvatoru.

Augšanas apstākļi

Lai arī mūsu klimatiskie apstākļi ne tuvu neatbilst iepriekš minētajām klimata zonām, kur šie koki aug savvaļā, tas nav šķērslis piemēroties pāris vasarzaļām sugām mūsu dārzos. Daļa magnoliju sugas veiksmīgi pārziemo, ja vien ir izvēlēta no vējiem aizsargāta vieta. Svarīgi vēl pavisam jauniem koku stādiem dārzā izvēlēties pusēnu, taču tad, kad koks jau paaudzies, tam nepieciešama pēc iespējas saulaināka vieta. Magnolijas iecienījušas trūdvielām bagātu, auglīgu un irdenu augsni, kas ir pietiekami mitra. Magnolijas ziedēšana ir apbrīnojama, jo pirmie ziedi parādās jau tad, kad augs vēl ir pavisam jauns kociņš.

Kā izaudzēt magnoliju?

Aprīlis un maijs ir ne tikai laiks, kad magnoliju koki pilnā sparā atrāda savu ziedu burvību, bet arī laiks, kad var iestādīt stādus. Pirms magnoliju stādīšanas svarīgi sagatavot apstādījuma vietu. Augsnes sagatavošanai var izmantot satrūdējušu kompostu ar smilts piejaukumu, savukārt, stādāmo vietu jāsagatavo vismaz viena metra dziļumā un platumā. Svarīgi, lai augsne ir tāda, kas labi saglabā mitrumu. Stādījuma vietu noteikti ieteicams mulčēt ar mizu mulču, kūdru vai kompostu, kas palīdzēs augu pasargāt no salnām. Lai arī šķiet, ka kokam piedien minerālmēslojums, patiesībā to ieteicams izmantot vien 3-4 gadā pēc iestādīšanas, tāpēc pirmajos gados no tā vajadzētu izvairīties.

Iegādātais magnolijas stāds jāizņem no poda un jā pārbauda, vai sakņu kamols ir pietiekami mitrs. Ieteicams pirms stādīšanas to noturēt spainī ar remdenu ūdeni. Kad stāds sagatavots stādīšanai, tas jānovieto pareizajā dziļumā – sakņu kamola augšējai daļai ir jāatrodas zem plāna augsnes slāņa. Piepildi stāda bedri ar augsni un kārtīgi to piespied ap saknēm. Pēc iestādīšanas stāds noteikti jāaplaista un jāiedur augsnē miets pie kā piesiet jauno kociņu. Atceries, ka stādīšanas laikā augu noteikti nevajag mēslot, jo tas var apdedzināt saknes. Magnolijas augs lēni, bet tas nebūtu nenozīmē, ka augam kaut kas pietrūkst. Pāris gadu laikā koks var izaugt ļoti liels un tam ir nepieciešama lēna attīstība.

Ņem vērā!

  • Jauni koki ir jāsaudzē no stipra vēja, tāpēc nepieciešamības gadījumā tos var apsegt. 
  • Vislabāk augs jutīsies saulainā apgaismojumā vai pusēnā.
  • Magnolijas drīkst apgriezt tikai tad, ja tas nepieciešams.

Uzskata, ka pirmie ziedošie augi uz zemes bija magnolijas. Tās saglabājušas savu krāšņumu un cēlumu gandrīz nemainīgas miljoniem gadu.

Magnolijas un cilvēka savstarpējās attiecības sākās senajā Ķīnā. Budistu mūki stādīja savu tempļu tuvumā magnolijas kociņus, kuru tīri baltos ziedus līdz pat mūsdienām Austrumu zemēs uzskata par tīrības simbolu. Magnolija ir izcils košumkrūms. Vairums magnoliju nākušas no dienvidiem, taču starp tām atrodamas arī sugas un šķirnes, kas aug un zied arī pie mums.

 

 ______________

Info avots:galantus.lv

Magnolijas nav ierasts skats Latvijas ainavā, taču tas mums neliedz iespēju izbaudīt magnoliju skaistumu savos dārzos, izvēloties piemērotu sugu, atbilstošāko augšanas vietu un pareizu kopšanu.


Magnoliju nosaukums dots par godu franču botāniķim Pjēram Magnolam. Magnolijaugi vieni no pasaulē senākajiem segsēkļu – ziedaugu pārstāvjiem, augi – relikti. Pēc fosilo atlieku izpētes, magnolijaugi eksistējuši jau pirms 150 milj. Gadu - ir maz tik senas izcelsmes augu sugu. Arī magnoliju botāniskā uzbūve ir primitīvāka, par ko liecina zieda daļu izkārtojums.

Ziedus apputeksnē kukaiņi, galvenokārt dažādas vaboles (spīguļi, ūsaiņi, u.c.) kā arī vējš. Pēc apputeksnēšanās uz ziedgultnes attīstās daudz mazu auglīšu ar sēklu vidū, kopā veidojot saliktu someni, kas līdzīgs čiekuram un dažām sugām ļoti dekoratīvs, spilgti rozā krāsā. Ziedi izvietoti sazaroto, drukno un paīso dzinumu galos. Arī lapojums magnolijām mēdz būt iespaidīgs – paliela izmēra ādainas lapas ar veselu plātni un gludu malu. Augšanas forma pārsvarā ir vasarzaļi koki vai krūmi. Magnolijas savvaļā patvērušās apgabalos, kurus mazāk skārusi klimata izmaiņu un civilizācijas radītā ietekme - atsevišķās atradnēs tropu, subtropu joslā, galvenokārt D puslodē un ap ekvatoru.


Kā jau siltzemju augi, magnolijas mūsu apstākļos prasa īpašu attieksmi, taču tās ir spējīgas labi piemēroties klimatam. Daļa magnoliju sugu pie mums labi aug un pārziemo, ja tām izvēlēta no valdošiem vējiem aizsargāta augšanas vieta. Jaunībā tām tīk viegla pusēna, taču pieaugušām noteikti vajadzīga saule. Kā jau eksotam, magnolijai rūpīgi jāizvēlas kaimiņaugus, lai tie būtu kompozicionāli saderīgi. Magnolijas var stādīt grupās, bet vislabāk tās izmantot solitera stādījumos, izcilās estētiskās kvalitātes un kompaktā, izteiksmīgā auguma dēļ.

Magnolijām patīk trūdvielām bagāta, auglīga, irdena augsne ar pietiekamu mitrumu. Augsnes sagatavošanai labi izmantojams satrūdējis komposts ar smilts piejaukumu. Stādāmo vietu sagatavo 1 m dziļumā un platumā. Magnolijas veido izteikti virspusēju sakņu sistēmu, tādēļ nav ieteicams pārmērīgi rušināt apdobes. Apdobi vēlams mulčēt ar mizu mulču, kūdru vai kompostu, kas nodrošina arī papildus noturību pret izsalšanu ziemā, jo seklās saknes ir sala jutīgas. Apdobē vēlams atstāt rudenī nobirušās magnolijas lapas, kas satrūdot bagātina augsni. Ar minerālmēslojumu var sākt piebarot 3-4 gadā pēc stādīšanas. Sala bojātos un vainagu sabiezinošos dzinumus pēc nepieciešamības izgriež.

Magnolijas pavairo ar sēklām, spraudeņiem, noliektņiem vai potējot uz izturīgāko sugu sējeņiem. Sēklām iekaltējot ātri zūd dīgtspēja, tādēļ tās sējamas uzreiz pēc ienākšanās, nokasot koši sarkano vai oranžo mīksto apvalciņu. Sēklas sadīgst jau nākamā pavasarī, taču sējeņu ziedēšana gaidāma ilgāk nekā spraudeņu materiālam. Magnoliju jaunie dēsti pirmajos gados īpaši saudzējami, vislabāk tos pārziemināt, piemēram, plēves siltumnīcā.


Mūsu klimatā audzējamās magnoliju sugas:


Kobus magnolija – Magnolia kobus. Vidēja lieluma koks, dažkārt kā krūms. Lapas 10-12 cm garas. Zied pirms lapu plaukšanas, aprīlī, maijā pienbaltām 6 cm garām ziedlapām ar sārtu garensvītru ārpusē, smaržīgi. Dekoratīvs, 8-12 cm garš spilgti aveņsārts „čiekuriņš” – kopauglis. Latvijā reti kultivēta, bet ziemcietīga.
Kobus magnolija: laba salizturība, veido platu koku vai lielu krūmu, zied, kad lapas vēl nav saplaukušas, ar lieliem, baltiem kausveida ziediem, bet sāk ziedēt tikai pēc 15-20 gadiem. Kobus magnolija nāk no Japānas, bet pirms pāris miljoniem gadu tā auga tagadējā Eiropas teritorijā.
 Ievērojami panākumi ir Kobus magnolijas ziemeļu varietātes introdukcijā. Savvaļā šīs magnolijas aug Japānas ziemeļu daļā Honsju un Hokaido salās, kur koks sasniedz līdz pat 25 m augstumu. Lapas tai ir otrādi olveida, ar viļņotu malu un strauji nosmailotu galu, 8-12 cm garas. Bagātīgi zied pirms lapu plaukšanas, aprīļa beigās un maijā. Vainaglapas pienbaltas, ārpusē ar šauru sārtu garensvītru, iegarenas, ap 6 cm garas. Kopauglis cilindrisks, 8-12 cm garš, saules pusē spoži aveņsarkans. Ziemcietīga un ražo dīgtspējīgas sēklas, kuras LU Botāniskajā dārzā izmanto šīs magnolijas pavairošanai. Ar katru nākamo paaudzi tā kļūst arvien piemērotāka vietējiem apstākļiem un izplatās Latvijas dārzos.

 

Gurķu magnolija – Magnolia acuminata L.. Vasarzaļš, liels koks, noapaļoti konisks vainags. Lapas 10-25 cm garas. Zied pēc lapu plaukšanas maija beigās – jūnija sākumā. Ziedi zvanveida, gaiši zilganzaļi ar dzeltenīgu iekšpusi, 6-8 cm plati, nesmaržīgi. Kopauglis aveņsarkans, 5-7 cm. Latvijā ziemcietīga.
Jau vairāk nekā 70 gadu Kronvalda parkā Rīgā braši aug Ziemeļamerikas gurķu magnolija (Magnolia acuminata). Ziemeļamerikā tā ir izplatīta teritorijā līdz Ņujorkas štatam ASV ziemeļos. Koks sasniedzis 19 m augstumu un 154 cm stumbra apkārtmēru. Zied pēc lapu saplaukšanas maija beigās un jūnija sākumā ar zvanveida, 6-8 cm platiem, gaiši zilganzaļiem, iekšpusē dzeltenīgiem ziediem. Kaut arī ziedi lapotnē īpaši neizceļas, toties lapas ir efektīgas- biezas, eliptiskas, lielas (līdz 25 cm garas), ar īsu smaili. Dekoratīvi arī gurķveida kopaugļi- aveņsarkani, it kā savērpti, 5-7 cm gari. Pēckara gados nav apsalusi. Ražo dīgstošas sēklas.
 

Zvaigžņu magnolija – Magnolia stellata L. Nosaukums cēlies no zvaigžņveida ziediem, kuru šaurās spilgti baltās apziedņa lapas atgādina starus. Ziedi aromātiski, 7-8 cm plati. Zvaigžņu magnolijas augums veido nelielu 3 – 5 m koku vai krūmu. Lapas salīdzinoši nelielas, 4-10 cm garas, viļņotu malu. Latvijā pārziemo labi, audzē kolekciju dārzos.
Apskatāma LU Botāniskajā dārzā. Savvaļā aug nelielā teritorijā Japānā, Honsju salas mitrajos kalnu mežos. Mazs, līdz 4 m augsts koks, biežāk sastopams krūmveidā. Lapas šauri eliptiskas, 10-12 cm garas. Ziedi zvaigžņveida (izplesti), sniegbalti, 8-10 cm plati, smaržīgi; vainaglapas šauras, lentveidīgas, vēlāk atliecas. Kopauglis sagriezies, 5-6 cm garš. Sāk ziedēt kādu nedēļu pirms Kobus magnolijas. Acīmredzot ziedpumpuru miera periods ir seklāks. Tāpēc var uzziedēt pat ziemā ilgstoša siltuma perioda laikā.


Sulanža magnolija (Magnolia soulangeana L.). Apskatāma LU Botāniskajā dārzā. Latvijas Universitātes botāniskajā dārzā aug no 1936. gada. Bagātīgi zied pirms lapu plaukšanas, ar lieliem līdz 15 cm platiem, zvanveida, gaiši sārtiem, aromātiskiem ziediem. Šo krāšņo hibrīdu pirms simt septiņdesmit gadiem izaudzējis franču dārznieks, bijušais Napoleona armijas virsnieks Sulanžs- Bodins, krustojot kailo ar lilijziedu magnoliju. Turpmākajos gados šo divu sugu krustošanu atkārtoja arī citi dārznieki. Rezultātā radās vairāki desmit šķirņu, kas atšķiras ar ziedu un to elementu formu un krāsu- no gandrīz baltiem, gaiši sārtiem līdz intensīvi sārtiem un purpursarkaniem, kā arī ar ziedēšanas laiku un ziemcietību. Firmu katalogi biežāk piedāvā šķirnes: „ Alexandrina”- ziedi sārti, ārpusē ar tumšām purpurkrāsas līnijām; „Lennei” – ziedi izteikti aromātiski, ārpusē rožaini, iekšpusē balti; „ Rubra” – ziedi intensīvi sārti; „Nigra” – ziedu ārpuse ir tumši aveņsarkana, bet iekšpuse rožaina,- šo šķirni nereti pieskaita lilijziedu magnolijai (Magnolia liliiflora). Bargākās ziemās Sulanža magnolijas šķirnes vairāk vai mazāk apsalst. Tas atkarīgs arī no stādu novietojuma dārzā.


Lietussarga magnolija – Magnolia tripetala L.. Izceļas ar īpaši milzīgām lapām, kuras kā lietussargs sakopotas pušķos dzinumu galos. Lapu izmērs sasniedz 30-60 cm. Arī ziedi iespaidīgi – 15 – 25 cm plati, taču izdala nepatīkamu aromātu. Latvijā kultivēta ļoti reti, jo bieži apsalst.
Apskatāma LU Botāniskajā dārzā. Nedaudz mazāk paveicies ar lietussarga magnoliju no Ziemeļamerikas, kur tā virzībā uz ziemeļiem tikai nedaudz atpaliek no gurķu magnolijas. Dzimtenē tā ir līdz 12 m augsts koks. Izceļas ar lielām, līdz 60 cm garām abos galos nosmailotām lapām. Zied vēlāk par Vilsona magnoliju- jūnija beigās un jūlija sākumā. Kopaugļi lidz 10 cm gari, nogatavojušies- koši sarkanani. Bieži apsalst, bet samērā labi ataug.

Huanga magnolija
 Magnolia cylindrica 
Apskatāma LU Botāniskajā dārzā.

 

 

 

 

 

Lielziedu magnolija
 Magnolia grandiflora
Apskatāma LU Botāniskajā dārzā.

 

 

 

 

Ziemeļu magnolija
 Magnolia kobus var. borealis 
Apskatāma LU Botāniskajā dārzā.

 

 

 

 

Lebnera magnolija
 Magnolia loebneri 
Apskatāma LU Botāniskajā dārzā.
Zībolda magnolija Magnolia sieboldii 
Apskatāma LU Botāniskajā dārzā.

 

 

 

 

Magnolijas šķirne
 Magnolia Susan
Apskatāma LU Botāniskajā dārzā.

 

 

 

 

Kuriļu magnolija (Magnolia hypoleuca L. syn. M.obovata)
Aavvaļā sastopama ne tikai Dienvidu Kuriļos, bet arī Japānā, kur sasniedz 30 m augstumu. Lapas otrādi olveida, 20-40 cm garas ar strupu galu, satuvinātas dzinumu galos. Zied vienlaikus ar lapu plaukšanu maijā. Ziedi kausveida, 13- 18 cm plati, smaržīgi krēmbalti, ārējās apziedņa lapas- iesārtas. Kopauglis elipsoidāls, 12-18 cm garš, sarkans. Latvijā aug krūmveidīgi, jo bieži apsalst.

Vilsona magnolija (Magnolia Wilsonii L.)
1966. gadā uzziedēja pirmā no jaunievestajām sugām Vilsona magnolija no Rietumķīnas. Tas ir krūms vai neliels koks ar iegareni olveida līdz lancetiskām, 6-12 cm garām lapām. Ziedi plati kausveida, 10-12 cm plati, balti, smaržīgi. Zied jūnijā pēc lapu saplaukšanas. Bargākās ziemās vairāk vai mazāk apsalst. Pagaidām vēl nav izaudzēta otra vietējā paaudze.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties