latvijaspirts.lv
      
2024. gada 19. marts
Latvijas Pirts 2012>>>
Kontakti - Контакты - Contakt .
Kā aizbraukt! ДОРОЖНАЯ КАРТА KELIO ŽEMĖLAPIS
PROGRAMMA LV
ПРОГРАММА RU
Preses relize
Пресс релиз
Nedēļa pirts mākslai
Dalībniekiem!
Для участников!
Rallijs Siguldas gars 2012
Ралли Сигулдский пар 2012
BARREL pirts
RIPOPIRTS pirts
Gvido pirts
Pārvietojamā pirts
Dzintara dziednīca
Pirts cepures no Beverīnas
С. Слубский - банная школа СТАЛЕВАР (Maskava)
Десант литовских баньщиков - Lietuviškos pirties bičiulių draugija
Viktors Djundiks, masieris, Su-Džok praktiķis
Baltijas SPA asociācija - Балтийская СПА ассоциаця - MasterClass
Ирэна Платкова Серебряные призёр VI I Балтий
Чырва Николай - остеопат (St. Pēterburga)
Latgales Pirts Ordenis
Hardijs Ķīsītis, masieris, fizioterapeits
Kiro Cosmetics
Audumu fabrika A GRUPĖ
Pirts skola
Vladimirs Gorškovs - sertificēts masieris
Zāļu laumiņas Laura un Evita
Вероника Немцова - массажист, биоэнергети
Scenar terapija
T.T MASK, māli un mālu produkti (Francija)
Farmācijas muzejs
Bezkontakta masāža ar kristāliem
Сaулея СПА (Каунас)
DENS terapija, Karlovi Vari sāls
Grauzdētas mandeles no IK Budzis
AURAS FOTO
BDK Laboratory produkti
Organisma testēšana
Šungita produkti
Ervīns Lenšs
Istaspirtslietas.lv
Ezotērikas un skaistumkopšanas centrs - Skaistumam un Harmonijai
Atklātais starptautiskais pirtnieku meistarības čempionāts Latvija-2012"
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Pirtnieku saiets Siguldas Brūveros - kurš ir meistarīgākā pēriena autors šogad?
Festivāls vieno dabu un cilvēku
MIX TV: ОСОБЕННОСТИ НАЦИОНАЛЬНОЙ БАНИ В КРИМУЛh
Сигулдский край соберёт лучших банщиков h
Паро-олимпийские игры
Pirtnieku saiets Siguldas "Brūveros": kurš ir meistarīgākā pēriena autors šogad?
Pirts nedēļa rit pilnā sparā
Calendula
Pērties ir jāprot
LOGO Reklāmas materiāli
                               
Pērties ir jāprot

Info avots
10.08.2012 Anna Galviņa http://la.lv

Pirtnieki mērojās meistarībā, demonstrējot pēriena un gara vadīšanas tehniku.

 "Mēdz teikt, ka pirts ir vieta, kur dvēsele ar Dieviņu sarunājas. Tieši tāpēc tā dziedē," apgalvo "Pirts skolas" direktore Ina Krūze, atgādinot teicienu, ka visas slimības sākas galvā un pirts tradicionāli ir vieta, kur to sakārtot. Siguldas novada "Brūveros" augusta sākumā norisinājās festivāls "Latvijas pirts" un Latvijā pirmais pirtnieku meistarības čempionāts, kur bija iespēja iepazīt latviešu, lietuviešu, igauņu, baltkrievu, krievu, ukraiņu, somu, vācu, pat izraēļu pirtnieku tradīcijas. Pirtnieki mērojās meistarībā, demonstrējot pēriena un gara vadīšanas tehniku, dažādas slotas un citus pirts paņēmienus.

 Pirtnieku skola

Latvijā pirmās un pagaidām vienīgās valsts akreditētās pirtnieku skolas direktore skaidro, ka pirts var palīdzēt gan nostiprināt, gan uzlabot veselību, taču var to arī apdraudēt. Tāpēc katram ir svarīgi saprast, kad un kā viņš drīkst iet pirtī. Par piemēru viņa min ļoti izplatītās kāju vēnu slimības.

 Vēnu slimnieki kājas karsēt nedrīkstētu, tāpēc, ejot pirtī, viņiem tās jāsargā, un vienkāršākā metode, kā to izdarīt, ir tās apklāt ar piparmētru slotiņām. Turpretī izpēršana ar klūgu slotiņām kāju vēnu veselību var palīdzēt pat uzlabot.

 Līdzīgi ir ar daudzām citām kaitēm, tāpēc labam pirtniekam pirms pēršanas jānoskaidro, ar ko sirgst pirtī gājējs, vai viņam ir kādi implanti, alerģijas vai asinsspiediena problēmas. Neatkarīgi no veselības stāvokļa vienmēr jāpatur prātā, kāds ir pēršanās mērķis, – ja cilvēks šādi vēlas relaksēties, pirts procedūra nedrīkst viņu ne satraukt, ne pārslogot, un jādara viss, lai izbaudītu eiforiju, kāda nāk pēc laba pirts pēriena. "Pēc kārtīga pirtnieka slotām cilvēki aiziet murrādami," saka I. Krūze. Tāpēc "Pirts skola" piedāvā profesionālu tālākizglītības programmu. "Uzskatu, ka pirtniekam jābūt profesionālim, jo jāzina viņam ir gana daudz – gan cilvēka anatomija, gan pirmā medicīniskā palīdzība, darba drošība, komunikācija un, pats par sevi saprotams, arī pirts zinības. Pirtniekam jāpārzina gan ārstniecības augu tēju un dažādu koku pirtsslotu īpašības, gan izmantošanas iespējas, jāpārzina cilvēka fizioloģija un kā to ietekmē dažāda gaisa temperatūra vai masāžas," skaidro pirts skolas direktore. I. Krūze atgādina, ka pirtnieka darbs ir fizioterapija.

 Laurus plūc lietuvieši

Starptautiskajā pirtnieku meistarības čempionātā "Latvija – 2012" uzvarēja Ernesta Bajoriniene no Lietuvas, otro vietu ieņēma Vladimirs Grigorjevs no Krievijas, bet trešo izcīnīja vēl viens lietuvietis Roberts Guzinsks. Latvijas dalībniece Daiga Liepa ieguva ceturto vietu un arī skatītāju simpātiju balvu. Lietuviešu pirtnieku pārstāve Nijole Nagurnaite skaidro, ka kaimiņvalsts veiksme šoreiz bijusi laba klasiskās pēršanas tehnikas meistarība un tieši to visvairāk ņēmuši vērā tiesneši.

Taču daudz ko no senajām pēršanās tradīcijām uz Lietuvu savulaik pārvedis tieši latviešu pirtnieks Ziedonis Kārkliņš, kurš pirms deviņiem gadiem bijis arī viņas skolotājs. Lai arī lietuviešu pirts no mūsu tradīcijām atšķiras pavisam nedaudz, varot just, ka latviešiem tā ir niansētāka un harmoniskāka. Pieredzējusī lietuviešu pirtniece ievērojusi, ka Latvijā izmanto vairāk dažādu koku nekā citās valstīs un saglabājušās vairāk seno paražu. Tomēr galvenais visu valstu un tautu pirtīm esot kopīgs – tās nes laimi. "Pirtī izstrādājas laimes hormons, un tā atbrīvo cilvēku no visa negatīvā, ko uzkrājam ikdienas darbos, – negatīvajām enerģijām, emocijām un neveselīgām vielām. Ja iet pirtī, pat vecums atkāpjas, tāpēc cilvēkiem pēc 40 tā ir nepieciešama, lai nenovecotu," ir pārliecināta N. Nagurnaite.

 Modē klūgas un dzintars

Ļoti populāras dažādu valstu pirtnieku vidū kļuvušas klūgu vālītes jeb kailslotiņas. Peroties ar tām, var izvibrēt zemādas slāni un visus sīkos asinsvadus. Turklāt tās var lietot gan pirtī, gan pirms un pēc tās vai mājās vienkārši kā masāžas rīku. Bet jo īpašas šīs slotiņas padara tas, ka tās lietojamas arī saunās, kur nedrīkst ienest nekādas citas slotas. Par to, ka no klūgām darinātas pirtsslotas būtu lietojuši senie latvieši, pirtnieki nezināja stāstīt, taču zināms, ka senajos Austrumos šādas slotas bijuši tradicionāli masāžas rīki.

 Arvien plašāk pirtīs un masāžās izmanto arī dažādas dzintara procedūras. Latviešu pirtnieki festivāla apmeklētājus masēja ar dzintara maisiņiem, bet no Lietuvas ieradušies "Dzintara akadēmijas" pārstāvji rādīja dzintara kosmētikas brīnumus un ļāva izbaudīt dzintara sejas masāžu.

 Lietuviešu masiere Edita Vigelīte skaidro, ka dzintara produktus var izmantot jebkurai masāžai un tiem ir gan daudz kosmētisku, gan dziedniecisku īpašību. Tā noslēpums esot dzintara skābe, ko izdala šie jūras dārgakmeņi. "Dzintars ir absolūti dabisks, tāpēc mūsu āda to pieņem un caur porām tā skābe uzsūcas organismā," stāsta masiere. Viņa skaidro, ka dzintara skābi mūsu organisms izstrādā arī pats un tā palīdz nogādāt skābekli šūnām. Tādēļ, pateicoties dzintaram, āda ātrāk atjaunojas, tas stiprina imunitāti, ir labs antiseptiķis un palīdz dziedēt savainojumus. Viņa gan piekodina, ka medikamentus tas nevar aizstāt.

 

galerija