latvijaspirts.lv
      
2024. gada 28. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Rukola


 Tikai ar vienu latīnisko nosaukumu – Eruca sativa – arugulu angliski dēvē dažādos vārdos: arugula, rocket (britu, austrāliešu un jaunzēlandiešu angļu val.), rocketsalad, garden rocket, eruca un vēl dažādi. Arī latviešu valodas apritē ir vairāki nosaukumi – „rukola”, „arugula”, kā arī botāniskais apzīmējums „sējas pazvērīte”.

Arugula ir krustziežu jeb kāpostu dzimtas (Brassicaceae) viengadīgs augs. Tam ir viens liels kāts/lapa, kam ir četras līdz desmit mazākas sānu lapas, un izziedot tā veido krēmkrāsas ziediņus, kas ir ne tikai lieliski salātu dekorēšanai, bet arī droši un garšīgi ēšanai. Senie raksti un izcelsmes pētījumi ir pretrunīgi – dažos no tiem teikts, ka arugulas dzimtene ir Izraēla, kur tā pieminēta tekstos jau ilgi pirms viduslaikiem. Savukārt citi uzskata, ka arugula cēlusies no Vidusjūras valstīm – Itālijas, Marokas, Libānas, Turcijas, Grieķijas, Portugāles utt.

Lai vai kā arī būtu, kopš 18. gadsimta arugulu visvairāk audzē tieši Vidusjūras zemēs, kur ir vislabvēlīgākais klimats tās attīstībai. Arugula ir viengadīgs augs, kuru Bībeles laikā izmantoja acu, nieru un gremošanas problēmu ārstēšanai, bet tikpat labi arī kā garšaugu. Ēģiptē platlapu arugulu audzē ēšanai, Indijā – lai ražotu eļļu lampām, Izraēlā – medicīniskām vajadzībām, bet Itālijā to visvairāk lieto kā garšaugu un salātos. Vidusjūras valstīs kopš seniem laikiem arugulu uzskata par afrodiziaku jeb seksualitātes veicinātāju.

Tikai 20. gadsimta 90. gadu sākumā arugulu sāka kultivēt, bet pirms tam lielāko daļu arugulas lasīja savvaļā. Augs, kura sēklas atrastas arī Pompeju senās pilsētas drupās, tagad ir Veneto reģiona viens no visvairāk pārdotajiem produktiem un salātu veids, kuru bauda visa pasaule un uzskata par vienu no gardākajiem salātiem. Veneto Ziemeļitālijā ir arugulas karaliste, un no turienes tā tiek eksportēta pa visu pasauli. Bez tam, lai arī pēc skata tie ir tikai vieni no kārtējiem salātiem, arugula ir brīnišķīgs uzturvērtību avots.

Tās sastāvā ir daudz C vitamīna, kālija, dzelzs un šķiedrvielu, kas palīdz zarnu trakta darbībā un pret vārgumu. Arugulas lietošana uzturā ne tikai apgādā organismu ar vitamīniem, bet arī palīdz uzturēt labu šūnu stāvokli un stiprināt organismu pret slimībām.

Plīnijs Vecākais (XX,125–126): „Arugula dziedina skorpiona un ciršļa kodumus, aizbiedē ādas parazītus; kopā ar medu noņem pumpas un pleķus no sejas; kopā ar etiķi noņem vasaras raibumus; kopā ar liellopu žulti padara rētas gaišākas. Ēdienam kā garšviela tas piešķir tik patīkamu garšu, ka grieķi to nosaukuši par euzomon („labs virai”). Uzskata, ka komprešu veidā tā atjauno acu skaidrību un bērniem mazina klepu.”

Arugula ar katru gadu kļūst arvien populārāka un no produkta, kas bijis nīsts, neievērots, nesaprasts un pārprasts, kļuvusi par vienu no produktiem, kas kopā ar baziliku, ķiplokiem, pētersīļiem un Parmas sieru ir obligāta sastāvdaļa katra sevi cienoša pavāra virtuvē. Jo arugulas lapas ir vecākas un lielākas, jo tās ir pikantākas, bet kopumā rukolai ir spēcīga, piparaina garša, kurā nedaudz jūtams arī riekstu pieskāriens.

Arugulas iespējamie veidi:

  • Mežonīgā – visspēcīgākais arugulas veids, lielisks salātos un stir-fry. Vislabāk izmantot mazās lapiņas.  
  • Arugulas salātu šķirne – salīdzinoši spēcīga garša, pikantums un riekstainums. Lieliski iederas salātos, pastās.
  • Ceļotāja (voyager) – viens no mežonīgās rukolas paveidiem, tikai nedaudz maigāks. Lapas salīdzinoši spicas un ideālas, ja izmanto ļoti maziņas.
  • Riekstu arugula – apaļīgas lapas, nedaudz lielākas nekā mežonīgajai rukolai, nav tik pikanta, vairāk riekstaina.

Kā iegādāties 
 Iegādājies skaistas, stingras un tumšas lapas, kuras nav ne savītušas, ne ar bojājumiem. Līdzko rukola tiek noplūkta, tā jau sāk zaudēt savus vitamīnus un garšu, tāpēc plūc vai iegādājies to pēc iespējas tuvāk ēšanas laikam.

Kā uzglabāt 
 Uzglabā ledusskapī, ietītu viegli mitrā papīra virtuves dvielī,– visu ieliec maisiņā un aiztaisītu glabā ledusskapī, dārzeņu nodalījumā.

Kā pagatavot
Arugula ir lieliska viena pati salātos vai maisījumos kopā ar mazajām biešu lapiņām, mizunu, kresi vai kādām citām lapām. Tā der kopā arī ar ceptiem dārzeņiem, ar pastu un gaļas bumbiņām, atsvaidzina un papildina picas un sendvičus. Vari pagatavot arī pesto, bazilika vietā liekot arugulu. To ieteicams ēst svaigu vai arī siltiem ēdieniem pievienot tieši pirms ēdiena gatavības. Garšīga un neparasta ir arugulas un kartupeļu biezzupa. Iskijas salā (Neapoles līcī) gatavo rukolas dzērienu rukolīno (rucolino), ko dzer ļoti mazās devās kā dižestīvu. Bet Turcijā tā ir viena no kebabu sastāvdaļām.  

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties