Tikai ar vienu latīnisko nosaukumu Eruca sativa arugulu angliski dēvē dažādos vārdos: arugula, rocket (britu, austrāliešu un jaunzēlandiešu angļu val.), rocketsalad, garden rocket, eruca un vēl dažādi. Arī latviešu valodas apritē ir vairāki nosaukumi rukola, arugula, kā arī botāniskais apzīmējums sējas pazvērīte.
Arugula ir krustziežu jeb kāpostu dzimtas (Brassicaceae) viengadīgs augs. Tam ir viens liels kāts/lapa, kam ir četras līdz desmit mazākas sānu lapas, un izziedot tā veido krēmkrāsas ziediņus, kas ir ne tikai lieliski salātu dekorēšanai, bet arī droši un garšīgi ēšanai. Senie raksti un izcelsmes pētījumi ir pretrunīgi dažos no tiem teikts, ka arugulas dzimtene ir Izraēla, kur tā pieminēta tekstos jau ilgi pirms viduslaikiem. Savukārt citi uzskata, ka arugula cēlusies no Vidusjūras valstīm Itālijas, Marokas, Libānas, Turcijas, Grieķijas, Portugāles utt.
Lai vai kā arī būtu, kopš 18. gadsimta arugulu visvairāk audzē tieši Vidusjūras zemēs, kur ir vislabvēlīgākais klimats tās attīstībai. Arugula ir viengadīgs augs, kuru Bībeles laikā izmantoja acu, nieru un gremošanas problēmu ārstēšanai, bet tikpat labi arī kā garšaugu. Ēģiptē platlapu arugulu audzē ēšanai, Indijā lai ražotu eļļu lampām, Izraēlā medicīniskām vajadzībām, bet Itālijā to visvairāk lieto kā garšaugu un salātos. Vidusjūras valstīs kopš seniem laikiem arugulu uzskata par afrodiziaku jeb seksualitātes veicinātāju.
Tikai 20. gadsimta 90. gadu sākumā arugulu sāka kultivēt, bet pirms tam lielāko daļu arugulas lasīja savvaļā. Augs, kura sēklas atrastas arī Pompeju senās pilsētas drupās, tagad ir Veneto reģiona viens no visvairāk pārdotajiem produktiem un salātu veids, kuru bauda visa pasaule un uzskata par vienu no gardākajiem salātiem. Veneto Ziemeļitālijā ir arugulas karaliste, un no turienes tā tiek eksportēta pa visu pasauli. Bez tam, lai arī pēc skata tie ir tikai vieni no kārtējiem salātiem, arugula ir brīnišķīgs uzturvērtību avots.
Tās sastāvā ir daudz C vitamīna, kālija, dzelzs un šķiedrvielu, kas palīdz zarnu trakta darbībā un pret vārgumu. Arugulas lietošana uzturā ne tikai apgādā organismu ar vitamīniem, bet arī palīdz uzturēt labu šūnu stāvokli un stiprināt organismu pret slimībām.
Plīnijs Vecākais (XX,125126): Arugula dziedina skorpiona un ciršļa kodumus, aizbiedē ādas parazītus; kopā ar medu noņem pumpas un pleķus no sejas; kopā ar etiķi noņem vasaras raibumus; kopā ar liellopu žulti padara rētas gaišākas. Ēdienam kā garšviela tas piešķir tik patīkamu garšu, ka grieķi to nosaukuši par euzomon (labs virai). Uzskata, ka komprešu veidā tā atjauno acu skaidrību un bērniem mazina klepu.
Arugula ar katru gadu kļūst arvien populārāka un no produkta, kas bijis nīsts, neievērots, nesaprasts un pārprasts, kļuvusi par vienu no produktiem, kas kopā ar baziliku, ķiplokiem, pētersīļiem un Parmas sieru ir obligāta sastāvdaļa katra sevi cienoša pavāra virtuvē. Jo arugulas lapas ir vecākas un lielākas, jo tās ir pikantākas, bet kopumā rukolai ir spēcīga, piparaina garša, kurā nedaudz jūtams arī riekstu pieskāriens.
Arugulas iespējamie veidi:
- Mežonīgā visspēcīgākais arugulas veids, lielisks salātos un stir-fry. Vislabāk izmantot mazās lapiņas.
- Arugulas salātu šķirne salīdzinoši spēcīga garša, pikantums un riekstainums. Lieliski iederas salātos, pastās.
- Ceļotāja (voyager) viens no mežonīgās rukolas paveidiem, tikai nedaudz maigāks. Lapas salīdzinoši spicas un ideālas, ja izmanto ļoti maziņas.
- Riekstu arugula apaļīgas lapas, nedaudz lielākas nekā mežonīgajai rukolai, nav tik pikanta, vairāk riekstaina.
Kā iegādāties
Iegādājies skaistas, stingras un tumšas lapas, kuras nav ne savītušas, ne ar bojājumiem. Līdzko rukola tiek noplūkta, tā jau sāk zaudēt savus vitamīnus un garšu, tāpēc plūc vai iegādājies to pēc iespējas tuvāk ēšanas laikam.
Kā uzglabāt
Uzglabā ledusskapī, ietītu viegli mitrā papīra virtuves dvielī, visu ieliec maisiņā un aiztaisītu glabā ledusskapī, dārzeņu nodalījumā.
Kā pagatavot
Arugula ir lieliska viena pati salātos vai maisījumos kopā ar mazajām biešu lapiņām, mizunu, kresi vai kādām citām lapām. Tā der kopā arī ar ceptiem dārzeņiem, ar pastu un gaļas bumbiņām, atsvaidzina un papildina picas un sendvičus. Vari pagatavot arī pesto, bazilika vietā liekot arugulu. To ieteicams ēst svaigu vai arī siltiem ēdieniem pievienot tieši pirms ēdiena gatavības. Garšīga un neparasta ir arugulas un kartupeļu biezzupa. Iskijas salā (Neapoles līcī) gatavo rukolas dzērienu rukolīno (rucolino), ko dzer ļoti mazās devās kā dižestīvu. Bet Turcijā tā ir viena no kebabu sastāvdaļām.