Latvijas dārzos un parkos sastopamas (tiesa, diezgan reti) divas sugas olveida un bignoniju katalpa, abas izskatā līdzīgas, taču ar atšķirīgu ziemcietību.
Olveida katalpa (Catalpa ovata) pazīstama arī ar nosaukumu Ķīnas katalpa, jo šī bignoniju dzimtas pārstāve cēlusies Ķīnas centrālajā daļā. Latvijā tā sasniedz 5 8 m augstumu. Tai ir lielas, dekoratīvas lapas plati sirdsveida, virspusē nespodri zaļas, apakšpusē gaiši zaļas. Zied jūlijā, augustā. Ziedi apmēram 2 cm diametrā, dzeltenīgi balti ar violetiem un oranžiem plankumiem, sakopoti garās, stāvās skarās. Veido garas, nokarenas pāksteņveida pogaļas ar spārnainām sēklām. Koks ir izcila dārza rota īpaši ziedēšanas un sēklu briedināšanas laikā.
Pēc stādu audzētavas "Sakstagals" īpašnieces Zaigas Graudiņas pieredzes, olveida katalpa ir pilnīgi ziemcietīga visā Latvijas teritorijā, lieliski ziemo arī Latgalē un Vidzemē, labvēlīgos apstākļos ražo dīgtspējīgas sēklas. Savulaik viņa ievākusi katalpas sēklas no veciem kokiem Daugavpils pusē, tagad jau ir izaudzēti stādi. Sēklaudži sāk ziedēt otrajā vai trešajā gadā.
Bignoniju jeb ceriņlapu katalpa (Catalpa bignonioides) savvaļā aug Ziemeļamerikā. Tai ir ļoti lielas, platas sirdsveida lapas. Zied jūnijā. Lielie, baltie trompetveida ziedi sakārtoti stāvās, irdenās ziedkopās. Ziedu iekšpusi rotā dzeltenas svītras un sarkanbrūni plankumi. Bargākās ziemās šie eksotiskie koki var stipri apsalt, tādēļ vairāk piemēroti audzēšanai Zemgalē un Kurzemē.
Katalpas stāda labi drenētā, barības vielām bagātā augsnē, saulainā, no vējiem pasargātā vietā.