latvijaspirts.lv
      
2024. gada 28. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Kazenes


 Kazenes (Rubus Caesius L.)

Ir zināmas vairāk nekā 2000 kazeņu veidu, ieskaitot savvaļas un kultivētās. Kazenes var būt gan melnā, gan arī sarkanā krāsā, tādēļ dažreiz tās ir grūti atšķirt no avenēm. Visbiežāk kazenes var sastapt mežos, mežmalās un grāvjos, taču pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku izvēlas šo krūmu audzēt arī dārzā.

Kazenes ir kopīgs nosaukums vairākām rožu dzimtas Rubus ģints augu sugām. Mežos, krūmājos un purvos satopamas kazeņu (aveņu) ģints (Rubus) sugas.

Plaši izplatīta ir meža avene (Rubus idaeus), kas ir 60 - 120 cm augsts krūms ar divgadīgiem dzinumiem un saliktām lapām. Ziedkopa skraja, vairogveidīga vai skarveidīga ar kārtniem, baltiem ziediem. Auglis – sarkanu kauleņu kopauglis.

 

 

 

Retāk mežmalās un krūmmalās sastopama melnā cūcene (Rubus nessensis) ar stāviem, līdz 1,5 m augstiem dzinumiem, kas galotnē ir noliekušies. Lapas piec- vai septiņstarainas. Ziedi pa 5 - 12 ķekarveidīgās ziedkopās zaru galos, balti. Kauleņu kopauglis melnsarkans, bez apsarmes.

 

 

Sūnu purvos sastopama lācene (Rubus chamaemorus) – līdz 30 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem un staraini daivainām lapām. Ziedi balti. Zied IV, V. Auglis oranždzeltens vai brūngans kauleņu kopauglis. Ienākas jūlijā.

 

 

 

 

Kaulene (Rubus saxatilis) bieži sastopama ēnainos mežos visā Latvijas teritorijā. Tā ir daudzgadīgs lakstaugs, kura neauglīgie dzinumi ir līdz 1,5 m gari, bet auglīgie stāvi, līdz 25 cm gari. Lapas trīsstaraini saliktas, ziedi balti, reti sārti, pa 3 - 10 vairogveidīgā ziedkopā. Zied no V - VII. Auglis koši sarkans kauleņu kopauglis, kurā ir 1 - 6 vāji saistīti kauleņi.

 

 

Latvijā ir sastopama tikai viena suga, kuras nosaukumā ir sastopams vārds "kazene", — zilganā kazene (Rubus caesius).

 

 

 

 

Bioloģiski ļoti radniecīgas ir arī Latvijā sastopamās melnās cūcenes (Rubus nessensis)
Aug Skandināvijas valstīs, centrālajā un rietumu Eiropā, ceļmalās, laukos, mežmalās. Var sastapt Igaunijas austrumos un dienvidaustrumos. Ekoloģija. 1-1,5 m augsts vasarzaļš krūms ar stāviem vai noliektiem zariem. Salcietīga. Vidēji izturīga pret noēnojumu. Priekšroka auglīgām, ar humusu bagātām augsnēm. Morfoloģija. Iepriekšējā gada dzinumi ar retiem sīkiem dzeloņiem, otrajā gadā pelēcīgi brūni, dažreiz plēkšņaini. Uz jaunajiem dzinumiem lapas staraini saliktas no 5-7 lapiņām. Septiņstarainai lapai pirmais lapiņu pāris ir bez kātiņiem, nākošais- ar kātiņiem, pēc tā - bez kātiņiem, bet galotnes lapiņai ir kātiņš. Jaunu dzinumu apakšējās lapas un lapas uz vecākiem dzinumiem ir trīsstaraini saliktas. Lapiņas ir olveida, ar smailu galu, virspuse kaila, apakšpusē matiņi uz dzīslām. Ziedi balti, ap 2 cm diametrā, skrajās ziedkopās ar 5-10 ziediem, kāti mataini. Zied jūnijā –augustā. Gatavi augļi ir melni brūni.

krokainās cūcenes (Rubus plicatus).

 

 

 

 

 

Zilganā kazene (Rubus caesius L.)
angļu: Dewberry, vācu: Bereifte Brombeere; krievu: ежевика сизая 
  Neliels (ga 60-160 cm) rožu dzimtas krūms. Jaunie dzinumi lokveidīgi noliekušies, ar zilganu apsarmi, galotnē nereti sakņojas. Stumbrs stāvs vai pacils, ar zilganu apsarmi, klāts ar dziedzermatiņiem. Auglis - zilganu, ar apsarmi klātu, palielu, sulīgu kauleņu kopauglis (ga ap 1-1.5 cm). Zied maijā, jūnijā. Augļi ienākas augustā.

Pieejamās šķirnes iedalās divās grupās – ar taisniem, stāviem dzinumiem un ložņājošiem dzinumiem.

Veselībai

Kazeņu lapas satur daudz A, C un E vitamīna, organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, inozītu. Ogas izmantojamas svaigā, kaltētā un konservētā veidā, no tām gatavo ievārījumus, sulas, sīrupus un želejas, gatavo arī ogu vīnu. Kaltētas ogas var izmantot kā pārtikas krāsvielu.

Kazenes stiprina kaulus, nervu sistēmu un sirdi, kā arī tās izmanto mazasinības ārstēšanā. Kazeņu sulu var lietot saaukstēšanās, bronhīta, augstas temperatūras, ginekoloģiskas saslimšanas, ekzēmas, stomatīta un citu kaišu gadījumā. Ogas diabēta slimniekiem pazemina cukura līmeni asinīs un urīnā.

Kazeņu tēja bagātina organismu ar vitamīniem, kā arī nomierina un var palīdzēt bezmiega gadījumā. Tējas pagatavošanai izmanto jaunās lapas. Lapu un zaru novārījumu lieto pret dizentēriju. Tēja sekmē svīšanu, labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānu darbību, palīdz spēcināt organisma dabiskās aizsargspējas un veicina šūnu un audu aizsardzību pret toksisku vielu izraisītiem bojājumiem. Tēju pagatavo, ņemot 1 ēdamkaroti lapu, aplej tās ar glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties 20 minūtes, tad nokāš. Tēju lieto iekšķīgi 2 reizes dienā pa ½ glāzei pirms ēšanas.

Kazenes ir bagātas ar C, K un E vitamīnu. Kazenes satur daudz bioloģiski aktīvu vielu - polifenolus un antociānus, kas palīdz saglabāt veselu sirdi un asinsvadus, kā arī var samazināt ļaundabīgo audzēju veidošanās risku. Kazenes nozīmīgā daudzumā satur mangānu, 100 g kazeņu nodrošina 32% no mangāna ieteicamās dienas devas. Kazeņu ekstrakts veicina smadzeņu šūnu rašanos, palīdz nodrošināt koordināciju, uzlabo līdzsvara funkcijas un stiprina atmiņu.

  • Senajā Grieķijā ārsti izmantoja lapas, saknes un ogas, lai ārstētu sāpošu kaklu, podagru, iekaisušu kuņģi un brūces.
  • Ogas satur apmēram 8% cukura (galvenokārt glikozi un fruktozi) un 1,8% pektīnvielu. Kazeņu lapas ir bagātas miecvielām (22–24%).
  • Kazeņu sulu var lietot, ja ir bronhīts, ginekoloģiskas saslimšanas, ekzēma, stomatīts un citas kaites. Sulu no svaigām lapām lieto kā urīndzenošu līdzekli, ja ir mazasinība, arī kā nomierinošu līdzekli.
  • Kazenes ir vienkārši sasaldēt un uzglabāt. Lai tās labāk saglabātu, ieteicams ogas izkārtot vienā kārtā, lai tās būtu atstatus cita no citas.

Audzēšana
info avots:delfi.lv

 Pieejamās šķirnes iedalās divās grupās – ar taisniem, stāviem dzinumiem un ložņājošiem dzinumiem. Taisno krūmu augstums sasniedz 0,5-3 metru augstumu, bet ložņājoši kazeņu krūmi var sasniegt pat 7 metru atzīmi.
  Ložņājošām kazeņu šķirnēm ir vājāka ziemcietība, un krūmi apsals pie -17C atzīmes, taču arī citas šķirnes spēs pārciest vien -12C temperatūru, tāpēc vietas izvēlei ir liela loma.
  Kazeņu audzēšanai piemērotas saulainas, atklātas, no ziemeļu un austrumu vējiem pasargātas vietas. Stādi labi augs auglīgās, drenētās, vieglās un vidēji smagās smilšmāla vai mālsmilts augsnēs ar vāji skābu vai neitrālu reakciju. Jāņem vērā, ka kazenes ir mitrumprasīgi augi, taču arī pārpludinātās vietās nevarēs gaidīt raženas ogas. Ja nolemts stādīt kazenes, tad speciālisti iesaka zemi sagatavot jau rudenī, bet pašus stādus stādīt tieši pavasarī, lai tiem nebūtu jāpārdzīvo skarbie laikapstākļi jau pirmajā gadā.
  Vismaz reizi trijos gados kazeņu stādi jāmēslo ar satrūdējušiem kūtsmēsliem vai kompostu, ko iestrādā aptuveni 15 centimetru dziļumā.
  Pirms kazeņu stādīšanas, augsnē nepieciešams iestrādāt kūtsmēslus vai kompostu, lai augsne būtu pienācīgi sagatavota kazeņu augšanai. Pēc stādīšanas stādu virszemes daļa jāsaīsina, atstājot 20-25 cm garus celmiņus. Pēc stādīšanas stādus jāaplej, bet apdobes jāmulčē ar kūdru, satrūdējušiem kūtsmēsliem vai svaigi pļautu, sasmalcinātu zaļas zāles mulču – 15 centimetru biezā slānī. Kazeņu augšanas process būs atvieglots, ja tiks izveidota balstu sistēma no koka vai metāla stabiem un stieplēm. Ražojošie dzinumi jāpiesien pie stieplēm, bet pēc ražas novākšanas tos nogriež.
  Bieži vien kazeņu audzētāji sūdzas, ka, neskatoties uz kuplo ziedēšanu vasaras sākumā, vēlāk lapas sačervelējas un krūms iznīkst. Pie tā var būt vainojama gan skarbā ziema, gan pārlieku lielais mitrums, jo kazenēm netīk stāvoši ūdeņi un augsti gruntsūdeņi. Kailsals var kaitēt, ja krūmi nav mulčēti.
  Tad, kad ogulājs aplaimojis ar sulīgajām ogām un raža beigusies, noražojušos dzinumus jāizgriež, bet jaunajiem dzinumiem jānokniebj galotnes. Tādā veidā tiks veicināta ātrāka ogu nobriešana nākamajā gadā. Lai kazenes veiksmīgāk pārdzīvotu salu, oktobra beigās ieteicams dzinumus noņemt no balstiem un tos piesegt ar skujām, lapām, sienu vai salmiem.
  Pavasarī, noņemot piesegumu, pie viena jāizgriež slimie un vāji attīstītie dzinumi, bet tos spēcīgākos atkal jāpiesien pie balstiem. Svarīgi ievērot, lai vienam krūmam tiktu saglabāti vismaz astoņi dzinumi.
  Kazenes ir mazāk ziemcietīgas nekā avenes, turklāt to saknes iztur tikai līdz -12 °C kailsalu. Parasti kazenēm saknes iet bojā, ja saplaukušie augi ilgāku laiku atrodas ūdenī. Kazenes necieš slapjas kājas, tāpēc nedrīkst stādīt vietās, kur ir stāvoši virszemes ūdeņi un augsti gruntsūdeņi. Kailsalā saknes mēdz arī izsalt, ja stādījumu apdobes nav mulčētas ar kūdru vai satrūdējušiem kūtsmēsliem aptuveni 10 cm biezā kārtā.
 Labākai ziemošanai rudenī pēc noražojušo dzinumu izgriešanas šķirnēm, kam ir vāja ziemcietība, jaunos dzinumus vajag atsiet no balstiem, pieliekt pie zemes, piespraust ar koka kāsīšiem un apbērt ar lapām vai citu mulčēšanas materiālu. Vēlāk, kad uzsnidzis sniegs, uzrauš arī to. Pavasarī segmateriālu noņem, izrauj kāsīšus un dzinumus uzsien.
 Latvijā visbiežāk audzē šķirni Agavam. Tā ir pietiekami ziemcietīga, ar spēcīgiem dzinumiem, augstu ražību un diezgan lielām ogām. Kokaudzētavās reizēm tirgo arī Thornfree, kas ir bez ērkšķiem, bet diemžēl regulāri apsalst un ogas ražo minimāli.

Kazeņu augļi pēc izskata ir visai līdzīgi avenēm, vismaz pēc formas – salikts kaulenis melnā vai sarkani melnā krāsā. Kazenes atšķiras arī ar to, ka ogas atdalās kopā ar ziedgultni. Kazenes, tāpat kā avenes, ražu dod augustā un septembrī, turklāt tās nogatavojas pakāpeniski, tāpēc ogas var lasīt ik pārdienas. Ogu vākšanas procesā svarīgi ievērot, lai visas gatavās ogas tiktu novāktas, citādi pārgatavojušās ogas pasliktinās kvalitāti. Kas attiecas uz ogu vākšanu, tad vislabāk tās vākt rīta pusē, kad rasa jau nožuvusi, vai arī vēlāk vakarā, kad jau kļuvis vēsāks.
  Pieredzējušie kazeņu audzētāji stāsta, ka ogas, kuras stipri bojājuši aveņu vaboles kāpuri (tautā saka- tārpainas ogas ), uz 3-5 minūtēm var ielikt 1% vārāmā sāls šķīdumā. Pēc tam uzpeldējušos kāpurus atdala (nosmeļ ), bet ogas noskalo aukstā ūdenī.

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties