latvijaspirts.lv
      
2024. gada 28. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Čili


 Čilli, Sīvā paprika - Capsicum frutescens L.
Ка́псикум кайе́нский, Пе́рец кайе́нский, Пе́рец о́стрый, Перец Чили

Sarkanie pipari (Capsicum) ir nakteņu dzimtas ģints augi. Šo augu dabiskais izplatības areāls ir Amerika, kur šie augi ir kultivēti tūkstošiem gadu. Mūsdienās šos augus kultivē visā pasaulē.

Ģintī ir apvienotas 20–27 sugas. 

No tām izplatītākā suga ir dārzeņpipars (Capsicum annuum).

Dārzeņpipari var būt gan pikantie čili pipari, gan saldā paprika.

Dārzeņpipars (Capsicum annuum L.) ir neliels nakteņu dzimtas puskrūms, ko parasti kultivē kā viengadīgu lakstaugu. Stumbrs 30 - 60 cm augsts, zarains. Lapas olveida vai lancetiskas, ar smailu galu un diezgan garu kātu. Ziedi pa vienam, retāk pa vairākiem lapu žāklēs, balti, iedzelteni, violeti. Zied no jūnija līdz augustam. Auglis ādaina, mazsulīga, gluda oga ar daudz sēklām. Augļi var būt dažāda lieluma (no 5 cm līdz 15 cm) un dažādas krāsas (spilgti sarkani, oranži, dzelteni, brūni, violeti līdz melni). Tie ienākas no jūnija līdz novembrim.

  • Dārzeņpipari - Sarkanie pipari nav radniecīgi melnajiem pipariem, kas ir piparu dzimtas suga.
  • Kajenas pipari ir tas pats čilli – tikai saberzts.
  • Sarkanie jeb capiscum pipari no kartupeļu – tomātu dzimtas cēlušies Dienvidamerikā (lai gan čili pipari bijuši pazīstami arī Indijā kopš nezināmiem laikiem).
  •   Ugunīgie pipariņi ir viena no pasaulē populārākajām garšvielām. Eiropa tos iepazinusi līdz ar Kolumbu, kad tika atklāta Amerika. Tā kā čili sēkliņas var uzglabāt pat divus trīs gadus, šī garšviela lielu popularitāti iekaroja jūrasbraucēju vidū.
  •  Mūsdienās vislielākā čili ražotāja un eksportētāja ir Indija.
  • Pasaulē esot 200 dažādu aso piparu šķirnes.
  • Garšvielu galvenā sastāvdaļa parasti ir paprika, kaltēti un samalti kapsaicīnu saturoši Kajennas pipari (Capsicum annuum). 
  • Capsicum ģints augi izraisot dedzināšanas sajūtu kur viela nonāk tiešā saskarē ar audiem.
  • No dažām kapsaicīnu saturošām čili šķirnēm tiek izgatavota piparu gāze.



  Čili pipari jeb čili ir stipri kairinošs garšvielu sajaukums, ikdienas piedeva meksikāņu virtuvē, kā arī vairākos Dienvidamerikas, Āzijas un īpaši Taizemes valstu ēdienos. No dažādiem Meksikas rajoniem iegūtas aptuveni 70 dažādu šķirņu aso piparu, piemēram, saldo mulatos, tumšo pasilja un zaļo halapenjo.

Asuma skala
 
1912. gadā ASV farmaceits Skovils izveidoja čili asuma mērvienību — Scoville Heat Units. Skaitlis apzīmē, cik reizes čili pipara ekstrakts jāatšķaida ar cukurūdeni, līdz kapsaicīnu vairs nevarot sagaršot. Saldus piparus apzīmē ar "0", halapenjo piparus skalā apzīmē ar 2500-5000, bet tabasko un kajennas piparus — ar 30 000—50 000. Visasākie esot habanerosa pipari, kurus skalā apzīmē ar 100 000—300 000. Skalas diapazons skaidrojams ar garšotāja subjektivitāti. Čili izmērs ir asuma pazīme, jo lielāks čili pipars, jo maigāks. 80% kapsaicīna esot sēklā un membrānā. Apgalvots, ka ne vienmēr svaigais čilli ir asāks par kaltēto.

Sākotnēji pagaršojot pikantāku ēdienu, kam pievienoti mazie pipariņi, visdrīzāk garšas nianses izbaudīt nespēsi. Lai mazinātu dedzinošo sajūtu mutē, izdzer glāzi piena vai kefīra. Tikai nemēģini ugunsgrēku slāpēt ar ūdeni vai sulu. Tas asās sajūtas tikai saasinās. Bet ar laiku, kad pie košanas mēlē pieradīsi, spēsi izbaudīt čili plašās garšas nianses.

 Tāpat kā saldā paprika, arī mazajos pipariņos ir ļoti daudz C vitamīna un karotīna. Tomēr parasti čili tiek apēsts tik niecīgā devā, ka īpašu iespaidu šo vērtīgo vielu klātbūtne neatstāj. Vērtīgāka ir čili spēja veicināt apetīti un uzmundrināt garu. Un vēl, kā jau vairākums ļoti pikantu garšvielu, čili piemīt baktericīdas īpašības.

Čili ir navatlu vārds, bet savukārt Kajennas piparu nosaukums esot no Gviānas pilsētas Kajennas. Kristofora Kolumba ārsts esot atvedis no jaunās pasaules čili sēklas (Capsicum ģints) un eiropiešiem skaidrojis, ka tie esot pipari (Piper ģints). Gadus vēlāk portugāļu tirgotāji tos esot izplatījuši uz Āzijas zemēm. Mūsdienās vislielākā čili ražotāja un eksportētāja ir Indija.

Pastāv dažādi ticējumi par čili iedarbību uz cilvēka fizioloģiju un veselību. Senie acteki čili pipariem esot piedēvējuši dzimumdziņu veicinošas īpašības. Ēdot čili piparus, pastiprināti izdalās endorfīni, hormoni, kuri rada labsajūtu un uzlabojot imunitāti. Čili kairina mutes un kuņģa gļotādu, tādējādi sekmējot kuņģa sulas izdalīšanos. Tiek veicināta apetīte, un uzlabojas gremošanas process. Tāpat pikanti ēdieni veicinot vielmaiņu, un tiek sadedzināts vairāk kaloriju. Taizemiešu zinātnieki esot pierādījuši, ka čili kapsaicīns spējot ietekmēt glikozi sieviešu asinīs un nomākt taukaudu šūnu augšanu. Kapsaicīns samazinot gan taukaudu daudzumu organismā, gan tauku daudzumu asinīs. Pipariem piemīt arī pretmikrobiska ietekme zarnu traktā un asins viskozitāti mazinošas īpašības.

"Dziednieciskie čili pipari" uzlabojot aknu darbību un aizkavē vēža šūnu augšanu. Tie spējot uzlabot veselības stāvokli hepatītu, astmas, epilepsijas un alerģijas gadījumā. Tiem piemīt spēcīga antioksidantaiedarbība un čili stimulējot asinsriti.

  • Lieto dažādās mērcēs, zivju, gaļas, kāpostu,rīsu, dārzeņu ēdienos. Negatavas zaļās pākstis (peperoni) izmanto salātos, picās, mērcēs.
  • Čili kā garšvielu var lietot it visur, tā ir būtiska karija sastāvdaļa, to var pievienot, gatavojot pikanto maizi, vai pat nelielu smalki sakapātu gabaliņu pievienot sautējumam. Čili ļoti labi garšo, pievienots zupām, pavisam nelielos daudzumos to dažkārt pievieno saldajiem ēdieniem, tas piešķir specifisku un īpatnēju garšu.
  • Pievieno ēdienam tikai dažas minūtes pirms pasniegšanas, jo tam nepieciešamas tikai dažas minūtes, lai atvērtos.
  • Jāizmanto uzmanīgi, jo var pārņemt citas garšvielas. Cepot par ilgu, tas var kļūt rūgtens.
  • Apgalvots, ka ne vienmēr svaigais čilli ir asāks par kaltēto.
  • Čili izmērs ir asuma pazīme, jo lielāks čili pipars, jo maigāks.
  • Ja vēlies, lai, gatavojot ēdienu ar čili, garša nebūtu tik asa, pievieno tikai pipara mīkstumu, bet sēkliņas izņem.

 Pateicoties savai asajai garšai un sildošajām īpašībām, tas lieliski palīdz uzturēt formā cilvēka fizisko veselību un modru garu.
 Palīdz novērst kuņģa čūlu, sirds un asinsvadu slimības, kā arī tam ir sāpes mazinoša iedarbība. Čili ir arī A vitamīna un beta-karotīna avots, kā arī E vitamīna un šķiedrvielu avots. Asie pipari iznīcina baktērijas, kas ir nelabvēlīgas kuņģa videi. Šāda veida pipari palīdz arī atbrīvoties no liekā svara un dod papildu enerģiju organismam. Pipariem ir asa garša, jo tie satur daudz ēterisko eļļu.

 Pastāv dažādi ticējumi par čili iedarbību uz cilvēka fizioloģiju un veselību. Senie acteki čili pipariem esot piedēvējuši dzimumdziņu veicinošas īpašības. Ēdot čili piparus, pastiprināti izdalās endorfīni, hormoni, kuri rada labsajūtu un uzlabojot imunitāti. Čili kairina mutes un kuņģa gļotādu, tādējādi sekmējot kuņģa sulas izdalīšanos. Tiek veicināta apetīte, un uzlabojas gremošanas process. Tāpat pikanti ēdieni veicinot vielmaiņu, un tiek sadedzināts vairāk kaloriju. Taizemiešu zinātnieki esot pierādījuši, ka čili kapsaicīns spējot ietekmēt glikozi sieviešu asinīs un nomākt taukaudu šūnu augšanu. Kapsaicīns samazinot gan taukaudu daudzumu organismā, gan tauku daudzumu asinīs. Pipariem piemīt arī pretmikrobiska ietekme zarnu traktā un asins viskozitāti mazinošas īpašības.

"Dziednieciskie čili pipari" uzlabojot aknu darbību un aizkavē vēža šūnu augšanu. Tie spējot uzlabot veselības stāvokli hepatītu, astmas, epilepsijas un alerģijas gadījumā. Tiem piemīt spēcīga antioksidanta iedarbība un čili stimulējot asinsriti.  Kapsaicīns tiek izmantots pretsāpju ziedēs pret artrītu, jostas rozi (herpes zoster) un citām kaitēm.

_______________________

 Čili pipari jeb čili ir stipri kairinošs garšvielu sajaukums, ikdienas piedeva meksikāņu virtuvē, kā arī vairākos Dienvidamerikas, Āzijas un īpaši Taizemes valstu ēdienos. No dažādiem Meksikas rajoniem iegūtas aptuveni 70 dažādu šķirņu aso piparu, piemēram, saldo mulatos, tumšo pasilja un zaļo halapenjo. Pasaulē esot 200 dažādu aso piparu šķirnes.
 
Garšvielu galvenā sastāvdaļa parasti ir paprika, kaltēti un samalti kapsaicīnu saturoši Kajennas pipari (Capsicum annuum). Capsicum ģints augi izraisot dedzināšanas sajūtu kur viela nonāk tiešā saskarē ar audiem. No dažām kapsaicīnu saturošām čili šķirnēm tiek izgatavota piparu gāze.

 Ēdot asos čili, der zināt, ka to iedarbība var būt ļoti spēcīga. Lai ēstu asos piparus, jāapgūst to ēšanas māka. Citādi var “apdedzināt”  lūpas, muti un pietvīkt kā tomāts. Var nākties raudāt stiprāk, nekā mizojot sīpolus. Dedzinošā sajūta var būt tik stipra, ka tā līdzinās sāpēm un liekas, ka sirds stājas.

 Ēdot svaigus asos piparus jācenšas, lai tie nepieskartos lūpām un mēles galiņam. Ja čili uzpil uz ādas, vai vēl ļaunāk – iekļūst acīs, dedzinoša sajūta var ilgt stundām. To izraisa piparos atrodošā viela – kapsaicīns. Tāpēc esiet uzmanīgi piparus smalcinot, izņemot sēklas u.c.
Lai cik tas dīvaini neliktos, kapsaicīns labi mazina sāpes. Zinātnieki no Sanfrancisko ir atklājuši, ka brīdī, kad kapsaicīns rada sāpīgi dedzinošo sajūtu – tas arī padara nejutīgus nervu galus, kuri uztver citas sāpes. Starp citu tradicionāls paņēmiens pret zobu sāpēm ir smaganu ierīvēšana ar svaigu čili. Kapsaicīns tiek izmantots ziedēs pret artrītu un jostas rozi. Pipariem ir pretmikrobiska ietekme zarnu traktā. Tie palīdz pret aizliktu degunu. Pipariem tiek piedēvētas asins viskozitātes mazinošas īpašības, tādējādi tie pasargā no trombozes.

 Ēdot asos čili, pastiprināti izdalās endorfīni – hormoni kas rada labsajūtu, iespējams, tieši tāpēc senie Acteki šiem pipariem piedēvēji dzimumdziņu veicinošas īpašības. Ass, pikants ēdiens veicina vielmaiņu, tātad arī tiek sadedzināts vairāk kaloriju. Īsti aso piparu fani tos lieto ne tikai pie gaļas ēdieniem, bet pat pie biezputras un sālītas siļķes?

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties