latvijaspirts.lv |
Ārstniecības jeb parastais ancītis - Agrimonia eupatoria L. Ārstniecībai ievāc parasto ancīti. Ārstniecības, parastais ancītis (Agrimonia eupatoria) ir 3090 cm augsts, daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar stāvu, augšdaļā nedaudz zarainu stumbru, kas klāts ar raupjiem matiņiem. Lapas nepāra plūksnaini dalītas, to mala rupji zobaina. Ziedi dzelteni, sakārtoti skrajā ķekarā vai vārpā stumbra un zaru galā. Zied no jūlija līdz augustam. Auglis dzeloņains riekstiņš. Ārstniecības ancītis aug sausās pļavās, ceļmalās, mežos, lielas audzes neveido. Ancīšu ģintī (Agrimonia) Latvijā atrastas divas sugas: parastais ancītis (Agrimonia eupatoria) un spilvainais ancītis (Agrimonia pilosa). Tie ir līdz 1 m gari lakstaugi ar plūksnoti dalītām lapām. Ziedi dzelteni, vārpveidīgos ķekaros stublāju galotnēs. Parastajam ancītim lapu lapiņas no pamata zobotas, spilvainajam ancītim lapu lapiņas rombiskas, zobotas no vidus; pie pamata ķīļveidīgas. Parastajam ancītim augļu dzeloņi atliekušies uz visām pusēm, bet spilvainajam ancītim sakļāvušies konusā.
Brīnišķīgi skaistais parastais ancītis, kura zieds atgādina baznīcas smaili un sēklas - baznīcas zvanus un kas aug taku malās un pļavās, dos Jums patiesu mieru - tādu mieru, kas nav prātam aptverams. Šis augs mācīs Jums saglabāt mieru visās grūtībās, līdz neviens cilvēks un notikums vairs nespēs Jūs satraukt. (Edvards Bahs, "Veselība pašu rokās", 2009) Methilde Šefere parasto ancīti sauc par godīguma ziedu. Viņa savā grāmatā "Baha ziedi - palīgs krīzes situācijā" par šo ziedu raksta: "Ancītis palīdz atgūt godīgumu pašam pret sevi - savu emociju un vajadzību apzināšanos un palielina konfrontācijas spējas konflikta situācijās." _________________
Aug savvaļā, kā atsevišķi eksemplāri vai grupas sausās un mēreni mitrās pļavās, mežmalās, krūmājos, ceļmalās un atklātās upju krastu nogāzēs. Lielas audzes neveido. Ārstniecības augs. Ancīša laksti satur 1,5 8,9% miecvielu, flavonolus, antociānus, triterpēnu savienojumus, polisaharīdus, kumarīnus. Auga drogai raksturīga maigi savelkoša un urīndzenoša iedarbība. Tā sekmē žults sekrēciju. Ārstniecības ancīti jau sen lieto dažādu tautu medicīnā, bet šobrīd tā laksti ir arī oficiālajā medicīnā apstiprināta drogas, piem., Lielbritānijā. Uzlējumu, tinktūru un pulveri iesaka aknu slimību hepatīta un holecistīta ārstēšanai. Ārīgi kompresēs pret sastiepumiem un brūču dziedēšanai. Tautas medicīnā izmanto no auga gatavotas tējas. Tās lieto aknu slimību, žultsakmeņu, caureju ārstēšanai, gremošanas traucējumu novēršanai. Ārstniecības ancītis kopš seniem laikiem pazīstams ar maģiskām īpašībām. Augu pārsvarā izmanto mīlas zintīs. Lielajā Piektdienā bez dzelzs rīku palīdzības izrakts ancītis nodrošinot sievietes labvēlību un mīlestību. Angļu meitenes saspiežot kopā divus ancīšu stublājus un pabāžot tos zem spilvena, lai sapnī redzētu nākamos vīrus. Melnie magi Īrijā un Skotijā aizmidzināja pretinieku, paslēpjot tiem ancīša lakstus pagalvī. Viduslaiku glezniecībā tas attēlots kopā ar Dievmāti Mariju kā pestīšanas simbols. Ancītis zied no jūnija līdz septembrim, bet drogu ieteicams vākt jūnijā vai jūlijā īsi pirms ziedēšanas vai ziedēšanas laikā, nogriežot līdz 45 centimetriem garas ziedošas galotnītes. Savāktos lakstus sasmalcina, žāvē labi vēdināmās telpās vai kaltēs, un, lai saudzētu iedarbīgās vielas, temperatūra nedrīkst pārsniegt 40 grādu. Uzglabā divus gadus. Ancītis, unikāls augs ar plašu ārstnieciskās darbības spektru, pazīstams kopš seniem laikiem. Dziedniecībā tiek izmantotas auga virszemes daļas (ziedošu zaru galotnes). Jau Plīnijs un Dioskorīds ieteica izmantot ancīšu lakstus kā ļoti vērtīgu augu. Grieķiem un romiešiem augs bija pazīstams aknu slimību dziedināšanā, tāpēc arī šo augu nodēvēja par aknu āboliņu. Sākotnēji to lietoja pret acu slimībām un caureju vai dizentēriju, bet vēlāk - kaujā gūtu ievainojumu dziedināšanai. Tas ir uzņemts arī dažu valstu farmakopejās (Bulgārija, Vācija u. c.).
Pētījumi pierādījuši, ka ancīšu laksti satur miecvielas, rūgtvielas, flavonoīdus, saponīnus, alkoloīdus, nedaudz C, B, K un PP vitamīna, organiskas skābes, minerālvielas (to skaitā silīciju), ēterisko eļļu un vēl atrasta kāda viela, kurai ir izteikta antimikrobiālu aktivitāte. Lakstiem piemīt savelkoša, vielmaiņu, aknu funkciju regulējoša, žultsdzenoša, pretiekaisuma, pretvīrusa, sāpes remdinoša, spazmolītiska, diurētiska, ēstgribu veicinoša, tonizējoša, antiblastiska (izmēģinājumos ar vistu embrijiem novērota audzēju pilnīga uzsūkšanās, 70 80 procentos aizkavēta audzēju palielināšanās) iedarbība. Tos lieto dzemdes un hemoroīdu asiņošanas apturēšanai un audzēju ārstēšanā. Ēdamkaroti žāvētu lakstu (vai divas reizes lielāku svaigu augu daudzumu) aplej ar glāzi vāroša ūdens, nostādina stundu, izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma stāvoklim. Lieto pa 1/3 glāzes trīs reizes dienā pirms ēšanas. Drogas pulveri lieto pa naža galam 3 - 4 reizes dienā, uzdzerot nelielu ūdens daudzumu. Ancīšu lakstus izmanto tējās, uzlējumos, novārījumos kā pretiekaisuma, savelkošu, tonizējošu līdzekli, kas sekmē gremošanas orgānu darbību, kuņģa un zarnu trakta saslimšanas gadījumos, tie pastiprina žults sekrēciju un izvadīšanu aknu un žultspūšļa iekaisumu gadījumos, regulē zarnu darbību. Tējkarotē ietilpst grams un ēdamkarotē 2,7 grami, bet vidējā diennakts deva ir 3 6 grami. Uzlējumu un novārījumu gatavošanai divas ēdamkarotes sasmalcinātu izžāvētu lakstu aplej ar glāzi vāroša ūdens, vāra ūdens peldē 15 minūtes, atdzesē 45 minūtes, izkāš un lieto pa ¼ glāzes 3 - 4 reizes dienā pirms ēšanas, pievienojot medu pēc garšas. Drogas pulveri var lietot pa 0,5 gramiem trīs reizes dienā. Hroniska hepatīta gadījumos ēdamkaroti drogas aplej ar divām glāzēm vāroša ūdens, nostādina 2 - 3 stundas, izkāš un lieto pa pusglāzei trīs reizes dienā pirms ēšanas. Ja ir caureja, 20 gramu drogas aplej ar glāzi vāroša ūdens, nostādina divas stundas, izkāš un lieto pa ēdamkarotei pēc katras stundas. Zarnu polipu gadījumos divas ēdamkarotes drogas aplej ar divām glāzēm karsta ūdens, vāra astoņas minūtes, atdzesē, izkāš un lieto 1/3 glāzes trīs reizes dienā. Ārsts fitoterapeits no Sanktpēterburgas A.Aliferovs iesaka hronisku pankreatītu (aizkuņģa dziedzera) ārstēšanai ēdamkaroti drogas apliet ar glāzi vāroša ūdens, nostādināt 30 - 40 minūtes, izkāst un lietot pa 1/3 glāzes trīs reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanās kursa ilgums - līdz mēnesim. Nieru, urīnpūšļa slimību, urīna nesaturēšanas, tūsku, nierakmeņu gadījumā lieto novārījumus. Nierakmeņu fitoterapija atkarīga no nierakmeņu sastāva. Oksalātu gadījumā izmanto ancīšu lakstu novārījumu. Tējkaroti drogas aplej ar glāzi vāroša ūdens, slēgtā traukā pavāra 2 - 3 minūtes, nostādina 2 - 3 stundas, izkāš un lieto pa 1/3 -1/2 glāzei trīs reizes dienā. Lakstus pulverī lieto pa 0,5 gramiem četras reizes dienā. Novārījumu lieto arī zarnu parazītu izdzīšanai, elpceļu iekaisumu gadījumā un kā asins tīrītāju, ja ir dažādi ādas iekaisumi. Spondilozi jeb hronisku artrītu paasinājumus rada fiziska piepūle, infekcijas slimības (gripa), stress un ilgstoša atrašanās neērtā pozā. Saasinājumu periodā iekšķīgai lietošanai rekomendē ancīšu lakstu novārījumu vai pulveri kā papildu ārstēšanas līdzekli kompleksajā terapijā, kā arī, ja ir dažāda veida sāpes locītavās. Ārīgi lakstus izmanto mutes dobuma, deguna skalošanai gļotādu iekaisumu, angīnas, faringītu (pret aizsmakumu), laringītu un iesnu ārstēšanai. Uzlējumam ēdamkaroti drogas aplej ar glāzi vāroša ūdens un ar siltu skalo kaklu 3 - 4 reizes dienā. Brūču, čūlu, furunkulu, augoņu gadījumā lakstu novārījumu izmanto apmazgāšanai un apliekamiem. Ja ir ādas iekaisumi un dermatīti, uzliek sasmalcinātas lapas, un pret kāju nogurumu pēc tāliem pārgājieniem lieto lakstu novārījumu peldes. Ādas bojājumu un hemoroīdu gadījumā izmanto kompreses, gatavojot novārījumu. Piecas ēdamkarotes drogas aplej ar glāzi auksta ūdens, vāra uz lēnas uguns piecas minūtes, atdzesē un izkāš. Ancīšu lakstus plaši izmanto homeopātijā. Ancīšu laksti, ja tos lieto ilgstoši, nomāc imunitāti. Sakarā ar to, ka tas iedarbojas savelkoši, vēlams nelietot, ja ir aizcietējumi.
|
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||