latvijaspirts.lv
      
2024. gada 29. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Ancītis


 Ārstniecības jeb parastais ancītis - Agrimonia eupatoria L.
Ancīti tautā mēdz dēvēt par tīruma vīriņu, pieclapi, grieķu aknu zāli (āboliņu) vai pļavu vīnogu. 

Ārstniecībai ievāc parasto ancīti.

 Ārstniecības, parastais ancītis (Agrimonia eupatoria) ir 30—90 cm augsts, daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar stāvu, augšdaļā nedaudz zarainu stumbru, kas klāts ar raupjiem matiņiem. Lapas nepāra plūksnaini dalītas, to mala rupji zobaina. Ziedi dzelteni, sakārtoti skrajā ķekarā vai vārpā stumbra un zaru galā. Zied no jūlija līdz augustam. Auglis dzeloņains riekstiņš. Ārstniecības ancītis aug sausās pļavās, ceļmalās, mežos, lielas audzes neveido.

Ancīšu ģintī (Agrimonia) Latvijā atrastas divas sugas: parastais ancītis (Agrimonia eupatoria) un spilvainais ancītis (Agrimonia pilosa). Tie ir līdz 1 m gari lakstaugi ar plūksnoti dalītām lapām. Ziedi dzelteni, vārpveidīgos ķekaros stublāju galotnēs. Parastajam ancītim lapu lapiņas no pamata zobotas, spilvainajam ancītim lapu lapiņas rombiskas, zobotas no vidus; pie pamata ķīļveidīgas. Parastajam ancītim augļu dzeloņi atliekušies uz visām pusēm, bet spilvainajam ancītim sakļāvušies konusā.

Augu pazinēja Edvarda Baha
ziedu terapijas augs

Brīnišķīgi skaistais parastais ancītis, kura zieds atgādina baznīcas smaili un sēklas - baznīcas  zvanus un kas aug taku malās un pļavās, dos Jums patiesu mieru - tādu mieru, kas nav prātam aptverams. Šis augs mācīs Jums saglabāt mieru visās grūtībās, līdz neviens cilvēks un notikums vairs nespēs Jūs satraukt. (Edvards Bahs, "Veselība pašu rokās", 2009)

Methilde Šefere parasto ancīti sauc par godīguma ziedu. Viņa savā grāmatā "Baha ziedi - palīgs krīzes situācijā" par šo ziedu raksta: "Ancītis palīdz atgūt godīgumu pašam pret sevi - savu emociju un vajadzību apzināšanos un palielina konfrontācijas spējas  konflikta situācijās."

_________________

Ārstniecības, parastais ancītis 
(Agrimonia eupatoria)
 
spilvainais ancītis (Agrimonia pilosa)
Mainīga izskata. Plaši izplatīta suga Eiropā un Āzijā. Latvijā sastopams samērā bieži. Daudzgadīgs lakstaugs. Ziedi dzelteni, sakārtoti skrajos ķekaros vai vārpās stumbra galotnē, vainaglapas piecas. Zied no jūlija līdz augustam. Auglis – riekstiņš, kam augšdaļā dzeloņaini, atliekti kausmatiņi – „āķīši”, tādējādi augi var izplatīties ar dzīvnieku un cilvēku palīdzību. 
 Aug savvaļā, kā atsevišķi eksemplāri vai grupas sausās un mēreni mitrās pļavās, mežmalās, krūmājos, ceļmalās un atklātās upju krastu nogāzēs. Lielas audzes neveido.

Ārstniecības augs. Ancīša laksti satur 1,5 – 8,9% miecvielu, flavonolus, antociānus, triterpēnu savienojumus, polisaharīdus, kumarīnus. Auga drogai raksturīga maigi savelkoša un urīndzenoša iedarbība. Tā sekmē žults sekrēciju. Ārstniecības ancīti jau sen lieto dažādu tautu medicīnā, bet šobrīd tā laksti ir arī oficiālajā medicīnā apstiprināta drogas, piem., Lielbritānijā. Uzlējumu, tinktūru un pulveri iesaka aknu slimību – hepatīta un holecistīta ārstēšanai. Ārīgi kompresēs – pret sastiepumiem un brūču dziedēšanai.

Tautas medicīnā izmanto no auga gatavotas tējas. Tās lieto aknu slimību, žultsakmeņu, caureju ārstēšanai, gremošanas traucējumu novēršanai.

 Ārstniecības ancītis kopš seniem laikiem pazīstams ar maģiskām īpašībām. Augu pārsvarā izmanto mīlas zintīs. Lielajā Piektdienā bez dzelzs rīku palīdzības izrakts ancītis nodrošinot sievietes labvēlību un mīlestību. 

Angļu meitenes saspiežot kopā divus ancīšu stublājus un pabāžot tos zem spilvena, lai sapnī redzētu nākamos vīrus. Melnie magi Īrijā un Skotijā aizmidzināja pretinieku, paslēpjot tiem ancīša lakstus pagalvī. Viduslaiku glezniecībā tas attēlots kopā ar Dievmāti Mariju kā pestīšanas simbols. 

Ancītis zied no jūnija līdz septembrim, bet drogu ieteicams vākt jūnijā vai jūlijā īsi pirms ziedēšanas vai ziedēšanas laikā, nogriežot līdz 45 centimetriem garas ziedošas galotnītes. Savāktos lakstus sasmalcina, žāvē labi vēdināmās telpās vai kaltēs, un, lai saudzētu iedarbīgās vielas, temperatūra nedrīkst pārsniegt 40 grādu. Uzglabā divus gadus. 

Ancītis, unikāls augs ar plašu ārstnieciskās darbības spektru, pazīstams kopš seniem laikiem. Dziedniecībā tiek izmantotas auga virszemes daļas (ziedošu zaru galotnes). Jau Plīnijs un Dioskorīds ieteica izmantot ancīšu lakstus kā ļoti vērtīgu augu. Grieķiem un romiešiem augs bija pazīstams aknu slimību dziedināšanā, tāpēc arī šo augu nodēvēja par aknu āboliņu. Sākotnēji to lietoja pret acu slimībām un caureju vai dizentēriju, bet vēlāk - kaujā gūtu ievainojumu dziedināšanai. Tas ir uzņemts arī dažu valstu farmakopejās (Bulgārija, Vācija u. c.). 

 Pētījumi pierādījuši, ka ancīšu laksti satur miecvielas, rūgtvielas, flavonoīdus, saponīnus, alkoloīdus, nedaudz C, B, K un PP vitamīna, organiskas skābes, minerālvielas (to skaitā silīciju), ēterisko eļļu un vēl atrasta kāda viela, kurai ir izteikta antimikrobiālu aktivitāte. Lakstiem piemīt savelkoša, vielmaiņu, aknu funkciju regulējoša, žultsdzenoša, pretiekaisuma, pretvīrusa, sāpes remdinoša, spazmolītiska, diurētiska, ēstgribu veicinoša, tonizējoša, antiblastiska (izmēģinājumos ar vistu embrijiem novērota audzēju pilnīga uzsūkšanās, 70 – 80 procentos aizkavēta audzēju palielināšanās) iedarbība. Tos lieto dzemdes un hemoroīdu asiņošanas apturēšanai un audzēju ārstēšanā. Ēdamkaroti žāvētu lakstu (vai divas reizes lielāku svaigu augu daudzumu) aplej ar glāzi vāroša ūdens, nostādina stundu, izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma stāvoklim. Lieto pa 1/3 glāzes trīs reizes dienā pirms ēšanas. Drogas pulveri lieto pa naža galam 3 - 4 reizes dienā, uzdzerot nelielu ūdens daudzumu. 

Ancīšu lakstus izmanto tējās, uzlējumos, novārījumos kā pretiekaisuma, savelkošu, tonizējošu līdzekli, kas sekmē gremošanas orgānu darbību, kuņģa un zarnu trakta saslimšanas gadījumos, tie pastiprina žults sekrēciju un izvadīšanu aknu un žultspūšļa iekaisumu gadījumos, regulē zarnu darbību. Tējkarotē ietilpst grams un ēdamkarotē 2,7 grami, bet vidējā diennakts deva ir 3 – 6 grami. Uzlējumu un novārījumu gatavošanai divas ēdamkarotes sasmalcinātu izžāvētu lakstu aplej ar glāzi vāroša ūdens, vāra ūdens peldē 15 minūtes, atdzesē 45 minūtes, izkāš un lieto pa ¼ glāzes 3 - 4 reizes dienā pirms ēšanas, pievienojot medu pēc garšas. Drogas pulveri var lietot pa 0,5 gramiem trīs reizes dienā. 

Hroniska hepatīta gadījumos ēdamkaroti drogas aplej ar divām glāzēm vāroša ūdens, nostādina 2 - 3 stundas, izkāš un lieto pa pusglāzei trīs reizes dienā pirms ēšanas. Ja ir caureja, 20 gramu drogas aplej ar glāzi vāroša ūdens, nostādina divas stundas, izkāš un lieto pa ēdamkarotei pēc katras stundas. Zarnu polipu gadījumos divas ēdamkarotes drogas aplej ar divām glāzēm karsta ūdens, vāra astoņas minūtes, atdzesē, izkāš un lieto 1/3 glāzes trīs reizes dienā. Ārsts fitoterapeits no Sanktpēterburgas A.Aliferovs iesaka hronisku pankreatītu (aizkuņģa dziedzera) ārstēšanai ēdamkaroti drogas apliet ar glāzi vāroša ūdens, nostādināt 30 - 40 minūtes, izkāst un lietot pa 1/3 glāzes trīs reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanās kursa ilgums - līdz mēnesim. 

Nieru, urīnpūšļa slimību, urīna nesaturēšanas, tūsku, nierakmeņu gadījumā lieto novārījumus. Nierakmeņu fitoterapija atkarīga no nierakmeņu sastāva. Oksalātu gadījumā izmanto ancīšu lakstu novārījumu. Tējkaroti drogas aplej ar glāzi vāroša ūdens, slēgtā traukā pavāra 2 - 3 minūtes, nostādina 2 - 3 stundas, izkāš un lieto pa 1/3 -1/2 glāzei trīs reizes dienā. Lakstus pulverī lieto pa 0,5 gramiem četras reizes dienā. Novārījumu lieto arī zarnu parazītu izdzīšanai, elpceļu iekaisumu gadījumā un kā asins tīrītāju, ja ir dažādi ādas iekaisumi. 

Spondilozi jeb hronisku artrītu paasinājumus rada fiziska piepūle, infekcijas slimības (gripa), stress un ilgstoša atrašanās neērtā pozā. Saasinājumu periodā iekšķīgai lietošanai rekomendē ancīšu lakstu novārījumu vai pulveri kā papildu ārstēšanas līdzekli kompleksajā terapijā, kā arī, ja ir dažāda veida sāpes locītavās. 

Ārīgi lakstus izmanto mutes dobuma, deguna skalošanai gļotādu iekaisumu, angīnas, faringītu (pret aizsmakumu), laringītu un iesnu ārstēšanai. Uzlējumam ēdamkaroti drogas aplej ar glāzi vāroša ūdens un ar siltu skalo kaklu 3 - 4 reizes dienā. 

Brūču, čūlu, furunkulu, augoņu gadījumā lakstu novārījumu izmanto apmazgāšanai un apliekamiem. Ja ir ādas iekaisumi un dermatīti, uzliek sasmalcinātas lapas, un pret kāju nogurumu pēc tāliem pārgājieniem lieto lakstu novārījumu peldes. Ādas bojājumu un hemoroīdu gadījumā izmanto kompreses, gatavojot novārījumu. Piecas ēdamkarotes drogas aplej ar glāzi auksta ūdens, vāra uz lēnas uguns piecas minūtes, atdzesē un izkāš. 

Ancīšu lakstus plaši izmanto homeopātijā. Ancīšu laksti, ja tos lieto ilgstoši, nomāc imunitāti. Sakarā ar to, ka tas iedarbojas savelkoši, vēlams nelietot, ja ir aizcietējumi. 

  •  Parastā ancīša lakstus ievāc sausā laikā, auga ziedēšanas sākumstadijā vai pilnziedu periodā, nogriežot lakstus ar lapām apmēram 25 cm virs auga pamata. Žāvē parastos apstākļos, izklātus 5-7 cm biezā irdenā slānī. Žāvēšanas laikā pārcilājot samaisa. Drogai jasaglabā dabiskā krāsa, garša rūgta, savelkoša, smarža vāja, vircota. Uzglabā audekla vai papīra maisos. Droga izžuvusi, ja lūst stublāji. Derīguma laiks nav noteikts.Latvijā šo augu izmanto tikai tautas medicīnā, bet dažās valstīs arī farmakopejā.
  • Lakstu aktīvās vielas darbojas kā maigi savelkoši, diurētiski līdzekļi, sekmē brūčaudu veidošanos. Britu farmakopejā droga tiek ieteikta šādos gadījumos: caureja bērniem, gļotains kolīts, pārmērīga urīna nesaturēšana, cistīts.
  • Ārīgi to lieto skalojumos akūta mutes dobuma, rīkles jēluma, hroniska aizdegunes iekaisuma gadījumā. Kombinācijās ar kardamonu to lieto atoniskas dispepsijas, bet ar rabarbera sakni - kuņģa uz zarnu iekaisuma ārstēšanai.
  • Ancīša preparātus lieto 3 reizes dienā, sausu, sasmalcinātu lakstu uzlējumam vienas reizes devā ņem pa 2-4 g uz 1 glāzi ūdens; šķidrā ekstrakta /1:1 ar 25% spirtu/ deva ir 1-3 ml, tinktūras /1:5 ar 45% spirtu/ - 1-4ml.
  • Vācijā to ieteic lietot iekšķīgi un ārīgi angīnas, aizsmakuma, diabēta, kuņģa, aknu slimību ārstešanai un gremošanas veicināšanai, kā arī caurejas, aptaukošanās, saspiedumu, sastiepumu, krūtsgalu, lūpu, tūpļa ādas sāpīgu plaisu /ragadu/ un brūču dziedināšanai.
  • Francijā to ieteic lietot rīkles skalošanai angīnas, rīkles gala iekaisuma gadījumā, ņemot uz 1 l ūdens 100 g sasmalcinātas drogas, lēni vāra, līdz tilpums samazinās par trešdaļu, tad nokāš, pievieno bišu medu un skalo rīkli 5-6 reizes dienā.
  • Auga lapas - lieto migrēnas, kuņģa darbības traucējumu gadījumā. Lakstus lieto arī ārīgi - gatavo karstas kompreses pret audzējiem, kā arī kompreses pret izmežģījumiem, sastiepumiem, izmantojot šādu sastāvu: ņem vienādās daļās galda etiķi, kviešu sēnalas un ancīša lapas, nedaudz ūdens un vāra uz lēnas liesmas, līdz iegūst biezu masu, kuru liek uz iekaisuma vietas rītos un vakaros, līdz izveseļojas.
  • Bulgāru tautas medicīnā drogu lieto līdzīgi, bet vēl arī žultspūšļa akmeņu, reimatisma un caurejas gadījumā.
  • Ārīgi lieto deguna, ādas slimību, urīnpūšļa atonijas un urīna nesaturēšanas naktīs ārstēšanai.
  • Krievu tautas medicīnā to lieto līdzīgi un vēl pret plaušu slimībām, asiņošanu apturēšanai.
  • Piezīme! - Ancīša lakstu preparātus nelieto vēdera aizcietējumu gadījumā.
  • PS. - Parasto ancīti lietoja kā ārstniecības augu jau senajā Grieķijā, Romā pret acu slimībām, atmiņas zudumu, čūsku kodumiem. 15.-16 gs. ancīša laksti bija ļoti populāra droga.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties