latvijaspirts.lv
      
2024. gada 29. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Paprika


  

 Dārzeņpipari, Saldie pipari (paprika) - Capsicum annuum L.

Sarkanie pipari (Capsicum) ir nakteņu dzimtas ģints augi. Šo augu dabiskais izplatības areāls ir Amerika, kur šie augi ir kultivēti tūkstošiem gadu. Mūsdienās šos augus kultivē visā pasaulē. Ģintī ir apvienotas 20–27 sugas. No tām izplatītākā suga ir dārzeņpipars (Capsicum annuum).

Dārzeņpipari var būt gan pikantie čili pipari, gan saldā paprika.

Saldie pipari, ko latviski plašāk pazīst ar ungāru nosaukumu - paprika, 16.gadsimtā uz Eiropu atceļoja no Dienvidamerikas. 


 






 
 




 
Dārzeņpipars
(Capsicum annuum) ir neliels nakteņu dzimtas puskrūms, ko parasti kultivē kā viengadīgu lakstaugu. Stumbrs 30 - 60 cm augsts, zarains.Lapas olveida vai lancetiskas, ar smailu galu un diezgan garu kātu. Ziedi pa vienam, retāk pa vairākiem lapu žāklēs, balti, iedzelteni, violeti. Zied no jūnija līdz augustam. Auglis ādaina, mazsulīga, gluda oga ar daudz sēklām. Augļi var būt dažāda lieluma (no 5 cm līdz 15 cm) un dažādas krāsas (spilgti sarkani, oranži, dzelteni, brūni, violeti līdz melni). Tie ienākas no jūnija līdz novembrim.

Dārzeņpipari - Sarkanie pipari nav radniecīgi melnajiem pipariem, kas ir piparu dzimtas suga.

Paprikas pulveris top, samaļot kaltētus saldos piparus, ko mēs pazīstam kā papriku. Šai garšvielai raksturīga patīkama, maiga garša. Atkarībā no izcelsmes valsts paprikas pulveris var būt maigāks vai asāks, savukārt pulvera krāsa variē no spilgti sarkanas līdz rūsgani brūnai.

Paprikas dzimtene ir Dienvidamerika. Eiropā tā nokļuva, pateicoties ceļotāja un pētnieka Kristofora Kolumba gādībai. Sākotnēji aristokrāti papriku, kas, tāpat kā kartupeļi un tomāti, pieder nakteņu dzimtai, audzēja kā košumaugus, līdz visbeidzot aptvēra, ka skaistos, krāsainos augļus var izmantot arī kulinārijā. Lielākās paprikas ražotājvalstis mūsdienās ir Ungārija, Spānija, Dienvidamerika, Indija, Vidusjūras reģiona valstis, kā arī Kalifornijas un Teksasas štati ASV. Saldie pipari ienākas no jūnija līdz novembrim un ir sastopami dažādās krāsās: spilgti sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, brūnā, violetā un pat melnā. Pipari atšķiras arī pēc formas – tie var būt nelieli un apaļi, kā no Spānijas un Marokas nākušie, vai smaili un konusveidīgi, kā Ungārijā un Kalifornijā audzētie.

Kad saldie pipari 16. gadsimta vidū nonāca Balkānos, vietējie tos nodēvēja par „pepperke” vai „paparka”. Drīz vien pipari aizceļoja arī līdz Ungārijai, kas kļuvusi teju par paprikas lielvalsti. Kad rudenī Ungārijā nogatavojas paprika, ko vietējie ne velti iesaukuši par „sarkano zeltu”, tūkstošiem akru plašie paprikas lauki liesmo kā sarkans ugunskurs, un skats ir tikpat iespaidīgs kā Holande tulpju ziedēšanas laikā. Kaločas pilsētā atrodas Paprikas muzejs un katru gadu oktobrī norisinās Paprikas festivāls.

Rietumnieku virtuvē paprika plašāku ievērību guva tikai 20. gadsimta sākumā. Šī garšviela tiek plaši izmantota kā pārtikas krāsviela –  ja kāds ēdiens ir sarkanā, oranžā vai sarkanbrūnā krāsā un satur „dabisko krāsvielu”, visticamāk, tā ir tieši paprika. Interesanti, ka papriku pievieno zoodārzos mītošo flamingu barībai, lai putnu rozā apspalvojums saglabātos tikpat skaists un košs kā brīvdabā mītošajiem sugas brāļiem.

Paprika ir iecienīta garšviela eiropiešu virtuvēs, jo īpaši Austrijā un Ungārijā kā gulaša galvenā sastāvdaļa. Austrumeiropieši papriku izmanto brieža gaļas, sautējumu, skābētu kāpostu un citu dārzeņu ēdienu pagatavošanā. Spānijā, Portugālē un Meksikā paprikas pulveri lieto, gatavojot čorizo desu, savukārt portugāļu pavāri to pievieno zivju sautējumiem.

Paprikas garšviela visefektīvāk savu garšu atraisīs lēni karsējot eļļā. Paprikas garšviela ir bagātīgs C vitamīna avots, tā satur pat vairāk C vitamīnu nekā citrons. Dažādās valstīs gan paprikas pielietojuma, gan to veidi atšķiras. Piemēram, Spānija izšķir 3 veidu paprikas garšvielu: salda (Pimentón Dulce), viegli asa (Pimentón Agridulce) un ļoti asa (Pimentón Picante), pie kura pieder arī Pimentón de la Veraveids, kam piemīt dūmaina garša, jo tiek žāvēta ozolkoka dūmos. Ungārijai, kas ir galvena paprikas eksportētājvalsts, ir 8 veidu paprikas pulveri, tomēr komerciāli atpazīstamas ir maigā jeb saldā (Csípősmentes jeb Édes) un asā (Erős).

Lielākās paprikas ražotājvalstis mūsdienās ir Ungārija, Spānija, Indija, Vidusjūras reģiona valstis, Kalifornijas štati, kā arī Nīderlande, kur to pārsvarā audzē siltumnīcās.

Vissenākās liecības par papriku ir atrastas Dienvidamerikā. Keramikas izstrādājumi, kas uzieti inku apbedījumos (tiek uzskatīts, ka to vecums ir vairāki tūkstoši gadu), ir izrotāti ar attēliem, kuros redzama paprika. Tās augļi ir atrasti arī līdzās inku mūmijām.

Daži vēsturnieki uzskata, ka uz Spāniju paprikas sēklas 1493. gadā atveda kāds ārsts, kas bija ceļojis kopā ar Kolumbu uz Ameriku. Jebkurā gadījumā skaidrs ir viens: Spānija bija pirmā valsts Eiropā, kur paprika kļuva par plaši audzētu kultūru. No turienes paprika nonāca Lielbritānijā un Dienvidfrancijā, kļūdama populāra vairāk gan kā istabas augs, nevis garšviela vai uzturā lietojams dārzenis. Vēlākos laikos grieķu tirgotāji aizveda papriku uz valstīm, kas ieskauj Vidusjūru un Melno jūru.

Ungārijā paprika ir pazīstama kopš 16. gadsimta. Viens no tās nosaukumiem — ”turku pipars” — liek domāt, ka uz Ungāriju to ir atveduši turki. Lai kā tas būtu bijis, tumšsarkanā, aromātiskā un saldenā Ungārijas paprika līdz pat mūsu dienām ir lielā cieņā garšvielu lietotāju vidū visā pasaulē.

 ñora no Mursijas, kur tie tiek dēvēti par bola. Tie ir pamazi, apaļi un sarkani, kad nogatavojušies. Mūsdienās bola pipari ir tipiskā sastāvdaļa romesco mērcē, jo romesco pipari vairs praktiski netiek audzēti. 

Pimiento de Padrón nāk no Galisijas un tie ir zaļi un šauri iegareni, kurus praktiski vienmēr pasniedz ceptus ar rupjo jūras sāli. Turklāt šai šķirnei ir raksturīgi, ka vismaz desmit procenti no tiem ir tik bagāti ar kapsikaīnu, ka ir riktīgi asi.

Paši populārākie - pimiento de piquillo - nelieli, sarkani trijstūrformas pipari, ne pārāk gaļīgi, bet ar biezu mizu, kas nāk no Navarras. Tie ir ļoti populāri tapās un bieži tos pasniedz pildītus, piemēram, ar mencu vai asinsdesu. Tieši šos visbiežāk var nopirkt konservētus - grilētus uz oglēm, novilktu mizu un pārlietus ar olīveļļu. Lielākā konservu eksportētāja ir Peru, bet uztraukumam nav pamata, jo tas nav nekāds viltojums. Šķirnes pipari tika aizvesti un iestādīti Peru, kur tiem ir izcili piemēroti augšanas un nogatavošanās apstākļi. Tur tie tiek pārstrādāti patiešām kvalitatīvos konservos un atceļo uz Eiropu.

Kā uzglabāt?
Paprikas pulveris jāuzglabā cieši noslēgtā traukā, vēsā, tumšā vietā, vislabāk ledusskapī. Izvēlies garšvielu, kura pildīta nevis stikla burciņā, bet necaurspīdīgā iepakojumā, kas pasargā pulveri no gaismas ietekmes. Līdzīgi kā lielākā daļa citu malto garšvielu, laikam ejot, paprika savas īpašības zaudē, tāpēc uzglabāšanas laikam nevajadzētu pārsniegt 6 mēnešus.

Ja nav vēlēšanās saldos piparus jeb papriku ilgstoši uzglabāt, mēdz piekopt tā dēvēto saudzējošo režīmu. Tas nozīmē, ka negaida, līdz augļi pilnībā (līdz bioloģiskajai gatavībai) nogatavojas, esot pie krūma. Tos novāc, kad tie izauguši tīri fiziski – kad auglis vairāk nebriest un jau sāk krāsoties sārtā vai dzeltenā krāsā. Tādējādi augam atliek vairāk spēka, lai briedinātu nākamos augļus. Ar laiku novāktā paprika nogatavosies. Vākumu nogatavināt gan nevajadzētu tiešos saules staros, jo tad augļi vīst, taču tumsā ieslēgt tos arī nav nepieciešams.

Parasti siltumnīcu paprika pakāpeniski ienākas līdz pat septembra beigām. Jau ierastām šķirnēm dārzkopis, protams, spēs noteikt gatavību arī pirms iekrāsošanās, taču, jaunu šķirni audzējot, šis brīdis ļauj apjaust, kad raža ievācama. Starp citu, nevienas šķirnes paprika, savu bioloģisko gatavību sasniedzot, zaļa nepaliek. Tā sauktā zaļā paprika patiešām veikalos nonāk zaļā krāsā, un tāda, tehnisko gatavību sasniegusi, ir lietojama un pat garda.

Ilgstošai glabāšanai diemžēl šādi novākta paprika neder (runa gan ir tikai par šķirnēm, nevis hibrīdiem). Tad jāgaida, lai auglis sasniedz bioloģisko gatavību. Šādā gadījumā paprika itin svaiga var nostāvēt aptuveni mēnesi, pusotra, varbūt – divus.

Taču šos gardumus iespējams saglabāt arī kaltētā veidā. Augli sagriež šķēlītēs vai gredzentiņos un kaltē uz izkurinātas plīts, mēreni siltā cepeškrāsnī vai īpašā žāvēšanas kamerā. Uz plīts virsmas, kad tā atdzisusi līdz 60 grādiem (papriku žāvējot temperatūrā, kas nepārsniedz +60 grādu, tā nezaudē savu uzturvērtību), paprikas šķēlītes žūst vakarus trīs – plīti nemēdz kurināt cauru dienu –, cepeškrāsnī vai kamerā process nebūs tik ilgs. Diemžēl sulīgās un gardās biezsieniņu šķirnes kaltēšanai nav īsti piemērotas. Ar šiem augļiem labāk našķēties svaigā veidā. Kaltēta paprika istabas temperatūrā uzglabājama gadu vai pat vēl ilgāk. Žāvējumu var nepieciešamības gadījumā samalt un izmantot kā piedevu dažādiem ēdieniem. Izmantojamas arī šķēlītes un gredzentiņi – tos atveldzē ūdenī un gandrīz kā svaigu produktu pievieno salātiem vai siltajiem ēdieniem.

Paprika labi glabājas arī saldētā veidā. Lai ekonomiski izmantotu vietu ledusskapja saldētavā, ieteicams augli sagriezt un pa iedomājamām porcijām ievietot polietilēna maisiņos.

Paprikas pulveris
Info avots:http://vinotava1.blogspot.com/
Senākos laikos pipari ziemai tika kaltēti un pēc tam daļa sakaltušo piparu tika samalti pulverī. Arī mūsdienās paralēli svaigajiem pipariem, virtuvē kā garšvielu izmanto paprikas pulveri. Ir kāds paprikas pulveris, kas vienreiz nogaršots, paliek atmiņā uz mūžu. Kaseresā, Estramadurā tiek audzēti, kaltēti un samalti pulverī dažādu šķirņu pipari. Tā kā rudens šo reģionu nelutina ar saulainiem laikapstākļiem, tad pipari tiek kaltēti mākslīgi - kaltētavās, ko kurina ar ozolu vai akmensozolu malku. Kaltēšana ilgst 10-15 dienas un šo laiku dūmu ietekmē pipari iegūst tiem raksturīgo kūpināto aromātu un garšu. Tā radās pimentón de la Vera, kam Eiropas Savienībā ir piešķirts aizsargāta produkta izcelsmes statuss (angliskais saīsinājums - PDO). Ražo trīs dažādu garšu pimentón de la Vera  - saldo (dulce), saldrūgto (agridulce) un aso (picante). Saldais (ražo no Bola un Jaranda šķirnēm) nav tik salds, cik ir maigs un tamdēļ lieliski sader kopā ar zivīm, rīsiem kā arī zupās. Saldrūgtais (ražo no Jaranda un Jariza šķirnēm) ir ar izteiktāku raksturu un viegli mēlē cērtošu pēcgaršu. Tas ir chorizo sastāvā, tāpat to izmanto gaļas marinādēs un mērcēs. Asais (ražo no Jeromín šķirnes) ir ar asu garšu un to izmanto eksotiskiem ēdieniem vai čili vietā.

Kā pagatavot?
Paprika piešķir ēdienam lielisku krāsu, ievērojami uzlabojot maltītes izskatu. Tā ir galvenā garšviela liellopa gulašos un vistas paprikašos. Lai iegādātos tieši tādu paprikas pulveri, kāds nepieciešams receptē, ir vērts pievērst uzmanību tam, kas rakstīts uz garšvielu iepakojuma etiķetes. Ja receptē minēta ungāru paprika, jāatrod maigs un salds paprikas pulveris. Tomēr arī etiķetes var samulsināt. Piemēram, ungāru „rose” vai „sweet rose” paprikai piemīt asāka garša, tomēr ne tik spēcīga kā kajēnas pipariem. Ungāri izšķir vismaz sešus dažādus paprikas pulveru veidus. Spāņu paprika lielākoties ēdieniem piešķir asāku garšu. Spāņi papriku dēvē par „pimentón” un iedala saldā („dulce”), vidēji saldā („agridulce”) un asā („picante”).

Paprika labi iederas teju jebkurā pikantā ēdienā, tai skaitā gatavojot gaļu, mājputnu gaļu, sautējumus, medījumu gaļu, zivis, vēžveidīgos, zupas, vārītus vai tvaicētus dārzeņus, rīsus un biezas mērces. Lielākajā daļā recepšu paprikas pulveris jāpievieno gatavošanas beigās, jo karstums vājina gan krāsu, gan garšu. Paprikas pulveris piedos īpašas garšas nianses jēra un vistas gaļai, zivju ēdieniem, marinādēm, kūpinājumiem. Pārkaisiet šķipsniņu pulvera pār ceptas olas dzeltenumu, olu kulteni, sieru vai krējumsiera sviestmaizi. Indijā paprikas pulveri dažkārt izmanto „tandoori” cāļa pagatavošanai, lai ēdiens iegūtu sarkano nokrāsu.

______________________________

Par papriku dzimteni uzskata Dienvidāzijas un Dienvidamerikas zemes, kurās to audzē kā daudzgadīgu dārzeni, bet Eiropā — kā viengadīgu. Pirmie dati par paprikām minēti 1494. gadā. Par šo dārzeni, kuru indiāņi sauca par «ahi» un lietoja sāls vietā, savās piezīmēs minējis ārsts, kas pavadīja Kolumbu ceļojumā. Par papriku audzēšanu Antiļu salās, Brazīlijā un tai kaimiņos esošajās Dienvidamerikas zemēs kļuva zināms eiropiešiem, bet ilgu laiku šis dārzenis tika lietots kā eksotiska garšviela. Vēlāk paprikas sāka audzēt Eiropā un tās pieskaitīja pie nakteņu dzimtas.

Izšķir papriku paveidus: sīvo un saldo.

Sīvo papriku (asās) augļi parasti nelieli. Tos lieto kā garšvielu mērenā daudzumā svaigus pie zupām, mērcēm un gaļas ēdieniem. Lieto arī kaltētas, maltas (šnicele ar sīvajām paprikām, gulašs ar sīvajām paprikām utt.) paprikas. Šīs šķirnes derīgas arī konservēšanai, piedod ēdienam īpašu garšu, veicina apetīti.

Saldās paprikas mēs labprāt lietojam savā ikdienas uzturā. Karstos ēdienus parasti gatavo no lielākiem augļiem, kas vēl nav pavisam nogatavojušies (augļus tumši zaļā, gaiši zaļā vai dzeltenīgā krāsā), un tos pilda. Salātus gatavo no nobriedušiem augļiem (spilgti dzeltenā vai sarkanā krāsā). Spilgtas krāsas paprikas izmanto siera sviestmaižu pagatavošanai.

SARKANAS KRĀSAS AUGĻIEM
DZELTENAS UN ORANŽAS KRĀSAS AUGĻIEM
TUMŠAS UN INTERESANTAS KRĀSAS AUGĻIEM

Šķirņu izvēle un sēklas

Sēklu tirgū paprikas šķirņu piedāvājums nav sevišķi plašs, pārsvarā tās ir šķirnes ar kubveida augļiem, kas sākumā ir zaļi, bet nogatavojoties krāsojas dažādās krāsās. Piemēram, šķirnēm Eva, Yolo Wonder, Marathos F1, King Arthur F1 un daudzām citām pākstis kļūst sarkanas, Gourmet, Capino F1 – dzeltenas, Magno F1 – oranžas, bet sen zināmajai California Wonder mēdz krāsoties sarkanas vai dzeltenas.

Šķirnes ar koniskiem augļiem ir agrīnākas par kubveida šķirnēm, tādēļ vairāk piemērotas mūsu īsajām vasarām. Šīm šķirnēm augļi parasti ir bālākās krāsās, bet arī tās mainās atkarībā no gatavības pakāpes. Piemēram, senajai ungāru šķirnei Feher (Feher Ozon) pēc nogatavošanās augļi ir dzelteni, Skytia F1 – sarkani, bet‘Gypsy F1 uz viena auga vienlaikus veido vairāku toņu dzeltenus un sarkanus augļus.

Ļoti interesanti, pat eksotiski izskatās Rubinne F1 un Ramiro F1 augļi – apmēram 20 cm gari, sākumā zaļi, vēlāk krāsojas sarkani, turklāt ir ļoti saldi. Amatieriem sīkpakās piedāvā arī šķirnes Topgirl sēklas (šai šķirnei augļi ir apaļi, līdzīgi tomātiem).

Lielveikalos nereti redz milzīgi lielus Lamuyo šķirņu tipa augļus, kā arī sīki dažādu krāsu auglīši, kuru sēklas Latvijā pagaidām nepiedāvā. Audzējot tikai dažus augus pašu priekam, pavairošanai var izmantot arī no ievestiem augļiem izņemtas sēklas. Taču jāatceras, ka veikalos tirgo nevis šķirņu, bet dažādu hibrīdšķirņu augļus, tāpēc ļoti iespējams, ka lielā daļā ražas tie būs atšķirīgi izskatā.

 Paprikas audzē ar dēstu, jo paprikas ir siltum prasīgi augi un 13°C temperatūrā to augšana apstājas, bet salnās augs iet bojā. Sēklas dēsta iegūšanai siltumnīcās un lecektīs izsēj 50 dienas pirms izstādīšanas laukā. Ziemeļu rajonos paprikas audzē tikai segtajās platībās (lecektīs un siltumnīcās). Sīvo un saldo papriku raža — 100—200 cnt/ha.

Atklātā dobē audzējot, piemeklē siltu, saulainu no stipriem vējiem pasargātu vietu. Vasaras sākuma vēsajās naktīs piparus piesedz.
Siltumnīcās vai lecektīs audzējot, jāievēro, ka pipari necieš caurvēju. Īpaši sargājama auga „kājas” (kāti pie saknēm). Augot caurvējā, stāds nīkuļo, neveidojas šķirnei atbilstošs augstums, ziedpumpuri nobirst neuzziedējuši, dzeltē lapas. Laista tikai ar siltu ūdeni. Vasarā laistāmajam ūdenim jābūt tikpat siltam, kāds ir apkārtējais gaiss. Pipariem patīk, ja ik pa laikam tiem sagādā siltu dušu, kas atbrīvo lapas no putekļiem. Ja aplaista ar aukstu ūdeni (temperatūra 150C un zemāka), stresa dēļ pipara attīstība aizkavējas. Tikai pēc 7-10 dienām pipariņš atgūstas un atsāk augt.
 Pipariem, ja tos audzē lecektīs vai uz lauka, ieteicams sagatavot silto dobi. Vispirms izrok 50-60cm dziļu grāvi. Apakšējo daļu piepilda ar pērnajām lapām, kūlu, svaigi pļautu zāli un citiem dārza atkritumiem, salaista ar siltu ūdeni. Virsū 25-30cm biezā kārtā ber kompostzemi, kas attiecībā 2:1 samaisīta ar satrūdējušiem kūtsmēsliem. Kad augsnes augšējais slānis iesilis līdz 12-14C temperatūrai, stāda piparus. Apakšējais dobes pildījums sadaloties sils un piparu saknēm radīs tīkamus augšanas apstākļus. Šādā dobē piparu dzīvību mazāk apdraudēs pavasara nakts salnas; arī vēsākās dienās saknes saņems siltumu un pipariņi turpinās augt.

Piparus sējot: • piemērotas augļu dienas – Auna, Lauvas vai Strēlnieka zvaigznājā; • vajadzīga mitra, barības vielām bagāta augsne; sēklas izkaisa uz nolīdzinātas augsnes vai parupjas grants izklaidus 0,5cm citu no citas; • ja sēklas iepriekš nav mērcētas, pēc sējas tās apsmidzina ar kādu stimulējošu šķidrumu (Vitmīnu, Germīnu vai citu); • sēklas pārber ar irdenu augsni vai mitru kodinātu granti apmēram 2cm biezā slānī; • pēc sējas kastīti uz 3-4 dienām novieto 14-16C temperatūrā, lai sēklas vienmērīgāk atmostas; • kastītei pārklāj plēvi, lai uzturētu vienmērīgu mitrumu; vēlamā dīgšanas temperatūra 27-29C; atbilstošā temperatūrā pipari sadīgst 12-16 dienās. Piparu sēklas dīgtspēju saglabā 4-6 gadus.

Piparus stādot: • pirms izņemt piparus no kastītes vai podiņiem, kur tie auguši, stādus aplaista un 20-30 minūtes ļauj tiem padzerties; • augsnei jābūt 12-13C siltai, mēreni mitrai, irdenai; piparus stāda līdz dīgļlapiņām, ne dziļāk, citādi stāds grūti ieaugsies, dzeltēs, var pat aiziet bojā; pēc iestādīšanas laista nedaudz – lai nesablīvētu augsni, lai saknītēm piekļūtu skābeklis, lai augs ātrāk iedzīvotos jaunajos apstākļos; • stādīšanas attālumi – stāds no stāda 40cm, rinda no rindas 40-50cm.

Papildmēslošana vajadzīga, piparus audzējot gan siltumnīcās, gan uz lauka. Ja sākumā augsne sagatavota barības vielām bagāta, ja dārznieks nav skopojies ar kompostu un kūtsmēsliem, piebarot jāsāk tikai mēnesi vai pusotru pēc iestādīšanas. Ja augsne nabadzīgāka, papildmēslojums vajadzīgs jau divas nedēļas pēc iestādīšanas. Ērti ir apvienot mēslošanu un laistīšanu. Papildmēslošanu veic katrā vai katrā otrajā laistīšanas reizē; tas atkarīgs no augsnes sastāva.
Lietojiet organiskos mēslus, laistāmajam ūdenim tos pievieno raudzētus (1:5 vai 1:10 – atkarībā no koncentrācijas). Var izmantot zaļo kokteili (1:5 vai 1:10), kas gatavots, 10-12 dienas raudzējot svaigi pļautas nātres un zāli. 
Minerālmēslus piebarošanai izvēlas tādus, kas šķīst ūdenī. Tajos jābūt mikroelementiem – kālijam, kalcijam, fosforam, magnijam, mangānam, boram, cinkam u.c. Slāpekli lieto uzmanīgi. Ja slāpekļa trūkst, stāds atpaliek augšanā, lapas kļūst bāli zaļas vai dzeltē, neattīstās ziedpumpuri, birst augļaizmetņi. Savukārt slāpekļa pārbagātībā stādi aug pārāk strauji, kāti kļūst resni un trausli, lapas tumšas, biezas, aizkavējas ziednešu veidošanās. Abos gadījumos raža ir niecīga. Augļus vāc, kad tie sasnieguši tehnisko gatavību – izauguši, bet vēl nav nokrāsojušies. Bioloģisko gatavību – šķirnei atbilstošo augļu krāsu (sarkanu, dzeltenu, oranžu vai citu) – tie iegūst apmēram 20 dienās pēc novākšanas.

  • Galvenā papriku vērtība — augstais askorbīnskābes saturs. C vitamīna ziņā tās ir pirmajā vietā no dārzeņiem (150 mg 100 g zaļas paprikas, 200 mg 100 g sarkanas paprikas).
  • Paprikās 6 reizes vairāk C vitamīna nekā citrusaugļos. Pietiek apēst pavisam nedaudz papriku, lai pilnīgi apmierinātu C vitamīna vajadzību diennaktī (70— 125 mg).
  • Dārzeņus termiski apstrādājot, daļa vitamīnu zūd, tāpēc vēlams saldās paprikas lietot svaigā veidā, bet nevajag aizmirst, ka liels C vitamīna avots ir arī konservētas saldās paprikas, ko ražo mūsu konservu rūpniecība visbiežāk kā pildītās paprikas.
  • Paprikām ir asa garša, jo tās satur daudz ēterisko eļļu.
  • Saldas paprikas satur organismam vērtīgo karotīnu (sevišķi bagāta ar to sarkanā paprika), B1, B2, E, PP vitamīnus, kā arī minerālvielas, sevišķi daudz kālija un nātrija.
  • Lai saldās paprikas ilgāk saglabātu, tās saliek vienā kārtā emaljētā traukā un tur ledusskapja apakšējā plauktā, neapsedzot ar vāku.
  • Pirms lietošanas paprikas labi jānomazgā, bet tās nedrīkst mizot. Griezt var pēc vajadzības visdažādākā lieluma gabalos.
  • Paprikas parasti pilda svaigas. Karstiem ēdieniem parasti ņem lielus augļus, kas vēl nav pilnīgi nogatavojušies, gaiši zaļā, tumši zaļā vai dzeltenīgā krāsā un piepilda tos; salātiem — gatavus spilgti dzeltenas vai sarkanas krāsas augļus.
  • Pirms ēdiena pagatavošanas no paprikām ieteicams izņemt sēklotni. To dara dažādi — atkarībā no augļa tālākas izmantošanas: var nogriezt galu un ar karotes vai naža palīdzību, bet lieliem augļiem arī ar pirkstiem izņemt sēklotni, nesabojājot pašu augli, vai augli iegriezt no apakšas, ko parasti dara, gatavojot papriku salātus vai tos konservējot. Pēc sēklu izņemšanas augļus rūpīgi noskalo.

 

  • Marinēti papriku salāti ar skābētiem gurķiem
    Marinētas sarkanās Bulgārijas paprikas un skābētus gurķus sagriež smalkos salmiņos, pieliek pēc garšas smalki samaltus piparus, augu eļļu un nedaudz tomātu pastas.
    400 g sarkano Bulgārijas papriku, 200 g skābētu gurķu, 6 ķiploka daiviņas, 3 ēdamkarotes augu eļļas, 2 ēdamkarotes tomātu pastas,
  • Skābētas paprikas
    Skābēšanai ņem svaigas saldās paprikas bez vīšanas pazīmēm. Šķirojot noņem augļkātiņu. Paprikas rūpīgi nomazgā, ieliek mucā, katras 3 vai 4 rindas pārklāj ar estragona lapām un aplej ar sālsūdeni.
    Sālījumu pagatavo, 10 1 ūdens pieliekot 700 g sāls. Mucā virs paprikām uzliek koka ripu ar nelielu slogu.
    Paprikas var lietot pēc 50 dienām. Tās jāuzglabā vēsā vietā.
    Paprikas var skābēt kopā ar gurķiem. Sālījumu pagatavo pēc receptēm, kas minētas nodaļā «Gurķi»,
  • Majonēzes mērce ar tomātiem un paprikām
    Tomātu biezeni uzvāra un, kad tas atdzisis, labi samaisa ar majonēzi. Pēc tam pieliek saldās paprikas, kuras pirms pielikšanas nomazgā aukstā ūdenī, notecina uz sieta, izņem sēklas un ļoti sīki sagriež. Pieliek pēc garšas sāli un vēlreiz uzmanīgi samaisa.
    Mērci pasniedz aukstu pie gaļas un zivju ēdieniem.
    700 g majonēzes, 250 g tomātu biezeņa, 150 g saldo papriku, sāls pēc garšas.
  • Pikanti salāti
    100 g sarkanās paprikas pakšu, 150 g ceptas vistas gaļas, 200 g zaļo zirnīšu, 100 g vārītu risu, 20 g galda etiķa, 20 g sinepju, 20 g eļļas, zaļumi, sāls, cukurs.
    Vistas gaļu sagriež garenos gabaliņos, paprikas pākstis pārgriež uz pusēm, izņem sēklotni un sagriež salmiņos, pieliek rīsus, zaļos zirnīšus un visu viegli izcilā. No etiķa, eļļas, sinepēm, sāls un cukura pagatavo mērci. Ar to pārlej salātus un samaisa. Pasniedzot bagātīgi pārkaisa ar zaļumiem.
  • Uzkodas porciju trauciņos
    Nomazgātu saldās paprikas pāksti pārgriež gareniski, izņem sēklotni un pilda ar liellopu gaļas pastēti. Virsu uzliek marinētas selerijas šķēlīti (vai stienīšus). Selerijas vietā var izmantot dekoratīvi sagrieztus marinētas galda bietes gabaliņus. Pasniedz uz stikla šķīvīša.
  • Raibie salāti ar svaigām zaļām paprikām
    Paprikas sagriež sloksnītēs, samaisa ar svaiga gurķa kubiņiem, saēvelētiem kāpostiem, ripiņās sagrieztiem tomātiem, novārītiem, birstošiem rīsiem, sagrieztu desu vai šķiņķi. Pieliek sīki sagrieztu sīpolu, sāli, zaļumus, sinepes un majonēzi.
    200 g papriku, 100 g svaigu gurķu, 100 g balto galviņkāpostu, 100 g tomātu, 75 g vārītu risu, 1 glāze ūdens rīsu vārīšanai, 100 g desas vai šķiņķa, 1 sīpols, 1 deserta karote sinepju, sāls, zaļumi, majonēze pēc garšas.
  • Svaigu papriku un svaigu gurķu salāti
    Paprikas sagriež šaurās strēmelītēs, samaisa ar plānām svaigu gurķu un tomātu šķēlītēm, smalki sagrieztiem sīpoliem un dillēm, pieliek majonēzi.
    200 g papriku, 200 g svaigu gurķu, 200 g tomātu, 1 sīpols, dilles un majonēze pēc garšas.
  • Ar gaļas salātiem pildītas svaigas paprikas
    Iepriekš sagatavotas svaigas papriku pākstis blīvi piepilda ar gaļas (vai zivju) salātiem tā, lai paprikas varētu salikt stāvus.
    Paprikas augšgalam uzmauc tomātu apakšdaļu ar izdobtu vidu (lai izveidotos sēnīte).
    Tomātam var uzkaisīt sīki sakapātus lokus vai sīpolu. Ēdienu izgrezno ar svaigiem gurķiem un pētersīļu zaļumiem. Pasniedz ar skābu krējumu vai majonēzi.
  • Ar olu pildītas svaigas paprikas
    Sagatavotas svaigas paprikas pākstis piepilda ar oluKatrai pākstij pildījumu sagatavo no vienas cieti novārītas olas, ko sīki sakapā un samaisa ar sīki sagrieztu sīpolu, sāli, etiķi, sinepēm, majonēzi. Pirms pākstij uzliek vāciņu, tai uzliek tomāta vai gurķa ripiņu, pēc tam izgrezno ar pētersīļu zaļumiem. Pasniedz ar majonēzi.
    Ja šo ēdienu vēlas pagatavot maigāku, katrā paprikā var likt divas cieti novārītas un sīki sagrieztas olas, kurām majonēzi pieliek pēc garšas, bet sīpolus, etiķi un sinepes pildījumam nepievieno.
  • Ar mencu aknām pildītas svaigas paprikas
    Svaigas sagatavotas pākstis pilda ar šādu pildījumu: konservētas mencu aknas labi samaisa ar cieti vārītam samaltām olām un sīpoliem. Pirms pākstis aiztaisa ar vāciņiem, uz tām uzliek svaiga gurķa šķēlītes un pēc tam izgrezno ar pētersīļu zaļumiem.
    Pildījumam: / kārba konservētu mencu aknu, 6 cieti novārītas olas, 2 sīpoli.
  • Sarkanās paprikas (sagatavošana
    Sarkanās paprikas (gaļīgas) samaļ gaļas maļamā mašīnā, pēc tam pieliek sāli un vīna etiķi (vīna etiķi lieto ļoti maz, lai ēdot to nejustu), visu ieliek mazās burciņās un hermētiski aiztaisa.
    Pēc minētās receptes paprikas ieteicams sagatavot septembrī. Sāli ņem ne vairāk kā 2 tējkarotes uz 1 glāzi samaltu papriku.
    Lieto kā piedevu pie ceptas un vārītas gaļas, pie putniem un zivīm.
  • Bulgārijas paprikas un baklažānu ikri
    Nomazgātus baklažānus izcep bez taukvielām. Paprikas (Bulgārijas) nomazgā aukstā ūdenī, sīki sagriež un sautē augu eļļā.
    Sīpolus sagriež ļoti sīki, apkaisa ar sāli un ļauj 1 stundu nostāvēties, nospiež ar rokām.
    Izceptos baklažānus nomizo, mīkstumu sakapā, pieliek sāli, maltus melnos piparus, ķiplokus, sautētas paprikas, iepriekš sagatavotus sīpolus, no tomātiem izspiestu sulu, labi samaisa, liek uz šķīvja un pasniedz atdzesētu.
    5 Bulgārijas paprikas, 500 g baklažānu, 2 tējkarotes ķiploku, 2 sīpoli, 2 ēdamkarotes augu eļļas, 3 tomāti, melnie pipari un sāls pēc garšas.
  • Vinegrets no konservētām pildītām paprikām un kartupeļiem
    Nomizotus kartupeļus un cieti novārītas olas sagriež sīkās šķēlītēs, ieliek bļodā, pieliek pildītas, daļās sagrieztas konservētas paprikas, pieliek sāli, samaisa un liek ar kaudzi salātu traukā.
    Kaudzi apliek ar sīki sagrieztiem lokiem, grezno ar cieti novārītu olu gabaliņiem un pārkaisa ar dillēm.
    1 burka pildīto papriku (500 g), 5 vai 6 vārīti kartupeļi, 3 olas, 100 g loku.
  • Ar brinzu un olu pildītas paprikas
    Stingrām, taisnām pākstīm nogriež plato augšgalu kā vāciņu, izņem serdi ar sēklām un vāciņus atver. Brinzu saspaida un tajā ielej olas. Krāsai var pielikt nedaudz sarkano papriku. Ar šo maisījumu piepilda paprikas pākstis, aiztaisa ar vāciņiem, lai pildījums cepot neizbirtu. Piemērotā traukā uzkarsē nedaudz taukvielu un tajās no visām pusēm apbrūnina pildītās paprikas, pēc tam tās 10 minūtes cep cepeškrāsnī. Pasniedz karstas. Ja pildītās paprikas gatavo augu eļļā, tad var pasniegt aukstas.
    / kg papriku, 500 g brinzas, 5 olas, 150 g sviesta vai augu eļļas, samaltas sarkanās paprikas pēc garšas.
  • Marinādē sautētas paprikas
    Sagatavotas saldās paprikas 10—12 minūtes vāra, notecina, ļauj apžūt, sīki sagriež, ieliek mazā traukā, aplej ar dārzeņu un tomātu marinādi, sautē 20—30 minūtes uz plīts vai cepeškrāsnī. Paprikas pasniedz atdzesētas salātu traukā. Pārkaisa ar dillēm vai pētersīļu zaļumiem.
    Marinādes gatavošanai notīrītus dārzeņus sagriež salmiņos vai maziņos kubiņos un apcep nelielā augu eļļas daudzumā, pieliek sīki sagrieztus kāpostus, sāli, samaisa ar sagatavotajām, mazā traukā izliktajām paprikām un pēc tam sautē.
    400 g papriku, 100 g burkānu, 100 g sīpolu, 150 g balto galviņkāpostu, 50 g seleriju, 50 g augu eļļas, 250 g tomātu marinādei, sāls un zaļumi pēc garšas.
  • Gaļas biezeņzupa ar sarkanām papriku pākstīm
    Ripiņās sagrieztus sīpolus ar iepriekš daļēji izvārītiem rīsiem apcep margarīnā vai augu eļļā. Pieliek kubiņos sagrieztu un nedaudz apceptu gaļu (liellopu), pielej verdošu ūdeni, pieliek kartupeļus, sagrieztas sarkano papriku pākstis, tomātus, puravus, sāli, melnos piparus un sautē 30 minūtes slēgtā traukā. Rīsu vietā var ņemt makaronus (skaidiņas).
    200 g sagrieztu papriku sarkano pākšu, 2 sīpoli, 2 tomāti, 2l/2 ēdamkarotes margarīna vai augu eļļas, 150 g risu, 400 g liellopa gaļas, 1 l ūdens, 3 kartupeļi, puravi, sāls un melnie pipari pēc garšas.
  • Pildītas paprikas tomātu mērcē
    Pākstij nogriež augšējo platāko galu tā, ka daļa paliek pie pāksts. Izņem serdi ar sēklām, nesabojājot pāksti, pēc tam pākstis ieliek verdošā ūdenī uz 2 minūtēm, notecina uz sieta un pilda ar dārzeņu pildījumu.
    Pildītas paprikas saliek pannā vai citā seklā traukā vienā kārtā, pārlej ar tomātu mērci, kam pielikti ķiploki, un ieliek cepeškrāsnī.
    Pildījuma pagatavošanai apstrādātos dārzeņus nomazgā, sagriež sīkos kubiņos, apcep sviestā, savieno ar sīki sagrieztiem kāpostiem un sautē, līdz gatavi. Pieliek sāli un tomātu mērci.
    Pasniedz, aplejot ar mērci un pārkaisot ar pētersīļu un diļļu zaļumiem.
    Tomātu mērces pagatavošanai apbrūninātus un sviestā izberztus miltus atšķaida ar buljonu, pēc tam pieliek tomātu biezenī apceptus sīpolus, dārzeņus, citronskābi, piparus, lauru lapas, sāli un vāra 30 minūtes. Mērci izkāš, uzkarsē līdz viršanai un pieliek saldu krējumu.
    600 g papriku, 200 g burkānu, 150 g kāpostu, 50 g pētersīļu un seleriju, 100 g sīpolu, 75 g sviesta vai margarīna, 300 g tomātu mērces, 1ļ2 ķiploka.
    Mērcei: 500 g gaļas buljona, 50 g sviesta, 25 g kviešu miltu, 1 mazs sīpols, 1 mazs burkāns, 1 pētersīļa sakne, 500 g tomātu biezeņa, 10 g cukura, 0,5 g citronskābes, pipari un lauru lapas pēc garšas.
  • Ar gaļu un rīsiem pildītas paprikas
    Saldās Bulgārijas paprikas pākstis atlasa apmēram vienādas pēc formas un lieluma. Tās sagatavo un apstrādā tāpat, kā minēts iepriekšējā receptē. Pākstis piepilda ar pildījumu un saliek 2 vai 3 kārtās dziļā sautējamā katlā, kura dibens iepriekš noklāts ar speķa šķēlītēm.
    Paprikas pārlej ar gaļas buljonu, nosedz ar vāku un apmēram 1 stundu sautē lēni uz plīts vai cepeškrāsnī. Pēc tam papriku pārlej ar tomātu mērci un uzvāra. Pasniedz, pārkaisot ar sīki sagrieztiem pētersīļu vai diļļu zaļumiem.
    Pildījuma gatavošanai govs gaļas, aitas gaļas vai cūkgaļas mīkstumu kopā ar sīpoliem izmaļ divas reizes gaļas maļamajā mašīnā, pieliek sāli, samaltus piparus, rīsus, kas izvārīti ūdenī pusgatavi, un samaisa.
    600 g papriku, 300 g gaļas, 3 nelieli sīpoli, 100 g risu, 50 g speķa, 200 g tomātu mērces, 1 glāze buljona, malti pipari un zaļumi pēc garšas,
  • Ar rīsiem un sieru pildītas paprikas
    Saldās Bulgārijas paprikas pākstis piepilda ar rīsu pildījumu, pēc tam tās saliek 2 vai 3 kārtās sautējamā katlā, pārlej ar treknu gaļas buljonu un, nosedzot trauku ar vāku, sautē 30 minūtes. Pēc tam traukā ar paprikām ielej gatavu krējuma vai tomātu mērci un turpina 10—15 minūtes sautēt.
    Pildījuma gatavošanai rīsus vāra sālsūdenī, līdz tie pusgatavi, pēc tam nolej ūdeni, samaisa ar kubiņos sagrieztu žāvētu cūkas krūtiņu, Holandes sieru un sasmalcinātiem sīpollokiem. Žāvētas cūkas krūtiņas vietā var lietot vārītu šķiņķi vai speķi.
    350 g papriku, 50 g rīsu, 25 g žāvētas cūku krūtiņas, 50 g siera, 10 g sīpolloku, ½ glāzes buljona, 150 g mērces, zaļumi.
  • Ar dārzeņu maisījumu sautētas paprikas
    Sasmalcinātu sīpolu augu eļļā sautē mīkstu, pieliek augu eļļu un ripiņās sagrieztus, nemizotus baklažānus.
    Visu sautē 15 minūtes, pieliek Bulgārijas paprikas, kartupeļus, sāli, sagrieztus zaļumus, caur sietu izberztus tomātus. Nosedz ar vāku un vāra apmēram 1 stundu, līdz gatavi.
    4 Bulgārijas papriku pākstis, 4 baklažāni, 400 g sīpolu, 3 kartupeļi, 400 g tomātu, 150 g augu eļļas, sviesta vai kausēta sviesta, zaļumi un sāls.
  • Cepta mencas fileja ar papriku pākstīm
    Citrona miziņu sagriež sīkos salmiņos, noplaucē verdošā ūdenī, nosusina un apcep saulespuķu eļļā, pieliek sīki sagrieztas papriku pākstis un sautē.
    Porciju gabaliņos sagrieztu mencas fileju apkaisa ar sāli un pipariem, apvārta miltos un cep saulespuķu eļļā.
    Zivis saliek traukā, tām virsū liek paprikas un citrona miziņu. Kā piedevu var pasniegt irdenu rīsu biezputru.
    600 g mencu filejas, 300 g saldo papriku pākšu,* 100 g saulespuķu eļļas, 30 g citrona miziņu.
  • Plovs ar paprikām
    Rīsus ātri nomazgā karstā ūdenī un tūlīt notecina. Kad viss ūdens notecējis, rīsus izber uz pannas ne biezāk kā 2 cm kārtā un apžāvē cepeškrāsnī. Pēc tam rīsus pārlej ar augu eļļu un, periodiski maisot, cep tik ilgi, līdz rīsi kļūst dzelteni.
    Apceptos rīsus nedaudz atdzesē, pēc tam ieber verdošā gaļas buljonā vai ūdenī un lēni vāra slēgtā traukā. Kad rīsi gandrīz visu šķidrumu uzsūkusi, pieliek mazos gabaliņos sagrieztas papriku pākstis (bez sēklām), apceptus sīpolus un sagrieztus tomātus. Visu kārtīgi samaisa, trauku nosedz ar vāku, atstāj 40—50 minūtes cepeškrāsnī. Pasniedzot plovu pārkaisa ar diļļu un pētersīļu zaļumiem.
    400 g risu, 200 g saldo papriku pākšu, 850 g buljona vai ūdens, 150 g augu eļļas, 200 g tomātu, 100 g sīpolu, sāls, pētersīļu un diļļu zaļumi pēc garšas.


Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties