Topinambūrs (Helianthus tuberosus L.)
Ir ļoti pieticīgs augs. Tas ir liela auguma lakstaugs, rudens pusē zied dzelteniem ziediem, kas atgādina mazas saulespuķes. Topinambūra bumbuļi pārziemo augsnē. Visus ir grūti izrakt, tādēļ mazdārziņu rajonos tas vietām pārvērties par nezāli.
Šī iemesla dēļ topinambūra stādāmo materiālu audzētavas īpaši nepiedāvā. Rudenī tirgū var nopirkt topinambūra bumbuļus, tos piedāvā kā pārtikas un ārstnieciskus augus. Ieteicams pastaigāt pa ģimenes dārziņiem, aprunāties ar dārzkopjiem - gan jau kādam topinambūrs aug dārza stūrī, un dažus bumbuļus jums uzdāvinās.
Bumbuļi ir sulīgi, ar riekstu garšu. Topinambūrs satur C vitamīnu un B grupas vitamīnus un daudzus mikroelementus - dzelzs sāļus, kalciju, kāliju, nātriju, magniju, selēnu, fosforu, cinku, mangānu, hromu un varu. Topinambūru īpaši iecienījuši diabēta slimnieki, jo tajā esošo augu inulīnu ļoti labi uzņem cilvēka organisms. Topinambūrs palīdz pret hipertoniju un asinsrites traucējumiem, labi stiprina nervu sistēmu. To lieto, ja ir gastrīts ar paaugstinātu skābumu.
Bumbuļus vislabāk ēst rudenī un pavasarī, kad tie satur gandrīz visus cilvēkam nepieciešamos elementus. To sistemātiska lietošana kavē sāļu nogulsnēšanos, der infarkta un insulta profilaksei. Atveseļošanās nolūkos iesaka svaigā veidā ik dienas apēst 50 g bumbuļu. Tos nemizo, bet tikai rūpīgi nomazgā.
Lai gan latviski mēs sakām topinambūrs, angļi, poļi un daži citi to mēdz dēvēt par Jeruzalemes artišoku (angliski: Jerusalem artichoke), nosaukums radies pēc skaniskas līdzības no itāļu vārda girasole (džirasole saulgrieze). Arī ar artišoku topinambūram nav nekāda sakara tas ir no asteru dzimtas. Savukārt Francijā, kas piedalījusies vislielākajā šo dārzeņu popularizēšanā pasaulē, to dēvē par topinambour (nosaukts kādas Brazīlijas indiāņu cilts Topinamboux jeb Tupinambas vārdā). Topinambūri 17 gadsimta sākumā ieceļoja Eiropā, pateicoties Samuelam Šamplēnam (Samuel de Champlain), un ilgu laiku bija zināmi ar nosaukumu Kanādas jeb Francijas kartupelis.
Otrā pasaules kara laikā to uzskatīja par nabadzīgo ēdienu, pateicoties tā izskatam, kas atgādina lepras sakropļotus pirkstus tā bija izplatīta nabadzīgo cilvēku slimība.
Lai gan patiesībā topinambūri ir pieejami visu gadu, visaktīvāk tomēr tos izmanto ēdienkartēs tieši vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Ziemā vienīgā problēma varētu būt ar to iegūšanu, jo, līdzko zeme sasalst, tos ir ļoti grūti izrakt, un topinambūrs paliek par iesaldētu līdzekli tu zini, ka tas tur ir, bet ārā dabūt nevari. Svarīgi ir tas, ka neskaitot gaļu, topinambūrs ir viens no retajiem dārzeņiem, kurā ir tik daudz dzelzs. Un to izmanto ne tikai fruktozes materiāla iegūšanai, bet arī alkohola ražošanā, jo, atšķirībā no sava vistuvākā brāļa kartupeļa (tieši uzturvērtību ziņā), topinambūra 75% ogļhidrātu sastāv no inulīna, nevis cietes. Pateicoties augstajam dzelzs saturam, tas saskarē ar gaisu viegli oksidējas un paliek tumšs, tāpēc, ja gatavo svaigos salātos, noteikti pārlej ar nedaudz citronu sulas vai kādu etiķi baltvīna, sarkanvīna u.c. jebko, kas dod skābumu.
Šis pēc skata ingvera saknei un pēc sastāva kartupelim līdzīgais dārzenis ir ļoti viegli mizojams vai nemizojams vispār. Patiesībā to var ēst ar visu mizu, tikai noberžot palikušās zemes. Pats dārzenis ir ļoti sulīgs, kraukšķīgs un saldens, nedaudz jūtot riekstu piegaršu. Tikai atceries, ka topinambūrus ēdienkartē vajadzētu ieviest lēnām, īpaši ēdot svaigus salātos, jo tiem ir tendence radīt vēderā gāzes.
Pasaulē ļoti lielu popularitāti topinambūri ieguvuši kā kartupeļu aizvietotāji tieši diabētiķu ēdienkartēs.
Audzē pats
Tāpat kā kartupelis, arī topinambūrs aug zemē, bet, tā kā tas nāk no saulespuķu ģimenes, tā augšējais kāts ar ziedu var būt gana garš. Kultivētie topinambūri aug nelielos veidojumos pie galvenās saknes, savukārt savvaļā augušajiem šie veidojumi ir saknes galā. Vislabāk topinambūrus novākt pēc pirmajām salnām. Labums šiem dārzeņiem ir tāds, ka tiem patīk gandrīz jebkura augsne, izņemto izteikti mālainu, bet tieši tāpēc daudzi izvairās tos audzēt vairumā jo jebkurš palikušais topinambūrs ir kā jauna sēkla, kas pati iesējas no jauna, un līdz ar to pēc kāda laika topinambūrs var dārzā kļūt par nezāli.
Kā iegādāties topinambūru
Skaties pēc topinambūriem, kuri ir gludi, stingri, ne mīksti un uz tiem nav ne miņas no pelējuma vai plankumiem, kas liecinātu, ka dārzenis nav labi saglabājies. Lai gan iesaka izvēlēties tādus dārzeņus, kuriem mazo klāt pieaugušo bumbuļu ir ļoti maz, manuprāt, tam nav nozīmes, izņemot faktu, ka to būs grūtāk notīrīt un sagriežot veidojas neregulārākas formas šķēles.
Kā uzglabāt
Ledusskapī dārzeņu un augļu nodalījumā tie stāvēs līdz divām nedēļām ideālā variantā tos ietin papīra dvieļos (lai uzsūcas mitrums), bet praksē pārbaudīts, ka arī bez dvieļa tie labi saglabājas šo pašu laiku. Savukārt papīra turzā tumšā un vēsā vietā, kā pagrabs, tie stāvēs pat ilgāk. Bet, protams, vislabāk tos apēst maksimāli tuvu novākšanas laikam tādējādi tie ir gan svaigi, gan satur vairāk labo uzturvielu.
Kā pagatavot topinambūru?
To pagatavošana ir tieši tāda pati kā kartupeļiem, tikai pagatavošanas laiks ir ātrāks. Visvienkāršākajā veidā to var apcept ar olīveļļu vai sviestu cepeškrāsnī, pievienojot kādas tavas iecienītās garšvielas. Tas būs viegli kraukšķīgs, tāpēc, ja vēlies to mīkstāku, tad 5 min pirms cepšanas beigām pārlej ar citrona sulu (rēķinoties, ka tās garšu arī varēs just). Savukārt, ja gribi tumīgu zupu, tad šis būs īstais dārzenis tādas pagatavošanai, vai vari topinambūrus garšai pievienot, piemēram, kartupeļu, ķirbju, vai burkānu krēmzupām. Veselīgai maltītei to notvaicē vai arī rīvētu pagatavo svaigos salātos.
Pamēģini pagatavojot pievienot kanēli vai krustnagliņas, sīpolu vai ķiplokus.
Krāsnī ceptas topinambūra šķēles ar timiānu
Lai gan krāt burciņas ar pīļu vai zosu taukiem vairs sen nav moderni, tomēr neviena eļļa šos topinambūrus nespēs papildināt tik labi kā putnu tauki. Un, lai vēderam vieglāk, piemet nedaudz timiāna.
Pagatavošana:
- Uzkarsē krāsni 200 grādus karstu.
- Pannā ieliec taukvielas, ieber sagrieztus topinambūrus, sāli un piparus. Atceries, ka pannai jābūt tik lielai, lai šķēles pārklātu pannu vienā kārtā (lai dārzeņi būtu kraukšķīgi).
- Liec cepties krāsns vidū aptuveni 20 minūtes.
- Izņem no krāsns, pieber gan timiāna lapiņas, gan kātus un cep, līdz topinambūri gatavi, kādas 10 min.
- Izņem no krāsns un pirms pasniegšanas no pannas izņem timiāna kātus (tie bija pievienoti garšai, bet ne izskatam).
- Sastāvdaļas:
- 1kg topinambūru, sagrieztu 5mm šķēlēs
- 3 ēd.k. pīļu tauku vai olīveļļas
- 1 tējk. rupjas jūras sāls
- 1 tējk. maltu piparu, svaigi
- 4 timiāna zariņi, lapiņas atdalītas
Topinambūra bumbas ar rozmarīnu
Īsta ziemas pērle, kas ir nedaudz šķība un greiza pēc izskata, bet tik perfekta garšā, ka nekas cits kā zariņš rozmarīna labam garšas nobeigumam nebūs nepieciešams.
Pagatavošana:
- Uzsildi krāsni 200 grādus karstu.
- Topinambūriem nogriez visus mazos bumbuļus, kuri pieauguši klāt centrālajai daļai. Kad visi mazie bumbuļi nolauzti, tad centrālo daļu sagriez tik resnos gabalos, kas izmērā līdzīgi nogrieztajām bumbām.
- Ber topinambūrus uz pannas, pārlej ar eļļu, pārber ar sāli un pipariem, pieliec ķiploku daiviņas ar visām mizām un kārtīgi samaisi, lai viss pārklājas ar eļļu. Liec krāsnī un cep 30 minūtes.
- Izņem pannu ārā, pārber ar rozmarīna lapiņām un liec krāsnī cepties, līdz topinambūri mīksti.
- Sastāvdaļas:
- 1kg topinambūru
- 2 tējk. rupjās jūras sāls
- 1 tējk. melno piparu, svaigi malti
- 4 ēd.k. olīveļļas
- 1 ķiploka galva, daivas atdalītas
- 2 rozmarīna kāti, lapas noplēstas