latvijaspirts.lv
      
2024. gada 29. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Lazdu rieksti no pašu dārza


 

Informācijas avots www.darzsundrava.lv
Autors: Alfreds Ripa, Dr. biol., NBD Pārtikas augu nodaļas vadītājs, 2008-01-25

Rieksti no pašu dārza

 Daudziem bērnu dienās īpašs gardums rudenī bija mežmalā lazdu audzēs salasīti rieksti. Bet lazdas varam iestādīt arī dārzā. Lazdu šķirnes mēdz būt gan dekoratīvas, piemēram, sarkanlapu, gan ar daudz lielākiem riekstiem nekā parastajām lazdām. Liela lazdu šķirņu kolekcija ir Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī.

 Lazdas ir vasarzaļi krūmi, vienmājnieki. Stumbri 1...7 m augsti. Ziedi viendzimuma. Vīrišķo ziedu spurdzes ap 5 cm garas, parasti 2...4 vienkopus, ziedi pa vienam seglapu žāklēs, bez apziedņa, ar divām pieziedlapām, kas saaugušas ar seglapu, putekšņlapas četras, putekšnīcu galā matiņu pušķi. Sievišķie ziedi sēdoši, pa 2...5 apmēram 5 mm garā pušķī, kas atgādina pumpuru, apziednis neuzkrītošs, saaudzis ar sēklotni, augļlapas divas, drīksnas divas, purpursarkanas. 
 Rieksts 1,5...2,5 cm garš. Rieksta kodols ir izcils pārtikas produkts, tas satur līdz 64,5 % tauku, līdz 20,3 % olbaltumvielu un līdz 6,8 % cukuru.
 Lazdas zied pirms lapu plaukšanas – marta beigās vai aprīļa pirmajā pusē. Apputeksnē vējš. Rieksti nogatavojas augusta beigās vai septembrī. 
 Lazdas aug diezgan lēni, ir samērā ēncietīgas, bet stipri apēnotas neražo. Tās ir ziemcietīgas, tomēr bargās ziemās var apsalt. Augsnes ziņā – prasīgas.

Corylus pontica
 
Corylus pontica
 
Corylus maxima Lamberta
 
Corylus maxima Purpurea
 
Corylus maxima Purpurea
Corylus maxima Purpurea
Lazdu kultūršķirnes
 
Eiropā parasto lazdu kultivē kopš seniem laikiem un tai izveidotas daudzas šķirnes un hibrīdās šķirnes ar Pontijas lazdu (Corylus pontica): ‘Halles Milzu’, ‘Kosfords’, ‘Gustava Celles’ u.c., kā arī ar dižaugļu lazdu (funduku Corylus maxima): ‘Lamberta Spāņu’ u.c.

Vieta un augsne 
 
Lazdas labi aug piekalnēs, izņemot stāvas dienvidrietumu nogāzes, kur stipri cieš no saules apdegumiem un straujām temperatūru svārstībām ziemas beigās. 
 Vislabāk lazdas aug trūdvielām bagātā smilšmāla, merģeļa māla vai mālsmilts augsnē. Apakškārtai jābūt pietiekami caurlaidīgai, lai nesastātos ūdens. Gruntsūdens nedrīkstētu sniegties augstāk par 1 m. Augsne jāsagatavo 35...40 cm dziļi. Optimālā augsnes reakcija lazdu kultūrai ir pH 6...7. Skābās augsnes kaļķo, iestrādājot 2...5 t/ha kaļķu. To iedarbība augsnē turpinās ilgstoši. 
 Lazdas, tāpat kā augļu koki, ir pienācīgi jāmēslo. Pirms stādīšanas augsnē iestrādā 30...60 t/ha kūtsmēslu vai 40...60 t/ha kūdras komposta un 150...200 kg/ha superfosfāta un kālija hlorīda. 
 Jāielāgo, ka lazdu jauno sakņu galotnītes apaug ar sēņotnes pavedieniem, kas ieaug arī saknes mizu audu virsējos slāņos un izveido mikorizu, tādēļ, ierīkojot lielus lazdu stādījumus jaunā vietā, saknēm jāuzber augsne no vietas, kur lazdas jau augušas. Šim nolūkam jāsavāc 10...15 cm bieza augsnes un humusa kārta no lazdu audzes. Šādu mikorizas zemi vienam hektāram lazdu stādījuma vajadzētu ne mazāk kā tonnu.
 Arī lazdu stādījumam piemājas dārzā augsne ir jāielabo. Tā dziļi jāpārrok, jāizlasa sakneņu nezāles. Ja augsne skāba, uz 100 m² ierok 20...40 kg kaļķu. Organiskos un minerālmēslus iestrādā pirms stādīšanas bedrēs. Stādīšanas bedru izmēri 60x60 cm, dziļums: 50 cm. Stādīšanas bedrē iepilda 10...12 kg satrūdējušu kūtsmēslu vai kūdras-kūtsmēslu kompostu un sajauc ar 30...50 g amonija nitrāta, 50...60 g superfosfāta un 40...50 g kālija sāls, kā arī vienu līdz divas lāpstas lazdu augsnes. 

Stādīšana 
 
Lai iegūtu regulāru riekstu ražu, jāstāda divas vai trīs dažādas šķirnes. ‘Halles Milzu’, ‘Kosfords’, ‘Romas’ u.c. Eiropas šķirnēm apputeksnētājšķirnes varētu būt R. Akera lazdas A Nr. 2, A Nr. 3, A Nr. 5, kurām vīrišķo ziedu spurdzes apsalst retāk.
 Lazdas stāda 4x5 m attālumā. Labākais stādīšanas laiks rudenī, jo pavasarī lazdas ļoti agri sāk augt. Parasti stāda divus trīs gadus vecus stādus. 
 Tā kā lazdām nav mietsakņu, sagatavoto augsni bedrē ieber tā, lai vidū izveidotos neliels uzkalniņš. Uz tā novieto stādu tādā pašā dziļumā, kā tas audzis agrāk. Ja, augsni gatavojot, nav piejaukta mikorizas zeme, to pieber, lazdas stādot. Stāda saknes apber ar sagatavoto augsni un ar kāju piespiež. Jāraugās, lai ar augsni neapbērtu sakņu kakliņus, jo tas aizkavē lazdu attīstību un ražošanas sākumu par diviem trim gadiem.
 Iestādītos augus aplej (spaini ūdens uz stādu!), pēc tam nosedz ar piecus līdz septiņus centimetrus biezu kūdras slāni. 
 Lai iegūtu spēcīgus dzinumus, lazdas pēc stādīšanas apgriež, atstājot piecus vai sešus pumpurus.

Kopšana un veidošana 
 
Labi sagatavotā augsnē stādījumus sāk mēslot trešajā vai ceturtajā gadā pēc ierīkošanas. Ceturtajā gadā viena krūma apdobē rudenī iestrādā 5...7 kg organisko mēslu, 30 g superfosfāta un 12...15 g kālija hlorīda un pavasarī 15 g amonija nitrāta. Ražojošām lazdām dod 10 kg kūtsmēslu, 1 kg 20 % sērskābā amonija, 1 kg 20% superfosfāta un 0,5 kg 40% kālija hlorīda katram krūmam. Ja katru gadu mēslo ar minerālmēsliem, kūtsmēslus var dot ik pēc trim vai četriem gadiem.
 Lazdu krūmam audzē 8...12 pamatzarus. Krūmu sāk veidot trešajā gadā pēc stādīšanas. Par pamatzariem izvēlas spēcīgākos, telpiski labāk izveidotos dzinumus. Pēc 12...15 gadiem novecojošos pamatzarus pakāpeniski atjauno, aizstājot ar spēcīgākiem jaunajiem dzinumiem. 

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties