Informācijas avots www.darzsundrava.lv
Autors: Alfreds Ripa, Dr. biol., NBD Pārtikas augu nodaļas vadītājs, 2008-01-25
Rieksti no pašu dārza
Daudziem bērnu dienās īpašs gardums rudenī bija mežmalā lazdu audzēs salasīti rieksti. Bet lazdas varam iestādīt arī dārzā. Lazdu šķirnes mēdz būt gan dekoratīvas, piemēram, sarkanlapu, gan ar daudz lielākiem riekstiem nekā parastajām lazdām. Liela lazdu šķirņu kolekcija ir Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī.
Lazdas ir vasarzaļi krūmi, vienmājnieki. Stumbri 1...7 m augsti. Ziedi viendzimuma. Vīrišķo ziedu spurdzes ap 5 cm garas, parasti 2...4 vienkopus, ziedi pa vienam seglapu žāklēs, bez apziedņa, ar divām pieziedlapām, kas saaugušas ar seglapu, putekšņlapas četras, putekšnīcu galā matiņu pušķi. Sievišķie ziedi sēdoši, pa 2...5 apmēram 5 mm garā pušķī, kas atgādina pumpuru, apziednis neuzkrītošs, saaudzis ar sēklotni, augļlapas divas, drīksnas divas, purpursarkanas.
Rieksts 1,5...2,5 cm garš. Rieksta kodols ir izcils pārtikas produkts, tas satur līdz 64,5 % tauku, līdz 20,3 % olbaltumvielu un līdz 6,8 % cukuru.
Lazdas zied pirms lapu plaukšanas marta beigās vai aprīļa pirmajā pusē. Apputeksnē vējš. Rieksti nogatavojas augusta beigās vai septembrī.
Lazdas aug diezgan lēni, ir samērā ēncietīgas, bet stipri apēnotas neražo. Tās ir ziemcietīgas, tomēr bargās ziemās var apsalt. Augsnes ziņā prasīgas.
Corylus pontica
Corylus pontica
Corylus maxima Lamberta
Corylus maxima Purpurea
Corylus maxima Purpurea
Corylus maxima Purpurea |
Lazdu kultūršķirnes
Eiropā parasto lazdu kultivē kopš seniem laikiem un tai izveidotas daudzas šķirnes un hibrīdās šķirnes ar Pontijas lazdu (Corylus pontica): Halles Milzu, Kosfords, Gustava Celles u.c., kā arī ar dižaugļu lazdu (funduku Corylus maxima): Lamberta Spāņu u.c.
Vieta un augsne
Lazdas labi aug piekalnēs, izņemot stāvas dienvidrietumu nogāzes, kur stipri cieš no saules apdegumiem un straujām temperatūru svārstībām ziemas beigās.
Vislabāk lazdas aug trūdvielām bagātā smilšmāla, merģeļa māla vai mālsmilts augsnē. Apakškārtai jābūt pietiekami caurlaidīgai, lai nesastātos ūdens. Gruntsūdens nedrīkstētu sniegties augstāk par 1 m. Augsne jāsagatavo 35...40 cm dziļi. Optimālā augsnes reakcija lazdu kultūrai ir pH 6...7. Skābās augsnes kaļķo, iestrādājot 2...5 t/ha kaļķu. To iedarbība augsnē turpinās ilgstoši.
Lazdas, tāpat kā augļu koki, ir pienācīgi jāmēslo. Pirms stādīšanas augsnē iestrādā 30...60 t/ha kūtsmēslu vai 40...60 t/ha kūdras komposta un 150...200 kg/ha superfosfāta un kālija hlorīda.
Jāielāgo, ka lazdu jauno sakņu galotnītes apaug ar sēņotnes pavedieniem, kas ieaug arī saknes mizu audu virsējos slāņos un izveido mikorizu, tādēļ, ierīkojot lielus lazdu stādījumus jaunā vietā, saknēm jāuzber augsne no vietas, kur lazdas jau augušas. Šim nolūkam jāsavāc 10...15 cm bieza augsnes un humusa kārta no lazdu audzes. Šādu mikorizas zemi vienam hektāram lazdu stādījuma vajadzētu ne mazāk kā tonnu.
Arī lazdu stādījumam piemājas dārzā augsne ir jāielabo. Tā dziļi jāpārrok, jāizlasa sakneņu nezāles. Ja augsne skāba, uz 100 m² ierok 20...40 kg kaļķu. Organiskos un minerālmēslus iestrādā pirms stādīšanas bedrēs. Stādīšanas bedru izmēri 60x60 cm, dziļums: 50 cm. Stādīšanas bedrē iepilda 10...12 kg satrūdējušu kūtsmēslu vai kūdras-kūtsmēslu kompostu un sajauc ar 30...50 g amonija nitrāta, 50...60 g superfosfāta un 40...50 g kālija sāls, kā arī vienu līdz divas lāpstas lazdu augsnes.
Stādīšana
Lai iegūtu regulāru riekstu ražu, jāstāda divas vai trīs dažādas šķirnes. Halles Milzu, Kosfords, Romas u.c. Eiropas šķirnēm apputeksnētājšķirnes varētu būt R. Akera lazdas A Nr. 2, A Nr. 3, A Nr. 5, kurām vīrišķo ziedu spurdzes apsalst retāk.
Lazdas stāda 4x5 m attālumā. Labākais stādīšanas laiks rudenī, jo pavasarī lazdas ļoti agri sāk augt. Parasti stāda divus trīs gadus vecus stādus.
Tā kā lazdām nav mietsakņu, sagatavoto augsni bedrē ieber tā, lai vidū izveidotos neliels uzkalniņš. Uz tā novieto stādu tādā pašā dziļumā, kā tas audzis agrāk. Ja, augsni gatavojot, nav piejaukta mikorizas zeme, to pieber, lazdas stādot. Stāda saknes apber ar sagatavoto augsni un ar kāju piespiež. Jāraugās, lai ar augsni neapbērtu sakņu kakliņus, jo tas aizkavē lazdu attīstību un ražošanas sākumu par diviem trim gadiem.
Iestādītos augus aplej (spaini ūdens uz stādu!), pēc tam nosedz ar piecus līdz septiņus centimetrus biezu kūdras slāni.
Lai iegūtu spēcīgus dzinumus, lazdas pēc stādīšanas apgriež, atstājot piecus vai sešus pumpurus.
Kopšana un veidošana
Labi sagatavotā augsnē stādījumus sāk mēslot trešajā vai ceturtajā gadā pēc ierīkošanas. Ceturtajā gadā viena krūma apdobē rudenī iestrādā 5...7 kg organisko mēslu, 30 g superfosfāta un 12...15 g kālija hlorīda un pavasarī 15 g amonija nitrāta. Ražojošām lazdām dod 10 kg kūtsmēslu, 1 kg 20 % sērskābā amonija, 1 kg 20% superfosfāta un 0,5 kg 40% kālija hlorīda katram krūmam. Ja katru gadu mēslo ar minerālmēsliem, kūtsmēslus var dot ik pēc trim vai četriem gadiem.
Lazdu krūmam audzē 8...12 pamatzarus. Krūmu sāk veidot trešajā gadā pēc stādīšanas. Par pamatzariem izvēlas spēcīgākos, telpiski labāk izveidotos dzinumus. Pēc 12...15 gadiem novecojošos pamatzarus pakāpeniski atjauno, aizstājot ar spēcīgākiem jaunajiem dzinumiem.