latvijaspirts.lv
      
2024. gada 28. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Brokoļi


 Brokoļi (Brassica oleracea convar. botrytis (L.)

 Brokoļi viengadīgi augi. To dzimtene ir Vidusjūras piekraste un senie romieši mielojās ar brokoļiem vēl pirms 2 tūkstošiem gadu.

 

 

 

Brokoļi
 (Brassica oleracea var. italica) ir dārza kāposta pasuga. Tie ir viengadīgi augi. Brokoļu stumbra galā veidojas blīvi kopā saauguši, mazi, zaļi pumpuri, veidojot galviņu. Plaši tiek izmantots uzturā. Satur daudz vitamīnu, īpaši C vitamīnu. Brokoļu izcelsmes vieta ir Mazāzija un Vidusjūras austrumu zemes. Vislabāk tie aug mitrā, vēsā klimatā. Galviņas novāc, kad to izmērs sasniedz 10-17 cm. 2008. gadā aptuveni puse no visas brokoļu ražas tika ievākta Ķīnā. Nākošās lielākās brokoļu audzētājvalstis ir Indija, Amerikas Savienotās Valstis, Spānija un Itālija.

Kainīts
Dažkārt Rietumos saukts par ķīniešu brokoļiem, kainīts ir Dienvidaustrumāzijā ļoti populārs lapu dārzenis, kas nedaudz atgādina kāpostu. Tā sulīgās lapas lieliski papildina visa veida salātus un jebkādos ēdienos var lieliski aizvietot brokoļus. Turklāt daudzviet pasaulē iecienītie dārzeņi brokolīti ir brokoļu un kainīša krustojums.
 Viengadīgi, drukni dārzeņi ar biezām, zili zaļām lapām. Pieaugušie augi sasniedz 45 cm augstumu. Kailānu ēdamā daļa ir sulīgais ziedkāts (diametrs var sasniegt 2 cm) un jaunās lapas tā galā. Parasti ēd sautētu. Stublājs ir saldens, kraukšķīgs, bet ar asāku garšu nekā kolrābjiem. Ēdams ir gan galvenais dzinums, gan sāndzinumi, tāpēc ražu vāc ļoti ilgi un arī pēc tam, kad galvenais dzinums izziedējis. Šos augus var audzēt visu sezonu, jo tie pacieš gan aukstumu, gan karstumu. Šķirne ‘Kailaan’ ienākas 60–70 dienās pēc uzdīgšanas. Sēj 30 cm attālās rindās.

Audzēšana 

 Parastie brokoļi veido lielas galviņas tumši zaļā krāsā. Sparģeļu brokoļiem vienas lielas galviņas vietā veidojas vairākas sīkākas galviņas uz garākiem kaceniem, to galvenā ēdamā daļa ir tieši kacens, kaut gan arī galviņa ir ēdama. Šo šķirņu vidū mēdz būt arī šķirnes ar tumši purpurvioletām galviņām. Atkarībā pēc spējas paciest karstumu, izšķir šķirnes, kas piemērotas audzēšanai pavasarī, vasarā vai rudenī.

Agri pavasarī audzējamiem brokoļiem vairāk ir piemērotas ātri iesilstošas smilts un mālsmilts augsnes. Brokoļus vasaras un rudens ražai labāk audzēt smagākās smilšmāla un māla augsnēs, jo tās labāk uztur mitrumu. Augsnēm jābūt labi drenētām, irdenām, ar augstu trūdvielu saturu. Var būt arī kūdrainas augsnes ar noregulētu gruntsūdeņu līmeni.

Optimālā temperatūra sēklu dīgšanai ir +18-20C, dēstu audzēšanas periodā - +16-18C. Optimālā augšanas temperatūra ir +20-22C, bet galviņu veidošanas laikā – +12-14C. Dēsti ir jūtīgi pret salnām, kas veicina priekšlaicīgu izziedēšanu. +6-8C  temperatūrā augšana un attīstība apstājas, galviņas krāsojas purpursarkanā krāsā. Brokoļi labāk par ziedkāpostiem pacieš paaugstinātu gaisa temperatūru, tomēr temperatūrā virs +25C galviņas bieži cauraug ar lapām, izirst un izzied. Izauguši augi rudenī iztur īslaicīgu salu līdz -7C.

Brokoļus audzē tikai no dēsta. Dēstu audzēšanas periods ilgst 35-60 dienas, atkarībā no sējas un stādīšanas termiņa, agri pavasarī tas ir garāks, pavasara beigās, vasarā – īsāks.

Dēstus var izaudzēt uz dobēm siltumnīcā, lecektī vai atklātā laukā, bet drošākus rezultātus dod ātraudžu kasešu izmantošana. Dīgsti parādās pēc 4-5 dienām. Uzdīgšanas laikā gaisa temperatūrai jābūt +17-20C , vēlāk to pazemina un saulainā laikā uztur +16-18C un apmākušā laikā +13-15 C. Ja nepieciešams, dēstus mēslo ar kompleksiem mēslojumiem. Apmēram nedēļu pirms izstādīšanas laukā dēsti jānorūda, pastiprinot vēdināšanu un samazinot laistīšanu.

 Brokoļus jāvāc agri no rīta, kad galviņas ir dabiski atdzesētas vai tūlīt pēc novākšanas jāatdzesē aukstā ūdenī līdz +2C un vēlāk jāuzglabā pie temperatūras tuvu 0C. Svarīgi ir arī novākt galviņas, kad tās ir optimālajā attīstības fāzē. Brokoļus novāc, kad ir 0,8-1 kg smagas galviņas ar ziedpumpuriem sērkociņa galviņas lieluma (2 mm). Novēloti vācot ražu, galviņas var izirt un izziedēt. Galviņām jābūt blīvām un gludām.

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties