latvijaspirts.lv
      
2024. gada 29. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Timiāns


 Timiāns -Thymus vulgaris L.
Citrontimiāns -T.Epulegioides x T.Vulgaris hibrīds

 Timiāns jeb parastais mārsils (Thymus vulgaris) ir 20 - 40 cm augsts, mūžzaļš panātru jeb lūpziežu dzimtas puspundurkrūms. Stumbrs stāvs vai pacils, stipri zarains, bieži vien zari vienmērīgi iesakņojas. Lapas pretējas, lineāras vai iegareni olveida, sīkas, 4 - 10 mm garas un līdz 4 mm platas, ar īsu kātu vai sēdošas. Lapu mala gluda, uz leju ieritinājusies. Lapas pelēcīgzaļas. Ziedi sīki, rožaini vai violeti, divlūpaini, sakopoti stumbru un zaru galā, izveidojot galviņveida vārpas. Zied jūnijā, jūlijā. Savvaļā aug Eiropas dienviddaļā. Aug ceļmalās, pakalnos.

Ziemā - Vija Eniņa rosina iet lūkot arī dārzā, ja nokusis sniegs, – varbūt ir kaut kas spirgts un zaļš. Ja ir plūcams kāds timiāna zariņš, to var pielikt ne tikai ēdienam, bet arī klepus tējai. Nereti ausi ir pabāzis ķiploka dzinums vai sazaļojusi virza – to visu var pievienot salātiem. “Ja tiekam klāt, kādēļ neapēst?!” retoriski jautā Vija Eniņa.


mazais mārsils (Thymus serpyllum)

lielais mārsils (Thymus ovatus)

Mārsili
 (Thymus) ir lūpziežu dzimtas augu ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 350 sugas. Latvijā ir sastopamas divas sugas: mazais mārsils (Thymus serpyllum) un lielais mārsils (Thymus ovatus). Plaši tiek kultivēts parastais mārsils (Thymus vulgaris) jeb timiāns.

Garšauga nosaukums ir cēlies no grieķu vārda thymon, kas tilkojumā nozīmē ”drosme”.

Timiāns ir nācis no Vidusjūras zemēm un īpaši iecienīts ir itāliešu virtuvē. Visbiežāk izplatītais ir dārza timiāns un citrontimiāns. Abus šos veidus viegli var atšķirt, paberzējot garšauga lapiņas plaukstā, – parastā timiāna aromāts ir ass un nedaudz atgādina krustnagliņas un majorānu, savukārt citrontimiāns smaržo pēc citrona.

Timiāns ir neliels daudzgadīgs augs ar violetiem ziediem. Augs sa­tur 12% ēteriskās eļļas ar baktcriālām īpašībām. Senie grieķi šo augu ziedoja Afrodītei — to dedzināja upurēšanas vietās. Arī slāvi šo au­gu izmantoja ziedošanas rituālos — to meta ugunskurā un debesīs cē­lās smaržīgi dūmi. Senie slāvi augstu vērtēja arī šī auga ārstnieciskās īpašības.

 Timiāns ir garšaugs ar ļoti spēcīgu aromātu un garšu, tāpēc ir jāuzmanās ar tā lietošanu. Pārmērības gadījumā ēdiens garšos pēc pelējuma.

 Timiānu izmanto treknajiem, taukvielām bagātajiem ēdieniem, jo tas ir aromātisks un palīdz kunģim vieglāk sagremot ēdienu. Timiāns rada lielisku garšu arī marinādēm, zupām, cepešiem un dažādu dārzeņu ēdieniem.

 Citrontimiāns lieliski der zivju ēdieniem, krējuma mērcēm un olu ēdieniem. Itāļi šo garšvielu uzskata par ļoti piemērotu picām, toretlini un ravioli pildījumiem. Timiāns ir izplatīts Dienvidfrancijā.Citrontimiāns parasti izaug apmēram 15- 30 cm lielumā, aug krūmveidā, bet mazākos krūmiņos, kas zied ar gaiši rozā ziediņiem. Citrontimiānam ir maigi un vāji kāti un plānākas lapiņas, bet izteikti zaļas. Aromāts nav spēcīgs, tomēr izteikti var just citrona smaržu.

 Timiāna lapiņas ēdienam pievieno tikai tad, kad ēdiena gatavošana tuvojas beigām. Jo smalkāk tiks sakapātas lapiņas, jo tā garša būs spēcīgāka. Ja ēdiena gatavošanā izmanto timiāna kātiņus, nevis lapiņas, tad pēc ēdiena pagatavošanas, tie jāizņem laukā.

  • Timiānu var uzglabāt svaigā veidā vairākas dienas, ja to ieliek trauciņā ar ūdeni vai ledusskapī piepūstā polietilēna maisiņā.
  • Timiānu var iesaldēt liekot to saldēšanai paredzētos maisiņos vai folijā un ievieto saldētavā. Svarīgi pirms lietošanas neatkausēt, bet lietot vēl sasalušu.
  • Timiānu var kaltēt sasienot to buntītēs un 2 – 3 nedēļas turot sausā, ēnainā, labi vēdinānāmā telpā. Pēc tam garšaugu ievieto noslēgtā traukā. Timiāns savas labās īpašības saglabā vismaz piecus mēnešus. Jāatceras, ka kaltētam timiānam ir daudz intensīvāka garša kā svaigam!

  • Grieķi timiānu izmantoja pēc peldes vannā, ar tā eļļu ieziežot ādu.
  • Senie ēģiptieši timiānu izmantojuši balzamēšanai.
  • Skoti savulaik dzēruši savvaļas timiāna tēju, lai naktīs nemocītu murgi.
  • Timiāna vannas tiek izmantotas kā spēcinošs līdzeklis vārgiem bērniem un nervoziem pieaugušajiem, kā arī no tā tiek gatavoti timiāna maisiņi, kas palīdz pret nervozitāti.
  • Timiāns ir arī labs līdzeklis pret gripu – katliņā ielej ūdeni, ieber timiāna zariņus, vāra un elpo tvaiku.
  • Garšaugs satur spēcīgas ēteriskas eļlas, kas ir par iemeslu tā plašai izmantošanai gan zobu pastās, gan skaistumkopšanas līdzekļos.

 Timiānam patīk saulaina, silta un no vēja pasargāta vieta. To var audzēt gan dārzā, gan kastītē aiz loga, gan puķupodiņā – istabā.


Thymus vulgaris L


Mazais mārsils (Thymus serpyllum)


Parastais timiāns (T. vulgaris)


Citrontimiāns, saukts arī par
franču timiānu


Ķimeņu timiāns (T. Herbabarona)


Sudraba timiāns

 

Angļu timiāns

 Auga nosaukums saistīts ar sengrieķu vārdu „thymos”, kas nozīmē „gars”, „dūša”. Senie ēģiptieši izmantoja timiānu balzamēšanai. Senie grieķi to izmantoja vannās un kaltētu – kā vīraku tempļos, jo uzskatīja, ka timiāns ir drosmes simbols. Uzskata, ka timiāns izplatījies visā Eiropā, pateicoties romiešiem, kas to izmantoja, lai atsvaidzinātu telpas un lai piešķirtu aromātisku garšu sieram un dzērieniem. Eiropā viduslaikos šo augu novietoja zem spilveniem, lai atvairītu murgus. Šajā laikā sievietes bieži pasniedza bruņiniekiem un cīnītājiem dāvanas, kurās bija iekļautas timiāna lapas, jo tās uzskatīja par drosmes nesējām. Tik ļoti šis augs jau senajos laikos bija iecienīts.

Mūsdienās no visām 100 šķirnēm, kuras atrodamas pasaulē, visbiežāk izplatīts un pārtikā izmantots ir dārza timiāns un citrontimiāns. Abus šos veidus viegli var atšķirt, paberzējot garšauga lapiņas plaukstā, – parastā timiāna aromāts ir ass un nedaudz atgādina krustnagliņas, bet citrontimiāns smaržo pēc citrona. Timiāns ir garšaugs ar ļoti spēcīgu, pikantu, sildošu un asu garšu, ko veido pats galvenais timiāna komponents – gaisīga eļļa timols. Jāuzmanās ar tā lietošanu, jo pārdozēšanas gadījumā ēdiens garšos pēc pelējuma.

Dārza timiāna izskats atkarīgs no vides, augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, kādos tas aug. Lielākoties timiāns ir krūmaugs (30 cm augsts), kam ir daudzi stingri kāti, kurus no visām pusēm iekļauj mazas, zaļas lapiņas, bet mēdz būt arī violeti zaļas lapas. Ziediņi – rozīgi balti, tie īpaši piesaista bites.
Citrona timiāns parasti izaug apmēram 15 cm lielumā un arī aug krūmveidā, bet mazākos krūmiņos. Tam ir maigāki un vājāki kāti un plānākas lapiņas, bet izteikti zaļākas. Aromāts nav tik spēcīgs, tomēr izteikti var just citronu.

Savvaļas timiāns – visbiežāk sastopams brīvā dabā, smilšainas vietās.

Biežāk audzētie timiāna veidi:

  • Mazais mārsils (Thymus serpyllum) – līdz 15 cm augsts augs ar ložņājošiem dzinumiem. Ziedi rozīgi violeti.
  • Parastais timiāns (T. vulgaris) – 5–15 cm augsts krūmiņš ar bāli violetiem, gandrīz baltiem ziediem. Aromāts ass un nedaudz atgādina krustnagliņas un majorānu.
  • Citrontimiāns, saukts arī par franču timiānu (T. Citriodorus), ir T. Epulegioides x T. vulgaris hibrīds, kas izplatīts Dienvidfrancijā. Šis timiāna veids veido ļoti dekoratīvu, 15–30 cm augstu krūmiņu, kas zied ar gaiši rozā ziediņiem.
  • Ķimeņu timiāns (T. Herbabarona) – zema, klājeniska un skaista šķirne ar ķimeņu aromātu.

  Vēl kulinārijā izmanto sudraba timiānu, Hi-Ho sudraba timiānu, angļu timiānu, Pensilvānijas holandiešu tējas timiānu, itāļu oregano timiānu un apelsīnu balzāma timiānu.

Lai arī visu timiāna šķirņu garšas ir ļoti līdzīgas un principā tās atšķiras tikai ārēji, ir divas šķirnes, kas būtiski atšķiras garšā, taču ir lietojamas jebkurā ēdienā, kur timiāns iederas. Tās ir itāļu oregano timiāns un apelsīnu timiāns.

Gan svaigs, gan kaltēts timiāns ir viegli pieejams visu gadu. Svaigiem zariņiem jābūt ar koksnainas struktūras kātiņu un lapiņām. Ja tas vasarā mēdz būt ar ziediem, tas nekas slikts nav, jo arī ziedus var izmantot ēdiena gatavošanā. Lapiņas var būt no tumši zaļām līdz pelēcīgi zaļām, bet nekad melnas vai savītušas, kas nozīmē, ka tās stāvējušas pārāk mitrā vietā un tā kļuvušas melnas; ja savītušas, tad stāvējušas pārāk sausā vietā. Timiānam jābūt ar pikantu ziedu aromātu.

Kaltēts. Timiānu kaltēšanai novāc pilnbriedā, kad tas jau sāk ziedēt. Tad žāvē tāpat kā citus garšaugus (salviju, rozmarīnu, oregano) – tumšā, sausā vietā, kura vējojas, pakarinot nelielās buntēs, lai tam viegli tiek klāt gaiss. Timiānu var kaltēt vienu līdz divas un pat trīs nedēļas, atkarībā no telpas. Pēc tam garšaugu kātus notīra no lapiņām un lapiņas noslēgtā traukā uzglabā sausā, ne īpaši karstā un tumšā vietā. Timiāns savas labās īpašības saglabā vismaz piecus mēnešus. Jāatceras, ka kaltētam timiānam ir daudz intensīvāka garša nekā svaigam! Visbiežāk nopērkams un pašu kaltēšanai ieteicams ir dārza timiāns, jo citrona timiāns ir vājāks un nesaglabā tik labu garšu.

Svaigs. Timiānu var uzglabāt svaigā veidā vairākas dienas, ja to ieliek trauciņā ar ūdeni vai ledusskapī piepūstā polietilēna maisiņā. Tikpat labi labā ledusskapja kastē tas uzglabāsies svaigs (ja vien iegādāts svaigs) vismaz nedēļu.
 
Saldēts. Timiānu var sasaldēt, liekot saldēšanai paredzētos maisiņos, folijā vai ledus trauciņos, pārlejot ar ūdeni un to visu ievietojot saldētavā. Svarīgi pirms lietošanas neatkausēt, bet lietot vēl sasalušu.

Ēdiens un timiāns

Timiānu tā labo īpašību dēļ virtuvē izmanto ar treknajiem, taukvielām bagātajiem ēdieniem, jo tas ir aromātisks un palīdz kuņģim vieglāk sagremot ēdienu. Kaltētam timiānam ir intensīvāka garša nekā svaigam.  Gatavojot ēdienu, timiānu var pievienot jau gatavošanas sākumā. Timiāna lapiņas ēdienam pievieno tikai tad, kad ēdiena gatavošana tuvojas beigām. Jo smalkāk tiks sakapātas lapiņas, jo garša būs spēcīgāka. Ja ēdiena gatavošanā izmanto timiāna kātiņus, nevis lapiņas, tad pēc ēdiena pagatavošanas tie jāizņem laukā.

Sader ar tādiem produktiem kā:

  • Dārzeņi – kartupeļi, kabači, sīpoli, paprika, tomāti, ķiploki, burkāni, kāposti,
  • Gaļas- jērs, teļš, cūkgaļa, putnu gaļa, truša gaļa.
  • Zivis – dažādas jūras veltes un zivis.
  • Augļi – āboli, bumbieri, aprikozes, persiks.
  • Dažādi – polenta, lēcas, zirņi, pupas, krējuma mērces, pastas, olas.


Timiāns rada lielisku garšu arī marinādēm, zupām, cepešiem un dažādu dārzeņu ēdieniem. Citrontimiāns lieliski der zivju ēdieniem, krējuma mērcēm un olu ēdieniem. Itāļi šo garšvielu uzskata par ļoti piemērotu picām, tortellini un ravioli pildījumiem. Kopā ar majorānu un ķiplokiem to izmanto gurķu skābēšanā. Ļoti labi garšo olīveļļā uz pannas vai cepeškrāsnī cepti kartupeļi vai dažādi dārzeņi.

Interesanti

Garšauga nosaukums ir cēlies no grieķu vārda „thymos”, kas tulkojumā nozīmē „gars, dūša”.
Grieķi timiānu izmantoja pēc peldes vannā, ar tā eļļu ieziežot ādu.
Senie ēģiptieši timiānu izmantojuši faraonu iebalzamēšanai.
Skoti savulaik dzēruši savvaļas timiāna tēju, lai naktīs nemocītu murgi
Mūsdienās timiāna vannas tiek izmantotas kā spēcinošs līdzeklis vārgiem bērniem un nervoziem pieaugušajiem, kā arī no tā gatavo timiāna maisiņus, kas palīdz pret nervozitāti.
Timiāns ir arī labs līdzeklis pret gripu – katliņā ielej ūdeni, ieber timiāna zariņus, vāra un elpo tvaiku.
Šis garšaugs satur spēcīgas ēteriskas eļļas, tādēļ to plaši izmanto gan zobu pastās, gan skaistumkopšanas līdzekļos.
Timiānam patīk saulaina, silta un no vēja pasargāta vieta. To var audzēt gan dārzā, gan kastītē aiz loga, gan puķupodiņā – istabā.
Mūsdienās timiāns izpelnījies īpašu uzslavu citu garšaugu vidū, jo konstatēts, ka, lietojot timiānu pie ēdieniem, cilvēka organisms spēj labāk pārstrādāt uzturvielas enerģijā.

Sader ar tādām garšvielām kā: estragons, baziliks, lauru lapas, rozmarīns, ķiploki, piparmētra, oregano, majorāns, salvija, paprika, koriandra sēklas, muskatrieksts.

Ieteicamie daudzumi uz 500 g produkta:

  • Sarkanā gaļa – 1 tējk. kaltēta vai 1 ēd.k. svaiga timiāna
  • Putnu gaļa – 1 tējk. kaltēta vai 2 tējk. svaiga
  • Dārzeņi – ¾ tējk. kaltēta vai 2 tējk. svaiga

___________________________________

Timiāns - Чабрец - Тимьян  - Thyme - Thymus vulgaris L.

No grāmatas
" Ароматерапия от А до Я" 
Autors: Patrīcija Dēvisa, 2007

 

Timiāna dzimtene ir Vidusjūras reģions. Šī reģiona tautām tas ir bijis sen zināms un pielietots kā ārstniecības augs un tā īpašības ir aprakstījis Hipokrāts.

Ir vairāki timiāna veidi, aromaterapijā visbiežak izmanto Thymus vulgaris L. eļļu. Eļļa iegūšanas procesā augu masa tiek pakļauta divkārtējai destilācijai, ar mērķi atdalīt kairinošās vielas. Timiāna aktīvie elementi parasti ir timols un karvakrols (aptuveni 60%), cimins, terpinens, kamfens, borneols un linalols. Karvakrols un timols bieži tiek izdalīts lai izgatavotu sintētiskos medikamentus.
  Šis augs vienmēr ir ticis izmantot kulinārijā. Līdzīgi kā daudzas citas eļļa ko iegūst no garšaugiem, timiāna eļļai piemīt spēja aizkavēt gaļas pūšanu. Šī timiāna īpašība plaši tika pielietota laikos kad vēl nebija ledusskapji. Buljonam pievienots timiāns aizkavēja tā sabojāšanos vismaz uz 3 dienām.
  Timiāna eļļa stimulē gremošanu, kas labi noder cilvēkiem ar vāju gremošanu, kā arī tiem, kas atlabst pēc smagām un ilgstošām slimībām, kad visas organisma funkcijas ir novājinātas.
  Izrādot antiseptisku iedarbību uz zarnu traktu, tā labi palīdz pie zarnu infekcijām.
  Timiāms lieliski dezinficē plaušas un tradicionāli tiek izmantots respiratoras sistēmas saslimšanu ārstēšanai. Šajos gadījumos eļļu var izmantot inhalācijās vai kakla skalošanai. 0,1% timiāna ētersikās eļļas koncentrācija zobu pastā padarīs to par pietiekoši spēcīgu līdzekli pret baktērijām, kas izsauc smaganu un mutes gļotādas iekaisumus.
  Eļļa izrāda labvēlīgu antiseptisku efektu uz urīnceļiem, tai piemīt urīndzenoša īpašība, kas divkāršo eļļas noderību urīnizvadceļu infekciju gadījumos.
  Iespējams, ka eļļa efektivitāte pie infekcijām izskaidrojama ar to, ka timiāns stimulē orhanismā balto asins ķermenīšu izstrādi, tā nostip[rinot organisma pretošanās spējas infekcijām.
  Timiāna eļļa stimulē asinsriti kopumā un paaugstina asinsspiedienu. Tā īpaši noderīga pie noguruma, nomāktības, miegainības un sliktas apetītes. Timiāns nostiprina miesu un prātu. Uzskata, ka timiāna eļļa līdzīgi rozmarīnam stimulē un uzlabo smadzeņu darbību un atmiņu.
  Timiāna vannas izmanto pie bezmiega, eļļa harmonizē visa organisma darbību.
  Timiāna eļļu dažkārt izmanto matu skalošanai, aromātiskajos ūdeņos ādas kopšanai, arī lai mazgātu čūlas un brūces. Savulaik slimnīcās eļļu izmantoja šķidrumos ar ko dezinficēja rokas pirms operācijām.
  Siltas kompreses palīdz pie reimatiskajām sāpēm, bet svaigi augi ir pieliekami pie kukiaņu koduma vietām.
  Uzmanību! Neatšķaidīta eļļa tiešā saskarē ar ādu to stipri „dedzina”. Iepriekš neatšķaidot dedzinās arī vannas peldē.
  Tomēr ir dažas timiāna eļļas veidi, kurus netik stipri kairina ādu. Visas eļļas tiek iegūtas no Thymus vulgaris L. Kaut no botānikas skatu punkta augi ir vienādi, iegūtās eļļas var ļoti atšķirties pēc ķīmiskā sastāva. Timiāns ir viens no augiem kura eļļu sastāvs izteikti atšķiras, ņemot vērā kurā vietā augs aug.
  Pastāv trīs būtiskākie timiāna eļļas hemotipi. Pirmais tips („Timiāns, timola hemotips”) – pārsvarā ir timols, otrajā tipā linalols (ļoti maiga eļļa, nekairina ādu, var lietot bērniem). Trešais hemotips („Timiāns, hemotips tyianols – 4”), kas ir ļoti spēcīga antivīrusu eļļa. Šiem hemotipiem ir noteikta priekšrocība pret parasto timaiāna eļļu.

 _________________

Audzēšana- timiāna audzēšanai jāizvēlas no aukstiem aizsargāta, silta, saulaina vieta. Piemērotas ir vieglas, irdenas, trūdvielām un ar kaļķi bagātas augsnes ar pH 6.5. Labākie priekšaugi- ar organiskiem mēsliem mēsloti rušināmaugi. Pamatmēslojumam augsnē iestrādā 2-3 kg uz 1 kvadrātmetru organiskā mēslojuma, 30-40 g superfosfāta, tikpat kālija hlorīda, 10 g amonija nitrāta. Timiānu var izmantot kā viengadīgu vai daudzgadīgu kultūru, var audzēt akmeņdārzos, puķu podos un balkonu kastēs. Pavairo ar sēklām, spraudeņiem, dalot cerus vai dēstiem. Sēj virs augsnes!!! Timiānu stādiem sēj martā siltumnīcā. Tā kā sēklas ir ļoti sīkas, ieteicams tās sajaukt ar izsijātām, sausām smiltīm un tikai izkaisīt uz mitras augsnes. Kad parādās pirmā īstā lapiņa, stādus piķē. Uz lauka izstāda maija otrajā pusē 20x20 cm attālumā. Pavairojot ar ceru, izvēlas jaunākus augus. Timiānam nepatīk nezāles. Jaunie stādījumi jākopj rūpīgi, regulāri jāapkaro nezāles, jo tās timiānu sīkā auguma un lēnās attīstības dēļ viegli nomāc. Lai timiāns labāk pārziemotu, vēlu rudenī tas jānoliec pie zemes un jāpiesedz ar lapām, salmiem, egļu zariem vai citiem materiāliem. Pavasarī pēc salnām segumu noņem un dod papildmēslojumu- 10 g/m2, pēc ražas novākšanas papildmēslojumu dod atkārtoti.

Novākšana- svaigam patēriņam dzinumus izlases veidā vāc pēc vajadzības pirmajā un nākamajos gados. Visvairāk ēteriskās eļļas ir augos, un tie ir aromātiskāki agrās pēcpusdienas stundās. Masveidā augus ievāc ziedēšanas sākumā, nogriežot tos 5 cm virs zemes, sadala zariņus sīkāk un žāvē ēnā. Uzglabā gaisa un gaismas necaurlaidīgā traukā.

Izmantošana- dzinumu galotnes, lapas un ziedus svaigus un kaltētus plaši lieto kā garšvielu gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem, mērcēm, salātiem un marinādēm. Kopā ar melisu un estragonu to lieto etiķa aromatizēšanai, bet maisījumā kopā ar pupumētru ir labs melno piparu aizstājējs. Tautas medicīnā timiānu izmanto pret sāpēm, sieviešu slimībām, migrēnām un citām nervu slimībām. Pret nenoteiktām, mainīgām nervu sāpēm dažādās ķermeņa vietās palīdz timiāna tēja. Timiāna ekstraktu lieto pret klepu- tas mīkstina un veicina krēpu atdalīšanos, to iesaka lietot arī plaušu slimniekiem. Timiāns veicina gremošanu, kas ir svarīgi, ēdot treknus ēdienus. Floristi timiānu izmanto pušķiem un galda dekorēšanai, mazi, ziedoši zariņi, skaisti izceļ galda klājumu.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties