latvijaspirts.lv |
Timiāns -Thymus vulgaris L. Timiāns jeb parastais mārsils (Thymus vulgaris) ir 20 - 40 cm augsts, mūžzaļš panātru jeb lūpziežu dzimtas puspundurkrūms. Stumbrs stāvs vai pacils, stipri zarains, bieži vien zari vienmērīgi iesakņojas. Lapas pretējas, lineāras vai iegareni olveida, sīkas, 4 - 10 mm garas un līdz 4 mm platas, ar īsu kātu vai sēdošas. Lapu mala gluda, uz leju ieritinājusies. Lapas pelēcīgzaļas. Ziedi sīki, rožaini vai violeti, divlūpaini, sakopoti stumbru un zaru galā, izveidojot galviņveida vārpas. Zied jūnijā, jūlijā. Savvaļā aug Eiropas dienviddaļā. Aug ceļmalās, pakalnos. Ziemā - Vija Eniņa rosina iet lūkot arī dārzā, ja nokusis sniegs, varbūt ir kaut kas spirgts un zaļš. Ja ir plūcams kāds timiāna zariņš, to var pielikt ne tikai ēdienam, bet arī klepus tējai. Nereti ausi ir pabāzis ķiploka dzinums vai sazaļojusi virza to visu var pievienot salātiem. Ja tiekam klāt, kādēļ neapēst?! retoriski jautā Vija Eniņa.
mazais mārsils (Thymus serpyllum)
Garšauga nosaukums ir cēlies no grieķu vārda thymon, kas tilkojumā nozīmē drosme. Timiāns ir nācis no Vidusjūras zemēm un īpaši iecienīts ir itāliešu virtuvē. Visbiežāk izplatītais ir dārza timiāns un citrontimiāns. Abus šos veidus viegli var atšķirt, paberzējot garšauga lapiņas plaukstā, parastā timiāna aromāts ir ass un nedaudz atgādina krustnagliņas un majorānu, savukārt citrontimiāns smaržo pēc citrona. Timiāns ir neliels daudzgadīgs augs ar violetiem ziediem. Augs satur 12% ēteriskās eļļas ar baktcriālām īpašībām. Senie grieķi šo augu ziedoja Afrodītei to dedzināja upurēšanas vietās. Arī slāvi šo augu izmantoja ziedošanas rituālos to meta ugunskurā un debesīs cēlās smaržīgi dūmi. Senie slāvi augstu vērtēja arī šī auga ārstnieciskās īpašības. Timiāns ir garšaugs ar ļoti spēcīgu aromātu un garšu, tāpēc ir jāuzmanās ar tā lietošanu. Pārmērības gadījumā ēdiens garšos pēc pelējuma. Timiānu izmanto treknajiem, taukvielām bagātajiem ēdieniem, jo tas ir aromātisks un palīdz kunģim vieglāk sagremot ēdienu. Timiāns rada lielisku garšu arī marinādēm, zupām, cepešiem un dažādu dārzeņu ēdieniem. Citrontimiāns lieliski der zivju ēdieniem, krējuma mērcēm un olu ēdieniem. Itāļi šo garšvielu uzskata par ļoti piemērotu picām, toretlini un ravioli pildījumiem. Timiāns ir izplatīts Dienvidfrancijā.Citrontimiāns parasti izaug apmēram 15- 30 cm lielumā, aug krūmveidā, bet mazākos krūmiņos, kas zied ar gaiši rozā ziediņiem. Citrontimiānam ir maigi un vāji kāti un plānākas lapiņas, bet izteikti zaļas. Aromāts nav spēcīgs, tomēr izteikti var just citrona smaržu. Timiāna lapiņas ēdienam pievieno tikai tad, kad ēdiena gatavošana tuvojas beigām. Jo smalkāk tiks sakapātas lapiņas, jo tā garša būs spēcīgāka. Ja ēdiena gatavošanā izmanto timiāna kātiņus, nevis lapiņas, tad pēc ēdiena pagatavošanas, tie jāizņem laukā.
Timiānam patīk saulaina, silta un no vēja pasargāta vieta. To var audzēt gan dārzā, gan kastītē aiz loga, gan puķupodiņā istabā.
Mūsdienās no visām 100 šķirnēm, kuras atrodamas pasaulē, visbiežāk izplatīts un pārtikā izmantots ir dārza timiāns un citrontimiāns. Abus šos veidus viegli var atšķirt, paberzējot garšauga lapiņas plaukstā, parastā timiāna aromāts ir ass un nedaudz atgādina krustnagliņas, bet citrontimiāns smaržo pēc citrona. Timiāns ir garšaugs ar ļoti spēcīgu, pikantu, sildošu un asu garšu, ko veido pats galvenais timiāna komponents gaisīga eļļa timols. Jāuzmanās ar tā lietošanu, jo pārdozēšanas gadījumā ēdiens garšos pēc pelējuma. Dārza timiāna izskats atkarīgs no vides, augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, kādos tas aug. Lielākoties timiāns ir krūmaugs (30 cm augsts), kam ir daudzi stingri kāti, kurus no visām pusēm iekļauj mazas, zaļas lapiņas, bet mēdz būt arī violeti zaļas lapas. Ziediņi rozīgi balti, tie īpaši piesaista bites. Citrona timiāns parasti izaug apmēram 15 cm lielumā un arī aug krūmveidā, bet mazākos krūmiņos. Tam ir maigāki un vājāki kāti un plānākas lapiņas, bet izteikti zaļākas. Aromāts nav tik spēcīgs, tomēr izteikti var just citronu. Savvaļas timiāns visbiežāk sastopams brīvā dabā, smilšainas vietās. Biežāk audzētie timiāna veidi:
Vēl kulinārijā izmanto sudraba timiānu, Hi-Ho sudraba timiānu, angļu timiānu, Pensilvānijas holandiešu tējas timiānu, itāļu oregano timiānu un apelsīnu balzāma timiānu. Gan svaigs, gan kaltēts timiāns ir viegli pieejams visu gadu. Svaigiem zariņiem jābūt ar koksnainas struktūras kātiņu un lapiņām. Ja tas vasarā mēdz būt ar ziediem, tas nekas slikts nav, jo arī ziedus var izmantot ēdiena gatavošanā. Lapiņas var būt no tumši zaļām līdz pelēcīgi zaļām, bet nekad melnas vai savītušas, kas nozīmē, ka tās stāvējušas pārāk mitrā vietā un tā kļuvušas melnas; ja savītušas, tad stāvējušas pārāk sausā vietā. Timiānam jābūt ar pikantu ziedu aromātu. Kaltēts. Timiānu kaltēšanai novāc pilnbriedā, kad tas jau sāk ziedēt. Tad žāvē tāpat kā citus garšaugus (salviju, rozmarīnu, oregano) tumšā, sausā vietā, kura vējojas, pakarinot nelielās buntēs, lai tam viegli tiek klāt gaiss. Timiānu var kaltēt vienu līdz divas un pat trīs nedēļas, atkarībā no telpas. Pēc tam garšaugu kātus notīra no lapiņām un lapiņas noslēgtā traukā uzglabā sausā, ne īpaši karstā un tumšā vietā. Timiāns savas labās īpašības saglabā vismaz piecus mēnešus. Jāatceras, ka kaltētam timiānam ir daudz intensīvāka garša nekā svaigam! Visbiežāk nopērkams un pašu kaltēšanai ieteicams ir dārza timiāns, jo citrona timiāns ir vājāks un nesaglabā tik labu garšu. Ēdiens un timiāns Timiānu tā labo īpašību dēļ virtuvē izmanto ar treknajiem, taukvielām bagātajiem ēdieniem, jo tas ir aromātisks un palīdz kuņģim vieglāk sagremot ēdienu. Kaltētam timiānam ir intensīvāka garša nekā svaigam. Gatavojot ēdienu, timiānu var pievienot jau gatavošanas sākumā. Timiāna lapiņas ēdienam pievieno tikai tad, kad ēdiena gatavošana tuvojas beigām. Jo smalkāk tiks sakapātas lapiņas, jo garša būs spēcīgāka. Ja ēdiena gatavošanā izmanto timiāna kātiņus, nevis lapiņas, tad pēc ēdiena pagatavošanas tie jāizņem laukā. Sader ar tādiem produktiem kā:
Interesanti Garšauga nosaukums ir cēlies no grieķu vārda thymos, kas tulkojumā nozīmē gars, dūša. Sader ar tādām garšvielām kā: estragons, baziliks, lauru lapas, rozmarīns, ķiploki, piparmētra, oregano, majorāns, salvija, paprika, koriandra sēklas, muskatrieksts. Ieteicamie daudzumi uz 500 g produkta:
___________________________________ Timiāns - Чабрец - Тимьян - Thyme - Thymus vulgaris L.
Timiāna dzimtene ir Vidusjūras reģions. Šī reģiona tautām tas ir bijis sen zināms un pielietots kā ārstniecības augs un tā īpašības ir aprakstījis Hipokrāts. Ir vairāki timiāna veidi, aromaterapijā visbiežak izmanto Thymus vulgaris L. eļļu. Eļļa iegūšanas procesā augu masa tiek pakļauta divkārtējai destilācijai, ar mērķi atdalīt kairinošās vielas. Timiāna aktīvie elementi parasti ir timols un karvakrols (aptuveni 60%), cimins, terpinens, kamfens, borneols un linalols. Karvakrols un timols bieži tiek izdalīts lai izgatavotu sintētiskos medikamentus. _________________ Audzēšana- timiāna audzēšanai jāizvēlas no aukstiem aizsargāta, silta, saulaina vieta. Piemērotas ir vieglas, irdenas, trūdvielām un ar kaļķi bagātas augsnes ar pH 6.5. Labākie priekšaugi- ar organiskiem mēsliem mēsloti rušināmaugi. Pamatmēslojumam augsnē iestrādā 2-3 kg uz 1 kvadrātmetru organiskā mēslojuma, 30-40 g superfosfāta, tikpat kālija hlorīda, 10 g amonija nitrāta. Timiānu var izmantot kā viengadīgu vai daudzgadīgu kultūru, var audzēt akmeņdārzos, puķu podos un balkonu kastēs. Pavairo ar sēklām, spraudeņiem, dalot cerus vai dēstiem. Sēj virs augsnes!!! Timiānu stādiem sēj martā siltumnīcā. Tā kā sēklas ir ļoti sīkas, ieteicams tās sajaukt ar izsijātām, sausām smiltīm un tikai izkaisīt uz mitras augsnes. Kad parādās pirmā īstā lapiņa, stādus piķē. Uz lauka izstāda maija otrajā pusē 20x20 cm attālumā. Pavairojot ar ceru, izvēlas jaunākus augus. Timiānam nepatīk nezāles. Jaunie stādījumi jākopj rūpīgi, regulāri jāapkaro nezāles, jo tās timiānu sīkā auguma un lēnās attīstības dēļ viegli nomāc. Lai timiāns labāk pārziemotu, vēlu rudenī tas jānoliec pie zemes un jāpiesedz ar lapām, salmiem, egļu zariem vai citiem materiāliem. Pavasarī pēc salnām segumu noņem un dod papildmēslojumu- 10 g/m2, pēc ražas novākšanas papildmēslojumu dod atkārtoti. Novākšana- svaigam patēriņam dzinumus izlases veidā vāc pēc vajadzības pirmajā un nākamajos gados. Visvairāk ēteriskās eļļas ir augos, un tie ir aromātiskāki agrās pēcpusdienas stundās. Masveidā augus ievāc ziedēšanas sākumā, nogriežot tos 5 cm virs zemes, sadala zariņus sīkāk un žāvē ēnā. Uzglabā gaisa un gaismas necaurlaidīgā traukā. Izmantošana- dzinumu galotnes, lapas un ziedus svaigus un kaltētus plaši lieto kā garšvielu gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem, mērcēm, salātiem un marinādēm. Kopā ar melisu un estragonu to lieto etiķa aromatizēšanai, bet maisījumā kopā ar pupumētru ir labs melno piparu aizstājējs. Tautas medicīnā timiānu izmanto pret sāpēm, sieviešu slimībām, migrēnām un citām nervu slimībām. Pret nenoteiktām, mainīgām nervu sāpēm dažādās ķermeņa vietās palīdz timiāna tēja. Timiāna ekstraktu lieto pret klepu- tas mīkstina un veicina krēpu atdalīšanos, to iesaka lietot arī plaušu slimniekiem. Timiāns veicina gremošanu, kas ir svarīgi, ēdot treknus ēdienus. Floristi timiānu izmanto pušķiem un galda dekorēšanai, mazi, ziedoši zariņi, skaisti izceļ galda klājumu.
|
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||