Sējas griķis - Fagopyrum sagittatum Gilib. L.
Sējas griķi ir sūreņu dzintas augs. Sūreņu dzimtai Latvijā pieder viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšus novietotām veselām, retāk daivainām vai dalītām lapām. Pielapes saaugušas,veidojot plēvveidīgu turzīti, kas aptver stublāju. Ziedi sīki, kārtni, vārp-, ķekar- vai skarveidīgās ziedkopās.
Par griķiem sauc arī šo augu ēdamās sēklas. Griķus sauc par pseidolabību. Griķu sēklas plaši lieto arī kā mājputnu barību, un, jaucot kopā ar citiem kultūraugiem, arī citu mājdzīvnieku barošanā.
Tā kā griķiem līdz pat salam ir ziedi, tad tas ir labs nektāra avots medus bitēm. Šī iemesla dēļ dravnieki nereti blakus bišu stropiem sēj griķu laukus. Griķu medus ir tumšā krāsā un ar stipru garšu.
Griķu augi izaug aptuveni vienu metru augsti. Tiem ir sirsniņveida lapas. Ziedi parasti ir balti vai rozā. Sēklas ir trijstūrveida formas riekstiņi. Griķi, salīdzinoši ar kukurūzu un kviešiem, aug arī daudz neauglīgākā augsnē.
Ārstniecībā izmanto sējas griķa lakstus, kurus ievāc ziedēšanas sākumā. Šinī periodā griķi satur daudz glikozīda rutīna, arī organiskās skābes un fagopirīnu. Šīs vielas nostiprina asinsvadu sieniņas, aizkavē asinsvadu sklerozi, neļauj veidoties asins izplūdumiem, uz ko sirds mazspējas gadījumā ir liela nosliece. Bez tam griķa laksti mīkstina klepu un tīra bronhus, kas arī ir svarīgi sirds mazspējas gadījumā.