latvijaspirts.lv |
Ārstniecības melisa jeb citronmētra (Melissa officinalis L.) Ir daudzgadīgs mētru grupas lūpziežu dzimtas augs. Tā dabiskā izplatības vieta ir Dienvideiropa un Vidusjūras reģions. Melisa izaug līdz 70150 cm gara. Vasarās melisai parādās ar nektāru pilni balti ziedi. Tie pievilina bites un no tiem arī melisa ir ieguvusi savu nosaukumu (tas latīņu valodā nozīmē medus bite).
Iesaka www.fitoterapija.lv Labvēlīga iedarbība uz sirds muskuļa spēku ir citronmelisas (Melissae officinalis L.) lakstu tējas uzlējumam un tinktūrai. Citronmelisas tēju lieto kā lielisku nomierinošu līdzekli, tā palīdz pie sirds mazspējas, kas kombinējas ar sirds aritmiju, ātru sirdsdarbību un nospiestu garastāvokli. Arī pie kuņģa - zarnu trakta kolikām šī auga tēja palīdz mazināt sāpes. Citronmelisa īpatnēji darbojas uz psihi- kad cilvēks kādu laiku palieto šo tēju, viņam rodas vēlēšanās būt veselam, tāpēc šī zāle ir neaizvietojama pie hipohondrijas, tas ir, tāda stāvokļa, kad viss sāp, bet ārsti neko neatrod. Pārbaudīts, labs līdzeklis. Ņem 2 tējkarotes drogas, aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 12-15 min., visu izdzer pirms ēšanas. Nākošai reizei ieteicams gatavot jaunu porciju, jo melisas tēja ir garšīga un smaržīga, svaigi uzlieta, pēc stundas tā zaudē ēteriskās eļļas un paliek ne tik laba. Šis augs tautas medicīnā tiek pielietots siltuma dūriena gadījumā - izdzer glāzi atdzesētas tējas un ārīgi pie deniņiem liek saberztas auga lapu kompreses. Tinktūras pagatavošanai ņem 50 gr sausu smalcinātu galotnīšu, aplej ar 500 ml degvīna, tur siltā, tumšā vietā 10 dienas, nofiltrē. Lieto pa 15-30 pilieniem 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Šie preparāti samazina aizdusu, sirdsklauves, mazina asinsspiedienu, nomierina nervu sistēmu un uzlabo garastāvokli. Šis augs ir gan Bitnera balzama, gan Rīgas melnā balzama, gan Doppel Herz sastāvā. ____________________________ Jau senie arābi, grieķi un romieši ir atzinuši ārstniecības melisu par lielisku garšaugu. Tā ir daudzgadīgs augs, kas plaši tiek audzēts arī piemājas dārziņos. Tā ir līdzīga piparmētrai, taču to viegli var atšķirt, paberzējot lapiņas tām ir svaiga un patīkama citronu smarža. Cenšoties saglabāt pēc iespējas vairāk aromātisko vielu, kaltējot vajadzētu lapiņas atdalīt no stublājiem un censties ātri izžāvēt ~2-3 dienu laikā 30-35 °C temperatūrā. Melisa satur 0,2% ēteriskās eļļas, miecvielas, rūgtvielas, karotīnu, kofeīnskābi, oleanolskābi, tanīnu, C vitamīnu un askorbīnskābi. Tautas medicīnā melisas lieto pret vēdera uzpūšanos un spazmām, ēstgribas uzlabošanai, saaukstēšanās slimību gadījumā, kā arī kā nomierinošu līdzekli. Melisa pazemina asinsspiedienu, tādēļ to nedrīkst lietot cilvēki ar zemu asinsspiedienu. Melisas tējai ir nomierinoša, atslābinoša, sāpes remdinoša, sviedrējoša, gāzu izdalīšanās veicinoša iedarbību. Tēju pagatavo 1-2 tējkarotes drogu aplejot ar glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties 20-40 minūtes. Valda uzskats, ka melisa piesaista naudu, tā kā to noteikti ieteicams audzēt mājas dārzā! Melisu sauc arī par citronmētru, kas ilustrē tās smaržu. Vieglais aromāts un pikantais rūgtenums piedien daudziem ēdieniem, tāpēc nevar pateikt, kuriem tā nederētu. Melisas drogai ievāc lapas un galotnes. Melisa satur ēterisko eļļu, miecvielas, askorbīnskābi, minerālvielas, augam un drogai piemīt raksturīga citrona smarža. Aktīvo vielu kompleksam ir daudzveidīga iedarbība. Tas novērš spazmas, nomierina, atslābina nervu sistēmu, pazemina arteriālo asinsspiedienu, mazina sāpes un veicina gāzu izvadīšanu no organisma. Svaiga, sakapāta melisa liekama jebkuros salātos, bet zupām, mērcēm, zivju un gaļas ēdieniem to pārkaisa pasniedzot. Gatavojot kokteiļus un boles, lapiņas liek ne vien smaržai, bet arī dekorēšanai. Svaigas, tikko plūktas lapiņas iederas rotājumā gan sāļām, gan saldām tortēm. Saldēdienos, piemēram, maizes zupā, rabarberu, ērkšķogu ķīselī melisa aizstāj citronmiziņas. Melisa ir daudzgadīgs augs ar citronam līdzīgu smaržu. Tā dzimtene ir Dienvideiropa, kur to audzēja jau pirms mūsu ēras. Bizantijas lauksaimniecības enciklopēdijā un X gadsimta "Geoponikā" teikts, ka melisa pasargā cilvēku no bišu dzēlieniem. Un tiešām, to var saukt par "bišu baldriāniem". Melisu biškopji izmanto, kad jāatdala divas saimes. Senatnē melisu izmantoja ka ārstniecības līdzekli. Ibn-Sina, piemēram, to slavēja kā dzīvības spēju vairotāju, kas palīdz atbrīvoties no melanholijas. Latviešu tautas medicīnā šī auga novilkumu kopā ar majorānu lieto atmiņas nostiprināšanai. Melisa ir labs līdzeklis aknu dziedniecībā un brīnišķīga garšviela pie salātiem, dzērieniem, saldiem ēdieniem. Dānijā melisu lieto gaļas konservēšanā. Melisas eļļu izmanto parfimērijā. |
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||