latvijaspirts.lv |
Maijpuķīte jeb parastā kreimene (Convallaria majalis L.)
Maijpuķīti izmanto tautas medicīnā un farmācijā. Auga ziedus, lapas un lakstus ievāc no ziedošiem augiem pēc rasas nožūšanas. Augus nogriež 3-5 cm virs zemes, bet ziedkopas 3 cm zem apakšējā zieda. Ziedus, lapas un lakstus ievāc no ziedošiem augiem pēc rasas nožūšanas. Augus nogriež 3 5 cm virs zemes. Ziedkopas nogriež 3 cm zem apakšējā zieda. Žāvēšanai lakstus un lapas izklāj irdenā, plānā slānī uz paklājiem vai sastatņiem labi vēdināmās, siltās telpās. Saulainā laikā var žāvēt bēniņos, bet vislabāk kaltēs 50 60 ºC temperatūrā. Žāvēšanas laikā lakstus un lapas ieteicams pārcil āt. Ziedus izklāj apmēram 1 cm biezā slānī un žāvēšanas laikā 1 vai 2 reizes pārcilā, lai tie nekļūst dzelteni, brūngani. Savvaļā tās aug lielos klājienos, biežāk mežos un koku noēnojumos, bet var izaudzēt arī piemājas dārzā kādā ēnainākā vietā. Maijpuķītes sastāvā ir vielas, kas tiek izmantotas farmācijā saponīns, konvallarīns un sirds glikozīdi, kas tonizē sirds mazspējas gadījumos. Maijpuķīšu preparātus lieto sirds slimību, tūskas, epilepsijas un drudža gadījumos. Ārīgi uzlējumu lieto acu kompresēm. Taču jāuzmanās ar patvaļīgu ārstēšanos, jo, kā zināms, robeža starp zālēm un indi var būt pavisam maza. Mājas apstākļos var pagatavot ziedu tinktūru, stingri ievērojot pagatavošanas norādījumus un dozēšanu. Ņem 10 gramus svaigu ziedu, uzlej 100 ml 70% spirta, ļauj ievilkties divas nedēļas, tad nokāš. Lieto ar ūdeni pa 10 pilieniem 2-3 reizes dienā pie sirds mazspējas, krampjiem un konvulsijām. Senos laikos šādi pagatavotu maijpuķīšu tinktūru pārdeva apzeltītos traukos ar nosaukumu Aqua aurea, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē Zelta ūdens un lietoja sirds un nervu stiprināšanai, paralīzes ārstēšanai, pret galvassāpēm un kā līdzekli, kas stiprina veselību. Jāuzmanās, jo maijpuķīšu preparāti var izraisīt kairinājumu kuņģī, šķebināšanu un pat vemšanu. Tās būtu jātur drošā attālumā no bērniem, īpaši rudeņos, kad tām nogatavojas oranžie augļi. Arī ūdeni, kurā stāvējušas maijpuķītes, vajadzētu uzreiz izliet, neļaujot to nejauši iedzert ne bērniem, ne mājdzīvniekiem. Medicīnā izmanto ziedus, lakstus, lapas. Ievāc ziedēšanas laikā (maijājūn.), lieto svaigus vai žāvē siltumā (5060°). Derīgums katru gadu jāpārbauda. Droga satur sirds glikozīdus. Svarīgākie ir glikokonvalozīds, konvalozīds, konvalatoksīns. Glikozīdi samērā labili, iekšķīgi darbojas vāji, nekumulējas, tos lietosirds neirozes gadījumā, bieži kopā ar baldriāna, māteres, vilkābeles un nātrijabromīda preparātiem. Maijpuķītes ir daudzgadīgs liliju dzimtas augs, tomēr tam ir nevis sīpols, bet saknenis. Turklāt sakne ir resna, šņorveidīga, un ātri izplatās uz visām pusēm. Zināms ir, ka jau 1. gadsimtā pirms mūsu ēras ēģiptieši ir kultivējuši ne tikai rozes, bet arī maijpuķītes. Mūsdienās jau ir daudz šķirņu, atliek tikai izvēlēties savējo. Viena no vispopulārākajām - Berlīnes maijpuķīte - Convallaria majalis f. berolinensis - šai maijpuķītei ir lieli ziedi. Rosea šķirnei ir rozā ziediņi, Flore Pleno lepojas ar pildītiem, lieliem, baltiem ziediem. Vislielākie ziedi ir Fortins Giant un Grandiflora - ziedkāts pat sasniedz 35 cm garumu. Ne tikai ziedi atšķiras šķirnēm, bet arī ar lapām dažas var lepoties. Albostriata šķirnei ir tumši zaļas lapas, kas klātas ar baltu dzīslojumu. Hardwick Hall ir zaļas lapas ar zeltītu apmali. |
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||