latvijaspirts.lv |
Melnalksnis Alnus glutinosa L. Melnalksnis (Alnus glutinosa) ir daudzgadīgs bērzu dzimtas koks. Melnalksnis ir līdz 35 m augsts koks ar tumši brūnu rievainu mizu. Augšanas ātrums līdz 12 m 20 gadu laikā. Pateicoties labi attīstītai sakņu sistēmai (līdz 4 m) ir ļoti izturīgs pret vēju. Lapas spīdīgas, tumšzaļas, (pavasarī lipīgas) to apakšpuse gaišāka, mala nevienādi zobaina, lapas gals ar jomu. Zied martā aprīlī. Melnalkšņa vīrišķo ziedu spurdzes cilindriskas, sievišķo ziedu vārpas olveidīgas, rudenī pārkoksnējas un atgādina čiekuriņus, sēklas ir neizteikti piecstūrainas, saplacinātas ar diviem rudimentāriem spārniņiem, - sāk izbirt oktobrī. Līdz 60 gadu vecumam melnalksnis dod celma atvases. Iesaka www.fitoterapija.lv
Ņem 10-15 gr smalcinātu, sausu lapiņu, aplej ar 300ml vāroša ūdens, vāra uz lēnas uguns 15 min., atdzesē, nokāš.lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Ņem 50 gr jaunu, zaļu, lipīgu lapiņu, sajauc ar 30 gr tikko no sīkiem zariņiem noņemtas mizas, aplej ar 0.7 litriem 40* degvīna, tur siltā vietā 2 nedēļas, nokāš. lieto pa 1 tējkarotei 3-5 reizes dienā pēc ēšanas, neko neuzdzerot un neuzēdot. Sastopams mitrās vietās, bet visbiežāk avoksnājos un upju un ezeru krastos. Melnalksnis spēj augt ilgstoši applūdinātās teritorijās un ataug ar atvasēm. Melnalkšņu meži mitru teritoriju nosusināšanas dēļ ir maz saglabājušies. Pētījumi rāda, ka melnalkšņu meži, nemainoties mitruma apstākļiem, var pastāvēt gadsimtiem ilgi. Mistraudzēs visbiežāk aug kopā ar bērzu, apsi, osi un egli. Slikti panes apēnojumu un stipru salu. Senāk melnalksnis ūdensizturības dēļ izmantots aku grodiem, pāļiem un notekām. No melnalkšņa darinātas arī koka bļodas. Tā kā tā koksne saskarē ar produktiem nerada piegaršu, no melnalkšņa gatavoja piena traukus. Lapas izmantotas piena trauku dezinfekcijai. Koksne vērtīga, viegla, mīksta. Koksni izmanto mēbeļrūpniecībā un finiera ražošanā. Koksne ir sevišķi noderīga pāļiem, slūžām un aku gredzeniem, jo koksne ir izturīga zem ūdens un ilgi netrup. Koksni izmanto arī kā kurināmo. Mūsdienās no melnalkšņa ražo finieri, apdares materiālus un mēbeles. Melnalkšņu augļkopās ir daudz miecvielu (ap 25% tanīna un līdz 3,7% gallusskābes), ko tautas medicīnā lieto, ja ir caureja, dizentērija un vēdera sāpes, arī kā sviedrēšanas līdzekli saaukstēšanās gadījumā. Latvijas Dendroloģijas biedrība bija izvēlējusies melnalksni par 2008. gada koku. |
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||