latvijaspirts.lv
      
2019. gada 26. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Vībotne


 Parastā vībotne - Artemisia vulgaris L.
angliski: Mugwort, vāciski: Gemeiner Beifuß, zviedru: gråbo, igauņu: harilik puju, lietuviešu: paprastasis kietis, krievu: полынь обыкновенная

Daudzgadīgs, liels (ga 50-170 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augs ar īpatnēju, ne sevišķi patīkamu smaržu. Auglis - kails, vārpstveidīgs sēklenis. Zied no jūlija līdz oktobrim. Eirāzijā plaši izplatīta suga. Ieviesusies Ziemeļamerikā. Mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala zemākus taksonus. Vībotnes ir izplatītas Eirāzijā, Ziemeļamerikā, Āfrikā ~400 sugas (pēc citiem datiem ~250 sugas). Latvijā 11 sugu. Stepē augošās vībotnes literatūrā bieži dēvē par vērmelēm.

Augs nekad nav balti vai pelēki tūbains (skatīt vērmeli - A. absinthium), ziedu kurvīši nav platāki par apmēram 0.3 cm (skatīt Siversa vībotni - A. sieversiana), lapu plūksnas vismaz 0.2 cm platas (ne šaurākas). Vislīdzīgākā Ferlota vībotnei (A. verlotiorum). Atšķirama pēc īpatnējas, diezgan nepatīkamas smaržas (Ferlota vībotnei smarža patīkama), rudenī neveido pārziemojošus dzinumus ar lapu rozetēm (nevis veido), plūksnas strupākas, ar zobaināku malu (nevis izteikti slaidas, mala gluda), augam parasti sarkanīgi brūna (nevis zaļa) stublāja nokrāsa.

Vībotnes sakni senos laikos iepina jostā, jo uzskatīja kā tādejādi palielinās iekšējais spēks. Caur šīs saknes un arī auga lietošanu palielinās spēks kājās, tāpēc to medicīnā izmanto arī pie nogurušām kājām.  Uzskata, ka tā palīdz dažādām bailēm, vājumam, depresijai un vispārējam uztraukumam - līdz pat psihiskām neirozēm un bezmiegam. 

Tautā vērmeles, vībotnes un pelašķus dēvē arī par mērpuķēm. Tātad bija novērots, ka šie augi cilvēkus pasargājuši pat no mēra epidēmijas lai­kā. Bet, ja jau šie augi ir spējīgi ārstēt no mēra, tad no gremošanas sis­tēmas slimībām vēl vairāk. Nav tādas gremošanas sistēmas slimības, kurai pretī nevarētu stāties vērmeles vai pelašķi. Un nav svarīgi, vai skābes ir par daudz, vai par maz, vai ir traucējumi aknu, nieru, aiz­kuņģa dziedzera darbībā. Šo augu uzlējumi vienmēr dod labus rezul­tātus.

Iesaka www.fitoterapija.lv

Vībotnes - Artemisia vulgaris tējas uzlējums un citi preparāti dod labvēlīgu iespaidu uz gremošanu. Darbības mehānisma pamatā ir sirds-asinsvadu sistēmas tonizēšana, centrālās nervu sistēmas uzbudināšana. Īpaši ieteicams vecākiem cilvēkiem, kam ir pazemināts asinsspiediens un pazemināta kuņģa skābes un citu gremošanas sulu veidošanās. Jālieto uzmanīgi, jo šie augi, īpaši, vērmele ir mēreni indīgi. Nelietot grūtniecēm.

Ņem 1 tējkaroti drogas, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties 15 min., nokāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Vībotne ir tik plaši izplatīts augs, ka tās klātbūtne ceļmalās, gar žogiem, atmatās un arī dārzos ir pati par sevi saprotama lieta. Tā ir branga nezāle, sasniedz pusotra metra augstumu, aug ceros. Atšķirībā no vērmeles, kura ir vībotnes māsa, vībotnei lapiņas tikai no apakšas ir sudrabotas, bet virspusē tās ir tumši zaļas, tāpēc, kad uzpūš vējš, vībotne maina krāsu no zaļas uz sidrabotu. Vībotnei ir stipri izteikta specifiska smarža, kura rodas no ēteriskām eļļām.

Tautas medicīnā vībotni lieto kad ir nekārtīgs mēnešreižu cikls, Indijā vībotnes eļļu izmanto kā abortīvu līdzekli, saknes izmanto neirožu, neirastēnijas, arī epilepsijas ārstēšanai. To lieto pie tuberkuloza meningīta, hepatīta, cukura diabēta, caurejas. Vībotne ir iekļauta dažu Eiropas valstu farmokopejās kā līdzeklis sieviešu slimību un epilepsijas ārstēšanai, bet Ķīnas valsts farmakopejā - kā līdzeklis holēras, lepras ārstēšanai un asiņošanas apturēšanai. Krievijā šī zāle oficiāli ir iekļauta to ārstniecības augu sastāvā, kuras lieto pret audzēju.

Ja sabrauka lapiņas, izžāvē tās un izviļā plaukstās, kamēr izbirst visas cietās daļiņas, iegūst tādu kā pelēku vati, no kā taisa cigārus moksa terapijai. Moksa terapija ir Austrumu medicīnas metode, kad tiek karsēti līdz pat apdegumam atsevišķi punkti uz ķermeņa virsmas, caur ko organisms iegūst lielu enerģiju un spēju sakārtot visas savas sistēmas. Ir, piemēram, gadījumi, kad, sākumā, vienreiz nedēļā, pēc tam vienreiz mēnesī piededzinot punktus uz kājām, kuri latviski tiek izrunāti kā czu-saņ-li, veci, bezcerīgi slimi cilvēki atveseļojas un pēc tam vēl ilgi dzīvo. Šos punktus var atrast katrs: velk ar rādītājpirkstu pa apakšstilba priekšējo virsmu uz augšu, kamēr pirksts “iesprūst” tanī vietā, kur sākas zemceļgala pacēlums. No šīs vietas ņem 1 pirksta tiesu uz āru un tur jau ir tas slavenais punkts, caur kuru var ārstēt 100 slimības. Ja ir trāpīts, tad vidēji stipri uzspiežot uz šo punktu, rodas lauzoša sajūta, kura izplatās pa stilbu uz leju līdz potītei. Ja tādu spiedienu izdara 2-3 min., tad tā jau ir ārstēšana ar akupresūru un tā labi noņem galvassāpes, gremošanas traucējumus, sliktu dūšu, caureju, sāpes ceļa locītavā, uzlabo garastāvokli un samazina depresiju. Protams, efekts ir lielāks, ja uz šiem punktiem iedarbojas ar adatām. Tas ir viens no Ķīnas medicīnas brīnumiem, kuru pats esmu novērojis.

Labāk ja šīs procedūras izdara sertificēts adatu terapeits, taču punktu masāžu un karsēšanu, pēc parādīšanas, kā to dara, var izdarīt katrs, galvenais, ka pēc izejvielām nav tālu jāmeklē.

Ņem sausas lapiņas, saviļā plaukstās, kamēr izveidojas vate, uztaisa spēļu metamā kauliņa lieluma kubiņu vai piramīdu, liek uz iepriekš aprakstītā punkta, aizdedzina, un kad sāk stipri dedzināt, atlikumu noņem nost un liek nākošo, tā atkārto 3-5 reizes. Procedūru izdara guļus stāvoklī, apakšā ir jāpaklāj brezents, jo, ja nav vēl vajadzīgo iemaņu, var gan sasmērēt, gan aizdedzināt gultas veļu, taču tas ir tā vērts. Vieglāk procedūru izpildīt ar moksa cigāriem, kurus var iegādāties austrumu medicīnas centros un veikalos.

__________________

Indikācijas Vībotnei: izmantot visu augu var pie drudža, tārpiem, konvulsijām, menstruāliem traucējumiem (palīdz mazināt ķermenī stresu, spriedzi un jau izsenis kalpo kā labākais sieviešu hormonu līdzsvarojošais augs). Šeit ļoti noderīga ir arī vībotnes sula, ja dažus pilienus svaigas sulas piespiež burkānu vai kādai citai svaigi spiestai sulai. Lai uzlabotu uzsūkšanos kā nesējvielu var izmantot gī, medu, retāk - alkoholu. 

Izspiež svaigi spiestu burkānu, bumbieru un ķirbju sulu, sulā iegriež veselu banānu, 10 lobītas un mērcētas mandeles, ja vēlas - nedaudz ingvera, 2 vībotnes lapas (ja sulu spiede atļauj - var spiest caur to) un sauju spinātu lapu. Visu sablenderē. Dzer tāpat vai izmanto kā mērci salātiem. 

Virtuvē - kā zaļumu! Kā lielisku piedevu pie mērcēm (svaigajām) sablenderējot, izspiest svaigu sulu kopā ar citiem dārzeņiem un augļiem, salātos, kotletēs, zupās u.c. Tas lieliski palīdzēs sagremot ēdienu, īpaši ja ēdat ko taukainu un grūti sagremojamu.

Tautas medicīnā to lieto nekārtīgu mēnešreižu cikla regulēšanai. Indijā eļļu izmanto kā abortīvu līdzekli. Saknes noderīgas neirožu, neirastēnijas, arī epilepsijas ārstēšanai.

Kā garšvielu izmanto gan vībotnes lapas, gan ziedpumpurus, gan saknes. Ziemai visas šīs auga daļas var sažāvēt, samalt pulverī un lie­tot gan vienu pašu pie ēdamā, gan arī kompleksā ar citiem garšau­giem. Vībotnes saknes garšas ziņā atgādina muskatriekstu.

Latvieši vībotnes plaši lietoja tautas medicīnā kā nervu nomierino­šu, sāpju mazinošu, pretkrampju līdzekli. Tām piemīt antiseptiskas īpašības, tās mazina temperatūru. Senie latvieši zināja, ka vībotņu pulveris, uzlējums vai salāti spēcina novārgušu organismu pēc nepa­reiza uztura lietošanas, pārpūles, slimības. Vībotņu laksti ietilpst Zdrenko mikstūras sastāvā, to lieto kā simptomātisku līdzekli dažu ļaundabīgo audzēju formu, gastrīta, kuņģa čūlas ārstēšanai. Tautas medicīnā vībotni vēl lieto pret bezmiegu, epilepsiju, neirastēniju, gal­vas sāpēm, zobu sāpēm, bronhiālo astmu, grūtniecības toksikozēm, reimatismu, nieru un urīnpūšļa akmeņiem, kopā ar medu nonāvē TBC nūjiņas, t. i., ārstē plaušu tuberkulozi.

Pret cērmēm dod 25 g lakstu pulvera dienā. No vībotņu lakstiem un saknēm gatavo spirta ekstraktu kuņģa, taisnās zarnas un dzemdes vēža ārstēšanai. Kā nomierinošu un sāpes remdinošu līdzekli gatavo tēju, ņemot 2 tējkarotes drogas uz vienu glāzi ūdens. Vībotņu vannas un kompreses lietoja pret augoņiem, sāpēm locītavās, čūlām, nedzīstošām brūcēm. Uz brūcēm un čūlām var likt arī svaigu augu putriņu.

Pagātnē vībotnēm piedēvēja maģisku spēku. Mattioli savā "Herbā­rijā" apgalvo, ka Līgo vakarā, t. i., Jana Kupalas dienas priekšva­karā, cilvēki apjozās ar vībotnēm, galvā lika vībotņu vainagus, lai uz gadu pasargātos no burvestībām un slimībām. Par to vēsta arī mūsu tautas dziesmas.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties