latvijaspirts.lv |
Vērmele Artemisia absinthium L. Iesaka www.fitoterapija.lv Vēl viens liels kuņģa draugs, kaut arī rūgtais, ir vērmele Artemisia absinthium. Galvenā vērmeles darbība ir apetītes uzlabošana un gremošanas stimulēšana. Vērmelei rūgtumu dod rūgtais glikozīds absintīns, kas lielākās devās izraisa nomācošu darbību uz centrālo nervu sistēmu, bet ar specifisko smaržu mūs apvelta ēteriskās eļļas, kas lielās devās izraisa krampjus, tāpēc, uz receptēm, kur vērmeli iesaka lietot ēdamkarotēm un saujām, jāskatās ar, teiksim, gudru sapratni. __________________________________ Vērmele, arī pelene - Artemisia absinthium L. Vērmele ir populārs ārstniecības augs, bet tas ir arī garšaugs, ko liek pie ēdieniem. Treknie gaļas ēdieni nekad nenodarītu organismam tik lielu postu, ja tiem būtu pievienotas kaut pāris lapiņas vērmeļu, ka to darīja mūsu senči. Tā neizsauktu žults lēkmes, toties garša noteikti uzlabotos. Kā vēsta Plīnijs, uzvarētājs četrjūgu skriešanas sacensībās guva tiesības nobaudīt pāris malku vērmeļu uzlējuma, jo uzskatīja, ka pati labākā balva ir veselība. Viduslaikos vērmeles ar pienu ieteica lietot organisma tīrīšanai. Vērmeles veicina imunitāti pret slimībām. Arī senie latvieši labi zināja vērmeles ārstnieciskās īpašības, ārstēja anēmiju, gastrītu, tūsku, lietoja pret spalīšiem un kā diurētisku līdzekli, bet kompreses lika pie izmežģījumiem. Senie romieši uzskatīja, ka vērmeles ir vislabākās zāles pret nogurumu. Vērmeļu tinktūras lieto kā žults dzinēju, aizkuņģa dziedzera sulas izdalīšanas veicinātāju. Mājās gatavotajai tējai uz 0,5 litriem ūdens ņem tējkaroti drogas un 20 minūtes ļauj ievilkties. Dzer pusi glāzes trīs reizes pirms ēšanas. ________________________________________ Biologi vērmeli uzskata par pašu rūgtāko ārstniecības augu. Latvijas dabā vērmele nav bieži sastopama. To var atrast ceļmalās, sētmalēs un nezāļainās vietās. Arvien biežāk cilvēki izvēlas vērmeli audzēt savos dārzos. Drogai ievāc auga galotnes, kas nav garākas par 25 cm un apakšējās lapas auga ziedēšanas laikā no jūlija līdz septembrim. Drogu var uzglabāt 2 gadus. Vērmele ir ļoti līdzīga Siversa vībotnei, taču to var atšķirt pēc tā, ka vērmelei viss augs ir segts ar pelēcīgu matiņu tūbu, nevis smalkiem, zīdainiem matiņiem, pēc augam raksturīgās smaržas, kā arī pēc tā, ka ziedu kurvīši ir salīdzinoši šaurāki. Vērmeles satur rūgtvielas (absintīnu, artabsīnu, anabsintīnu), ēterisko eļļu, flavonoīdus, organiskās skābes, miecvielas u.c. vielas. No vērmeles gatavo tēju un tinktūru. Ārstniecībā izmanto vērmeles lakstus. Tie palīdz kuņģa, žults un aizkuņģa dziedzera sekrēcijas stimulēšanai un ēstgribas rosināšanai, kā arī kā vieglu pretsāpju un miega līdzekli. To mēdz lietot arī cērmju izdzīšanai. Vērmelei ir pretiekaisuma, pretsāpju, spazmolītiska un prettārpu darbība. Lietojot nelielās devās tai ir nomierinoša iedarbība, bet lielās devās tā rada uzbudinājumu, kam seko atslābums. Vērmeles tēju pagatavo, ņemot 1 tējkaroti drogas un aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens. Tēju atstāj ievilkties 20 minūtes, dzer pa 1/2 glāzei 3 reizes dienā aptuveni pusstundu pirms ēšanas. Tēja palīdzēs uzlabot apetīti, kā arī uzlabot gremošanas sistēmas darbību. Vērmeļu tēja jādzer, lai izārstētu nervu slimības, histēriju, melanholiju, atbrīvotos no dzīves apnikuma, pašnāvības domām, neiralģiskām sāpēm. Vērmeļu tēja uzlabo atmiņu, kā arī novērš mugurkaula sāpes. Vērmeļu tēju iesaka dzer cilvēkiem, kuri strādā ar indīgām vielām, tā palīdz arī pret parazītiem. Vērmeles tinktūru gatavo, ņemot 1 daļu drogas un aplej ar 5 daļām 70% spirtu, atstāj ievilkties 7 dienas, palaikam saskalinot, tad nofiltrē. Lieto pa 15-20 pilieniem, atšķaidot ar ūdeni 3 reizes dienā pirms ēšanas. No vērmelēm var pagatavot arī ziedi, ko izmanto ādas iekaisuma un brūču dziedēšanai. Lai pagatavotu ziedi nepieciešama 1 daļa svaigu lakstu sulas un 4 daļas nesālītu cūku tauku. Ja māte baro bērnu ar krūti, bet pati lieto vērmeļu tēju, bērns būs pilnīgi imūns pret slimībām, lai kādas epidēmijas arī nenāktu. Augs ir indīgs, tāpēc to jālieto uzmanīgi, nepārsniedzot devas. Saindēšanās gadījumos var būt krampji, roku drebēšana un psihiski traucējumi. Vērmeli nedrīkst lietot grūtnieces un mātes bērna zīdīšanas laikā, kā arī cilvēki, kas slimo ar mazasinību. Vērmeļu vanna. Tai jāņem 16 ēdamkarošu drogas uzlējuma vai arī 4-6 pudelītes tinktūras. Vienlaikus var sākt dzert arī vērmeļu tēju. 30 g dienā senajiem latviešiem tā bija dienas norma. Vērmela atjauno organismu, tā imūnsistēmu, ko ir noārdījuši rafinētie produkti cukurs un baltie milti. Latvietis no sena gala ir bijis liels ēdājs, tāpēc viņš uzskatīja, ka vērmeles ir jālieto, lai māga ar visiem apēstajiem produktiem tiktu galā. Vērmele atjauno arī ēstgribu, kuru pārskābētais organisms, pateicoties rafinētiem produktiem, ir pazaudējis, īpaši to var teikt par bērniem. Tautā vērmeles, vībotnes un pelašķus dēvē arī par mērpuķēm. Tātad bija novērots, ka šie augi cilvēkus pasargājuši pat no mēra epidēmijas laikā. Bet, ja jau šie augi ir spējīgi ārstēt no mēra, tad no gremošanas sistēmas slimībām vēl vairāk. Nav tādas gremošanas sistēmas slimības, kurai pretī nevarētu stāties vērmeles vai pelašķi. Un nav svarīgi, vai skābes ir par daudz, vai par maz, vai ir traucējumi aknu, nieru, aizkuņģa dziedzera darbībā. Šo augu uzlējumi vienmēr dod labus rezultātus. Vērmele (latīņu: artemisia absinthium) ir daudzgadīgs 60 - 120 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi rūgtenu smaržu un garšu. Ne visai bieži sastopams dārzos, ceļmalās, sētmalēs, nezāļainās vietās. Saknenis resns, bieži pārkoksnējies. Stumbrs stāvs, zarains, ar ļoti daudziem piekļāvīgiem matiņiem un punktveida dziedzeriem. Lapu daudz, tās pamīšus, vienkāršas, visgarām stumbram un zariem; lapas plātne divkārt vai trīskārt plūksnaini dalīta, abās pusēs spīdīgi zīdaina, ar daudziem matiņiem. Apakšējās lapas ar 4 - 12 cm garu kātu un apmēram tikpat garu plātni, stumbra vidusdaļā lapas sēdošas, vienkāršākas, pat trīsstūrainas, augšējās lapas bieži vien ar veselu plātni. Zied no jūlija līdz septembrim. Ziedu kurvīšu ļoti daudz, tie nokareni, ieapaļi, ļoti zarainās skarās. Vīkala lapas jumstiņveidīgi, ārējās lineāri lancetiskas, iekšējās olveida, ar platu, caurspīdīgu, plēvainu apmali. Kurvīša gultne ar gariem matiņiem. Ziedi dzelteni. Kausmatiņu nav. Vainags stobrveida; kurvīša ārmalā sievišķi ziedi, bieži vien vainaga apmale divdaļīga, kurvīša vidū divdzimumu ziedi, bieži vien vainaga apmale ar 5 zobiņiem. Auglis - ļoti sīks sēklenis, bez lidmatiņiem. Ārstniecības augs un garšaugs. Ārstniecībā lakstus izmanto kuņģa, žults un aizkuņģa dziedzera sekrēcijas stimulēšanai, ēstgribas rosināšanai, kā vieglu pretsāpju un miega līdzekli, arī cērmju izdzīšanai. Satur ēterisku eļļu, ko lieto kā garšvielu vīna un liķieru rūpniecībā. Augs ir indīgs. Saindēšanās gadījumos
|
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||