latvijaspirts.lv |
Ložņu vārpata - Agropyrum repens L. Ložņu vārpata - daudzgadīgs 30 - 70 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs. Ļoti bieži sastopams ceļmalās, krūmājos, tīrumos, pļavās. Saknenis garš, zarains, ložņājošs. Iesaka www.fitoterapija.lv Kas to būtu domājis, ka apnicīgā sakņu nezāle vārpata - Agropyrum repens ir tik noderīga ārstniecībā. Vārpatas saknes satur ap 10% gļotvielu, ēteriskās eļļas un saponīnus, kas darbojoties kopā, veicina bronhu sekrēta sašķidrināšanu un atklepošanu. Vārpatas saknes tikušas lietotas jau senajā Romā un Grieķijā. Arī mūsdienās šis augs ir iekļauts daudzu valstu farmakopejās. Vārpatas saknes pielieto vielmaiņas slimību gadījumā, kuras izpaužas kā furunkuloze, diatēze, ekzēma, seboreja (pinnes) un citas ādas slimības. Tās lieto arī aknu un nieru slimību gadījumā, kā arī podagras ārstēšanai. Saknes izrok, nomazgā, sagriež apmēram 1 cm garos gabaliņos, žāvē 50-60 grādu temperatūrā, kamēr tās liecot lūst un uzglabā sausā vietā. Ņem l ēdamkaroti sakņu, aplej ar glāzi ūdens un vāra 10 minūtes, ļauj ievilkties 4 stundas, nokāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm trīsreiz dienā. Akūta un hroniska bronhīta gadījumā novārījumu dzer pa 2 - 3 glāzēm dienā 3-4 nedēļas. Vienlaicīgi divreiz nedēļā vannojas, pievienojot ūdenim l litru vārpatas sakņu novārījuma. Ņem 15 g sakņu, aplej ar litru vāroša ūdens, vāra 10 minūtes, nokāšot salej pilnā vannā un vannojas 10-15 minūtes 1 reizi dienā ādas slimību ārstēšanai. Ar šo sulu vai sakņu novārījumu mitrina matu saknes, lai aizkavētu to izkrišanu un priekšlaicīgu nosirmošanu. ________________________________ Vārpata ir viena no visgrūtāk izskaužamajām nezālēm, par ko būs pārliecinājušies visi tie, kam ir kāds dārziņš. Tas tādēļ, ka tai ir stipras saknes un pat neliels sakneņa posms, kurš zemē palicis, ir spējīgs veidot jaunu augu. Taču nav ļaunuma bez labuma, tā ir noderīga arī ārstniecībā. Ārstniecībā izmanto galvenokārt tās neganto sakni. Kā izrādās, vārpata tonizē organismu un padara to noturīgāku pret stresa faktoriem, dažādām fiziskām un garīgām pārslodzēm, kā arī laikapstākļu maiņām. Tautas medicīnā to lieto elpceļu iekaisumu, žultspūšļa akmeņu un nierakmeņu, kuņģa un zarnu slimību ārstēšanai. Vārpatas sastāvā ir vielas, kas veicina bronhu sekrēta sašķidrināšanu un atklepošanu. Regulāri uzturā lietojot sakņu novārījumu, uzlabojas vielmaiņa, normalizējas asins sastāvs, no organisma izvadās šlakvielas, kā arī nostiprinās nervu sistēmu. Tās var palīdzēt pret furunkulozi, diatēzi, ekzēmām, pinnēm un citām ādas slimībām, kā arī pret podagru. Saknes izrok, nomazgā un sagriež aptuveni 1 cm garos gabaliņos, žāvē 50-60 grādu temperatūrā, kamēr tās liecot lūst. Sakņu novārījuma pagatavošanai būs nepieciešami aptuveni 15 grami kaltētu, smalcinātu sakņu, ko aplej ar litru vāroša ūdens un vāra, līdz šķidruma apjoms samazinās par ¼, tad to atdzesē un nokāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā. Akūta un hroniska bronhīta gadījumā novārījumu dzer pa 2-3 glāzēm dienā 3-4 nedēļas pēc kārtas. Vienlaicīgi ieteicams divreiz nedēļā iet vannā, kuras ūdeni pievienots 1 litrs vārpatas sakņu novārījuma. Savukārt svaiga vārpatu sula ir labs līdzeklis organisma stiprināšanai un attīrīšanai. Uz divām daļām sulas ņem 1 daļu ūdens. Sulai gan derēs tiekai tie vārpatu stumbri, kas vākti pavasarī vai rudenī.
|
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||