latvijaspirts.lv |
Parastais virsis, Sila virsis - Calluna vulgaris L. Tāpat kā visa Eiropā, arī Latvijā parastais virsis (Calluna vulgaris) ir bieži sastopams: visvairāk sausos priežu mežos, bet arī izcirtumos, kāpās un purvos. Jau izsenis virši pazīstami kā izcils rudens nektāraugs, un viršu medus ir slavens ar savām ārstnieciskajām īpašībām un atzīts gardēžu vidū. Arī pats augs latviešiem ir bijis gana noderīgs gan ārstēšanai, gan dzijas krāsošanai, lai iegūtu zaļgani dzeltenīgus toņus. Tiesa latviešu sievas dainās to īpaši neminēja un arī savā puķu dārzā nestādīja. Savukārt skoti, kuriem plaši viršu klajumi Skotijas kalnainajos apvidos ir visai ierasta parādība, viršus ne tikai izmantoja it visam jumtu segumam, žogiem un ceļa stiprinājumiem, kurināšanai un produktu žāvēšanai, gultas matračiem, slotām, groziem, otām, kājslauķiem, podu un skursteņu tīrāmajiem vīkšķiem, un, protams, arī viskija un alus darīšanai, bet arī bieži pieminēja tos savās dziesmās, teiksmās un leģendās. No Skotijas salas Skye cēlies arī dzēriens liķieris Drambuie, kurš gatavots no viskija, viršu medus un dažādām zālītēm. Un lai arī simtiem gadu virši plaši tika izmantoti saimniecībā un ārstniecībā, līdz pat 19. gadsimtam tie saistījās ar laukiem un auga vien savvaļā. Bet tad, tāpat kā alpu augi, tie nāca modē un parādījās arī dārzos. Līdzīgi kā alpu augiem tika veidoti alpināriji, viršiem veidoja viršu dārzus. Viens no vecākajiem viršu dārziem, kas saglabājies līdz mūsdienām, viršu dārzs Nymans dārzos, Anglijā, Rietumu Saseksā ir veidots 1902. gadā. Jāteic, ka tieši pateicoties angļu dārznieku aizrautībai, kuri jau no pagājušā gadsimta 20 gadiem izplatīja un popularizēja viršus visā pasaulē un gadsimta gaitā selekcionēja vairāk nekā 100 viršu škirņu, šodien mēs varam izvēlēties viršus ar dažādu lapojumu un ziedu krāsu, augumu un ziedēšanas laiku. Un, lai gan pasaulē šobrīd ir zināmas jau vairāk kā tūkstots viršu šķirņu, angļu selekcinētās joprojām ir vienas no populārākajām pasaulē.
E. Bahs: Šis ziedu līdzeklis derēs cilvēkiem, kas jūt nepārvaramu nepieciešamību ar kādu pārrunāt savas problēmas, tāpēc vienmēr meklē sabiedrību. Šādi cilvēki kļūst nelaimīgi, ja paliek vieni pat īsu laika brīdi.
__________________________ Iesaka www.fitoterapija.lv Par viršiem - Calluna vulgaris dziesmā dzied, ka pēdējie tie goda vārti vasarai, kur cauri iet. Nedaudz skumjšaugs, bet savā ziņā skaists, ne velti no viršiem izveidotas dekoratīvas šķirnes, kuras sauc par ērikām, jo virši pieder pie Ericacae ģimenes. Viršiem griež galotnītes, uzmanoties no bitēm - nav bijis vēl tāds gads, kad griežot viršus nesadzeltu bite, bet tas ir sāpīgi. Viršus lieto hroniska nieru un urīnpūšļa iekaisuma ārstēšanai, nierakmeņu šķīdināšanai, pie saaukstēšanās slimībām, podagras ārstēšanai. Bez tam, viršu tēju lieto kuņģa gļotādas iekaisuma (gastrīta) ārstēšanai, īpaši kad ir paaugstināta kuņģa skābes sekrēcija, kā arī bezmiega un neirozes novēršanai. Ņem 1ēdamkaroti drogas, aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 2 stundas. Lieto pa 1/4 glāzes četrreiz dienā pirms ēšanas. _____________________________ Sila virsis, arī Parastais virsis - Calluna vulgaris L. Informācijas avots: V.Eniņa, H. Rubine Ārstniecības augi. Biogēno vielu kompleksam ir urīndzenoša pretiekaisuma, atkrēpošanu veicinoša, antibakteriāla un pretreimatiska iedarbība. Tas nedaudz pazemina asinsspiedienu, nomierina, uzlabo miega kvalitāti. No virša lapām un ziediem gatavo novārījumu un uzlējumu. Novārījumu lieto nieru iekaisuma, nierakmeņu un žultsakmeņu, urīnpūšļa un urīnizvadceļu iekaisuma, tūskas, gastrīta ar paaugstinātu skābes daudzumu kuņģa sulā, sausa klepus un tuberkulozes gadījumā. Virša lapu un ziedu uzlējumu lieto podagras, reimatisma, kuņģa un zarnu iekaisuma, caurejas ārstēšanai. Lai mazinātu uzbudinājumu, nervu spriedzi, uzlabotu miegu, pret aterosklerozi un galvas reiboņiem izmanto viršu ziedu un lapu tēju. Ārīgi virša ziedu un lapu pulveri, kā arī jauno dzinumu novārījumu (recekli) lieto apdegumu, brūču, strutaina ādas iekaisuma un ekzēmas ārstēšanai. Virša lakstu sautējošas kompreses un peldes iesaka radikulīta, reimatisma, podagras sasitumu un kaulu lūzumu ārstēšanai. No virša ziediem un lapām mājas apstākļos var pagatavot garšīgu un veselīgu nektāru. Ievākšana un uzglabāšana: Drogai vāc viršu ziedus kopā ar lapām bez koksnainajām auga daļām. Vāc ziedēšanas laikā VIII, IX. Sausā laikā nogriež vai nopļauj augu augšējo daļu, attīra no iespējamiem piemaisījumiem, žāvē parastos apstākļos, sargājot no saules, vai kaltē, nepārsniedzot 60°C temperatūru. Pēc izžāvēšanas nokuļ lapas un ziedus, bet rupjākās un pārkoksnētās zaru daļas atsijā. Drogas derīguma termiņš ir 3 gadi. ____________________ Virsis ir nektāraugs. Ziedēšanas laikā no jūlija līdz septembrim bišu dravas novieto virsājos, un bites tur gūst labu ienesumu. Drogai vāc viršu ziedus kopā ar lapām bez koksnainajām auga daļām. Sausā laikā nogriež vai nopļauj augu augšējo daļu, attīra no piemaisījumiem, žāvē parastos apstākļos, sargājot no saules, vai kaltē, nepārsniedzot +60 °C. Izžāvētās lapas un ziedus nokuļ, bet rupjākās un pārkoksnētās zaru daļas atsijā. Tautas medicīnā viršus lieto kā diurētisku līdzekli tūskas, nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanai, kā nomierinošu līdzekli pret neirastēniju, tāpēc, iespējams, līdzēs labākam miegam. Tomēr efektīvāk tie iedarbojas pret iekaisumiem, veicina atkrēpošanu, der kompresēm apdegumu, rētu, sasitumu, izmežģījumu dziedēšanai. Viršus var pievienot vannām, ja ir reimatisms un kāju tūska, ko izraisa sirds un nieru slimības. Šī droga nedaudz pazemina asinsspiedienu, nomierina kuņģi, ja ir gastrīts ar paaugstinātu skābes daudzumu kuņģa sulā, mazina caureju. No drogas gatavo novārījumu un uzlējumu vienu ēdamkaroti aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, vāra uz mazas uguns 10 minūtes un nokāš. Dzer pa pusglāzei trīsreiz dienā. Tomēr dažādas veselības likstas var paģērēt vājāku vai stiprāku dzēriena koncentrāciju. Izžāvētus un kafijas dzirnaviņās samaltus viršu zariņus pieber uzkodām un otrajiem ēdieniem kā garšvielu. _________________ Daudzgadīgs, neliels (ga 20-60 cm) ēriku dzimtas sīkkrūms ar koksnainu stumbru. Stumbrs stāvs vai pacils, ļoti zarains. Zari blīvi aplapoti ar pamīšus vai pretējām, sēdošām un lineārām (ga 0.1-0.3 cm, pl līdz 0.07 cm), mūžzaļām lapām. Lapas pamats bultveida. Ziedi diezgan garā (ga 8-15 cm), blīvā un mazliet vienpusējā ķekarā zara galā. Kauss četrdaļīgs. Vainags zvanveida, vismaz līdz pusei šķelts. Violetās kauslapas garākas (ga 0.3-0.5 cm) nekā bāli violetās vainaglapas (ga 0.2-0.3 cm). Pie zieda pamata 4 zaļas pieziedlapas, kas veido ārkausu. Auglis - apmatota četrvāršņu pogaļa. Zied no jūlija beigām līdz septembrim. Eiropā un daudzviet Āzijā plaši sastopams augs. Ieviests un pārgājis savvaļā Ziemeļamerikā. Ejot uz mežu sēņot, vajadzētu pievērst uzmanību arī mežmalās augošajiem viršiem. Tautā tos mēdz dēvēt arī par siliem. Tie parasti aug sausos priežu mežos un izcirtumos, degumos un sūnu purvos. No viršiem ievāc ziedu galotnītes, taču vienlaikus jāuzmanās no bitēm, kuras arīdzan ir iemīļojušas šo augu. Virši satur ļoti daudz mangāna, kā arī citas bioloģiski aktīvas vielas.
Info avots: galantus.lv Viršu dārza izveide nav ne sarežģīta, ne grūta, svarīgi saprast un nodrošināt viršiem piemērotu augšanas vietu, sevišķi labi, ja tāda tā ir dabiski. Stādīšanas vieta. Dabā virši sastopami priežu silos, atklātās, saulainās vietās, tie labi pacieš sausumu. Augsnei, kur vēlas stādīt viršus, jābūt samērā skābai - smilts augsnēs pH4,5-5,0 un smilšmāla augsnēs zem 5,0. Tā jāsagatavo vienas lāpstas dziļumā, bet īpaši cietu augsni var irdināt arī dziļāk. Viršu stādīšanai piemērotas no vējiem aizsargātas vietas saulē, jo ēnā tie mazāk zied un veido skraju ceru. Mūsdienu dārzu apstākļos šādu vidi, protams, var radīt mākslīgi, iestrādājot atbilstošus materiālus augsnes ielabošanai - smilti, skābu kūdru, taču, arī augsnes pamatkārtai jābūt pietiekami ūdenscaurlaidīgai. Viršu dārza augsne jāgatavo līdzīgi kā rorodendru augsne - vienkāršākais veids būtu sajaukt vienādā attiecībā 1/3 skābas kūdras, 1/3 smilts (varbūt tāda jau ir stādīšanas vietā!) vai smalkas grants un 1/3 dārza augsnes vai komposta, ko ielabot ar kompleksiem vai speciāliem skābumu mīlošu augu mēslojumu, ja dārzā ir skujkokiem raksturīga zemsedze, arī tādas iejaukšana augsnē tikai veicinās viršu augšanu. Lieliski noderēs arī mizu mulča, ko var iejaukt substrātā. Šo visu kārtīgi sajauc un izveido ~ 20cm dziļu stādāmo vietu vai dobi, ja virši tiks stādīti grupā. Viršu dārzs mālainā vietā varētu būt grūti izveidojams un arī to augšana nebūs tik krāšņa kā piemērotā augsnē. Jāatceras, ka vislabākos panākumus, arī bez speciālām priekšzināšanām un lieliem ieguldījumiem var gūt, maksimāli izmantojot esošās situācijas priekšrocības un piemērojot tai dārza izbūves principus, augu sortimentu, stilu u.c. Latvijā viršu dārzs lieliski iederēsies smilšainās, priežu audzēs veidotās mājvietās, kādu netrūkst gan jūras gan ezeru tuvumā, gan arī Latvijas vidienē. Stādīšana. Šobrīd visi stādi pamatā tiek pārdoti podiņos, tāpēc stādīšanas laikam nav lielas nozīmes - kolīdz zeme atkususi, vai kamēr tā nav sasalusi - ir laiks stādīt viršus. Protams, visbiežāk to dara tieši šobrīd - skaisti ziedošais krūmiņš veikalā vai kokaudzētavā ir pierunājis to ņemt līdzi, tieši šobrīd visā krāšņumā var izvērtēt šķirņu daudzveidību gan pēc ziedu krāsas, gan lapojuma. Pirms stādīšanas podiņu var uz brīdi iemērk spainī ar ūdeni, tādējādi vienmērīgi piesūcinot sakņu kamolu. Stādot saglabā esošo augšanas dziļumu. Jāņem vērā to izplešanās spēja, kas katrai šķirnei ir citāda. Lai krūmiņi ar laiku sakļautos un pilnībā nosegtu augsni, stāda blīvāk, vidēji 30-40cm attālumā. protams, pēc stādīšanas virši ir jāsalej, ļoti vēlama priežu mulča (piestāvēs vidējā vai smalkā frakcija 5cm biezumā), tā vēl vairāk tuvinās viršus dabiskajiem augšanas apstākļiem un pasargās no izžūšanas. Kopšana. Jaunus stādījumus rūpīgi ravē, lai nezāles nenomāc viršus. Rudenī izbauda ziedēšanu. Pavasarī, reizē ar veģetācijas sākumu (aprīļa beigas/maija sākums), nogriež visas ziedkopas (2/3 vai 1/2 no ziedkopas!) - ņem virša cekulu kreisajā rokā, ar labo visu vienmērīgi nogriež - paliek apaļīgs kamolītis. Ja apgriešanu neveic, vei veic par maz vai par agru, rudens ziedēšana izpaliks vai būs daudz vājāka. Krūmiņš turpinās lēnu attīstību visu vasaru, jūlijā/augustā sāks augt acīmredzami un drīz arī priecēs ar skaistiem ziediem. Pavasarī pēc apgriešanas un vasarā(ap Jāņiem), reizē ar citām dārza kultūrām, viršus mēslo, lietojot ap 20-40g mēslojuma uz 1m2, to izkaisot ap krūmiņu un ierušinot mulčā vai augsnē un kārtīgi salaistot. Derēs rododendriem vai skujeņiem paredzēti speciālie mēslojumi. Lai gan virsis ir sausumizturīgs augs, tā augsnei nevajadzētu ļaut izžūt pilnībā. Jauni, tikko stādīti augi obligāti jālaista. Viršiem vajadzētu regulāri saņemt mitrumu visu sezonu. Augsnei jābūt mitrai, bet ne slapjai, jo viršu smalkā un seklā sakņu sistēma slapjumā var ciest no skābekļa trūkuma un cers var pūt. Ja virši atrodas bezvēja vietā (kāds ēkas stūris u.c.), kur nav gaisa kustības, ļoti iespējama to slimošana un pūšana, augi pat var iet bojā. Šādās vietās, vai vāji caulaidīgās augsnēs ļoti jāuzmanās ar pārmērīgu laistīšanu. Kā jau minēts iepriekš, ja vieta būs dabiski piemērota (priežu sils, smilšaina, caurlaidīga augsne, kas pareizi ielabota), virši augs bez īpašām papildus rūpēm un ziedēs ļoti krāšņi. Tātad, līdzīgi kā citām dārza kultūrām - labāk laistām retāk, bet pamatīgāk. Tas, cik labi virši pārziemos, atkarīgs no koksnes nobriešanas. Vēsi mitri rudeņi, mēslošanas ar slāpekli saturošiem mēslojumiem vasaras otrajā pusē, traucē augiem sagatavoties ziemai. Ziemā, augsnei sasalstot, viršus var apklāt ar egļu skujām(vienā, skrajā kārtā), jo virši var ciest no kailsala. 7 gudrības viršu audzēšanā
|
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||