latvijaspirts.lv
      
2024. gada 28. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Virši


 Parastais virsis, Sila virsis - Calluna vulgaris L.
angliski: Heather, vāciski: Heidekraut, zviedru: ljung, igauņu: kanarbik, lietuviešu: šilinis viržis, krievu: вереск обыкновенный

Tāpat kā visa Eiropā, arī Latvijā parastais virsis (Calluna vulgaris) ir bieži sastopams:  visvairāk – sausos priežu mežos, bet arī izcirtumos, kāpās un purvos. Jau izsenis virši pazīstami kā izcils rudens nektāraugs, un viršu medus ir slavens ar savām ārstnieciskajām īpašībām un atzīts gardēžu vidū. Arī pats augs latviešiem ir bijis gana noderīgs gan ārstēšanai, gan dzijas krāsošanai, lai iegūtu zaļgani dzeltenīgus toņus. Tiesa latviešu sievas dainās  to īpaši neminēja un arī savā puķu dārzā nestādīja.

Savukārt skoti, kuriem plaši viršu klajumi Skotijas kalnainajos apvidos ir visai ierasta parādība, viršus ne tikai izmantoja it visam – jumtu segumam, žogiem un ceļa stiprinājumiem, kurināšanai un produktu žāvēšanai, gultas matračiem, slotām, groziem, otām, kājslauķiem, podu un skursteņu tīrāmajiem vīkšķiem, un, protams, arī viskija un alus darīšanai, bet arī bieži pieminēja tos savās dziesmās, teiksmās un leģendās. No Skotijas salas Skye cēlies arī dzēriens – liķieris “Drambuie”, kurš gatavots no viskija, viršu medus un dažādām zālītēm.

Un lai arī simtiem gadu virši plaši tika izmantoti saimniecībā un ārstniecībā, līdz pat 19. gadsimtam tie saistījās ar laukiem un auga vien savvaļā. Bet tad, tāpat kā alpu augi, tie nāca modē un parādījās arī dārzos. Līdzīgi kā alpu augiem tika veidoti alpināriji, viršiem veidoja viršu dārzus. Viens no vecākajiem viršu dārziem, kas saglabājies līdz mūsdienām, viršu dārzs Nymans dārzos, Anglijā, Rietumu Saseksā ir veidots 1902. gadā. Jāteic, ka tieši pateicoties angļu dārznieku aizrautībai, kuri jau no pagājušā gadsimta 20 – gadiem izplatīja un popularizēja viršus visā pasaulē un gadsimta gaitā selekcionēja vairāk nekā 100 viršu škirņu, šodien mēs varam izvēlēties viršus ar dažādu lapojumu un ziedu krāsu, augumu un ziedēšanas laiku. Un, lai gan pasaulē šobrīd ir zināmas jau vairāk kā tūkstots viršu šķirņu, angļu selekcinētās joprojām ir vienas no populārākajām pasaulē.

Augu pazinēja Edvarda Baha
ziedu terapijas augs

E. Bahs: „Šis ziedu līdzeklis derēs cilvēkiem, kas jūt nepārvaramu nepieciešamību ar kādu pārrunāt savas problēmas, tāpēc vienmēr meklē sabiedrību. Šādi cilvēki kļūst nelaimīgi, ja paliek vieni pat īsu laika brīdi.”

 

 

__________________________

Iesaka www.fitoterapija.lv

Par viršiem - Calluna vulgaris dziesmā dzied, ka pēdējie tie goda vārti vasarai, kur cauri iet. Nedaudz skumjšaugs, bet savā ziņā skaists, ne velti no viršiem izveidotas dekoratīvas šķirnes, kuras sauc par ērikām, jo virši pieder pie Ericacae ģimenes. Viršiem griež galotnītes, uzmanoties no bitēm - nav bijis vēl tāds gads, kad griežot viršus nesadzeltu bite, bet tas ir sāpīgi. Viršus lieto hroniska nieru un urīnpūšļa iekaisuma ārstēšanai, nierakmeņu šķīdināšanai, pie saaukstēšanās slimībām, podagras ārstēšanai. Bez tam, viršu tēju lieto kuņģa gļotādas iekaisuma (gastrīta) ārstēšanai, īpaši kad ir paaugstināta kuņģa skābes sekrēcija, kā arī bezmiega un neirozes novēršanai.

Ņem 1ēdamkaroti drogas, aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 2 stundas. Lieto pa 1/4 glāzes četrreiz dienā pirms ēšanas.

 _____________________________

Sila virsis, arī Parastais virsis - Calluna vulgaris L.
Mūžzaļš 30 - 70 cm augsts ēriku dzimtas pundurkrūms. Ļoti bieži sastopams smiltājos, priežu silos, sausos krūmājos, izcirtumos.  Zied no jūlija līdz septembrim. 
 Nektāraugs. Viršu ziedšanas laikā bišu dravas novieto viršājos, un bites tur gūst labu ienesumu.

Informācijas avots: V.Eniņa, H. Rubine Ārstniecības augi.

Biogēno vielu kompleksam ir urīndzenoša pretiekaisuma, atkrēpošanu veicinoša, antibakteriāla un pretreimatiska iedarbība. Tas nedaudz pazemina asinsspiedienu, nomierina, uzlabo miega kvalitāti. No virša lapām un ziediem gatavo novārījumu un uzlējumu. Novārījumu lieto nieru iekaisuma, nierakmeņu un žultsakmeņu, urīnpūšļa un urīnizvadceļu iekaisuma, tūskas, gastrīta ar paaugstinātu skābes daudzumu kuņģa sulā, sausa klepus un tuberkulozes gadījumā. Virša lapu un ziedu uzlējumu lieto podagras, reimatisma, kuņģa un zarnu iekaisuma, caurejas ārstēšanai. Lai mazinātu uzbudinājumu, nervu spriedzi, uzlabotu miegu, pret aterosklerozi un galvas reiboņiem izmanto viršu ziedu un lapu tēju. Ārīgi virša ziedu un lapu pulveri, kā arī jauno dzinumu novārījumu (recekli) lieto apdegumu, brūču, strutaina ādas iekaisuma un ekzēmas ārstēšanai. Virša lakstu sautējošas kompreses un peldes iesaka radikulīta, reimatisma, podagras sasitumu un kaulu lūzumu ārstēšanai. No virša ziediem un lapām mājas apstākļos var pagatavot garšīgu un veselīgu nektāru. Ievākšana un uzglabāšana: Drogai vāc viršu ziedus kopā ar lapām bez koksnainajām auga daļām. Vāc ziedēšanas laikā – VIII, IX. Sausā laikā nogriež vai nopļauj augu augšējo daļu, attīra no iespējamiem piemaisījumiem, žāvē parastos apstākļos, sargājot no saules, vai kaltē, nepārsniedzot 60°C temperatūru. Pēc izžāvēšanas nokuļ lapas un ziedus, bet rupjākās un pārkoksnētās zaru daļas atsijā. Drogas derīguma termiņš ir 3 gadi.

____________________

Virsis ir nektāraugs. Ziedēšanas laikā no jūlija līdz septembrim bišu dravas novieto virsājos, un bites tur gūst labu ienesumu. Drogai vāc viršu ziedus kopā ar lapām bez koksnainajām auga daļām. Sausā laikā nogriež vai nopļauj augu augšējo daļu, attīra no piemaisījumiem, žāvē parastos apstākļos, sargājot no saules, vai kaltē, nepārsniedzot +60 °C. Izžāvētās lapas un ziedus nokuļ, bet rupjākās un pārkoksnētās zaru daļas atsijā.

Tautas medicīnā viršus lieto kā diurētisku līdzekli tūskas, nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanai, kā nomierinošu līdzekli pret neirastēniju, tāpēc, iespējams, līdzēs labākam miegam. Tomēr efektīvāk tie iedarbojas pret iekaisumiem, veicina atkrēpošanu, der kompresēm apdegumu, rētu, sasitumu, izmežģījumu dziedēšanai. Viršus var pievienot vannām, ja ir reimatisms un kāju tūska, ko izraisa sirds un nieru slimības. Šī droga nedaudz pazemina asinsspiedienu, nomierina kuņģi, ja ir gastrīts ar paaugstinātu skābes daudzumu kuņģa sulā, mazina caureju.

No drogas gatavo novārījumu un uzlējumu – vienu ēdamkaroti aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, vāra uz mazas uguns 10 minūtes un nokāš. Dzer pa pusglāzei trīsreiz dienā. Tomēr dažādas veselības likstas var paģērēt vājāku vai stiprāku dzēriena koncentrāciju.

Izžāvētus un kafijas dzirnaviņās samaltus viršu zariņus pieber uzkodām un otrajiem ēdieniem kā garšvielu.

_________________

Daudzgadīgs, neliels (ga 20-60 cm) ēriku dzimtas sīkkrūms ar koksnainu stumbru. Stumbrs stāvs vai pacils, ļoti zarains. Zari blīvi aplapoti ar pamīšus vai pretējām, sēdošām un lineārām (ga 0.1-0.3 cm, pl līdz 0.07 cm), mūžzaļām lapām. Lapas pamats bultveida. Ziedi diezgan garā (ga 8-15 cm), blīvā un mazliet vienpusējā ķekarā zara galā. Kauss četrdaļīgs. Vainags zvanveida, vismaz līdz pusei šķelts. Violetās kauslapas garākas (ga 0.3-0.5 cm) nekā bāli violetās vainaglapas (ga 0.2-0.3 cm). Pie zieda pamata 4 zaļas pieziedlapas, kas veido ārkausu. Auglis - apmatota četrvāršņu pogaļa. Zied no jūlija beigām līdz septembrim.

Eiropā un daudzviet Āzijā plaši sastopams augs. Ieviests un pārgājis savvaļā Ziemeļamerikā.

Ejot uz mežu sēņot, vajadzētu pievērst uzmanību arī mežmalās augošajiem viršiem. Tautā tos mēdz dēvēt arī par siliem. Tie parasti aug sausos priežu mežos un izcirtumos, degumos un sūnu purvos. No viršiem ievāc ziedu galotnītes, taču vienlaikus jāuzmanās no bitēm, kuras arīdzan ir iemīļojušas šo augu. Virši satur ļoti daudz mangāna, kā arī citas bioloģiski aktīvas vielas.

  • Viršus mēdz dēvēt par asinstīrītājiem, jo tie lieliski attīra ādu. Tāpat tos lieto hroniska nieru un urīnpūšļa iekaisuma ārstēšanai, nierakmeņu šķīdināšanai, pie saaukstēšanās slimībām un podagras ārstēšanai. To mēdz lietot arī kuņģa gļotādas iekaisuma jeb gastrīta ārstēšanai, īpaši, kad ir paaugstināta kuņģa skābes sekrēcija. Viršu tēja nomierina un uzlabo miega kvalitāti.
  • Viršu uzlējumu pagatavo, ņemot 1 ēdamkaroti drogas, aplejot ar glāzi verdoša ūdens un ļaujot tam ievilkties 2 stundas. Lieto pa ¼ glāzes četras reizes dienā pirms ēšanas.
  • Tāpat virši ļoti glīti izskatās izkaltēti ielikti vāzē, īpaši tad, ja istabas sienas ir tumšos toņos!
  • Drogai ziedēšanas laikā vāc ziedus kopā ar lapām bez koksnainajām auga daļām. Sausā laikā nogriež vai nopļauj viršu augšējo daļu, attīra no piemaisījumiem un žāvē parastos ap­stākļos, sargājot no saules, vai kaltē, nepārsniedzot 60 ˚C temperatūru. Pēc izžāvēšanas nokuļ lapas un ziedus, bet pārkoksnētās zaru daļas atsijā. Drogas derīguma laiks ir trīs gadi.
  •  Virsim ir urīndzenoša, pret­iekaisuma, atkrēpošanu veicinoša, antibakteriāla un pretreimatiska iedarbība. Auga preparāti nedaudz pazemina asinsspiedienu, nomierina un uzlabo miega kvalitāti.
  •  No virša lapām un ziediem gatavo novārījumu un uzlējumu.
  • Novārījumam vienu ēdam­karoti drogas aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, 10 minūtes vāra uz mazas uguns un nokāš. Nieru iekaisuma, nierakmeņu, žultsakmeņu, urīnpūšļa un urīnizvadceļu iekaisuma, tūskas, gastrīta ar paaugstinātu skābes daudzumu kuņģa sulā, sausa klepus un tuberkulozes gadījumā dzer pa pusglāzei trīs reizes dienā.
  • Uzlējumam, ko lieto podagras, reimatisma, kuņģa un zarnu iekaisuma un caurejas ārstēšanai, ņem trīs tējkarotes drogas, aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens un atstāj ievilkties divas stundas. Dzer pa pusglāzei pirms ēšanas četras reizes dienā.
  • Lai uzlabotu miegu, mazinātu nervu uzbudinājumu un spriedzi, pret aterosklerozi un galvas reiboņiem izmanto tēju, ko gatavo, divas ēdamkarotes drogas aplejot ar litru verdoša ūdens. Tad 10 minūtes vāra uz mazas uguns, atstāj siltumā pa nakti ievilkties vai gatavo termosā. No rīta nokāš un dzer dienas garumā. Ārstēšanas kurss ir trīs mēneši, pēc divu nedēļu pārtraukuma to atkārto.
  • Ādas slimību ārstēšanai lieto uzlējumu, ko gatavo, trīs tējkarotes drogas aplejot ar vienu glāzi verdoša ūdens. Uzlējumu apsedz, atdzesē, nokāš un nelielām porcijām dzer dienas laikā.
  • Ārīgi virša ziedu un lapu pulveri, kā arī jauno dzinumu novārījumu (recekli) lieto apdegumu, brūču, strutaina ādas iekaisuma un ekzēmas ārstēšanai.
  • Lakstu sautējošas kompreses un peldes iesaka radikulīta, reimatisma, podagras, sasitumu un kaulu lūzumu ārstēšanai.

 

Info avots: galantus.lv

Viršu dārza izveide nav ne sarežģīta, ne grūta, svarīgi saprast un nodrošināt viršiem piemērotu augšanas vietu, sevišķi labi, ja tāda tā ir dabiski.

Stādīšanas vieta. Dabā virši sastopami priežu silos, atklātās, saulainās vietās, tie labi pacieš sausumu. Augsnei, kur vēlas stādīt viršus, jābūt samērā skābai - smilts augsnēs pH4,5-5,0 un smilšmāla augsnēs zem 5,0. Tā jāsagatavo vienas lāpstas dziļumā, bet īpaši cietu augsni var irdināt arī dziļāk. Viršu stādīšanai piemērotas no vējiem aizsargātas vietas saulē, jo ēnā tie mazāk zied un veido skraju ceru. Mūsdienu dārzu apstākļos šādu vidi, protams, var radīt mākslīgi, iestrādājot atbilstošus materiālus augsnes ielabošanai - smilti, skābu kūdru, taču, arī augsnes pamatkārtai jābūt pietiekami ūdenscaurlaidīgai.

Viršu dārza augsne jāgatavo līdzīgi kā rorodendru augsne - vienkāršākais veids būtu sajaukt vienādā attiecībā 1/3 skābas kūdras, 1/3 smilts (varbūt tāda jau ir stādīšanas vietā!) vai smalkas grants un 1/3 dārza augsnes vai komposta, ko ielabot ar kompleksiem vai speciāliem skābumu mīlošu augu mēslojumu, ja dārzā ir skujkokiem raksturīga zemsedze, arī tādas iejaukšana augsnē tikai veicinās viršu augšanu. Lieliski noderēs arī mizu mulča, ko var iejaukt substrātā. Šo visu kārtīgi sajauc un izveido ~ 20cm dziļu stādāmo vietu vai dobi, ja virši tiks stādīti grupā. Viršu dārzs mālainā vietā varētu būt grūti izveidojams un arī to augšana nebūs tik krāšņa kā piemērotā augsnē. Jāatceras, ka vislabākos panākumus, arī bez speciālām priekšzināšanām un lieliem ieguldījumiem var gūt, maksimāli izmantojot esošās situācijas priekšrocības un piemērojot tai dārza izbūves principus, augu sortimentu, stilu u.c. Latvijā viršu dārzs lieliski iederēsies smilšainās, priežu audzēs veidotās mājvietās, kādu netrūkst gan jūras gan ezeru tuvumā, gan arī Latvijas vidienē.

 Stādīšana. Šobrīd visi stādi pamatā tiek pārdoti podiņos, tāpēc stādīšanas laikam nav lielas nozīmes - kolīdz zeme atkususi, vai kamēr tā nav sasalusi - ir laiks stādīt viršus. Protams, visbiežāk to dara tieši šobrīd - skaisti ziedošais krūmiņš veikalā vai kokaudzētavā ir pierunājis to ņemt līdzi, tieši šobrīd visā krāšņumā var izvērtēt šķirņu daudzveidību gan pēc ziedu krāsas, gan lapojuma. Pirms stādīšanas podiņu var uz brīdi iemērk spainī ar ūdeni, tādējādi vienmērīgi piesūcinot sakņu kamolu. Stādot saglabā esošo augšanas dziļumu. Jāņem vērā to izplešanās spēja, kas katrai šķirnei ir citāda. Lai krūmiņi ar laiku sakļautos un pilnībā nosegtu augsni, stāda blīvāk, vidēji 30-40cm attālumā. protams, pēc stādīšanas virši ir jāsalej, ļoti vēlama priežu mulča (piestāvēs vidējā vai smalkā frakcija 5cm biezumā), tā vēl vairāk tuvinās viršus dabiskajiem augšanas apstākļiem un pasargās no izžūšanas.

 Kopšana. Jaunus stādījumus rūpīgi ravē, lai nezāles nenomāc viršus. Rudenī izbauda ziedēšanu. Pavasarī, reizē ar veģetācijas sākumu (aprīļa beigas/maija sākums), nogriež visas ziedkopas (2/3 vai 1/2 no ziedkopas!) - ņem virša cekulu kreisajā rokā, ar labo visu vienmērīgi nogriež - paliek apaļīgs kamolītis. Ja apgriešanu neveic, vei veic par maz vai par agru, rudens ziedēšana izpaliks vai būs daudz vājāka. Krūmiņš turpinās lēnu attīstību visu vasaru, jūlijā/augustā sāks augt acīmredzami un drīz arī priecēs ar skaistiem ziediem. Pavasarī pēc apgriešanas un vasarā(ap Jāņiem), reizē ar citām dārza kultūrām, viršus mēslo, lietojot ap 20-40g mēslojuma uz 1m2, to izkaisot ap krūmiņu un ierušinot mulčā vai augsnē un kārtīgi salaistot. Derēs rododendriem vai skujeņiem paredzēti speciālie mēslojumi.

Lai gan virsis ir sausumizturīgs augs, tā augsnei nevajadzētu ļaut izžūt pilnībā. Jauni, tikko stādīti augi obligāti jālaista. Viršiem vajadzētu regulāri saņemt mitrumu visu sezonu. Augsnei jābūt mitrai, bet ne slapjai, jo viršu smalkā un seklā sakņu sistēma slapjumā var ciest no skābekļa trūkuma un cers var pūt. Ja virši atrodas bezvēja vietā (kāds ēkas stūris u.c.), kur nav gaisa kustības, ļoti iespējama to slimošana un pūšana, augi pat var iet bojā. Šādās vietās, vai vāji caulaidīgās augsnēs ļoti jāuzmanās ar pārmērīgu laistīšanu. Kā jau minēts iepriekš, ja vieta būs dabiski piemērota (priežu sils, smilšaina, caurlaidīga augsne, kas pareizi ielabota), virši augs bez īpašām papildus rūpēm un ziedēs ļoti krāšņi. Tātad, līdzīgi kā citām dārza kultūrām - labāk laistām retāk, bet pamatīgāk. Tas, cik labi virši pārziemos, atkarīgs no koksnes nobriešanas. Vēsi mitri rudeņi, mēslošanas ar slāpekli saturošiem mēslojumiem vasaras otrajā pusē, traucē augiem sagatavoties ziemai. Ziemā, augsnei sasalstot, viršus var apklāt ar egļu skujām(vienā, skrajā kārtā), jo virši var ciest no kailsala.

7 gudrības viršu audzēšanā

  • 1. Skāba augsnes reakcija. Lai virši labi augtu, nepieciešamais augsnes pH līmenis ir 4,5, jo novērojumi liecina, ka bāziskā (neitrālā) augsnē tie bieži vien nejūtas īsti labi. Arī jāmēslo ar viršaugiem un rododendriem paredzēto mēslojumu, kas palīdzēs uzturēt skābu reakciju un nodrošinās ar nepieciešamajām barības vielām.
  • 2. Bīstamākais - mitrums. Viršus nedrīkst stādīt smagā, mālainā augsnē un nekādā gadījumā - pārlieku mitrā vietā. Taču arī pavisam sausā augsnē nekas neizdosies. Galvenais, lai augsne būtu labi drenēta, tāpēc tā jāielabo ar kūdru un mulču (50 : 50) - šāds maisījums nodrošinās vajadzīgo mitruma daudzumu, bet neļaus uzkrāties liekam ūdenim. Ja vien iespējams, virši jāstāda tādā vietā, kur mitrumam ir iespēja dabiski notecēt, piemēram, nogāzēs.
  • 3. Stādījumu mulčēšana. Viršu stādījumus ieteicams mulčēt, lai augsne un mitrums neskaras klāt lapojumam, pretējā gadījumā virši var sākt brūnēt. Otrs iemesls lapojuma brūnēšanai ir atrašanās tiešā saulē, taču tas vairāk attiecas uz viršiem ar dzeltenu lapojumu.
  • 4. Mēslošana. Ar mēslošanu nevajag pārspīlēt, bet gada devu sadalīt vairākām reizēm. Šāda rīcība būs tālredzīga - ja uzreiz pēc mēslošanas uznāk ilgstošas lietavas, mēslojums no augsnes izskalosies un tāpat nāksies mēslot vēlreiz. Parastā deva ir 20 g mēslojuma uz kvadrātmetru. Var mēslot arī ar ilgstošas iedarbības (3 mēneši) mēslojumu granulās - visu gada devu ierušina ap stādiem pavasarī un turpmākajā sezonā rūpējas par vienmērīgu laistīšanu. 
  • 5. Rasināšana nepatiks! Laistot viršu stādījumus, jāatceras, ka šiem augiem nepatīk regulāra rasināšana - tā var tikai izprovocēt dzinumu pūšanu un citas slimības. Labāk kārtīgi salaistīt reizi vai divas nedēļā, nevis rasināt ik dienu.
  • 6. Viegli pavairot. Viršus var pavairot ar veģetatīviem spraudeņiem. Tos griež no jūlija sākuma līdz jūlija vidum un pat augustam. Nepieciešamības gadījumā spraudeņus var nogriezt arī ziedēšanas laikā, bet kopumā labāks ir iepriekš minētais laiks. Spraudeņi viegli apsakņojas piemērotā substrātā (pH 4,5!) un siltumā, un jau aptuveni pēc mēneša apsakņotos spraudeņus kastītēs var nest laukā un pieradināt āra apstākļiem, kā arī tajā pašā gadā pārziemināt laukā. Spraudeņu griešana rudenī viršiem nepatīk.
  • 7. Apgriešana ir smalks darbs. Lai saglabātu stādījumu dekorativitāti un panāktu skaistāku ziedēšanu, pavasarī virši jāapgriež. Taču to nedrīkst izdarīt par agru! Apgriešanu veic aprīlī un reizēm pat maija sākumā - atkarībā no laika apstākļiem. Virši jāvēro un jāapgriež, kad tie gatavojas mosties. Otrs aspekts - viršus nedrīkst apgriezt par daudz, tā ir otra izplatītākā kļūda pēc pāragras apgriešanas. Jāapgriež tikai noziedējušās ziedkopas, turklāt tikai 2/3 vai 1/2 no ziedkopas, nevis visa krūma! Ja apgriež par daudz, virši var aiziet bojā, jo no koksnainajiem dzinumiem jaunus nedzen. Pēc apgriešanas viršus sabaro ar rododendriem un viršaugiem domāto mēslojumu, un jau pēc neilga laika tie priecēs ar jauniem dzinumiem
Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties