latvijaspirts.lv
      
2019. gada 23. oktobris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Kadiķis


 Kadiķis, paeglis (Можжевельник, Juniperus communis L.)

Iesaka www.fitoterapija.lv

Labs līdzeklis hroniska nieru iekaisuma ārstēšanai ir paegļa - Juniperus communis ogas- čiekuri. Paeglis ir vecākais no koku cilts, tas apdzīvo Zemi jau 50 miljonus gadus. Pie kadiķa (tāds ir šī kociņa otrs nosaukums) zariņiem, smalkās skujās noslēpušās, tup zaļas un zilas odziņas. Tās zilās ir lielākas, jo augušas divus gadus un tās mums arī vajadzīgas. Sala dienās, piesitot pie koka stumbra, zilās odziņas, protams, arī skujas un sīki zariņi, birst lejā. Atliek tikai paklāt apakšā paladziņu un visu savākt. Ogas vajag izvētīt vējā, lai atdalītu no piemaisījumiem. Mājās tās noteikti ir jāizžāvē un jātur slēgtos traukos, lai neizgaro ēteriskās eļļas un lai neieviešas kožu kāpuri, kuriem šīs ogas ļoti garšo.

Paši paegļi izdala 15 reizes vairāk fitoncīdu nekā lapukoki, tāpēc atrasties paegļu audzē ir ļoti veselīgi, to var uzskatīt par ārstniecisku procedūru. Nekur citur pasaulē neesmu redzējis tik plašas kadiķu audzes kā Sāremā salā Igaunijā. Liekas, ka tur vispār citi koki neaug, un kāds gaiss!

Ir sens ticējums, ka sadedzinot kadiķa zarus, no lopu un cilvēku mājokļiem izdzen mošķus un ļaunos garus. Nezinu, vai tas tā, bet ir pierādīts, ka ēteriskās eļļas, kuras izdalās dedzinot paegli, iznīcina baktērijas un dezinficē telpas, tāpēc zināms pamats šim ticējumam ir un dažādu epidēmiju, arī gripas, laikā šo paņēmienu ieteicams pielietot.

Ārstniecībā izmanto paegļu ogas. Tās stimulē aknu un nieru darbību, kā rezultātā ne tikai veidojas vairāk žults un uzlabojas gremošana, bet notiek arī organisma attīrīšanās, jo aknas pastiprināti neitralizē kaitīgās vielas, kuras nonāk organismā ar pārtiku vai veidojas vielmaiņas procesā un nierēm kļūst vieglāk visu to izvadīt. Kad iekšējā vide attīrās, uzlabojas arī asins sastāvs, ādas stāvolis, un visas organisma funkcijas. Kadiķa ogas nedrīkst lietot, ja ir nieru kamoliņu iekaisums (glomerulonefrīts), jo tad stāvoklis pasliktinās.

Ņem 1 ēd. karoti ogu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, patur siltā vietā 4-5 stundas. Lieto pa 1 ēd. karotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Veselības uzlabošanai var vienkārši noēst 10-15 odziņas dienā (ne vairāk). Košļājot ogas samazinās arī zobakmens aplikumi un vēl ilgi saglabājas laba elpa, jo kadiķu ogu ēteriskās eļļas uzsūcas asinīs un izdalās caur plaušām elpojot.

Kadiķis, paeglis (Можжевельник, Juniperus communis L.)

  • Izmanto mīkstos jaunos zaļos dzinumus, līdz tie pārkoksnējas.
  • Iedarbojas uz aknu darbību un ir spēcīgs organisma attīrīšanas līdzeklis.
  • Piemīt pretiekaisuma īpašības, pazemina portālo hipertensiju.
  • Urīnsistēmas līmenī darbojas kā spēcīgs diurētiķis un efektīvi cīnās ar tūskām.
  • Normalizē jona līdzsvaru organismā, šķīdina nierakmeņus un pazemina hiperurikēmiju.
  •  Imūnsistēmas līmenī izmanto pie dažādām alerģijām, jo iedarbojas uz aknām.
  • Ir tonizējošs līdzeklis visam organismam.
  • Asinsrites sistēmas līmenī izmanto hronisku autointoksikāciju ārstēšanai (lietojot sliktus pārtikas produktus). Veicina vispārēju organisma dezintoksikāciju. Ir attīrošs līdzeklis, izvada organiskās šlakvielas (urīnvielas, urīnskābi, holesterīnu).
  • Gremošanas sistēmas līmenī izmanto kā zāles pie hiperglikēmijas. Noderīgs, cilvēkiem ar lieko svaru un saldumu cienītājiem.

 _________________________________________
L.Reitere ventspilszinas.lv

No kadiķa zāļu sievas gatavo ārstnieciskās ziedes, kvēpināmos zariņus un nūjiņas, kompreses slotiņas, vannas ekstraktus, izvilkumus skalojumiem un ogu tējas. Ogas lieto arī kulinārijā dažādās medījuma gaļas receptēs. Kadiķi ārstniecībā lieto kā antiseptiķi pret elpošanas ceļu slimībām, artrītu, pinnēm, blaugznām, ādas iekaisumiem, pret celulītu, pret aptaukošanos, pārēšanos un pārlieku alkoholu. Kadiķis uzlabo vielmaiņu, izvada lieko šķidrumu, dzen urīnu, ārstē muguras sāpes, mazina radikulītu, mazina muskuļu spazmas, krampjus, uzlabo asinsriti dziļi muskuļos, uzlabo intuīciju, ieteicams pie nervu vājuma, sliktas atmiņas, bezmiega. Kadiķa aromāts stiprina imunitāti, dezinficē un atbaida insektus, attīra enerģētisko lauku un relaksē.

Kvēpināmā nūjiņa.

Lai pagatavotu sprīža garu kvēpināmo nūjiņu, ņem svaigu sprīža garu DIEVKOCIŅA koksnaino kātu, KADIĶA zariņu, RAUDENES vai MĀRSILA zariņu, VĪBOTNES vai VĒRMELES ziedošo galotni, PELAŠĶA vai ASINSZĀLES ziedus. Svaigos augus apliek ap dievkociņa kātiņu un no virspuses tos piesedz ar kadiķa zariņu. Uzmanīgi, lai nesadurstītu savas rokas, šo zāļu saišķīti visā tā garumā stingri pietin ar lina diegu. Izveidotā kvēpināmā nūjiņa ir jāžāvē ēnainā vietā. Pielieto pie mājas enerģijas attīrīšanas, pie gaisa dezinfekcijas slimnieka istabā un pārējā mājā, sliktu domu atvairīšanai. Ar kadiķa zariņu vai ārstniecības augu kvēpināmo nūjiņu var izstaigāt dzīvojamās telpas, lai kliedētu nevēlama ciemiņa atstāto enerģiju, lai mazinātu šaubu un baiļu izpausmes.

Kadiķa ziede – šmorlenc.

Ārsniecisko ziedi gatavo no jaunajiem, zaļajiem kadiķa zariņiem. Tos samaļ ar gaļas mašīnu. Ja atsevišķas skujas ir vēl veselas, tad izmaļ arī otrreiz. Neiesaku smalcināt ar elektriskajiem smalcinātājiem, jo elektro enerģija neveicinās ziedes ārstnieciskās spējas. Samaltās skujas sajauc ar viršu medu un smilts ērkšķu eļļu. Šādi pagatavota ziede labi uzglabājas un to var pielietot pēc vajadzības pietiekami ilgi.

Kā to pielietot:

Smaga klepus vai plaušu karsoņa ārstēšanai. Kadiķa ziedi uzziež uz muguras un krūtīm. Noziestās vietas pārklāj ar svaigām kāposta lapām. Tās ieteicams iepriekš nedaudz paklopēt, lai nav tik stīvas, lai labāk pieguļ augumam. Tad ar marles saiti pietin kāpostu lapas, lai tās nenoslīd pa kūstošo medu no auguma. Pāri visam apliek siltu vilnas villaini vai seģeni. Līdzīgi noziež ar kadiķa ziedi arī kāju pēdas, pietin kāpostu lapas un uzmauc kājās vilnas zeķes. Pēc tam var izdzert upeņu ogu un kārklu mizu tēju, kas ir stiprs aspirīns.

Ādas atveseļošanai pirts kūrē. Pēc atkārtotas karsēšanās uz pirts lāviņas, kad ir sasniegta pirts kūres noslēdzošā daļa, var ieziest ādu ar kadiķa ziedi vai medu. Kadiķa ziedi ar glāstošām kustībām plānā kārtiņā uzziež uz ādas un iemasē. Nedaudz nogaida, kamēr ādā iesūcas nepieciešamais daudzums. Tad visu lieko noskalo nost. Neiesaku šim nolūkam lietot ziepes vai dušas želejas. Medus labi kūst. To tiešām var noskatot ar siltu ūdeni.

 ___________________________

Kadiķu ogām raksturīga rūgti saldena garša. Tās novāc rudenī, kad ogas ir nogatavojušās. Krūmi ir ļoti asi, tāpēc ogas ar rokām ir grūti nolasīt. To aromāts kļūst spēcīgāks, ja tās viegli saspiež.

To sastāvā ir 2 procenti ēterisko eļļu, invertcukurs, sveķi, eļļas, skābes – ābolskābe, skudrskābe, etiķskābe, skujās – askorbīnskābe. Putekšņlapās ir daudz cietes, fitoncīdi. Ogām piemīt pretaudzēju īpašības. Kadiķa jeb paegļa darbība ir diurētiska, žultsdzinēja, sviedrējoša, antiseptiska, pretiekaisuma, sāpes remdinoša, to ietekmē palielinās bronhiālā sekrēcija. Ārīgi ogas lieto reimatisma un muskuļu sāpju ārstēšanai. Sula stiprina kuņģi un zarnas, veicina urīnskābes izdalīšanos, akmeņu šķīšanu, darbojas dezinficējoši. Sula palīdz pret podagru, reimatismu, aknu slimībām, galvassāpēm un citām. Sulu var lietot arī ārēji pret pietūkumu un ādas slimībām. Kadiķu ogas iesaka ēst, sākot no vienas dienā, devu ik dienu palielinot pa vienai ogai 12 dienas. Pēc tam tādā pašā secībā 12 dienas samazina līdz pat vienai ogai. Ogas košļā no 1 līdz 20 minūtēm. Tādējādi tas veicina apetīti, tīra asinis. Lieto arī saaukstēšanās gadījumos, ja ir klepus, lai uzlabotu gremošanu un ēstgribu. Tās pievieno pie gaļas un zivju zupām, mērcēm, pie medījumiem un cepešiem, zivju buljoniem, liellopu gaļas cepešiem, gulaša, marinādēm, meža putnu gaļas, skābētiem kāpostiem un sarkanajiem galviņkāpostiem. Kadiķogas lieto arī alkoholisko dzērienu pagatavošanai, kā garšvielas pie gaļas un zivju ēdieniem.

RECEPTES

Novārījumus, uzlējumus un tējas gatavo, ņemot ēdamkaroti augļu uz glāzi verdoša ūdens. Izdzer vienā dienā.
Kadiķu ogu tinktūru gatavo: 100 g ogu aplej ar 0,5 l degvīna uz 10 dienām. Nokāš un lieto pa ēdamkarotei uz glāzi pelašķu vai citu pretklepus tēju. Ar tinktūru var ierīvēt arī slimās locītavas, piemēram, ja ir poliartrīts.

Sautēts trusis
Sastāvdaļas: truša gaļa, sviests, sīpoli, kadiķa ogas, citrons, tomāti, sāls, krējums.
Pagatavošana: gaļu sagriež lielos gabalos, liek katlā, kur ir uzkarsēts sviests, sīpoli, kadiķa ogas, citrons bez mizas, un sautē. Sautēšanas laikā pievieno tomātus, sāli, krējumu. Iztumē mērci, kad gaļa ir gatava.

Kāpostu zupa
Sastāvdaļas: puskilograms skābētu kāpostu, 250 g kūpinātas vārītas gaļas, trīs ceturtdaļas litra buljona, 2 cīsiņi, sīpols, ķiploks, ēdamkarote eļļas, 3 ēdamkarotes miltu, 2 buljona kubiņi, sarkanie pipari, lauru lapas, sāls, čili, kadiķu ogas, tējkarote cukura, 2 ēdamkarotes tomātu mērces, krējums.
Pagatavošana: sasmalcinātus sīpolus apcep, pievieno ķiplokus, miltus un sautē. Aizdaram izmanto tomātu mērci, čili, sarkanos piparus. Pievieno kāpostus, samaisa, aplej ar buljonu, pievieno buljona kubiņus, cukuru, kadiķu ogas, lauru lapas un visu novāra. Pēc 10 minūtēm pievieno gaļu, cīsiņus un vāra.

NODERĪGI

  • Kadiķu ogu košļāšana mazina zobakmens aplikumu, uztur patīkamu elpu ilgu laiku.
  • Nedrīkst lietot, ja ir akūts nefrīts.
  • Jāpērk tādas ogas, kas ir sulīgas, nav iebojātas. Ja tās nedaudz saspiež, tām jābūt mīkstām. Jāatceras, ka miza nedrīkst drupt.
  • Ogas var uzglabāt aizvākotā traukā vai burkā. Tās ieteicams izmantot sešu mēnešu laikā.

Andis BRĒMANIS, dietologs:
– Kadiķu ogu sastāvā ir ēteriskās eļļas, tāpēc tām piemīt atsvaidzinošs, patīkams aromāts. Tās noderīgas, lai saglabātu svaigu elpu. Lieto pie marinādēm kā garšvielu, visvairāk – pie gaļas ēdieniem, īpaši medījumiem, līdz ar to ēdienkarte kļūst interesantāka. Ogas var izmantot arī kā piedevu pie atspirdzinošiem dzērieniem, lai uzlabotu garšu. Visām ogām raksturīga pozitīva īpašība – tajās ir antioksidanti, kas cīnās pret brīvo radikāļu ietekmi. Gatavo arī ārstnieciskas tējas un uzlējumus veselības uzlabošanai.

 ____________________________________

Viss kadiķis: ogas, skujas, miza, sveķi, koksne un saknes izmantojams kā dziedinošs līdzeklis. Tomēr labākās būs tā ogas. Drogas ievāc dažādos gadalaikos: saknes – rudenī, jaunās atvases, koksni, mizu – pavasarī, sveķus – vasarā, bet ogas – oktobrī, novembrī, tad, kad tās ir gatavas – melnā vai tumši zilganā krāsā. Ogas žāvē plānā slānī aptuveni 20°C  temperatūrā, ik pa reizei apmaisot. Ogas lieto tējām, uzlējumiem un tinktūrām. Kā vitamīna avotu ieteicams apēst 3-5 ogas dienā. Ja zudusi ēstgriba, ir nepatīkamas atraugas un meteorisms, dienā jāapēd 3-4 paegļa ogas.

Kadiķa ogu tēju pagatavo, ņemot 1 tējkaroti sausu ogu, aplejot ar glāzi verdoša ūdens un ļaujot ievilkties aptuveni 20 minūtes. Ieteicamā dienas deva ir ne vairāk kā divas krūzes dienā.

Kadiķim piemīt īpašība sildīt. Tas tīra asinis, stimulē gremošanas orgānu sekrēciju, uzlabo ēstgribu, dziedē podagru, reimatismu, neiralģiskas sāpes, bronhītu, klepu un samazina tūskas. Kadiķa zaru kvēpināšana istabā var palīdzēt dažādu vīrusu slimību laikā, jo tā dūmi iznīdē baktērijas, pelējuma sēnītes, kā arī uzlabo gaisa kvalitāti telpās.

Ar kadiķa slotiņu ieteicams pērties arī pirtī, pirms tam to noplaucējot karstā ūdenī. Tā palīdzēs pie reimatisma, paralīzes un muskuļu sāpēm, kā arī cīpslu sastiepumiem.

Kadiķa skuju novārījums derēs, ja ir pietūkušas pēdas. Kadiķa skujas aplej ar kastu ūdeni, ļauj ievilkties un tad pievieno kāju vannai. Tas palīdzēs uzlabot asinsriti kājās un noņemt pietūkumu.

Ārstniecībā lieto arī kadiķa ēterisko eļļu – masāžai reimatisma un neiralģiju gadījumā pie 10 g pamateļļas (olīvu, kukurūzas, rapšu vai kāda cita) piepilina 3 pilienus ēterisko eļļu. Vannai var pievienot 5-7 pilienus eļļas, kas rūpīgi sajaukti ar 1 ēdamkaroti medus vai sāls. Ārīgi lietota eļļa mazina ādas taukošanos, pinnes un strutainus izsitumus. To lietojot inhalācijās, panāk atkrēpojošu efektu elpceļu saslimšanas gadījumos.

Kadiķa tinktūras pagatavošana: stikla trauku, ko var noslēgt ar vāku, piepilda ar kadiķa ogām, tām pārlej pāri spirtu tā, lai ogas būtu apklātas, tad trauku noslēdz un ļauj tam pastāvēt vismaz 10 dienas. Kad tās ir pagājušas ogas nokāš un šķidrumu pilda tumšos traukos (pudelēs vai burciņās). Ārīgi tinktūru var lietot uz vietām, kuras nomoka podagras, reimatisma vai išiasa sāpes.

Jāņem vērā, ka kadiķis var izraisīt alerģiju, tādēļ to jālieto uzmanīgi. Tas var izraisīt nieru kairinājumu. Cilvēkiem, kas slimo ar nefrītu (nieru iekaisumu), to nedrīkst lietot. Tāpat to aizliegts lietot grūtniecēm, jo tas var izsaukt abortu.

_____________________________

 Kadiķis ir spēcīgs, mūžzaļš augs. Mūsu senči  kadiķi uzskatīja par  mūžīgās dzīvības simbolu. Kāpēc? Droši vien tāpēc, ka tas var sasniegt pat 600 gadu vecumu. Aug lēnām, ir sīksts, pelēkzaļš krūmiņš, bet kas par izturību...

  • Senos laikos zināja, ka ziemā pirtīs jāperas ar kadiķu skuju slotiņām, jo kadiķis vasarā caur skuju adatām uzņem saules enerģiju, bet  ziemā to atdod. Ja vēl laužot zariņus ap  pilnmēness laiku,  tad tajos esot  gan saules, gan mēness spēks. Pirms tam slotiņa jānoplaucē karstā ūdenī.
  • Kadiķa zaru kvēpināšana istabā var palīdzēt dažādu vīrusu slimību laikā, jo tā dūmi iznīdē baktērijas, pelējuma sēnītes, un kas par smaržu!
  • Un kur tad kulinārija... Izcils sanāk medījuma cepetis ar kadiķogām. Un kadiķogu degvīns! Mūsdienās  to pazīst ar nosaukumu  ‘’džins’’. Džins ir graudu destilāts, kuram pievieno viskautko, bet pamatkomponents ir kadiķogas.

Tāpēc arī senais latvietis to stādīja  pie mājas ieejas. Mūsdienās ir uzselekcionētas daudz un dažādas šķirnes. Es iesaku parastā kadiķa šķirni ‘Stricta’. Tai ir skaista piramidāla forma, koša krāsa. Efektam var veidot vertikāla akcenta grupu no trīs vai pieciem kadiķiem.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties