latvijaspirts.lv
      
2017. gada 23. novembris
JAUNUMI
LASI JAUNĀKO!
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Pirts Spārītes
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Baltegles


Baltegles (Abies L.)
Sibīrijas baltegle - Abies alba (sibirica)
Пихта  

Baltegles (Abies) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas no 48 līdz 55 sugām. Tās aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, bieži sastopamas kalnainos apvidos. Visradniecīgākā ģints balteglēm ir ciedri. Baltegļu augstums parasti ir no 10 metriem un var sasniegt pat 80 metrus. Stumbra diametrs ir no 0,5 līdz 4 metriem.

Baltegļu ģintī ietilpst no 48 līdz 55 sugām. Šāds nekonkrēts skaits ir tāpēc, ka augu sistematizētāji nespēj vienoties par dažu atsevišķu sugu izdalīšanu.

Baltegles (Abies sect. Abies)

Bulgārijas baltegle (Abies borisii-regis)
 Grieķijas baltegle (Abies cephalonica)
Kaukāza baltegle (Abies nordmanniana)
 
Spānijas baltegle (Abies pinsapo)

Sīrijas baltegle (Abies cilicica)
 
Sicīlijas baltegle (Abies nebrodensis)
 
Alžīrijas baltegle (Abies numidica)
 
Eiropas baltegle (Abies alba)
 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Sarkanās baltegles (Abies sect. Amabilis

Sarkanā baltegle (Abies amabilis)
 Marisa baltegle (Abies mariesii)


 

 

 

 

 

  

Balzama baltegles (Abies sect. Balsamea)

Balzama baltegle (Abies balsamea)
Balzama baltegle aug samērā plašā
teritorijā – no Ņūfaundlendas
Ziemeļamerikas austrumos līdz
Albertas vidienei rietumos un
Virdžīnijai dienvidos. Sastopama gan
kalnos, gan līdzenumos, kā arī
smilšainās piekrastēs skuju koku un
jaukta tipa mežos, arī purvājos.
Klimats auga dzīvotnē ir kā mērenā
joslā, vēss. Balzama baltegle ir mūžzaļš
skuju koks ar augstumu 15-21, pat
38 m labvēlīgos apstākļos. Stumbra
diametrs 60 (90) cm. Labos
augšanas apstākļos balzama baltegles
mūžs var būt 150-200, bet
sliktos – 70-80 gadu. Balzama baltegle
nav toksiska. Tās koksni izmanto
celulozes iegūšanai, arī kā kokmateriālu.
Noder celtniecībai, arī kā Ziemassvētku
eglītes. Izmanto dārzkopībā. No
sveķiem gatavo Kanādas balzāmu,
kas noder kā līme optisko ierīču
izgatavošanā un arī pastāvīgajiem
preparātiem mikroskopijā. Kaut arī
šis balzāms nav indīgs, tomēr tas
noder grauzēju atbaidīšanai.
Piealpu baltegle (Abies lasiocarpa)
 
Mandžūrijas baltegle (Abies nephrolepis)
 
Sibīrijas baltegle (Abies sibirica)
Savvaļā Krievijas Eiropas daļas
ziemeļaustrumos, tālāk līdz
Austrumāzijai, dienvidos līdz
Mongolijai un Kazahstānai. Aug kalnu
nogāzēs, upju ielejās. Sibīrijā kopā
ar Pinus sibirica arī līdzenumos. Kalnos
paceļas līdz meža robežai
(1200-2000 m vjl.). Ļoti dekoratīva.
Stāda grupās, masīvos, rindās,
vējlauzēju stādījumos, pa vienai.
Skujas izmanto ēterisko eļļu, sveķu,
terpentīna ieguvei. Sveķi un ēteriskās
eļļas ir ārstnieciski. Izmanto brūču
dezinfekcijai. Latvijā kā meža kultūra
nav sevi attaisnojusi.
Frāzera baltegle (Abies fraseri)
 
Korejas baltegle (Abies koreana)
Sahalīnas baltegle (Abies sachalinensis)
Aug Austrumāzijā uz salām, Japānā:
Hokkaido, Krievijā: Sahalīnā, Kuriļu
salās un Kamčatkā nogāzēs jauktos un
skujkoku mežos 20–1650 m virs jūras
līmeņa. Nav indīgs. Tiek audzēts kā
dekoratīvs augs. Labs zāģmateriāls.
Tiek izmantots, lai izgatavotu papīru,
terpentīnu. Jaunie zari un čiekuri tiek
izmantoti, lai ražotu eļļu, kas tiek
lietota, lai izgatavotu kamparu.
Miza satur balzamu, kas tiek
izmantots, lai izgatavotu daudzus
preparātus un lai salīmētu optiskos instrumentus. 
Japānas baltegle (Abies veitchii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Abies sect. Bracteata  Abies bracteata

 

 

 

 

 

 

 

Dižās baltegles (Abies sect. Grandis)

Dižā baltegle (Abies grandis)
 
Durango baltegle (Abies durangensis)
Gvatemalas baltegle (Abies guatemalensis)
vienkrāsas baltegle (Abies concolor)
Halisko baltegle (Abies flinckii


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Abies sect. Momi   Abies sect. Nobilis

Abies beshanzuensis
Abies firma
 
Abies holophylla
 
Abies pindrow
Abies chensiensis
 
Taivānas baltegle (Abies kawakamii)
 
Abies homolepis
Abies recurvata



 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  • Abies sect. Oiamel 
    svētā baltegle (Abies religiosa) Hikela baltegle (Abies hickelii)
  • Abies sect. Piceaster
    Abies piceaster
  • cilts Abies sect. Pseudopicea
    Abies delavayi, Abies fabri, Abies forrestii, Abies chengii, Butānas baltegle (Abies densa), Austrumhimalaju baltegle (Abies spectabilis), Abies fargesii, Abies fanjingshanensis, Abies yuanbaoshanensis, Abies squamata, Abies webbiana

Kvēpināšanai izmanto mizu. Mizu ievāc no nocirstiem vai nokaltušiem kokiem. Burjatijā šamaņi apkvēpina cilvēkus un priekšmetus ziedošanas rituālos, bieži kopā ar baltegli izmato mārsilu (timiānu). Kvēpināšanai izmanto arī zarus ar jaunajiem pumpuriem. Samaltas mizas izmanto kā sastāvdaļu kvēpināšanas maisījumos budistu rituālos.

Arī Tibetā sveķus izmanto kvēpināšanai. Medicīnā izmanto eļļu galvenokārt kā brūces dziedējošu un ādu atjaunošu līdzekli.

Baltegles eļļa

 Medicīnā pietiekoši bieži lieto izvilkumu no dižegles skujām ar zariņiem – ētera, borneola – bornilacetata, brīvā borneola, kamfena un terpentīna maisījumu, ko zinām ar nosaukumu dižegles eļļa. Tautā eļļu dēvē par meža darkteri.

 Tas ir caurspīdīgs šķidrums no bezkrāsaina līdz gaiši dzeltenai krāsai, loti gaisīgs, ar raksturīgu sveķu smaržu. Bez skujām, dižegles eļļa ir arī jaunajos čiekuriņos un nedaudz mizā.

Farmaceitiskajā rūpniecībā eļļu uzmanto lai iegūtu sintētisko kamparu.

 Eļļas farmakoloģiskās īpašības ļauj to atzīt par tonizējošu un baktericīdu līdzekli. Eļļa aktivizē dzimumdziedzeru un hormonālās sistēmas funkcijas.

Eļļa tiek izmantota pie daudzām saslimšanām – osteohondrozes, stenokardijas, psoriāzes, glaukomas un ir novērots, ka aptur pat audzēju attīstību.
Savdabīgi eļļa regulē asinsspiedienu – pazeminātu izlīdzina, paaugstinātu pazemina, un nekādu iespaidu nestāj uz normālu spiedienu.

Eļļas preparātus izmanto pie iekaisumu procesiem, reimatisma, pie akūtas un hroniskas sirds nepietiekamības. Izmanto lai uzbudinātu elpošanu un asinsriti pie krupozās pneimonijas un citam infekcijas slimībām. Medicīnā izmanto arī no skujām iegūto produktu hlorofila – karotīna pastu, kuras sastāvā ir dižegles eļļa. Uz eļļas pamata izgatavo pret tuberkulozes preparātus.

 Ir jāatceras!

  • Eļļa var izsaukt alerģiskas reakcijas.
  • Eļļas lietošanu nevar apvienot ar alkohola lietošanu vismaz divas diennaktis pēc eļļas produktu lietošanas. Pretējā gadījumā eļļas iedarbība var izsaukt nepatīkamas komplikācijas un ārstnieciskais efekts būs niecīgs.
  • Eļļu nevar lietot pie kuņģa čūlas.
  •  Iesnu gadījumā eļļu degunā nepilina, to ar pirkstiem apziež nāšu ārmalas.

  • Gripa var beigties diennakts laikā. Ikkatras 2 stundas slimnieka ķermeni ieziež ar eļļu. Vienlaicīgi pa 1 pilienam iepilina degunā.
  • Herpes ārstē uz 15-20 min. izsitumam uzliekot vates tamponiņu ar eļļu. 
  • Klepus gadījumā 2-3 pilienus iepilina kaklā. Procedūru atkārto pēc 4-6 stundām un pirms nakts miega.
  • Izsutumus ieziež ar eļļu. Pēc 2-3 procedūrām sākas dzīšanas process.
  • Kāju sēnīti ārstē ar eļļas kompresītēm uz liekot uz 20-30 min.
  • Paradontozi ārstē smaganām uz 15-20 min. pieliekot vati (marlīti) samitrinātu ar eļļu.
  • Pie zibu sāpēm sāpošajam zobam uz 15-20 min pieliek eļļā samērcētu vatīti.
  • Pie haimorīta katrā nāsī iepilina 3-4 eļļas pilienus. Veic inhalācijas – katliņā ar verdošu ūdeni iepilina 8-10 eļļas pilienus. Elpošanu veic ik pēc 15 min.
  • Pie radikulīta uz sāpošajām vietām liek kompreses. Kompreses vēlams uzlikt pēc skuju vannas, uz nakti pirms nakts miega. Kompresi tur 20-30 min, ne ilgāk, var veidoties ādas apdegums.
  • Pie artrīta un reimatoīdā poliartrīta locītavas sasilda ar jūras sāls kompresēm, pēc tam locītavas ieziež ar eļļu un pēc tam atkal sasilda ar sāls kompresi.
  • Pie bezmiega lieto vannas peldi (3-6 pilieni uz vannu) 25-30 minūtes. Jāatceras, ka šis vannas nepārtraukti lietot nevar, ir jāizdara pārtraukumi.
  • Pie kāju, ceļu locītavu sāpēm sāpošās vietas ieziež ar eļļu. Ārstēšanas efekts palielināsies ja iepriekš sasildīs sāpošās vietas vie veiks siltu vannas peldi. Ārstniecības kurss 10-15 procedūras.

Angīnas gadījuma koka stienīti aptin ar vati un samērcē eļļā, tad ieziež kaklu (mandeles). Var ar pipeti 1-2 pilienus uzpilināt uz mandelēm. Procedūru atkārto 2-5 reizes dienā ar 4-6 stundu intervālu. Ārstēšanas kurss 2-3 dienas. Dažkārt ir pietiekamas 4 procedūras lai izārstētos. Pie hroniskas angīnas bez mandeļu ieziešanas un zem zoda zonas ieziešanas no ārpuses, nepieciešams degunā iepilināt pa 1-2 pilieniem. Ie šis procedūras var būt dedzinoša sajūta un mitruma izdalīšanās no nāsīm. Pēc 10-20 min. šis parādības izzudīs, bet kopējais ārstniecības efekts būs lielāks.

Pie bronhīta, plaušu iekaisuma (pneimonijas) savieno ierīvēšanu ar inhalācijām (3-4 pilieni). Inhalāciju veic 2-5 min. Krūtis un muguru zem lāpstiņām ieziež ar eļļu, pēc tam ietin siltā segā un ļauj izsvīst.

Pie gripa, akūtām respiratorām saslimšanām, saaukstēšanās ar eļļu ieziež muguras apkakles zonu un krūtis 4-5 reizes diennaktī. Pēc tam veic pēdu masāžu. Pēdām pēc masāžas var uzlikt eļļas kompresīti un uzvilkt siltas zeķes. Tad slimnieku noliek gulēt silti sasedzot, dod dzert sviedrējošas tējas.    

Pie bērnu diatēzes iekaisuma vietas ieziež ar eļļas maisījumu – 30% dižegles eļļa, 30% sēra ziede, 40% bērnu krēms, vai 1 daļa dižegles eļļa, 3 daļas olīveļļa (vai bērnu krēms). Maisījumam vēlams pievienot 1-2 F vitamīnu.

Pie ādas saslimšanām, apdegumiem. Eļļa lieliski dziedē brūces. Bieži vien ir pietiekoši uz apdeguma vai brūces vietas uzlikt eļļas marles kompresi 

Pie kolīta, enterokolīta mikserī sajauc 5-6 pilienus eļļu ar 100 ml vārītu ūdeni. Lieto 3 reizes dienā 20 min. pirms ēšanas.

Pie mastīta, laktozes uz krūtīm uzliek kompresi. Lai neveidotos ādas apdegums, eļļu nepieciešams sajaukt ar bērnu krēmu attiecībā 1:3. Kompresi maina 2-3 reizes diennaktī.

Pie mitrās ekzēmas pagatavo ziedi uz taukaina pamata (bērnu krēms, zosu tauki, āpšu tauki). Ziedes sastāvs – dižegles eļļa 30-40%, tauki 60-70%. Ieziež iekaisuma vietas un pārsien. Procedūru veic 2-3 reizes dienā. Kurss – 8-24 dienas.

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties