latvijaspirts.lv
      
2020. gada 28. februāris
Atgriezties uz sākuma lapu>>>
Kas slēpjas aiz Anniņas lodziņa?
Ūdens prieki
Nāras Džakūzī
Naktsmītne
Krodzinieks piedāvā
Aivara ūdensblusa
Brauciens ar plostu
Pirtnieks piedāvā
Anniņas pirts receptes
Naukšēnu villenes jeb kā es sabiju āliņģī
Nāras atklāj sezonu - 2009.
Atkalredzēšanās Naukšēnos! Pirmā diena Aivara Nārās.
Atkalredzēšanās Naukšēnos! Otrā diena Naukšēnu Cilvēkmuzejā.
Ziemassvētku pirts Naukšēnos!
Центр отдыха «Нарас»(«Русалки»)
PUHKEKESKUS «NĀRAS»
Spēkavīru pirts diena - Kā Senajā Romā ...
Naukšēnu Nāras Daiņa Jansona vērojumā

Nāras, Naukšēni, Naukšēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4244
Tālr.: 29431081, 64268194
E-pasts: naras@naukseni.lv
E-pasts: naras@tvnet.lv

www.naras.naukseni.lv

Strādā pirtnieks
Aivars Rullis
T.: 29431081

Atlaides!
Ugunsdzēsējiem,  uzrādot dienesta apliecību, 10% atlaide visiem pakalpojumiem !

Naukšēnu villenes jeb kā es sabiju āliņģī

Par aliņģi, villenēm un pirtnieka Aivara Ruļļa prasmi Aija Virse, 2009. gada februārī.
Kompāniju sastādīja Aleksis Bērziņš, Sandra Stumbre un fotogrāfs Gundars Kaminskis

Sveiki, mēs te, Nāras
Pažarniekiem atlaides visam un vienmēr!
Runcis Jurčiks
Plosts vasarā
Pirtiņa
Caur pirts lodziņu
Caur pirts lodziņu
Akmeņi garu padara īpašu, vai harmonija?
Kas ir labs, tas ir labs
Un tās ir pirtsslotas
Zem pirtnieka rokas
Šoreiz aliņģis tika iekarots

Atpakaļ uz pirti
Masāžiņa

Atpūta pēc pirts procedūras
Pirtnieks visā savā godībā
Aleksis visu vārdā raktsa vēlējumu
 Hei! Vai maz Latvijā ir vēl kāds letiņš, kurš nebūtu dzirdējis par „Labvēlīgā Tipa” Naukšēnu Disko? Domāju, retais, bet lai nu paliek aptaujas, toties man bija brīnišķīga iespēja viesoties Naukšēnos un vēl baudīt pirts priekus, šoreiz Disko pasākumu atliekot uz vasaras laiku.

 Uzreiz atzīšos, ka Vidzemē man patika, iespējams, man atsauca atmiņā dzimtās Kurzemes āres, vai arī tādēļ, ka beidzot tiku ārpus Rīgas mūriem, bet pretoties skaistajiem, sniegotajiem skatiem nebija iespējams.

 Lai nu kā, bet turpceļš pagāja gana raiti un iebraucot Naukšēnos, jau sabijāmies, ka izskriesim tiem cauri, nepamanot meklētās Nāras, bet velti. Pašā centrā, pārbraucot upi esam klāt. Iebraucam sētā un kā pieklājas bailīgam pilsētniekam, pamanām pamatīgu suņa būdu pie namdurvīm, ķērām pēc telefona, jo pašu suni tā uzreiz neredzējām. Bet lieki, izrādījās, būdas saimniece, izbijusi valsts robežsardzes darbiniece, vilka sugas kucīte, kā reiz todien nolēma dzemdēt pirmdzimtos. Devāmies iekšā, pirmās, nopietnās durvis mūs ved uz krogu, nu ko darīt - ja krogs, tad krogs, bet nekā - krogs ir  aizsegs, jo caur krogu jādodas tālāk uz pirti. Jāpiemetina, ka krogā mūs sagaidīja baltais labradors, kuram tā vien gribējās meņģēties, jo puika pavisam jauns vēl, pat vietējo, tautisko runci Jurčiku ik pa laikam patrenkāja!

 Saimnieks mūs jau gaidīja, pirti izkurinājis un noskaidrojās, ka Nāras ir Naukšēnos vienīgā vieta, kur viesi var mitināties ilgāku laiku, jo vecajā, pārveidotajā ēkā, ir gana daudz kambaru un istabu, kur visus izmitināt, izguldīt, sasildīt un paēdināt. Īpaši patika ‘Bebru kambarīšī’. Ja nu gribas, ko savādāku, tad  taisni pašā laikā. Bet pažarniekiem, īpašas atlaides, jo tos tur godā tur.

 Vasarā, Nāru saimnieks piedāvā izbraucienu ar plostu pa upi, bet šoreiz, krastā izvilktais plosts noderēs par atbalsta punktu, kur piesiet auklu, lai pēc āliņģa priekiem, varam pa stāvo, sniegoto upes krastu atkal tikt atpakaļ pirtī. Par godu mums pat āliņģis tā platāk izcirsts. Lai arī līdz šim vēl neesmu līdusi ledus āliņģi, bet viss liecina, ka Naukšēnos būs mana  pirmā ledus pelde.

 Pēc ekskursijas, beidzot tiekam līdz pirtij. Iespaidīgi, iespaidīgi - ir vesela  priekštelpa ar speciāliem ģērbjam skapīšiem un sēdvietām, kur visiem pirts mīļiem vietas pietiek, vismaz pirmajiem sešiem pilnīgi noteikti. Tāpat, priecē, ka novelkot apavus, viscaur pirts telpās ir grīdas segas, kas uzturēšanos ārpus pirts padara mājīgu un kājām siltu, pat tad, ja esi ieradies ar savām pirts čībiņām.

 Pirts ir nākamajā telpā, kura ir gana liela, bet vienlaikus maza, jo vienkopus ir visa kā un tomēr drusku par daudz.  Nu nezinu, vai trenažieris domāts spēku stiprināšanai starp sildīšanās jeb tomēr starp pirts reizēm, jautājums palika atklāts.  Tai pat laikā, iespaidīga ir pati pērtuve  gan no ārpuses, gan iekšpuses, jo no ārpuses tā ir apšūta ar kādas senas XIX gadsimta ēkas baļķēniem, radot īstas lauku pirts iespaidu, pat ar savu lodziņu, kur malā palicējiem palūkot, kas notiek pērtuvē. Bet iekšpusē mūs sagaida metodiski pareizā augstumā un platumā esoša peramā lāva, ar žadeīta akmeņu krāvumu pirts garam. „Nekā personīga”, bet jau kuro reizi pārliecinos, ka šis pietiekami dārgais akmens pērtuvē dara brīnumus un uzturēties tur ir patiešām patīkami neatkarīgi no temperatūras augstuma.

 Esam sapazinušies, atģērbušies un dodamies pirtī. Fotogrāfam par godu tiek notīrīts lūram lodziņš, lai varētu šo to iemūžināt vēsturei un process var sākties. Naukšēnos tas sākas ar kopīgu pirtnieka - peramo iesildīšanos. Parunājam par to, kādi piedzīvojumi pie lodziņa piedzīvoti un mani iepazīstina ar gaidāmo dienas kārtību. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka visos stūros pirtī ir izkārti priedes/egles zaru saišķi, kuru aromātu jau jūtu iesildoties. Pēc iesildīšanās, mūsu līdzpaņemtais ziemas peldes fans Aleksis, ar pirtnieka dotajām villenēm dodas uz āliņģi. Viņa prieks ir neviltot un tas redzams  pa visām ādas porām. Man atliek vien noskatīties, kā izpeldas āliņģī, pie sevis nodrebinoties.

 Tomēr, īsā lauka pastaiga bija pietiekami  dzestra, lai uzreiz dotos atpakaļ pērtuvē un es varētu baudīt sildošo pērienu. Pirtnieks ir pretimnākošs un mani nekomandē - sākt ar vēdera vai muguras pēršanu. Ļauj man pašai izvēlēties, kā ērtāk un kā gribas. He, patieso iemeslu šai laipnībai atklāju vēlāk – izrādās pašam pirtniekam ne visai patīk ar vēderu gulēt uz lāvas. Lai vai kā, bet iesildīšanās procesā izbaudīju ozolu un savu artavu pielika arī vībotnes. Par oša slotiņām mums ar pirtnieku izvērtās vesela diskusija, tomēr arī tās man izdevās nobaudīt. Iesildīšanas process baudīju, bet jau tā laikā sapratu – es arī gribu noprovēt āliņģi. Un to izdarīju!!! Saņēmu savas vilnas zeķes, lai sniegs nav tik auksts un varu izkāpt no āliņģa. Sajūtas labu labās. Uh un ah, žēl, ka spiegt negribējās, bet kāds mundrums uzradās.

Pēc ziemas peldes devos uz pērtuvi sildīties, lai gan pretī jau bija otrs peramais. Pirtnieks, gan nebija sajūsmā, ka procesa laikā vēl kāds bez viņa un peramā ir pirtī, bet no pērtuves mani varēja tikai iznest, tāpēc paliku siltumā. Dienas gaitā, kopīgi ar pirtnieku atradām risinājumu, ja kāds grib pēc āliņģa peldes sildīties, tad jādodas pa taisno mazajā, ģimenes pirtī sildīties: kā saka, pirtnieks varēs pērt, bet peldētājs sildīties, jo abas Nāru pirtis silda vienlaicīgi.

 Kad sagaidīju savu kārtu pērienam, pirtnieks mani iepriecina ar masāžu, kas vairāk gan tāda sildoša procedūra, bet tik patīkama. Šoreiz manai ādai tiek rapšu eļļas zieķis ar īpašajām zālītēm un smaržām. Patīk un pērtuvē tas godam iesūcas ādā un atlikumu palīdz likvidēt slotiņu siltums. Šī procesa doma gan vairāk kā patīkama murcīšana pirms pēriena. Arī pēriena laikā varēju izbaudīt, i bērzu, i ozolu, i savs labums tika pēdām – dabūju kadiķi un priedi. Kāds aromāts no šīm nāca, varētu to elpot vēl un vēl…

 Pēc pēriena, uz āliņģi vairs nedevos. Nobaudīju spaini ar aukstu ūdeni blakus pērtuvei, nospurdzu no veldzējošā dzestruma un atgūlos un blakus esošā galda/masāžas vietas. Mani apsedza ar speciāli šūdināto lina sedziņu, lai mierīgāka atpūta. Pirtnieka asistente, pa to laiku ar ‘slinkā masiera’ ierīci bužināja galvu, tā vien gribējās murrāt, pat ja galvas murcīšana nav ar pašām rokām, vienalga patīkami.

 Pēriens arī bija noslēdzošais mana Naukšēnu Nāru pirts procesā. Pirtnieks, gan piedāvāja skurbi no kafijas biezumiem un vēl ko īpašu, bet šo prieku man vairs negribējās baudīt. Ļāvu savu devu puišiem izmantot, par ko šie bija tikai priecīgi.

 Man šai reizei bija gana. Naski noskalojos, apģērbos un devos priekšplānā esošajā krogā baudīt iepriekš pasūtītas pusdienas un tēju! Diena iesākās un arī beidzās lieliski. Paldies Aivaram par burvīgajiem, kaifošanas mirkļiem.

Kopsavilkums:

Naukšēnu „Nāras” ir viena jauka vieta, kur baudīt Vidzemes labumus. Pilnīgi noteikti zinu, ka Nārās varēšu labi un gardi paēst arī citās reizēs. Bet pirts rituāls ir izstrādāts un pārdomāts. Īpašs prieks un uzslava pirtniekam, ka ir asistents, kas palīdz piekopt starplaikos pērtuvi, uzvaktē tēju un pirts mīļus. Līdz šim nebija nācies sastapt pirtnieku ar asistentu.

Par lielu izbrīnu, pēc pirts rituāla secināju, ka pirtnieks mani visu laiku bija pēris ar tā saucamajām „sporta slotiņām”. Mazas, vieglas, ērtas un kā izrādās, žiperīgas pērtuvē.

Ventilācija, izrādās, Nārās ar ir un pat darbojas. Tamdēļ, ja kādā brīdī liekas, trūkst gaisa – ziniet, prasiet pirtniekam, lai ieslēdz aparātu, kā mēs to darījām.

Bet nenobaudīti palika vasaras prieki – plosta izbrauciens. Tā esot „Nāru” vasaras odziņa. Citādi – āķis izmests, jādodas tik vasarā pakaifot atkal.

Iesaku:

Paņemt līdz savu mūziku, ko klausīties pirtī vai pērtuvē.

Pilnīgi, noteikti paķert savas čībiņas, jo pēc ūdens kubuliņa priekiem, ūdens tik ātri viss nepazūd no telpas grīdas.

Atslābināties un ļauties Aivara pērienam, jo viņš zina kas un kā darāms, protams, ja vien ir kādas īpašas vēlmes un iegribas, tad droši to teikt, bet citādi – es baudīju!

Paņemu sev:

Villenes, kāju sildītājs āliņģa peldēm, ļoti labi.

Galvas murcīšanas ierīce ‘slinkajiem’

Arī ar mazajām, sporta slotiņām var darīt brīnumus, tik jāzina kā un Aivars to zināja.

 

Viesošanās noslēgumā tikām aicināti izdarīt pirmo ierakstu jaunajā viesu grāmatā.

 

 

 

 

galerija