latvijaspirts.lv
      
2019. gada 24. augusts
Atgriezties uz sākuma lapu>>>
Velnalas pirts
Viesu māja ar pirti
Viesību nams
Ģimenes mājas
Ķermeņa un gara komunikācija
Ar skaļu brēcienu dīķī iekšā – Līgo!
Veselīgs darbdienas vakars

ATPŪTAS KOMPLEKSS "BRŪVERI"
Siguldas novads

T.: +371 29140036, 26092153, 67971250
E-pasts:  hotelbruveri@inbox.lv

www.hotelbruveri.lv

Pirtnieku vasaras festivāls
 Bruveros, 2009
FOTO galerija >>>

Strādā pirtnieks
Igors Krutjakovs
T.: 22315540

Ķermeņa un gara komunikācija

Raksta autors: Gundega Pumpure
Foto: Jānis Pešiks un Gundars Kaminskis
Raksts tapis sadarbībā ar biedrību Latvijas pirts un Turaidas pusē esošās viesu mājas Brūveri viesmīlīgajiem saimniekiem.
www.hotelbruveri.lv 

    Ir sestdienas vakars. Kārtīgs latvietis kurina pirti. Lai nomazgātos, lai attīrītos garīgi un fiziski, uzņemtu pirts gara un slotu doto enerģiju, lai baudītu pirtsslotu aromātu, lai... būtu laimīgs. Man pirtī iešana vienmēr saistījusies ar lielu karsēšanos – jo ilgāk sēdi un vairāk izturi, jo labāk. Līdz pienāca brīdis, kad apjautu, ka tāda vienkārša sēdēšana un sevis spīdzināšana, uzturoties ilgstoši lielā karstumā, ir bezjēdzīga. Kur tad ir tā laimes formula, par ko daudz skandina gudrie pirtnieki? Un tad laimējās sastapt cilvēkus, kas manu viedokli par pirti mainīja visos tās pamatos. Tāpēc iepazīstinu ar saviem pirts skolotājiem: Alvi Stankēviču, Gvido Zinkeviču un Georgu Celitānu. Ceru, arī tev noderēs viņu dotie padomi un tu atklāsi savu laimes formulu.

Gvido Zinkevičs, pirtnieks, masieris,
dziednieks, biedrības Latvijas pirts
dibinātājs. T.: 29460820

 

   Pirts lauciniekam ir kā zāles un tīrība. Lai darbu smago slodzi nedēļas garumā varētu izturēt, gāja pirtī. Mūsdienās ne visi pa zemi rušinās, bet spriedze tāpat visiem ir liela. Tad nu pirts ir tā vieta, kur varam relaksēties.
    Pēc pirtnieka Gvido domām, iešana pirtī ir individuāls, vienpersonisks process, katram savs. Bet tajā pašā laikā tā var būt arī kā kopīgs ģimenes pasākums, kad var izbaudīt kopā būšanu. Pirts ir kā vieta, kur visu labo var salikt vienā vietā.
    Pirts centrālā vieta ir pērtuve, bet svarīga ir arī priekštelpa un atpūtas telpa. Gvido Zinkevičs stāsta par vairākiem pirts blokiem: slapjais bloks – pērtuve, sausais bloks – masāžas telpa, un relaksējošais bloks.
   Daudz esam dzirdējuši par akmeņu nozīmi pirtī – veselīgam un vieglam garam. Pirtnieks Gvido uzsver žadeīta vērtību. Šis akmens ir ļoti vērtīgs un neparasts, tam piemīt dziednieciskas īpašības, kuras bieži šķiet pat mistiskas. Pirtī izmantots, šis akmens dziednieciski iedarbojas uz cilvēka organismu.
    Kā bāzes slotas pirtnieks iesaka izvēlēties bērza, ozola, kadiķa, bet tikpat labi tā var būt kompleksā slota – noder katra zālīte! Slotas pirms pirts jāsagatavo. Bērza slotas parasti griež ap Jāņiem, tām klāt var iesiet upenes, avenes, kaņepi. Ļauj vaļu fantāzijai.
   Sausās slotas pirms pēršanās var uz brīdi iemērkt karstā ūdenī, svaigās slotas tikai noskalo. Vislabāk, ja slotas mērenā ūdens temperatūrā pastāv vienu līdz četras stundas. Pirtī slotas nevajadzētu žāvēt, tās jāglabā šķūnī vai mājas bēniņos, kur tām būs vēsa temperatūra un caurvējš.
    Runājot par karstumu un pirts vēlamo temperatūru, Gvido uzskata: viss atkarīgs no cilvēku vēlmēm un iespējām. Cits var turēt ilgāk, cits – mazāk. Kā vēsta sena gudrība: uz pirti var iet tas, kurš līdz pirtij var aiziet. Lai pierastu pie pirts, vajadzīgs adaptācijas periods – piecas līdz astoņas reizes. Jo vairāk iet pirtī, jo ātrāk cilvēks pierod. Bet galvenais – nesasteigt un nepārspīlēt. Un atceries: pirts – tā ir komunikācija.
   Pēc pirtnieka ieteikuma, pirts procedūra sākas ar organisma sagatavošanu, iesildīšanu. Pirms tam var izmantot arī kontrastdušu un pirms karsēšanās var baudīt karstu zāļu tēju. Iespēju ir daudz un dažādas.
   Pulksteņa pirtī nav, cilvēks pats jūt, cik ilgi viņš var izturēt karstumu un kad jāiet ārā. Pats galvenais – labāk mazāk nekā par daudz. Pēc iesildīšanās seko pēršana ar slotām, kad operē ar siltumu un novada garu. Pirts ir ne tikai fiziska slodze, bet arī garīgā enerģija. Pirts cilvēka enerģiju sajauc kokteilī. Cilvēks atnāk ar vienu enerģiju, bet pēc pirts tā mainās, tā ir sakārtotāka. Pats galvenais – pirts nav olimpiāde, tas ir sistemātisks darbs. Ar mīlestību pret sevi.

 

 

 

 


 

Alvis Stankēvičs, pirtnieks, biedrības
Latvijas pirts dibinātājs. T.: 29252988







    Kārtīgs latvietis ne tikai dzied, bet arī reizi nedēļā iet pirtī. Alvis vispirms gudri stāsta par skābju un sārmu līdzsvaru mūsu organismā, par organisma piesārņošanu, par cilvēka auru, slimībām. Tā ir vesela zinātniska lekcija, kas liek aizdomāties. Bet es vēlos zināt, kas tad liek kārtīgam latvietim katru sestdienu nest malku, liet ūdeni, kurināt pirti, siet slotas. Lielākā daļa cilvēku diemžēl ikdienā neseko līdzi savam skābju un sārmu līdzsvaram, neattīra auru, viņam tie šķiet kā svešvārdi, kas uz pašu neattiecas. Un izrādās – cilvēks pirtī iet ne tikai mazgāties, bet arī lai iegūtu endorfīnu – laimes hormonu. Tātad ejam pirtī, lai būtu laimīgi. Cik vienkārša formula!
   Ja pirtī paredzēts iet vakarā, Alvis Stankēvičs iesaka pusdienās nepārēsties, jo olbaltumvielas organismā nepagūs pārstrādāties. Labāk ieturēt vieglas pusdienas, un pirms pirts divas trīs stundas vispār neēst.
   Kad pirts izkurināta, jāņem tik slotas un jāiet pērties. Pirtnieks vasarā iesaka pērties ar visām slotām, kas atbilst tavai gaumei, ko var atrast blakus pļavā vai mežā. Pavasara un ziemas periodam gan slotas iepriekš jāsagatavo. Pirms pirts slotas diennakti pusotru vajadzētu izmērcēt, tad tās būs enerģētiskas. Alvis neiesaka slotas mērcēt karstā ūdenī, var gan iemērkt karstā un pēc tam uzreiz aukstā ūdenī. Pēršanai jaudīgākas un izturīgākas ir tradicionālās bērza un ozola slotas.
   Slotas sagatavotas, un – tagad uz pirti! Ar pirts kurināšanu nevajadzētu pārcensties – ap 80 grādu pilnīgi pietiks, lai ādas poras labi atvērtos un sāktos svīšanas process, kas palīdzēs visas sliktās vielas no organisma izvadīt. Tādā pirtī var iet vairākas stundas, svīst un svīst. Ja pirts temperatūra ir ap 90 grādiem, poras aizveras.
   Pirms pēršanās jāsamitrina augums, izņemot galvu. Matus varam aptīt ar lina vai frotē dvieli, lai galva nepārkarst.

Alvja Stankēviča ieteiktā pirts procedūra:

   Slotas sākumā tur pirts ārpusē. Ja cilvēks ienāk pirtī, bet citi jau peras, jāapsēžas uz zemākās lāvas. Sākumā – ne ilgāk par piecām minūtēm. Lielāka iespēja pieradināt pulsu, ja sākumā pērtuvē sēž piecas minūtes. Ja sēž ilgāk, organisms izsmeļ visas savas rezerves, tam nedrīkst uzreiz uzlikt tik milzīgu slodzi.
   Pēc tam ir 10–15 minūšu atpūtas laiks, kad izejam no pērtuves. Vēlams gan uzreiz neiet ūdenī, organismam pie slodzes jāpierod. Tad iet otrreiz pērtuvē un karsējas tur septiņas astoņas minūtes. Tad atkal iziet ārā atpūsties 10–15 minūtes. Tikai neaizraujies ar atpūtu, līdz ķermenis jau pavisam nožuvis, ādai jābūt nedaudz miklai. Pēc 30–40 minūtēm cilvēks jau ir gatavs lielākai slodzei – un var sākties pēršana. Ja cilvēks ieiet pērtuvē ar slotu rokās, tā ir kā zaļā gaisma, ka tiem, kas sēž uz augšējās lāvas, jādod vieta. Tad jāuzmet gars un jānododas pēršanai. 
   Pēršanās procedūra ilgst divas trīs stundas, kuras laikā peras divas līdz četras reizes. Pēršanos sāk no kājām uz augšu. Kājas jānoper kārtīgi, tādējādi tiek sasildīta limfātiskā sistēma un problemātiskās vietas organismā. Pēc pirmās nopēršanās iet ārā – baseinā vai dīķī. Sākumā gan tikai uz brīdi, bet ar katru nākamo reizi ieteicams ilgāk uzturēties aukstumā. Iegremdējies ūdenī līdz zodam un jūti, cik ūdens vienmērīgi iedarbojas uz tavu ķermeni, tiek izlīdzināts spiediens. Te atkal jāļaujas savām izjūtām. Ja kļūst auksti, jādodas atpakaļ uz pirti sasildīties. Pārmēru rūdīšanās var beigties ar saaukstēšanos.

 

 

 

 

 

 

Georgs Celitāns, aromaterapeits
T.: 27085517

    Uz galda tiek uzlikta aromlampiņa. Pēc brīža, tai uzkarstot, telpā izplatās saldena smarža. Man vienmēr šķitis, ka pirtī pietiek ar koka, slotu, gara smaržu, ko degunam baudīt, bet es zinu, kā manu degunu mēdz noburt lavanda, apelsīns, kalme, piparmētra. Kā uzskata aromaterapeits Georgs Celitāns, aromaterapija ir šoka terapija cilvēkam. Un man atliek tikai piekrist.
   Un šoreiz es uzzinu, kā ēteriskās eļļas iedarbojas uz mūsu fizisko ķermeni un gara pasauli pirtī.
    Vispirms jāzina, ka ir divu veidu eļļas – augu un ēteriskās, kuras var lietot gan atsevišķi, gan kopā. Pirms pirts procedūras pagatavojiet sev vēlamo eļļu maisījumu, par matu ņemot kādu no bāzes jeb augu eļļām (vīnogu kauliņu, mandeļu, sezama, kviešu dīgstu) un pievienojot ēterisko eļļu (lavanda, piparmētra, ģerānija, dižegle, eikalipts). Standarta proporcija – trīs pilieni ēteriskās eļļas uz 5 ml augu jeb bāzes eļļas.
    Sildoties uz lāvas, iemasē augu eļļu ādā (mandeļu eļļu). Kad sāc svīst, noskrubē ādu, tādējādi to attīrot, un tad vari nodoties pēršanās priekiem. Ēterisko eļļu vari pievienot arī ūdenim, kur mērcē slotiņas. Ar slotiņu vari attīrīt gaisu pērtuvē, uzpilināt uz koka vai neemaljēta māla, kas dos patīkamu aromātu. Tikai atceries: uz pirts akmeņiem ēterisko eļļu nemet, jo tā sadegot izdala indīgas vielas.
   Ar ēteriskajā eļļā izmērcētu slotu vari pērties un pēc tam baudīt atvēsinoša ūdens procedūru, pēc tam atkal iet karsēties pērtuvē. Un procedūras beigās laiski ļaujies masāžai ar ēteriskajām eļļām.

Un vēl viena laimes formula ir atrasta!

 

galerija