latvijaspirts.lv
      
2020. gada 28. februāris
Atgriezties uz sākuma lapu>>>
Kas slēpjas aiz Anniņas lodziņa?
Ūdens prieki
Nāras Džakūzī
Naktsmītne
Krodzinieks piedāvā
Aivara ūdensblusa
Brauciens ar plostu
Pirtnieks piedāvā
Anniņas pirts receptes
Naukšēnu villenes jeb kā es sabiju āliņģī
Nāras atklāj sezonu - 2009.
Atkalredzēšanās Naukšēnos! Pirmā diena Aivara Nārās.
Atkalredzēšanās Naukšēnos! Otrā diena Naukšēnu Cilvēkmuzejā.
Ziemassvētku pirts Naukšēnos!
Центр отдыха «Нарас»(«Русалки»)
PUHKEKESKUS «NĀRAS»
Spēkavīru pirts diena - Kā Senajā Romā ...
Naukšēnu Nāras Daiņa Jansona vērojumā

Nāras, Naukšēni, Naukšēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4244
Tālr.: 29431081, 64268194
E-pasts: naras@naukseni.lv
E-pasts: naras@tvnet.lv

www.naras.naukseni.lv

Strādā pirtnieks
Aivars Rullis
T.: 29431081

Atlaides!
Ugunsdzēsējiem,  uzrādot dienesta apliecību, 10% atlaide visiem pakalpojumiem !

Atkalredzēšanās Naukšēnos! Otrā diena Naukšēnu Cilvēkmuzejā.

Naukšēnu Cilvēkmuzejs
Adrese: Naukšēnu muiža, Naukšēni, Valmieras rajons, LV4244
T.: 64268021 vai 29359390
www.naukseni.lv 
cilvekmuzejs@naukseni.lv 

15.08.2009 

Muzeja vaditājs mūs sagaida
Bilde ar lauvu
Atjaunotā muižas zāle
Kļūstam par fondu materiāliem
Parakstāmies katrs uz sava materiāla
Kopskats uz muižas terases kāpnēm
Ieaužam savu dzīparu
Klausāmies un smejam. Jauki!
Lielās pārvērtības
Naukšēnu disko skaņas un Ļeņina tēzes
Dāmām bus vien jāiet tur kur vīri vedīs
Nepaklausīgie tiek pieķēdēti
Brīvdabas estrāde
Atdarītas slēgtās durvis. Tā ir sierotava.
Te nu raganiņas uz savām slotām
Tās tiešam ir slotas
Vadonis ved mūs mājās. Joki vairs nebūs!

 Pirms mājupceļa mūsu ausis un acis priecēja Naukšēnu Cilvēkmuzejs.

Sākumā gribu teikt, ka nodot Jums gūtās emocijas man noteikti neizdosies. Tas ir jāredz un jādzird.

Tā ir vieta kur lielās devās var baudīt labu humoru, izsmieties no sirds, un ar asprātības garšu atskatīties ne pārāk senā pagātnē.

 Uz Naukšēnu muižas kāpnēm mūs sagaidīja pats saimnieks. Skatienam paveras varenās kāpnes ar lauvu skulptūrām.

Pie lauvām krītam kārdinājuma, ir jānobildējas. Labdien pateikuši un iepazinušies nonākam atjaunotajā lielajā zālē.

Dzirdam stāstu par muižas vēsturi, seno dzīves ritumu, likteni, kas ēku piemeklējis padomju laikos, un stāstu par to, kā tapis Latvijā mazākais (platības ziņā) muzejs.

Stāstam seko iziešana uz plašās terases kur skatienam paveras Rūjas upe. Kopējā bilde uz terases kāpnēm.

 Tālāk tiekam vedināti iekļūt muzeja mantojuma klāstā un pievienoties citiem pirtsmīļiem, kas bija čaklāki un jau iepriekšējā dienā apmeklēja muzeju.

Kļūšana par muzeja fondu krājumu ir visai oriģināla. Uz garām un lielām papīra loksnēm pa kārtai noguļamies un viens otram apzīmējam atkārt ķermeņa kontūru.

Pievienojam klāt savus iniciāļus un esam pilntiesīgi fondu materiāli. Ja nu kas, tad ziniet kur mūs meklēt.

 Nu laiks ielūkoties muzeja krātuves telpās. Stāstam par aušanas tradīcijām tiek pievienotas praktiskās nodarbības, un Haris kļūst par audēju, kas kopējā seģenē ieauž savu dzīparu. Tas tiek braši izdarīts un atstāta ziņa nākošajām paaudzēm.

Sākas pārvērtības. Ļoti aizraujoša stāsta pavadījumā aktīvākie mūsu pulciņa dalībnieki tiek ietērpti senajos tērpos.

Kungs ar kundzi un meitiņa blakus. Varena ģimene. Kungam rokās tiek ielikts vadīklis (izzīmēts liels spieķis), tas mūs veiksmīgi vadīs tālākā ceļā.

 Izbaudījuši visas nedaudz aizmirstās sadzīves lietas nonākam nākošajā mazajā telpiņā. Nevar jau būt Naukšēnos un neizbaudīt „Naukšēnu disko”.

Uzklausām lasījumu no senajām grāmatām, kas atskan no „Zinātniskā arhīva” telpas. Mūsu meitene tautas tērpā ir varena lasītāja un vēlreiz atgādina pareizos dzīves fundamentus.

 Laiks doties pastaigā pa parka teritoriju. Lai gājiens būtu drošs, visiem tiek sadalītas lomas.

Viens no mums ir atslēgas nesējs un nepaklausīgākie tiek pieķēdēti pie rokas. Paklausīgākajiem ir vienkāršāk, līdzīgi kā savulaik bērnudārzā jāturas pie striķīša.

Kas nu mums cits atliek - paklausām un dodamies gājienā.

 Pirmais pieturas punkts ir pie muižas pagalmā izvietotās strūklakas. Šai vietā ir stāsts par mūsu lomu šajā gājienā, ka uzvesties sabiedrībā un vispār īsi izsakoties, ir gana jautri un nenopietni.

Ir labi brīdi atrasties bērna lomā, droši vien no malas tas izskatās visai amizanti. Bet mums ir jautri.

 Ejam tālāk. Labi koptie parka celiņu mūs aizved uz parka estrādi. Arī tā nav parasta būve.

Estrāde ir atjaunota tādā izskatā kāda tā bija muižkunga laikā. Fantastiska akustika, jūtamies it kā būtu visu notikumu centrā.

Nedaudz jau noguruši cītīgi soļojam atpakaļ, gan ar nelielu līkumu, jo mums ir jāpalūko kas slēpjas aiz durvīm, kuru atslēgu visu laiku nesājam līdz.

 Nonākam senajā sierotavā. Šajā ēkā tika sieti un uzglabāti sieri. Neizpaliek stāsts par visai jocīgu, bet ticamu ieražu siera siešanā.

Sierotavas otrajā stāvā mūs sagaida raganu šūpoles ar visu slotu. Nu jau mūsu dāmas sasparojās, paliek pavisam interesanti. Iemēģinām lidošanas iespējas, ja nu tomēr noder.

Vīrieši tiek ietērpti speciālajā raganu ķeršanas ķiverē un bise arī tiek iedota. Mēs jau gan minam, ka šiem vīriem šīs raganiņas ir tās pašas mīļākās un jaukākās un labi sen jau ir sagūstītas.

Bet dāmām tā lidošanas iespēja tomēr iet pie sirds. Par visnepaklausīgākā tiek atbrīvota no važām un laista uz raganas slotas.

 Gana izlidojušies dodamies tālāk. Gājiena noslēgumā iepazīstamies ar produktiem ko ražo Naukšēnu apkārtnē.

Protams, nevaram atturēties un iegādājamies gan eļļas, gan minerālūdeņus. Linsēklas arī tiek nopirktas.

 Labsajūtā noguruši sakām lielu paldies muzeja vadītājam par ļoti labi pavadīto laiku.

Atvadāmies un dodamies mājup.

Diena atkal ir saulaina, mājam atvadas Nārām, un

galerija