latvijaspirts.lv
      
2017. gada 18. oktobris
JAUNUMI
LASI JAUNĀKO!
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
> Ar aptieku dārzā un ķirbju spēku
> Īsti lauku labumi
> Veidosim garšaugu dārziņu
> Laiks sēt!
> Pārziemotāji: ziemcietīgie dārzeņi un garšaugi
> Salātu veidi un kā tos audzēt?
> Smarža, kas ceļ debesīs
> Sāls vietā izops un rozmarīns
> Čili želeja
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Pirts Spārītes
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Garšaugi no Annas Šmites


Ar aptieku dārzā un ķirbju spēku

Kristīne Melne
2007. gada 04. janvāris
www.aprinkis.lv

“Darīt darbiņu un padarīt to kārtīgi,”
Annai Šmitei bērnībā mācījusi māte.
Pēc profesijas zootehniķe, trīsdesmit
gadus strādājusi Ķekavas putnu fermā,
Anniņa, kā viņu mīļi dēvē draugi un
paziņas, pārmaiņu laikos pievērsusies
garšaugu audzēšanai. Šī interese
izrādījusies noturīga, un pushektāra
lielajā saimniecībā var noplūkt gan
visparastāko dillīti, gan atrast pavisam
eksotiskus garšaugus, kuru izrunāšana
sagādā problēmas ne vienam
vien nezinātājam.
  “Vai, meitiņ, ko lai es tev vēl iedodu?!” krāmējot maisiņā dažādas lapiņas un saknītes, “Zaļajā tirdziņā” neilgi pirms Ziemassvētkiem smejoties jautāja garšaugu audzētāja Anna Šmite no Ķekavas. Sarunu ik pa brīdim pārtrauca ieinteresēti pircēji, kas ziņkārīgi cilāja zaļumus un pārsteigti klausījās to svešādajos nosaukumos un pielietojumu veidos.

  “Ar garšvielu audzēšanu nodarbojos apmēram trīspadsmit gadus,” stāsta Anniņa, kā viņu mīļi dēvē draugi. Arī tikko sastaptie, raugoties smejošajās acīs, neviļus viņu vēlas saukt šādi. Aizraušanās ar garšaugiem sākusies nejauši. “Iekūlos pie Mārtiņa Rītiņa, kurš nesen bija atvēris savu restorānu, ar saviem krokainajiem lapu salātiem, kas viņam ļoti iepatikās. Tā mēs iepazināmies, un aizsākās mūsu sadarbība. Līdz šim vēl neesmu padzīta un turpinu audzēt dažādus zaļumus,” teic kundze.

Ar ķirbja sulu pret visām kaitēm
   Lauku darbi viņai nav sveši jau kopš bērnu dienām. Augusi Igaunijas pierobežā deviņu bērnu ģimenē, no mazas kājas radusi strādāt ar zemi un augiem. “Mamma mums mācīja lauku darbus. Tā nu iegājies, ka lauku dzīve man ir tuva vēl šodien.” Liktenis Annas kundzi no pierobežas aizvedis uz Ķekavu, kur pushektāru lielajā saimniecībā viņa audzē apmēram 70 šķirņu garšaugus.
   Īpaša aizrautība saimnieces acīs iedegas, runājot pa ķirbjiem. “Katru gadu audzēju tos kā bērnus, skatos, kas no tiem iznāks. Tas ir interesanti.” Liels pārsteigums daudziem Latvijā bijis spageti ķirbis. “Es to mājās izcepu un vēlāk rādīju cilvēkiem, kā no ķirbja mīkstuma ar dakšiņu var atdalīt makaronus. Ļaudis brīnījās, jo viņi bija domājuši, ka šie makaroni ir ķirbī sapildīti, nevis dabiski veidojušies,” ar humoru atceras saimniece. “Kādam tas liksies smieklīgi, bet uzskatu, ka ķirbis, kuram audzējot staigāju apkārt, uzņem tieši tās lietas un vielas, ko man vajag. Kad ienesu istabā, tas izstrāvo vasaras sauli un spēku. Šķiet, ķirbis zina, kas man vajadzīgs.”
   Savos 65 gados Annas kundze izstaro apskaužamu enerģiju un dzīvesprieku. Viņas noslēpums slēpjas ķirbju un citu dārzeņu sulās, kas atbrīvo asinsvadus no holesterīna un nomāc citas kaites.

No putnu fermas garšaugu dobē
   Savulaik Anniņa darbojusies Ķekavas putnu fabrikā, bijusi pirmā putnkope, daudzus gadus arī brigadiere. “Putnu fabrikā sāku strādāt 25 gadu vecumā. Tur pavadīju 30 gadus, tad nāca pārmaiņu laiki, un pensija ar jau bija klāt. Pārgāju uz garšaugu audzēšanu,” atceras Anna. “Tas mani vienmēr bija interesējis. Redzēju, ka spēka vēl pietiek.” Lai gan viņas dzīvē svarīgs ir lauku tīrais un svaigais gaiss, svarīgs ir galvaspilsētas tuvums. “No sava dārza redzu Rīgas torņus,” smejas uzņēmīgā kundze.
   Tā kā Anniņa saimnieko viena pati, dienas ir piepildītas ar darbiem – gan dārzā jāstrādā, gan ar automašīnu pa tirgiem jābraukā. “Esmu gan gruščiks, gan ķēkša. Man nav vaļas par slimībām domāt,” smejas kundze. “Vīrieša spēka man nav, dažkārt gan kāds palīgs atnāk. Citreiz atbrauc mazmeitiņa Paula.” Arī vienai saimniekojot, viņa nezaudē optimismu. “Cenšos uzlādēties, domāt labas domas un tās raidīt pasaulei. Tad tās apmet loku un atnāk pie manis atpakaļ.”
   Stāstot bērnības atmiņas, Anniņa, šķiet, atgriežas laikā, kad vasarās sārtiem vaigiem un basām kājām skraidījusi pa pļavām, bet ziemā līdz pat mēnesnīcai kopā ar citiem bērniem uz ezera trakojusi ar ragutiņām. “Bērnība tālajā Valkas pagastā man saistās ar māti, tēvu un bagātīgi klātu galdu, kur atrodami visi lauku labumi – kāposti, cūkgaļas cepetis, kartupeļi. Baznīca bija nodegusi, bet pāri laukam atradās mācītājmuiža, kur gājām svētku laikā. Bija grūti laiki, un nebija nekādas lielā rocības, bet mēs mācējām priecāties. Svētku laikā iztikām ar mazajiem sīpoliņāboliem un pašceptām piparkūkām. Man nepatīk salūti. Mamma mums mācīja skatīties saullēktus un saulrietus. Tie bija brīnišķīgi, nekādus salūtus nevajadzēja.” Pat Ziemassvētku eglīti Anniņa rotājot ar kaltētiem pipariem un mazajiem ķirbīšiem.

Pavārs Rītiņš – vaduguns garšaugu pasaulē
   Grāmatu veikalos literatūrai par garšvielām atvēlēti plaši plaukti, internets piedāvā informāciju par to audzēšanu un pielietošanu, bet Anniņa visas nepieciešamās zināšanas ieguvusi pieredzes ceļā. “Man nav nekādu grāmatu. Sēju un skatos, kas no tā visa izaugs. Patiesībā, mans skolotājs ir Mārtiņš,” atklāj Anna. “Apbrīnoju viņa darba spējas un aizrautību. Rītiņam patīk bioloģiski tīra lauksaimniecība, kas nav saķīmiķota. Viņš bija pirmais, kas Latvijā sāka popularizēt garšaugus un to pielietošanu dažādu ēdienu gatavošanā. Arī man patīk lietot un citiem piedāvāt tīras un veselīgas mantas. Piemēram, bioloģiski audzētas lauku vistas, kas staigā brīvā dabā, ēd tārpiņus un zāli, ir tā sauktās laimīgās vistas, kas nav pilnas ar stresa adrenalīnu. Mārtiņam ir pasaules garša mutē. Iesākumā viņš piespēlēja dažādas sēklas, un tas mani ļoti aizrāva. Tā es tiku pie salvijas, timiāna, oregāno, dažādu šķirņu piparmētrām, nemaz nerunājot par dillēm, selerijām, pētersīļiem. Visa kā man ir daudz. Ar pastinakiem bija kuriozs. Sākot audzēt, nesapratu, kas no tā būs ēdams un lietojams.” Saimniecībā aug dažādu šķirņu salāti un spināti. “Cilvēki nezina, bet spinātus vislabāk ir blanšēt. Vēlāk tiem var pievienot ķiplokus, olas un kas nu kuram labāk patīk. Receptes var būt dažādas, bet spināti ir jāēd,” pamāca garšaugu zinātāja. “Pati tos ēdu ar pilnu muti.” Annas kundze atklāj pesto mērces, kuru pa dārgu naudu var iegādāties lielveikalos, recepti. “Nolasu bazilika lapiņas, samaļu tās gaļas mašīnā, pievienoju olīveļļu, ķiplokus, var pielikt riekstus vai rūkolu, kas sanāk lētāk. Sapildu mārrutku burciņās un uzlieku virsū kādu ķiploku šķēlīti, kas darbojas kā konservants. Pesto īpaši labi garšo ar tomātiem, bet es to pievienoju visām mērcēm.”

Dziedinošā salvijas tēja sargā no gripas
   Anniņa novērojusi, ka garšvielu lietošana Latvijā kļūst arvien populārāka. “Jaunās ģimenes, kas nāk dzīvot uz laukiem, vēlas ierīkot garšaugu dārziņus. Tiem es varu noderēt. Arī “Zaļajos tirdziņos” cilvēki nāk ar dažādiem jautājumiem. Trīspadsmit gadu garumā esmu uzkrājusi gan pieredzi, gan zināšanas un spēju dot padomus.”
   Interesentiem saimniece piedāvā arī stādus un sēklas. Par katru garšvielu Anniņai ir daudz stāstāmā. Ar viņu tikāmies “Zaļajā tirdziņā” pirmssvētku laikā, un cilvēku interese par garšaugiem bija acīmredzama. Annas kundze ieinteresētajiem ar azartu sniedza plašu stāstījumu par katru lapiņu, saknīti un audziņu.
   “Jau septiņus gadus man ir tāds brīnišķīgs augs kā rūkola, ko latvieši sauc par erūku. Tai ir izteikta riekstu garša. Īpaši labi to pievienot svaigu dārzeņu salātiem, kartupeļu biezenim, omletēm. Tie, kas saprot, ka ir jāēd zaļumi un vitamīni, ar to var pārkaisīt sviestmaizes. Vislielākais pārsteigums man bija, kad ceļojuma laikā to brīvā dabā sastapu Horvātijā. Šis garšaugs Latvijā nav pārāk populārs, bet tam, manuprāt, ir nākotne,” stāsta Anniņa. Raksturīgi, ka šim augam krīt virsū dažādi kaitēkļi. Tā kā bioloģiskās saimniecībās ķīmiskos līdzekļus izmantot nedrīkst, Anniņa meklējusi alternatīvas, lai ar kukaiņiem cīnītos. Izmēģināts pat gāzētais dzēriens “Coca-Cola”. Ikdienā saimniece nespēj vairs pagatavot ēdienu, neizmantojot garšaugus.
   “Par mani jau smejas, bet man vienalga – lai smejas. Ticu un jūtu, ka garšaugi dod spēku. Pat audzējot tos, var just pozitīvu un spēcinošu enerģiju. Visu garšaugu karalis – baziliks – augot dod tādu smaržu, kas paceļ debesīs.” Gadiem ilgi strādājot ar garšaugiem, Annas kundze atklājusi arī to dziedinošās īpašības. “Mana aptieka ir dārzs, un slimības no manis bēg pa gabalu.” Brīnumlīdzeklis ir salvija. “Tā ir septītā pasaules slavenākā ārstniecības zāle. Salvijas tēja rada tādas aizsargspējas, ka gripa un citi vīrusi man nelīp.” Jautāta, vai slimības gadījumā gadās lietot kādus ķīmiskos medikamentus, Anniņa šādu iespēju kategoriski noraida. “Nemūžam! Ja kas atgadās, ķeros pie salvijas.” To var kaltēt, pēc tam pievienot ēdieniem vai vārīt dziedinošu tējiņu, kas dos sārtus vaigus un palīdzēs saglabāt veselību.
   Jaunajā gadā Anniņa visiem novēl ēst zaļumus, lietot garšaugus un domāt labas domas. “Lai uzlādētu baterijas, sirdī ir jātur mīlestība. Vienalga, vai mīl Latviju vai mazbērniņus.”

 


Ar aptieku dārzā un ķirbju spēku

Īsti lauku labumi

Veidosim garšaugu dārziņu

Laiks sēt!

Pārziemotāji: ziemcietīgie dārzeņi un garšaugi

Salātu veidi un kā tos audzēt?

Smarža, kas ceļ debesīs

Sāls vietā izops un rozmarīns

Čili želeja
Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties