latvijaspirts.lv |
Māli ir viens no vissenākajiem kosmētikas līdzek|iem. Piemēram, Kieopatra, ar kuru nedz saistīt antīkās pasaules skaistumu, esot ne vien gremdējusies piena vannās, bet arī likusi mālu maskas. Un pareizi darījusi, jo mālam piemīt nenovērtējamas īpašības. Māli mēdz būt vai visās varavīksnes krāsās, taču Latvijā no laika gala īpašā godā ir celts zilais māls. Arī Māla salonā strādā tieši ar zilo mālu. Salonā var iegādāties divu veidu mālu, kompresēm domāto un sejas maskām. Mālā esošie mikroelementi kālijs, nātrijs, dzelzs, alumīnijs, varš, silīcijs, slāpeklis, magnijs, fosfors ir sabalansēti tieši tā, lai tos pēc iespējas labāk varētu izmantot cilvēka organisms. Mālu pamatviela ir kaolīns jeb baltie māli. Piemaisījumi ievērojami maina balto mālu krāsu un veido dažādus toņus: dzelzs oksīdi - sarkanbrūnos mālus, organisko vielu piemaisījumi - pelēkos, zaļganos un zilos mālus. Dažādu mālu ķīmiskais sastāvs var būt atšķirīgs, taču visiem māliem ir absorbējoša īpašība - tie piesaista toksīnus un baro gan ādu, gan locītavas un kaulu sistēmu, paātrina audu atjaunošanās procesu. Zinātnieks Vladimirs Kukarins uzskata, ka Latvijas zilo mālu enerģētiskais starojums ir par 40 % spēcīgāks nekā citur pasaulē atrastajiem māliem, līdz ar to dziednieciskās īpašības ir jūtamākas.
Izšķaidītus mālus ūdenī var glabāt neierobežotu laiku. No tiko iegūtiem māliem izveido bumbiņas, valrieksta lielumā un novieto kaltēšanai saulītē. Kaltē aptuveni vienu diennakti. Māli, kas daudzus gadsimtus ir gulējuši zemes dzīlēs uzņems saules enerģiju un to iedarbība būs daudzkārt efektīvāka. Šādas izkaltētas māla bumbiņas ieliek atvērtā stikla, koka, vai porcelāna traukā un glabā visu ziemu, līdz vasarai, kad var atjaunot šos krājumus. Metāla traukos mālu nedrīksts glabāt. Jāatceras ka šos krājumus jāizveido pietiekošā daudzumā, jo māli ir paredzēti vienreizējai lietošanai. Mālu krājumus ieteicams pirms un pēc ziemas, kādu laiku paturēt saulītē, lai to iedarbība pastiprinātos un atjaunotos. Pirms lietošanas, mālu bumbiņas izmērcē ūdenī, izveidojot skāba krējuma konsistencei līdzīgu masu. Mērcēšanai ieteicams izmantot lietus ūdeni, kausētu sniega ūdeni vai avotu ūdeni. Pirms mālu pagatavošanas procedūrām ir vēlams arī tos paturēt saulītē. Mālu apmaisīšanai izmanto tikai koka karoti vai kādu citu koka priekšmetu. Kad māli ir izmirkuši, tad virsējo ūdens slāni nolej un mālus var izmantot mālu procedūrām. Nolieto ūdeni neizlej, bet pataupa, jo to var arī lieliski izmantot. Ja māli ir par maz izkaltēti saulītē, tie slikti sķīdīd ūdeni un būs grūti pagatavot kvalitatīvu masu mālu procedūrām. Izkaltētās mālu bumbiņas var arī saberzt pulverī un iepildīt slēgtos traukos glabāšanai sausā veidā. Šādu pulveri var arī apliet ar tīru avota ūdeni, lai māli tiktu pilnībā nosegti ar ūdeni. Šādi aplietus mālus nostādina dažas stundas, lai tie uzsūktu mitrumu. Tad samaisa ar koka karotīti, cietākos gabaliņus samīca ar roku. Izveido viendabīgu pastai līdzīgu masu, no kuras netek ūdens. Šādu mālu masu ieteicams pēc iespējas ilgāk paturēt svaigā gaisā, saules staru iedarbībā. Pirms mālu procedūras masai pievieno ūdeni un izveido masu pēc nepieciešamās konsistences. Šādi pagatavota mālu masa var tikt glabāta neierobežotu laiku, tikai ieteicams pēc iespējas biežāk to turēt tiešo saules stara iedarbībās vietā.
|
|
Pārpublicējot un citējot materiālus, atsauce uz portālu obligāta. |
||