|
Aivara ūdensblusa
ĒRMI RŪJAS UPĒ Rūjas bebra Antona stāstu pierakstīja Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītājs Arnis Ozoliņš
Ir piektdienas vakars. Plaukst Rūjmalas kārkli un dzeltenās vizbulītes. Ūdens līmenis tik augsts, ka gan parādes, gan sētas durvis stabili turas zem ūdens un pusdienu graužamo apsi jāvelk vien pāris soļi līdz krastmalai. Var labsajūtā piesaulītē gulšņāt un kasīt pavēderi. Tik vienu dienu, pašā aprīļa sākumā, redzu mans kaimiņš Ruļlu Aivars no Naukšēnu Nārām jau atklāj peldsezonu. Melni dzeltens hidrotērps, kājas basas, uz laipiņas krāmējas ar tādām divām cilvēkauguma kastēm. Parasti jau pie Nārām motorplosta Ruhjas Donalds ostā notiek savādāki darbi trīsmetrīgā plosta stumšana ūdenī un gadās arī pa noslīcinātam plosta motoram, ko tad visi piepūstiem vaigiem stiepj ārā. Bet šoreiz redzams vai nu no pēršanas Nāru pirtī vai pavasara saulītē mans kaimiņš pārkarsējies minūtēs piecpadsmit no abu kastu satura saskrūvē kaut kādus divus čakārņus metāla krāsā, sauc par pumpbaikiem vai vaterbērdiem* un tad tos met ūdenī. Es tādu sarežģītus nosaukumus atcerēties nevaru un saku vienkārši Aivara ūdensblusa. Kad nu saimnieks lec tai ūdensblusai virsū, tā buļ, buļ un aiziet divarpusmetrīgajā Rūjas dzelmē. Bet šis tik lec un tik grimst, malā stāvētāji ar auklu palīdz to čakārni vilkt ārā smags jau neesot vien kādi 15 kilogrami. Tā paiet pirmais vakars.
Otrais vakars brīvdiena. Nu jau sabraukušas arī svešas mašīnas un viens no atbraucējiem ņem ūdensblusu un stiepj ūdenī. Gatavojos atkal uz brīnīšanos par tām cilvēku dīvainībām ja jau gribas peldēties, tad taču vienkārši jāpakustina aste un aiziet! Bet nē svešais atsperas no laipiņas, uzlec uz ūdensblusas kāpšļiem, ietupstas, pieceļas, ietupstas, pieceļas...Un aizslīd pa ūdens virsmu. Man garām, viļņi vien pašķīst būs ātrums kādi 30 kilometri stundā noteikti. Vienu loku, otru, tad jau arī iekrīt ūdenī rāpjas atkal ārā un pumpējas pa ūdens virsu. Nekādu lielo spēku nevajagot, tik pareizi ieiet ritmā varot braukt gan 40-kilogramīgs, gan arī simts. Varot izjaukt un salikt minūtēs piecpadsmit un prom kaut vai uz okeānu. Nārās dabūs gan hidrotērpu, gan iešļūcenes, gan arī glābšanas vesti. Jo tas čakārnis jau pats uz ūdens neturas uzreiz aiziet dibenā. Ja nesanāk, var arī apskatīties video apmācību. Latvijā tas tāds jaunums. Kad tā Rūjas dibens izbagarēts, saimnieks Aivars, sola nopērt Nāru pirtī, ieziest ar eļļām vai māliem un vēl izmērcēt burbuļvannā.
Es jau gan tādas ķēmošanās neatzīstu nav nekā labāka kā zvilnēt piesaulītē, kasot pavēderi, sieviņa gaida alā un apse pusdienās!
Viegla un izturīga konstrukcija no speciāla aviācijas alumīnija, zemūdens spārna minimālā pretestība ļauj pārvietoties ar ātrumu līdz 30 km/stundā bez motora izmantošanas!
Iepazīšanās cena Ls 8/stundā, pelde Rūjas upē garantēta!
|
|