|
|
Atgriezties uz sākuma lapu>>> |
|
|
|
Viktora Ķirpa Ates muzejs |
|
|
|
|
|
Viktors Ķirps |
|
|
|
|
|
Vidzemes zemnieku sēta |
|
|
|
|
|
Muzeja tradīcijas |
|
|
|
|
|
Viktora Ķirpa Ates muzejs iegūst valsts atzīta muzeja statusu |
|
|
|
|
|
Pļaujas svētki Atē |
|
|
|
|
Ķirpa Viktora Ates muzejs Ates dzirnavas, brīvdabas muzejs
www.atesmuzejs.lv
Adrese: juridiskā adrese: ""Cempjos-2, Kalncempju pagasts, Alūksnes novads LV-4342
Faktiskā adrese: "Ate", Annas pagasts, Alūksnes novads LV-4341
Kontakti: Muzeja vadītāja Natālija Pomerance Tālr. 29400393 Muzeja speciālisti, GIDI Tālr. 26563597 E pasts: atesmuzejs@inbox.lv
Muzeja ekspozīcijas darba laiki:
Dienas Vasarā Ziemas sezonā Pirmdiena SLĒGTS SLĒGTS Otrdiena 10:00 16:00 10:00 16:00 Trešdiena 10:00 16:00 10:00 16:00 Ceturtdiena 10:00 16:00 10:00 16:00 Piektdiena 10:00 16:00 10:00 16:00 Sestdiena 11:00 16:00 10:00 16:00 Svētdiena 11:00 16:00 SLĒGTS
ĀRPUS DARBA LAIKA pieņemam pēc iepriekšēja pieteikuma
Ieejas maksa par muzeja apskati: - pieaugušajam Ls 1,50/personai - skolēnam,pensionāram Ls ,70/personai
Muzeja teritorijas izmantošana, apskate (līdz ekspozīcijas atvēršanai) Ls 0,30/pers.
Gida pakalpojuma izmaksas muzejā - pieaugušo grupai Ls 7,00/stundā - skolēnu grupai Ls 5,00/stundā
Muzeja krājuma pamatā ir Ates muzeja veidotāja Viktora Ķirpa personīgā kolekcija ar kultūrvēsturisku nozīmi, kas ar aktu nodota Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejam 1999.gada 18.februārī. Kolekcijā bija 4036 vienības, šobrīd krājumā ir 4254 vienības.
|
|
Viktors Ķirps
Informācijas avots www.gramata21.lv
VIKTORS ĶIRPS lauksaimniecības darbinieks, novadpētniecības muzeja dibinātājs, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1996.)
"Riekstiņu" mājas Alūksnes rajona Ilzenes pagastā Viktors Ķirps vienmēr uzskatīs par savu bērnu dienu zemi, jo te veidojusies viņa tēva zemnieku saimniecība ar trīs zirgu zemi jeb 46 hektāriem un piecpadsmit slaucamām govīm. Padomju laikā tā ieguva kulaku saimniecības statusu un maksāja lielas nodevas. Vienīgi brīnums pasargāja Ķirpu ģimeni no izsūtīšanas uz Sibīriju. Tēva stingru roku vadīto saimniecību Viktors joprojām uzskata par visu lauku darbu apguves skolu. Tāpat kā nelielajā sešklasīgajā Čonku pamatskolā un Apes lauksaimniecības skolā iegūtās zināšanas. Joprojām Viktors Ķirps lepojas arī ar to, ka ir viens no pirmā Stāmerienas neklātienes lauksaimniecības tehnikuma izlaiduma absolventiem (1948.g.). Pirmā darba vieta Alūksnes lauksaimniecības pārvaldē, pēc tam četrus gadus Viktors pavada obligātajā kara dienestā, atceras, ka bijis grūti, bet šo grūtību pārvarēšanu uzskata par rakstura veidotājfaktoru. Viņš par sevi saka, ka esot bijis "šiverīgs" puisis. Šā pašraksturojuma nekaunas, jo tā viņu vienmēr vērtējuši arī līdzcilvēki. Pēc atgriešanās no dienesta strādāja toreizējā Alūksnes MTSā, pēc tam desmit gadus vadīja kolhozu "Pirmais Maijs" Kalncempju pagastā. "1956.gadā mani izraudzīja priekšsēdētāja amatam. Ja man toreiz būtu bijušas tagadējās zināšanas, es droši vien būtu tikpat ievērojams kā Kauliņtēvs. Visos saimniecības darbos arī pats piedalījos, nepratu distancēties no kolhozniekiem, nebija arī izpratnes par kolhoziem, par darba organizāciju. Tomēr, pateicoties tam, ka saimniecībā izveidojās labs kolektīvs, kolhozs kļuva par vienu no labākajiem ne tikai rajonā", stāsta Viktors, kurš priekšsēdētāja amatā aizvadītos gadus atceras kā strauji garām aizzibošu mirkli. Priekšsēdētāja amatam atkal sekojis agronoma darbs, sava tiesa mūža atdota arī darbam meliorācijā, bet strādājot par traktoristu, izpelnījies valsts apbalvojumu. Pēc tam Viktors Ķirps atzīts par piemērotu kandidatūru Kalncempju pagasta toreizējās izpildkomitejas priekšsēdētāja amatam. Pagasta ļaužu priekiem un bēdām pagasta vadītāja amatā līdzi dzīvots trīspadsmit gadus. Tieši šajā laikā Viktors sācis domāt to, ka vajadzētu izveidot pagasta vēstures muzeju. Tagad Alūksnes rajona Kalncempju pagastā jau 15 gadus ir Ates dzirnavu muzejs. Tā direktors Viktors Ķirps stāsta: "Strādājot par kolhoza, vēlāk pagasta padomes priekšsēdētāju, radās doma izveidot nelielu piemiņas stūrīti Kalncempju pagastā, apzināt vēsturi, neaizmirstot darba darītājus un ievērojamus novadniekus. Sākumā man ieteica muzeju veidot vecajā skolā, bet man iepatikās Ates dzirnavas un muzejam tā šķita piemērota vieta, jo man vajadzēja lielu platību. Tas nekas, ka muzejs atrodas septiņu kilometru attālumā no manām mājām "Ķellēm", kurās dzīvoju jau četrdesmit piecus gadus." V.Ķirps saka, ka neesot varējis iedomāties, ka Ates novadpētniecības muzejs pamazām izveidosies par lielajam Brīvdabas muzejam līdzīgu. Te ir sakrātas tādas vērtības, ar kurām varētu lepoties pat Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rīgā. "Esam entuziasti", tāds apzīmējums piedien tiem nedaudzajiem cilvēkiem, kuri rosās muzejā, gādājot par pašcepto maizīti apmeklētājiem, gan par sakopto plašo muzeja teritoriju, gan eksponātu klāstu, gan tuvu, gan tālu viesu ērtībām. Tas ir pats Viktors, viņa dzīvesbiedre un galvenā maizes cepēja Mirdza un gide Dzidra Cepurniece, kuru Viktors pielīdzina muzeja dvēselei. Ates muzejs ir vērtēts kā Viktora Ķirpa mūža lielākais veikums. 1993.gadā viņam piešķīra saņēma "Sējēja" prēmiju (3000 $). 1994.gadā Viktors Ķirps saņēma Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu, kuru pasniedza Kultūras ministrs A.Dripe. 1996.gadā V.Ķirps saņēma Ministru Kabineta Atzinības rakstu un Triju Zvaigžņu ordeni, kuru pasniedza prezidents Guntis Ulmanis.
|
|