latvijaspirts.lv
      
2017. gada 18. oktobris
Atgriezties uz sākuma lapu>>>
Viktora Ķirpa Ates muzejs
Viktors Ķirps
Vidzemes zemnieku sēta
Muzeja tradīcijas
Viktora Ķirpa Ates muzejs iegūst valsts atzīta muzeja statusu
Pļaujas svētki Atē

Ķirpa Viktora Ates muzejs
Ates dzirnavas, brīvdabas muzejs

www.atesmuzejs.lv

Adrese: juridiskā adrese: ""Cempjos-2, Kalncempju pagasts, Alūksnes  novads LV-4342

Faktiskā adrese: "Ate", Annas pagasts, Alūksnes novads LV-4341

Kontakti:
Muzeja vadītāja
Natālija Pomerance
Tālr. 29400393
Muzeja speciālisti, GIDI
Tālr. 26563597
E pasts: atesmuzejs@inbox.lv 
 

Muzeja ekspozīcijas darba laiki:

Dienas      Vasarā    Ziemas sezonā
Pirmdiena  SLĒGTS      SLĒGTS Otrdiena 10:00 –16:00 
                          10:00 – 16:00
Trešdiena 10:00 – 16:00 
                          10:00 – 16:00
Ceturtdiena 10:00 – 16:00 
                          10:00 – 16:00
Piektdiena 10:00 – 16:00 
                          10:00 – 16:00
Sestdiena 11:00 – 16:00 
                          10:00 – 16:00
Svētdiena 11:00 – 16:00 SLĒGTS

ĀRPUS DARBA LAIKA pieņemam pēc iepriekšēja pieteikuma

Ieejas maksa par muzeja apskati:
- pieaugušajam  Ls 1,50/personai
- skolēnam,pensionāram Ls ,70/personai

Muzeja teritorijas izmantošana, apskate (līdz ekspozīcijas atvēršanai) Ls 0,30/pers.

Gida pakalpojuma izmaksas muzejā
- pieaugušo grupai  Ls 7,00/stundā
- skolēnu grupai  Ls 5,00/stundā

Muzeja krājuma pamatā ir Ates muzeja veidotāja Viktora Ķirpa personīgā kolekcija ar kultūrvēsturisku nozīmi, kas ar aktu nodota Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejam 1999.gada 18.februārī. Kolekcijā bija 4036 vienības, šobrīd krājumā ir 4254 vienības.

 

Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts

"Ates dzirnavu" muzeja pirtij ir 120 - 130 gadu. Pirts saglabājusies no Otes miužas laikiem. Celta 1880.gadā guļbūvē. Tā ir lauku melnā dūmu pirts. Pirtī atrodas akmeņu krāsns. Dūmus, kas kurinot pirti ieplūst telpā, izlaiž pa durvīm. Lai pirtī būtu pēršanās un mazgāšanās brīdim vajadzīgā temperatūra, sakarsētai akmeņu kaudzei uzlej ūdeni, kas iztvaikoja un piesildīja telpu. Agrāk karsto ūdeni mazgāšanās vajadzībām nesa no dzīvojamās mājas vai sasildīja kubulos pirtī, metot tajos nokaitētus akmeņus. Tagad akmeņu krāsns ir pārmūrēta un ūdens tiek sildīts katlā, kas iemūrēts krāsnī. 1995.gadā Latvijas kultūras fonds, "Neatkarīgā Rīta Avīze", "Latvijas Zemnieku savienība" rīkoja konkursu "Pirts lauku sētā" un "Ates dzirnavu" muzeja pirts ieguva specbalvu "Vecākā pirts Latvijā". Agrāk pirts - ēka, kurai bija vairākas funkcijas:

  • telpa, kurā mazgājās visi mājas iedzīvotāji,
  • dziedniecības vieta, kur dienas gaismu pirmo reiz ieraudzīja visi jaundzimušie, kur ārstēja dažādas kaites, sautēja, braucīja sastieptos locekļus.
  • žāvētava, kur ārdos pakārtu žāvēja gaļu un desas, bet bēniņos, īpaši ierīkotā kastē vai uz  lāvas, kaltēja izdziedēt iesalu.
  • pirts 19.gadsimtā bija kā trūcīgo bezzemnieku un darba nespējīgo ļaužu miteklis.

 Pirti kurināja un mazgājās ik sestdienu. Tāpat pirtī mazgājās pirms svētkiem. Pirtī parasti pirmie gāja vīrieši, pēc tam sievietes un bērni. Mazgāšanās neatņēma sastāvdaļa bija gara mešana un pēršanās uz lāvas ar bērza slotiņām. Latviešiem pēršanās ir savdabīgs rituāls, kas saistīt ar cilvēka fizisko un garīgo spēju atjaunošanos! Noslēdzoties smagai darba nedēļai, pēc mazgāšanās lauku sētā ienāca svētvakars, bet - svētdienās visi devās pie dievgalda.

 

galerija