latvijaspirts.lv
      
2019. gada 23. oktobris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Ķirši


 Ķirši (Cerasus L.)

saldais ķirsis (Prunus avium)
skābais ķirsis (Prunus cerasus)
 akmens ķirsis (Prunus mahaleb)
akmens ķirsis (Prunus mahaleb)

tūbainais ķirsis (Prunus tomentosa

tūbainais ķirsis (Prunus tomentosa

zemais ķirsis (Prunus pumila)

zemais ķirsis (Prunus pumila)

Besija ķirsis (Prunus besseyi)
Besija ķirsis (Prunus besseyi)
Ir plūmju ģints (Prunus) apakšģints koki vai krūmi. Ķiršu apakšģintī ietilpst aptuveni 150 sugas, no kurām kultivē apmēram 60 sugas. Visizplatītākās sugas ir saldais ķirsis (Prunus avium) un skābais ķirsis (Prunus cerasus). Par ķiršiem dēvē arī šo augu augļus — kauleņus, kas tiek lietoti uzturā. Ķiršus audzē arī kā krāšņumaugus, piemēram, akmens ķirsi (Prunus mahaleb), tūbaino ķirsi (Prunus tomentosa), zemo ķirsi (Prunus pumila) un Besija ķirsi (Prunus besseyi).

Ķirši ir vasarzaļi augi ar veselām, zāģzobainām, pamīšus sakārtotām lapām. 
 Ziedi ir divdzimumu, ar divkāršu apziedni. Ziedu krāsa irbalta vai rožaina (šķirnēm var būt arī sarkanīgi toņi).

 Par ķiršu koku dzimteni uzskata pilsētu Karasundu, kas atrodas Melnās jūras krastā, no kurienes romiešu karavadonis tos ieveda Itālijā. Ķiršu sulu dzer lai uzlabotu apetīti un gremošanu, mazina temperatūru pie saaukstēšanās un atslābina pie hroniskiem aizcietējumiem. Izrāda pozitīvu efektu pie nervu sistēmas saslimšanām.

Ķirši ir ķiršu koku augļi. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirši ir kauleņi. Ķiršus iedala saldajos ķiršos (galvenokārt ievāc no saldā ķirša) un skābajos ķiršos (no skābā ķirša). Ir arī citas ķiršu koku sugas, bet tās audzē vairāk kā krāšņumaugus.

Vislielākā gan saldo, gan skābo ķiršu raža ir Turcijā. 2012. gadā tur novāca 481 tūkstoši tonnu saldos ķiršus un 188 tūkstoši tonnu skābo ķiršu. Nākamās lielākās saldo ķiršu ražas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, Irānā un Itālijā, bet skābo ķiršu ražas — Krievijā,Polijā un Ukrainā.

Saldais ķirsis (Cerasus avium  Moench. (L.) syn. Prunus avium L. angliski- mazzard tree, Gean, vāciski- Kirchbaum), ir Rožu dzimtas (Rosaceae) koku suga. Saldais ķirsis ir vasarzaļš koks (I-II lieluma) ar stāvu zarojumu un spīdīgu pelēkbrūnu mizu ar raksturīgām rinķveida joslām. Saldo ķirsi viegli atpazīt pēc tā mizas raksturīgajām horizontālajām svītrām un pavasaros pēc baltajiem smaržīgajiem ziediem. Saldā ķirša lapas un augļi (pārsvarā gaiši sarkani, bet bieži sastopami arī raibi; dzeltens + sarkans, vai dzelteni augļi). Koka augstums vidēji sasniedz 24 m, tā vainags piramidāls. Lapas līdz 6-16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas. Ziedi balti, čemuros pa 2-4, ap 2,5-3,5 cm diametrā. Auglis dzeltens līdz sarkan-melns sulīgs kaulenis ar saldu mīkstumu. Dabiski saldais ķirsis pārsvarā gan individuāli gan grupās aug mistrotās audzēs auglīgās augsnēs un tīraudzes dabiski neveido, īpaši nozīmīga kā mežaudžu bioloģiskās daudzveidības uzlabotāja mistrotās mežaudzēs. Savvaļā aug Rietumeiropā, Vidus Eiropas un Dienvidu Eiropas kalnos, Tuvajos Austrumos. Amerikas kontinenta ziemeļdaļā introducēts kopš 1625. gada.
  Eiropas valstīs saldā ķirša mežaudzes pārsvarā tiek atjaunotas mākslīgi- vidēji ap 43.5% no visām saldā ķirša mežaudzēm, bet Vācijā – ap 74.2%. Lai gan dabiskās mežaudzēs saldā ķirša skaits nav īpaši liels, tomēr tā vērtīgās koksnes dēļ, sākot jau no pagājušā gadsimta 50-tajiem gadiem sākās saldā ķirša audzēšana tieši koksnes ieguvei.
  70 gadu pirmajai pusei saldo ķirsi uzskaitīja kā Viduseiropai raksturīgu koku sugu, tad šobrīd plaši pētījumi selekcijā tiek veikti Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Kanādā. Šajās valstīs iegūtas tādas saldā ķirša proveniences, kas konkrētos apstākļos ir maksimāli ātraudzīgas un tajā pašā laikā nodrošina kvalitatīvas koksnes izaudzēšanu mēbeļrūpniecības vajadzībām, galvenokārt finiera ražošanai. Tur izveidotas arī otrās un trešās pakāpes sēklu plantācijas, kuras nodrošina ar kvalitatīvu sēklu materiālu. Ir ierīkotas saldā ķirša sēklu plantācijas Čehijā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā.
  Pasaulē saldā ķirša koksne tiek vērtēta kā ļoti vērtīga. Tā ir samērā cieta, elastīga, viegli apstrādājama, labi pulējama, pakļaujas beicēšanai un lakošanai. To realizē apaļkoku, zāģmateriālu, kā arī lobītā vai drāztā finiera veidā. Izmanto galvenokārt mēbeļrūpniecībā, aizstājot mahagoni un citus cēlkokus. Finiera ražošanā pirmo vietu no Eiropā augošajām koku sugām ieņem kļava, otrajā vietā ir saldais ķirsis, tam seko osis, ozols u.c. Mēbeļrūpniecībā nozīmīga ir arī saldā ķirša koksnes mehāniskā stiprība u.c. rādītāji.
Starptautiskajos tirgos ķirša koksnes I m³ cena svārstās no 600-1200 EUR/m³ un sevišķi kvalitatīva saldā ķirša koksne pat līdz 3 tūkst EUR/m³ un vairāk. Salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 30-ajiem gadiem saldā ķirša koksnes cena vairāk nekā trīskāršojusies. Būtiska nozīme ir ķirša krāsai: gaiši dzeltenīgs, vienmērīgs tonējums un gadskārtu platums (nepārsniedzot 1 cm) ir koksnes cenu noteicošie faktori.

Parastais ķirsis jeb Skābais ķirsis (Prunus cerasus) ir plūmju ģints suga, ietilpst ķiršu apakšģintī. To dabiskais izplatības areāls ir Eiropa un Tuvie Austrumi. Parastais ķirsis ir izplatīts kultūraugs, kas tiek audzēts daudzviet pasaulē (arī Latvijā), kur pāriet arī savvaļā. Tas morfoloģiski ir ļoti tuvs saldajam ķirsim. To augļi (kauleņi) ir skābāki un arī nogatavojas vēlāk nekā saldo ķiršu augļi. Skābie ķirši ir arī mazāki nekā saldie ķirši. Tie izaug no 4 līdz 10 m augstumam, nereti zem koka veidojas vairāki dzinumi, kas veido krūmveidīgas atvases.
  Sugas zinātniskais nosaukums ir Prunus cerasus. Pastāv vairāki sinonīmi: Cerasus vulgaris (Mill.), Cerasus fruticosa (Pall.),Cerasus acida (Borkh.), Cerasus austera (M.Roem.), Cerasus collina (Lej. & Courtois), Druparia cerasus (Clairv.), Prunus acida(Ehrh.), Prunus aestiva (Salisb.) un Prunus austera (Ehrh.).

Tūbainais ķirsis /Cerasus tomentosa syn. Prunus tomentosa/ - ir samērā tuvs plūmju, persiku, aprikožu un mandeļu radinieks. Vasarzaļie krūmi ir vidēji augsti (sasniedz 1–1,5 m), veido noapaļotu krūmu ar biezu, līdz 1,5 m platu zarojumu. Lapas ir pelēkzaļas. Krūmi uzzied smalkiem, gaiši sārtiem ziediņiem un ir ļoti dekoratīvi. Tas notiek pirms salapošanas (maija vidū) reizē ar citiem ķiršiem. Necieš ziemas ar biežiem atkušņiem, jo tas bojā ziedpumpurus.
 Ražo gandrīz katru gadu, ja vien pavasarī nav bijušas spēcīgas salnas un ķirši nav cietuši. Blakus jāstāda divi trīs krūmi, jo tad iegūst lielākas ražas. Buciņu stādaudzētavas vadītāja Irina Simanoviča stāsta, ka no pieauguša krūma var novākt 3–4 kg augļu. Koši sarkanie, apaļie auglīši ienākas jūlijā, ir mazāki nekā skābajiem ķiršiem, bet ir sulīgi, saldskābi, garšīgi, ar plānu miziņu. Sēkl­audži sāk ražot 3.–4. gadā pēc sējas. Krūmus dārzā stāda apmēram 2 m attālumā citu no cita, bet dzīvžogā – 1 m attālu. Īpaši veidot nav vajadzīgs, izgriež tikai nokaltušos, bojātos zarus un tos, kas pārāk sabiezina krūmu.
 Audzēšanai piemērotas saulainas vietas un auglīgas, caurlaidīgas augsnes ar paaugstinātu kaļķa saturu. Pacieš sausumu. Neder pārāk mitras vietas, kā arī smagas māla augsnes. Tūbaino ķiršu mūžs nav ilgs, jo vecāki krūmi sāk slimot. Bīstams ir ķiršu mēris – pavasarī jaunie dzinumi galotnē nobrūnē, vēlāk nokalst viss zars. Lai ierobežotu slimības izplatību, laikus jāizgriež un jālikvidē slimie dzinumi.

Pensilvānijas ķirsis, ieva /C. pensylvanica/
 - paliels koks, dažkārt tiek pieskaitīts arī ievām.

 

 

 

 

 

 


Japānas ķirsis /C. japonica/
 - neliels krūms ar smalkiem, kailiem dzinumiem. Sakura ir Japānas nacionālais krāšņums, un ķiršu ziedēšana japāņiem ir gaidīti svētki. Japānā sastopams vismaz simt dažādu sakuru veidu. Galvenās atšķirības ir ziedlapiņu skaitā, lapu krāsā, ziedēšanas laikā, kā arī koka formā. Savvaļā ķiršu koki izaug diezgan lieli, sasniedz 9–12 m augstumu. Lielākajai daļai savvaļas sugu un selekcionētajām šķirnēm ir piecas ziedlapas. Ir izveidotas šķirnes arī ar 20 un pat simt ziedlapām katrā ziedā. Sakurām var būt balti, sārti un dzeltenīgi ziedi. Vairākām šķirnēm ziedēšanas laikā ziedu krāsa mainās.
  Jāstāda saulainā, aizsargātā vietā, lai bargā salā (-30 °C) neapsalst ziedpumpuri un zari. Augsnei jābūt bagātai ar trūdvielām. Vējainā vietā sakuras aug slikti. Ja nopirkts mazāks stāds, vismaz pirmās divas ziemas to vajag ietīt agrotīklā vai maisa audumā, lai neciestu ilgā un stiprā kailsalā.
Aprīlī krāšņi zied Accolade ar maigiem rozā ziediem un Somei Yoshino, kuras baltajiem ziediem ir piecas ziedlapas. Vēlāk sāk plaukt Kanzan, kam ziedi ir rozā krāsā, katrā apmēram 30–50 ziedlapiņu, bet jaunās lapas ir vara brūnas.

Dziedzerainais ķirsis /C. glandulosa/
 - vidēja lieluma krūms ar nedaudz matainiem dzinumiem.  Dziedzerainais ķirsis (Cerasus glandulosa) Alboplena ir stāvs krūms (ap 1,5-2m)  ar blīvu zarojumu, pildītiem baltiem ziediem vasaras sākumā.

 

 

 

Prunus serrulata var. spontanea
Prunus serrulata Amanogawa
Japānas ziedu (kalnu) ķirsis, sakura, smalkzāģzobainais ķirsis (Prunus serrulata var. spontanea). 
Japānas ķirsis Amanogawa (Prunus serrulata Amanogawa) 
- paliels, ilgmūžīgs un teiksmains koks. Japāņu dārzkopji ilgstošā laikā izdalījuši vairākus simtus šķirņu, kas atšķiras pēc ziedu krāsas (no baltas līdz sārtai un karmīnsarkanai, ir arī dzeltenā krāsā), pēc lieluma, pildījuma pakāpes, pēc lapu krāsas plaukstot un rudenī, pēc koka vainaga lieluma un veida.
   Vasarzaļš, 12 - 14 m augsts koks ar brūnganu, šķērsām rievainu mizu, un slaidiem zariem. Jaunie dzinumi kaili. Lapas iegarenas, šauri eliptiskas vai olveida 8 - 12 cm garas, 3 - 5 cm platas, virspusē tumši zaļas, kailas, apakšpusē gaišākas un  arī kailas, asi zāģzobainas. Lapas kātiņš sarkanīgs, ar sēdošu dziedzerīšu pāri virspusē. Ziedi vairogos, 2,5 - 3 cm plati, purpursārti, ar 3 - 6mm garām pieziedlapām. Nogatavojies auglis (kaulenis) purpursarkanīgi melns. Zied maijā, augļi ienākas jūlijā.
 Japānas kalnu ķirša Cerasus serrulata šķirnes Amanogawa (3–4 (6) m augsts, 1 m plats), Kanzan (4 (7) m augsts, 3 (5) m plats), Royal Burgundy (4–6 m augsts, 3–4 m plats). Te vietā nosaukt arī Jedo ķirša C. x yedoensis šķirni Ivensii (3 (6) m augsts, 2 (4) m plats), Hiljēra ķirša C. x hillieri šķirni Spire ar slaidu vainagu (3–5 m augsts, 1 m plats), kā arī citas t. s. Japānas ķiršu šķirnes, kuru ziemcietība gan vēl pienācīgi jāpārbauda.

Smaržīgais ķirsis (Prunus mahaleb).
Tas ir labs, ziemcietīgs potcelms, kam vajag vieglākas, sausākas augsnes. Pilnīgi nepiemērots smagām, mālainām augsnēm un slapjām vietām. Ziedi 3-7cm garos ķekaros kā ievai. Ziedi aromātiski.. Augļi sarkani līdz melni, rūgti, VIII-IX.

 

 

 

Kuriļu ķirša (C. kuriliensis)
šķirni Brilliant. Bez veidošanas tā parasti aug uz viena, retāk 2–3 stumbriem. Nelielo, stāvo kociņu (3 m augsts, 0,5 m plats) pavasarī rotā balti sārti ziedi, augļi ir maziņi un negaršīgi.

 

 

 

Ķirsis Smilšu, ložņājošais, zemais
 /Cerasus pumila var. depressa/  Pelēkzaļš, rudenī dzeltens,oranžs 

____________

  • Ķirši satur daudz C vitamīnu. 100 grami saldie ķirši satur 7 mg C vitamīnu, bet skābie vēl vairāk — 10 mg. No minerāliem tie satur daudz kāliju, fosforu, kalciju un magniju.

80g atdzesēts piens, 50g ķiršu sula ar mīkstumu, 20 g cukura sīrups.

  • Visi komponenti ir atdzesēti. 75 g ķiršu sula ar mīkstumu, 10 g meža ogu džems, 2 olu dzeltenumi, 50 g saldējums. Samaisa mikserī. Pasniedz ar saputotu olu baltumu, pārkaisa ar šokolādi un ogām.
  • Visi komponenti ir atdzesēti. 50 g saldējums, 30 g ķiršu sīrups, 50 g minerālūdens.
  • 50 g ķiršu sula, 50 g piens. Pasniedz ar saldējumu.
  • 50 g apelsīnu sula, 10 g citronu sula, 20 g ķiršu sīrups, 3 gabaliņi ledus. Maisījumu ielej augstā glāzē līdz pusei, pievieno sasmalcinātu ledu un minerālūdeni.
  • Augstā glāze ieliek 2/3 sasmalcinātu ledu, pielej 80 g ķiršu sulu ar mīkstumu, 20 g citronu sulu. Samaisa.
  • Glāzē ieliek 2 svaigas piparmētru lapiņas un 2 tējk cukuru. Saberž. Tad glāzi līdz pusei sapilda ar sasmalcinātu ledu, 40g 20% saldo krējumu, 30 g ķiršu sīrupu. Samaisa.
  • Mikserī sajauc 20 g ķiršu sīrupu, 100 g ķiršus sulu ar mīkstumu, 1 olu. Pasniedz dekorētu ar putukrējumu.
  • Mikserī sajauc 50 g pienu, 20 g ķiršu sīrupu, 1 olas dzeltenumu. Pasniedz pārkaisītu ar rīvētu muskatriekstu.
  • Mikserī sajauc 60 g aukstu kafiju, 20 g ķiršu sīrupu, 1 olas dzeltenumu, 50 g pienu. Pasniedz dekorētu ar putukrējumu.
  • Ķiršus var saldēt, žāvēt, gatavot sukādes, sulas, kompotus, ievārījumus vai marmelādi un pat liķieri. No skābajiem ķiršiem var iegūt arī vīnu.
  • Jaunās lapiņas tika pievienotas tējas maisījumiem, ķiršu kātiņu uzlējumu lietoja bērniem ilgstoša klepus gadījumā un no ķiršu sveķiem, izšķīdinātiem vīnā, izgatavoja uzlējumu pret klepu.
  • Pumpurus un jaunās lapiņas var pievienot salātiem
  • Ar izkaltētām ķiršu lapām var pildīt pīpes, no ķirškoka tiek izgatavotas arī mēbeles, grīdas segums un citi izstrādājumi. 
  • Ķiršu sula ir dabisks sāpju (it īpaši muskuļu sāpju) remdēšanas līdzeklis.
  • Augļi satur, līdztekus vitamīniem un minerālvielām, arī melatonīnu, kas ir dabisks miega regulēšanas līdzeklis. Tas palīdz vieglāk iemigt, kā arī ir lielisks profilakses līdzeklis pret novecošanos.
  • Sauja ķiršu pirms gulētiešanas raisa ciešu, spirdzinošu miegu. Ja ir vēlēšanās, arī labu seksu, jo ķiršēdājiem spēcinās potence.
  • Ķiršogas – viegls caurejas līdzeklis pret hronisku vēdera aizcietējumu.
  • Ja vasaras svelmē gadījies saķert kakla sāpes, iedarbīgi palīdz svaigi spiesta ķiršu sula vai ogas ar saldējumu.
  • Ja moka podagra vai ir slieksme uz akmeņu veidošanos urīnceļos, jāēd ķirši un vismaz daļa no tiem – ar visām sēklām (kauliņiem). Jā, tie satur arī nedaudz zilskābes, kas ir inde, taču svaigā veidā vai kopā ar ievārījumu vai kompotu apēst tik daudz kauliņu, lai rastos kaitējums veselībai, ir gandrīz neiespējami.
  • Pret paaugstinātu nervozitāti der augļu novārījums.
  • Ķiršu kātiņu novārījums – elpceļu iekaisuma mazināšanai, pastiprinātas asiņošanas novēršanai mēnešreižu laikā, arī kā diurētisks prettūskas līdzeklis: uz glāzi ūdens ņem 10 gramus drogas, pavāra 15 minūtes, nokāš, dienā gaitā lēni izmalko.
  • Ja moka kuņģa čūla, ik pa laikam der iemalkot ķiršu sakņu novārījumu.
  • Izsitumu mazināšanai un niezošu vietu nomierināšanai vērts ādu nosmērēt ar ķirškoka sveķiem. Turklāt nav par ļaunu pa sveķu gabaliņam iemest mutē un apēst.
  • Locītavu sāpju, nakts krampju un neirozes māktajiem der pamēģināt šīs ligas mazināt ar mizas uzlējumu: ēdamkaroti mizas aplej ar glāzi auksta ūdens, dažas stundas pamērcē, tad mazliet pavāra, izkāš un dienas gaitā ēdienreižu starplaikos izdzer.
  • Par ķiršu ziedēšanas laiku mēdz teikt – ķiršu lietus. Un tad var droši kādu sauju no šīm maigi smaržojošajām ziedlapiņām jeb lietus lāsēm savākt tējai. Jebkura ziedošu rožu dzimtas augu droga, arī ķiršu ziedlapas, īpaši ieteicamas sievietēm – skaistumam, veselībai, maigumam, priecīgam prātam.
  • Kad lapas jau nobriedušas, bet ogu sezona to spēku vēl nav patukšojusi, ieteicams sākt lapu vākšanu veselības stiprināšanai.
  • Deguna asiņošanu var apturēt, ieliekot nāsīs saburzītas ķiršu lapas kumšķīti vai lapu novārījumā samērcētu tamponu. Līdzīgi var mēģināt mazināt slikti dzīstošu brūču sulošanos.
  • Organisma stiprināšanai pēc dzeltenās kaites izslimošanas – ķiršu lapu novārījums ar pienu.
  • Žāvētas, fermentētas, tāpat arī svaigas ķiršu lapas ir aromātiska un veselīga piedeva jebkurai jauktajai zāļu tējai.
Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties