Oriental hiacinte (Hyacinthus orientalis L.)
Atcerieties Annas Sakses pasaku: vietās, kur upes dieva meita Dafne sava mīļotā greizsirdības dusmās no Apolona diska ievainotā un mirušā Hiakinta piemiņai iededza baltas, zilas, rožainas un sārtas svecītes, uzziedēja spēcīgas, reibinošas smaržas pilnas puķes... hiacintes.
Hiacinšu saldais aromāts pat aizvērtām acīm ļauj sajust pavasara tuvošanos. Tas nekas, ka ziedu veikalos visu rudeni un ziemu nopērkamas gan grieztas, gan podiņos stādītas šīs visdažādāko toņu un nokrāsu sīpolpuķes. Hiacinšu smaržīgo ziedu vālītes tomēr spēj pārliecināt un liek noticēt brīnumam, ka pavasaris tepat kaut kur blakus ir.
- Pavasaris
Hiacintes dārzā jau ir pamodušās: katru dienu tās pret sauli stiepj arvien garākas lapu rozetītes. Nu puķes var mēslot ar ziedošiem augiem piemēroto komplekso vai speciāli sīpolpuķēm paredzēto mēslojumu.
- Vasara
Hiacinšu košākais laiks ir maijs. Tad puķes reibina mūsu prātus kopā ar visām citām ziedoņa smaržām. Jūnija sākumā var izgriezt vecos ziedus. Kad pirms Jāņiem sāk dzeltēt lapu galiņi, hiacintes vajadzētu izrakt, notīrīt zemes kārtiņu un apžāvēt. Nākamajā gadā puķes atkal bagātīgi ziedēs, ja tām ļausiet piecas, astoņas nedēļas atpūsties siltās un labi vēdināmās telpās (bēniņos, šķūņaugšās). Svarīgi, lai sīpoli labi nožūtu. Kamēr vasarā hiacintes dārzu nerotā, to tukšajā vietā dobēs var stādīt vasaras puķes.
- Rudens
Augusta beigās, septembrī hiacintes atkal izstāda dārzā aptuveni 1015 cm attālumā citu no citas. Līdz aukstajam laikam tās apsakņojas un ir gatavas ziemošanai. Īsi pirms sala puķu dobes ar hiacintēm vajadzētu mulčēt, piemēram, ar kūdru. Dobi var apsegt arī ar skujām vai lapām.
- Ziema
Hiacinšu audzētāji puķu sīpolus tur aukstuma skapjos, ļoti rūpīgi ievērojot ziemošanas temperatūru. Dārziņa saimniekam jāpaļaujas uz ziemu, cerot, ka tā būs pietiekami auksta, lai sīpolus saldētu, bet ne tik barga, lai tos nosaldētu.
Kas jāatceras par mēslojumu
Kalcijs ir atbildīgs par auga imunitāti, kāta un lapu stiprumu. Ja kalcija trūkst, ziedkopa noliecas, lapiņas ir bālas un mīkstas.
Kālijs un fosfors gādā par zieda veidošanos un krāšņumu.
Slāpeklis aicina augt un zaļot.
Daudz slāpekļa ir dabiskajā mēslojumā, tāpēc, kombinējot organisko mēslojumu ar minerāļiem, jāuzmanās, lai puķēm šā komponenta netiek par daudz.
Augšanas un ziedēšanas laikā hiacintes mēslo vienu vai pat divas reizes.
Krāsu noslēpumi
Kaut arī daba hiacintēm ir liegusi, piemēram, spilgti sarkano vai koši zaļo ziedu krāsu, tās izceļas ar visu toņu rozā un violeto krāsojumu, dzeltenīgajiem, oranžajiem toņiem un pat ziedu pasaulē visai reti sastopamo zilo krāsu. Jāteic, ka hiacinšu modē vienmēr bijuši pildīti ziedi. Ir svarīgi, lai ziedkopa būtu pēc iespējas pilnāka ar ziediņiem. Pēdējos gados selekcionāri pasaulē radījuši arī liegi dzeltenoranžas un tumši sarkanas pildītas hiacintes, taču jāatceras lai arī greznas un košas, tās ierindas puķumīļiem var izrādīties kaprīzas un grūti audzējamas.
Hiacintēm patīk augt saulainā, atklātā vietā. Tām piemērota viegla smilšmāla vai smilšaina augsne, bet mitrā un zemā dārza vietā skaistās ziedētājas var sākt nīkuļot.
Vēlreiz par uzziedināšanu
Puķkopības speciālisti teic, ka hiacinšu uzziedināšana esot diezgan sarežģīta lieta, ar ko amatieriem diez vai būtu vērts ķēpāties. Pie mums gandrīz cauru gadu veikalos nopērkami galvenokārt no Holandes ievesti un uzziedināšanai jau sagatavoti hiacinšu sīpoli. Kaut arī šie sīpoli ir kodināti, pastāv varbūtība, ka ar tiem Latvijā var tikt ievazātas kādas bīstamas un pie mums vēl mazpazīstamas augu slimības. Ja tomēr kādu veikalā pirktu hiacinšu sīpolu pēc tā noziedēšanas vēlaties saglabāt un, rudeni sagaidījuši, iestādīt dārzā, vispirms ļoti rūpīgi pārliecinieties, vai tas patiesi ir vesels, bez kādiem aizdomīgi brūniem plankumiem vai kādām citām neraksturīgām pazīmēm.
Pirms stādīšanas sīpolus apmēram 15 minūtes mērcē, piemēram, kālija permanganāta šķīdumā.