latvijaspirts.lv
      
2024. gada 29. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
> Ārstniecības augi A 1-10
> Ārstniecības augi A11-21
> Ārstniecības augi A21-31
> Ārstniecības augi B 1-10
> Arstniecības augi C 1-10
> Ārstniecības augi D 1-10
> Ārstniecības augi E 1-10
> Ārstniecības augi F 1-10
> Ārstniecības augi G 1-10
> Ārstniecības augi H 1-10
> Ārstniecības augi I 1-10
> Ārstniecības augi J 1-10
> Ārstniecības augi K 1-10
> Ārstniecības augi L 1-10
> Arstniecības augi M 1-10
> Ārstniecības augi N 1-10
> Ārstniecības augi O 1-10
> Ārstniecības augi P 1-10
> Ārstniecības augi R 1-10
> Ārstniecības augi S 1-10
> Ārstniecības augi T 1-10
> Ārstniecības augi U 1-10
> Ārstniecības augi V 1-10
> Ārstniecības augi Z 1-10
> Eksotiskie augi A-B-C-D
> Eksotiskie augi E-F-G-H-I
> Eksotiskie augi J-K-L
> Eksotiskie augi M-N-O
> Eksotiskie augi P-R-S
> Eksotiskie augi T-U-V-Z
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Lapegles


 Eiropas lapegle, skujmete - Larix decidua Mill. (syn. L. europaea Lam. et DC.) Larix decidua Mill. 
angliski: European Larch vāciski: Europäische Lärche zviedru: europeisk lärk igauņu: euroopa lehis lietuviešu: europinis maumedis krievu: лиственница европейская

Augu pazinēja Edvarda Baha
ziedu terapijas augs

E. Bahs: „Eiropas lapegle noderēs tiem, kas sevi uzskata par sliktākiem un mazāk spējīgiem, salīdzinot ar citiem. Šiem cilvēkiem šķiet, ka viņiem neveiksies, ka viņi nekad negūs panākumus. Tāpēc viņi neriskē un nepiepūlas, lai gūtu sekmes.”

 

 

Lapegles ir  priežu dzimtas skujukoki, kas rudenī zaudē skujas. Pavasaros lapaegles izskatās īpaši pievilcīgi ar to jaunajām skujām un izteiktajiem sievišķajiem ziediem. Ziedi ir purpura krāsā. Lapegle ir dekoratīvs koks, kas Latvijā ieviests jau aptuveni 2 gs., sastopama visā valstī apstādījumos, parkos, vietām stādītās mežaudzēs.

Vasarzaļi, vienmājas skuju koki. Skujas mīkstas, lineāras, uz īsvasām daudzu skuju pušķos. Ziedēšanas laikā segzvīņas garākas par sēklu zvīņām. Čiekuri nelieli, ovāli vai apaļīgi. Ļoti augstvērtīga, sveķiem un miecvielām bagātīga koksne, kuras apstrāde ir sarežģīta. Augsnē un ūdenī ilgstoši netrūd.
 
Lapegļu ģintī ir no 10 līdz 14 sugām. Šis skaitlis svārstās, jo zinātnieku vidū nav vienprātības par dažu sugu izdalīšanu.

Latvijas klimata apstākļos audzēšanai piemērotākās sugas ir Eiropas lapegle (Larix decidua), Japānas lapegle (Larix kaempferi) un Sukačeva lapegle (Larix sukaczewii), kurai skujas nodzeltē un nobirst trīs četras nedēļas agrāk nekā Eiropas un Japānas lapeglei. Sibīrijas lapegle (Larix sibirica) necieš mūsu klimatu – arī tad, ja tā iederīgā vietā iestādīta, tā nīkuļo, apaug ar sūnām un ķērpjiem.

Līdz XIX gs. Vidum Krievijā ar likumu bija aizliegta Sibīrijas lapegles tirdzniecība un izmantošana civilajiem mērķiem. Aizbildinoties ar to, ka tā ir nepieciešama militāro būvju celtniecībai, kuģu būvniecībai, dzelzceļu būvniecībai un infrastruktūras izbūvei. Izņēmumi, kuriem tika piešķirti lapegles materiāli bija Ziemas pils Sankt-Pēterburgā, dažas baznīcas un Kremlis. Eksports bija praktiski aizliegts, vai ļoti ierobežots , līdz ar to Sibīrijas lapegles koksne bija samērā mazpazīstama ārpasaulei.
 Vēsturiski lapegli izmantoja konstrukcijās un izstrādājumos, kas paredzēti ilgstošai ekspluatācijai pie nozīmīgām slodzēm. Daudzus gadsimtus lapegli izmantoja tiltu un ostas piestātņu būvniecībā, no tās izgatavoja telegrāfa stabus, raktuvju balstus, koka konstrukcijas kuģu būvē.
 Kā klasisku piemēru jāpiemin Venēcijas pilsētas celtniecība V-IX gadsimtā, to balstot uz lapegles pāļiem. Desmit līdz četrpadsmit gadsimtus vēlāk (1827 gadā) daļa no pāļiem tika apsekota - lapegles koksne izskatījās pārakmeņojusies un ar grūtībām pakļāvās mehāniskai apstrādei.

 
Latvijā biežāk audzē Eiropas lapegli (Larix decidua).
Pavasarī jaunie dzinumi ir kaili, jaunās skujas ir gaiši zaļā krāsā. Skujas veidojas pušķos pa 30-40. Tās ir 1 līdz 3 cm garas. Rudenī tās dzeltē un nobirst parasti novembra sākumā. Eiropas lapegle zied maijā, čiekuriem ir olveida forma, tie parasti ir 2-4cm gari.  Viduseiropā un Dienvideiropā savvaļā sastopama suga. Daudzās citās teritorijās ieviesta kultūrā vai apstādījumos. Latvijā nereti visā valstī apstādījumos, parkos, vietām stādītās mežaudzēs pēc kailcirtes un apmežotos karjeros. Ieviests koks (nav vietējā suga).

 Savvaļā lapegles aug Viduseiropas kalnu masīvos – Karpatos, Tatros, Alpos un citur. Lapegles ir viena no kalnu mežus veidojošām koku sugām, kas spēj sasniegt 25–35 metru augstumu un veido plati piramidālu 10–15 metru platu vainagu. Lapegles stumbrs pie pamata bieži vien ir zobenveidīgi izliekts.
 Jaunie lapegļu dzinumiņi parasti ir dzeltenīgi un kaili, bez ierastā skuju tērpa. Lapeglēm ņemoties augumā, uz īsvasām skujas pa 30–40 kopā veido pušķus, kas novembra sākumā dzeltē un nobirst. Pavasarī, reizē ar maigo un salātzaļo lapiņu parādīšanos, lapegles zied. Kailie čiekuriņi, kas atgādina mazas oliņas, turas pa divi vai trīs kopā.
 Sīkās sēkliņas lapeglēm nogatavojas septembra beigās vai oktobrī, bet izbirst tikai nākamajā pavasarī. Paši mazie čiekuriņi koku zaros gan paliek karājoties vēl vairākus gadus.
 Eiropas lapegle ir Latvijā visbiežāk kultivētā lapegļu suga, kas sastopama, augot gan parkos, gan mežu kultūrās.
 Ņemot vērā, ka pie mums lapegles parādījušās jau 18. gadsimtā, bieži vien daudzi cilvēki nepareizi uzskata, ka lapegle ir Latvijas savvaļas augs. Tiesa, lapegle ir ilgmūΩīgs un ziemcietīgs koks, kas labi aug visā Latvijas teritorijā. Ir zināmas vairākas ļoti vecas lapegles, kas joprojām ir pie labas veselības un izcili skaisti iederas apkārtnes ainavā.

Lapegles tautā nereti tiek dēvētas par skujmetēm, un sava daļa taisnības teiktajā ir: rudenī tām skujas taču dzeltē un nobirst kā ikvienam lapu kokam, kas uz ziemu nomet savu lapu mēteli. Reizēm lapegles mēdz saukt arī par Vāczemes eglēm, vāceglēm vai vācapsēm. Tas, iespējams, tāpēc, ka sākotnēji pie mums vēl neredzētie koku stādi muižu parku veidošanai vai papildināšanai ar neparastībām tikuši ievesti no Vācijas kokaudzētavām.

Kornik

 Pie izplatītākajām lapegļu sugām vēl minama Kornik – blīva un zema, koniskas formas lapegle, kas Polijas dendroloģiskajā institūtā izaudzēta no raganu slotas Kurnikā.

Savukārt Pendula ir koks ar neregulāru vainagu un brīvi nokareniem zariem. Repens ir lapegles pundurforma, tās zari guļ uz augsnes un ir ložņājoši. Šī lapegle nāk no Anglijas un ir pazīstama jau kopš 1825. gada.
 

 

 Otra biežāk kultivētā lapegļu suga pie mums ir Ledebūra lapegle, sevišķi daudz tā aug Ziemeļvidzemē. Salīdzinot ar Eiropas lapegli, šī ir lēnaudzīgāka, pavasara vēlajās salnās jaunie dzinumi reizēm mēdz apsalt. Dekoratīva, izmantojama grupu un rindu stādījumos.
 Amerikas lapeglei ir vismazākie čiekuri un skujas spilgtāk zaļas vai zilganza ļas. Plaukst vēlāk nekā citas lapegles – maija sākumā. Zied vienlaikus ar skuju veidošanos. Latvijā zināma jau kopš 19. gadsimta sākuma, taču nez kāpēc līdz šim apstādījumos maz izplatīta. Pilnīgi ziemcietīga.
 

Interesanta ir Japānas lapegle (Larix kaempferi), kuras jaunie dzinumi ir karmīnsarkani, kaili vai vāji apmatoti, bieži ar zilganu apsarmi. Tāpat kā citas lapegles, arī šī rudeņos met skujas, taču tās čiekuriņi, pateicoties raksturīgajām čiekurzvīņām, atgādina rožu ziedus, tāpēc čiekuriņu ķekari ir ļoti pateicīgs materiāls dažādiem floristikas darbiem. Japānas lapegles kā lieli koki sastopami reti, apstādījumos bieΩāk tiek izmantota vai nu nominālsuga, vai dekoratīvās šķirnes, piemēram, Blue Rabbit – koniskas formas kociņi ar izlocītiem zariem un dekoratīvām, zilganām skujām. Diana savukārt aug ar greizi izlocītiem, korķviļķim līdzīgiem dzinumiem, bet Pendula ir lēni augoša nokarenas formas lapegle ar zilganzaļām skujām.
 Miza jauniem dzinumiem pelēka, veciem – tumši pelēka. Vainags plati konisks ar gariem, parasti horizontāliem sānu zariem. Sakņu sistēma labi veidota. Skujas 2-4 cm garas. izteikti plakanas. Čiekuri dekoratīvi, atgādina pildītu rozes ziedu. Savvaļā aug Japānā, Honsju salā.

Amerikas lapegle (Larix laricinalīdz 20 m augsts koks. Zari īsi, dzinumi tievi. Skujas 2-3 cm garas. Čiekuri ļoti mazi- 10 mm gari. Savvaļā aug Ziemeļamerikā un Kanādā. Latvijā ļoti reti sastopama.

Daurijas lapegle (Larix gmelinii) otrā lieluma koks ar saplacinātu vainagu, horizontāliem zariem. Savvaļā aug Austrumsibīrijā, Kamčatkā, Kuriļu salās.

Sibīrijas lapegle (Larix sibirica). Sibīrijas lapegle pirmā lieluma koks ar taisnu, slaidu stumbru, šauri konisku vainagu. Sakņu sistēma spēcīga. Skujas 1,5-4,5 cm garas. Jau septembrī dzeltē un drīz nobirst. Čiekuri 2-3,5 cm gari, gareni, dzeltenbrūni, mataini. Savvaļā aug Sibīrijā no Obas un Irtišas R līdz Baikāla ezeram un Ļenas augštecei A, līdz mežiem Sajānu un Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā. Zied aprīļa beigās, sēklas nogatavojas jau septembrī un tūlīt sāk izbirt. 

  • Himalaju lapegle (Larix himalaica)
  • Larix griffithii
  • Larix kongboensis
  • Larix lyallii
  • Larix mastersiana
  • Larix occidentalis
  • Larix potaninii
  • Larix principis-rupprechtii
  • Larix speciosa

Stādīšana
 Tiem, kas vēlas lapegles stādīt, jāpatur prātā, ka koku stādīšanas attālums grupās nedrīkst būt mazāks par 5 m, bet alejās – 10 m.
 Stāda, kad atkususi augsne. Labi drenētās, auglīgās smilšmāla, mālsmilts un māla augsnēs lapegle veido produktīvas mežaudzes. Piemērotākie augšanas apstākļi: paugurains vēris vai damaksnis. Stipri mitrās, pārpurvojušās augsnēs skujkoks var iznīkt.
Tīraudžu stādījumos ieteicamā shēma ir 2 x 2 m, vai 2500 stādvietu uz hektāru. Var audzēt arī mistrā ar citām koku sugām, piemēram, ar egli. Rindu mistrojums: uz hektāru 1000 lapegļu (stādīšanas shēma 5 x 2 m) un 2000 egļu (stāda rindstarpās, 1 m attālumā citu no citas).
  Lapegle pieder pie agri plaukstošu koku sugām. Tas nozīmē, ka kociņi jāiestāda pēc iespējas agri pavasarī, līdzko lietus ūdeņi izkausējuši sniega segu un zeme ir atlaidusies. Optimālais stādīšanas termiņš lapeglēm ir 10 – 14 dienas pirms pumpuru plaukšanas. Augsni vēlams sagatavot joslās, kas atvieglo stādījumu kopšanu. To dara iepriekšējā gada rudenī pirms lapegļu stādīšanas.
 Koku saknītes sāk augt, kad augsnes temperatūra sasniedz +3...+5 °C. Zeme tad jau ir atkususi. Laikā iestādīts kociņš plaukšanas procesā nepieciešamo mitrumu uzņem ar sakņu spurgaliņām, pa vasaru tas nostiprinās, līdz rudenim pagūst pārkoksnēties, tādējādi ziemas periodā neapsalst jaunie dzinumi. Ja stādīšana nokavēta, kociņam ieaugt ir ļoti grūti.
 Stādīšanai der 2,5 – 3 gadus veci (vai vecāki) vismaz 50 cm gari stādi. Jaunākus sējeņus nevajadzētu stādīt, jo pāraugušā zālē tie nīkuļo vai pat aiziet bojā.

Iežogo un atzaro
 Lielāko postu lapegļu stādījumiem nodara pārnadži – stirnu āži. Meža zvēriem tīk berzēt ragus gar kociņa stumbru, līdz tam nobrāž mizu – bojātajam kokam parasti nokalst galotnīte, taču ar sānu zariem tas vēl cenšas augt. Lai lapegli aizsargātu no dzīvnieku postījumiem, apstādītā platība noteikti jāiežogo ar 1,5 m augstu stiepļu pinuma žogu. Ja iežogojuma nav, jāgādā par kociņu individuālu aizsardzību. Daudzi praktiķi iesaka stādījumu vienkārši apjozt ar baltu lenti vai auklu, ko nostiepj 0,8 – 1 m augstumā no zemes.
 Lapegle ir gaismasprasīga koku suga. Lai nodrošinātu pēc iespējas labvēlīgākus apstākļus jauno kociņu augšanai, pirmajā gadā pēc iestādīšanas stādījumi intensīvi jākopj – vismaz divreiz gadā ap koku stumbriem nopļauj zāli, pirms tā sāk kociņu nomākt. Nākamajos divos gados, kad koki sasnieguši 1 – 1,5 m, kopšanas intensitāti samazina līdz vienai reizei sezonā.
 Tā kā lapegles pašas parasti atzarojas slikti, mežaudzē vismaz līdz 3 m augstumā jāveic mākslīgā atzarošana (krūšu augstumā jābūt 10 – 12 cm stumbra caurmēram). Nokaltušos zarus no stumbra lejasdaļas ieteicams izzāģēt augustā, jo šajā laikā brūcē izdalītie sveķi veicina ātrāku tās apsveķošanos, tāpēc slimību izraisītāji tajā neiekļūst.

Cērt tikai ziemā
 Lapegļu stādījumi samērā drīz sasniedz ciršanai piemērotus izmērus – standarta ciršanas vecums mežaudzei ir 101 – 120 gadu. Kopšanas rezultātā mežā parasti izcērt 15 – 20 % lapegļu, Sasniedzot ciršanas vecumu, to skaits ir tikai 500 – 600, toties kopējā krāja – vismaz 800 m3 uz hektāru.
 Lapegles koksne ir smaga, sveķaina, ļoti dekoratīva, ar priedei līdzīgu tekstūru – mežsaimniecībā to jau sen uzskata par vērtīgu. To izmanto celtniecībā, zemūdens konstrukciju būvēšanai, kā arī dārza mēbeļu ražošanai. Saunās sienu apšūšanai no iekšpuses ļoti bieži lieto liepas, melnalkšņa un apses, retāk – lapegles apdares dēļus. Kaut gan skujkoks, siltumā uzkarstot, izdala sveķus, atšķirībā no lapu kokiem tas vienlaikus piepilda telpu ar patīkamu, vieglu skuju aromātu. Atkarībā no koksnes kvalitātes lapegles zāģbaļķu cena pašlaik ir 40 – 70 latu par kubikmetru (līdzīgi kā A šķiras priedei).
  Lapegles koksni ir grūti apstrādāt, tāpēc ieteicams kokus cirst un zāģēt tikai ziemas salā. Ja to dara citā gadalaikā, griezējinstrumenti nolīp ar sveķiem. Lai tā nenotiktu, mežkopji dažkārt mēģina tīrīt darbarīkus ar šķīdinātājiem, piemēram, ar dīzeļdegvielu.
 Vairākkārt pierādījies, ka visstabilākā ir miera periodā cirsta koksne. Turklāt tai jābūt radiāli zāģētai (gadskārtām jāatrodas paralēli dēļa garākai malai). Visbiežāk deformējas nepareizi apstrādāta koksne, kā arī serdes koksne.
 Atšķirībā no egles lapeglei ir blīvāka un sveķaināka koksne, tāpēc tā necieš no trupes.

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties