latvijaspirts.lv
      
2024. gada 29. marts
Atgriezties uz sākuma lapu>>>
Melnā plūškoka produkti
Ābeļu un plūškoku dārzs
Meža skoliņa
Āboli
Dārzs, kas izceļas ar daudzveidību
Plūškoka izplatība Latvijā
Plūškoku vērts iepazīt tuvāk
Plūškoks labs arī acīm

Bioloģiskā dārzkopja Eglona Brūna saimniecība "Meldri E.B.

Eglons Brūns
T.:  29427174
"Meldri, Otaņķu pag., Liepājas raj., LV-3475

Piedāvā apskatei melnā plūškoka un ābeļu stādījumus
Konsultē ābeļu audzēšanā un šķirņu izvēlē

Plūškoku augļu sulu un ziedu produktus var iegādāties saimniecībā un "zaļajos" tirzdiņos, kur produkciju tirgo bioloģiski sertificēto saimniecību pārstāvji.

Piedāvā iegādāties biloģiski audzētus ābolus un ābolu sulu.

Melnais plūškoks
 Ziedi dzeltenīgi balti, plašās čemurveida skarās.
 Augļi melni violeti, ar 3 kauliņiem.
 Ievāc izplaukušus ziedus (jūn. sākumā) vai ziedkopas (tās žāvē, kuļ un atsijā ziedus no kātiem).
 Augļus ievāc pilnīgi ienākušos (aug.—okt.).
 Ziedi satur flavonoīdus, glikozīdu sambunigrīnu, kas žāvēšanas laikā izzūd.
 Augļos ir C vit., karotais, flavonoīdi, miecvielas, organiskās skābes, cukuri.
 No ziediem un augļiem gatavo tēju un uzlējumu.
 Lieto par sviedrējošu līdzekli saaukstēšanās gadījumā, dažreiz arī pret laringītu, bronhītu, gripu, neiralģiju un par diurētisku līdz. nieru un urīnpūšļa slimībās.
 Tautas medicīnā izmanto arī lapas, mizu un jaunos zarus par diurētisku un caurejas līdzekli.

Plūškoka izplatība Latvijā

Dr.hab.ģeogr. Māris Laiviņš
MELNĀ PLŪŠKOKA IZPLATĪBA LATVIJĀ

Izplatība pasaulē
 Melnais plūškoks ir Eiropas mēreno un silto apgabalu suga ar okeānisku un subokeānisku areālu. Izplatīts Rietumeiropā, Centrāleiropā, arī Ziemeļāfrikā, Skandināvijā un Lielbritānijā. Tā dabiskais areāls sniedzas līdz 630 ziemeļu platuma paralēlei, austrumos - līdz Lietuvas dienvidaustrumu robežai, kā arī Donai. Jaunākajos augu horoloģijas pētījumos melnā plūškoka vienlaidus areāla ziemeļaustrumu robeža ir pavirzīta vairāk uz ziemeļaustrumiem līdz Daugavai.
Melnā plūškoka areāls šķērso Baltiju un reģiona augu ģeogrāfijā tā ir nozīmīga suga.

Audzēšanas vēsture Baltijā
 Baltijā melno plūškoku kā ārstniecības augu sāka audzēt 17. gs. (Cinovskis 1996a), bet 18.gs. beigās šī suga jau ir atrasta savvaļā Igaunijas piekrastes salās (Sārema) un Igaunijas rietumu daļā (Fischer 1778). K.Kupfers (Kupffer 1899) 19. gs. beigās atzīmējis melnā plūškoka naturalizācijas gadījumus Kurzemē, bet E.Lēmans (Lehmann 1895) - Latgalē Ruskulovā. Igaunijas rietumos to sekmīgi kultivē (Talts 1969), bet pagaidām nav izdevies atrast ziņas par sugas naturalizāciju. Latvijā melnais plūškoks tika stādīts parkos un pie mājām galvenokārt kā ārstniecības augs, arī kā dekoratīva suga, kas Kurzemē daudzviet ir naturalizējusies. Lietuvā melnais plūškoks ir naturalizējies visā tās teritorijā mežmalās, priežu mežos, ruderālos laukumos, vecos parkos, ceļmalās, gar dzelzceļiem, pie mājām (Ramanauskas 1976; Gudžinskas 1988).

Izplatība Latvijā
 Latvijā melnais plūškoks sastopams galvenokārt Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā - reģionos uz dienvidiem un dienvidrietumiem no Daugavas. Melnais plūškoks ir ziemcietīgs Kurzemē līdz līnijai Tukums - Dobele - Iecava - Skaistkalne, tālāk uz austrumiem sastopams tikai atsevišķās vietās gar Lietuvas robežu, retāk Vidzemē un Latgalē, jo cieš no sala (Cinovskis u.c. 1974, Cinovskis 1996).

 Latvijā pirmās naturalizējušās melnā plūškoka atradnes tika konstatētas galvenokārt valsts dienvidrietumos (Liepāja, Grobiņa), bet pašlaik, kā tas redzams melnā plūškoka izplatības kartē, tas ieviesies jau gandrīz visā valsts teritorijā.

 Pašlaik zināmas 290 melnā plūškoka atradnes. Vairums atradņu reģistrētas pēc 1971.gada parkos un dendroloģiskajos stādījumos, kad sistemātisku veco lauku un pilsētu parku apsekošanu un kokaugu sugu inventarizāciju veica Nacionālā Botāniskā dārza Dendrofloras laboratorijas darbinieki (Cinovskis u.c. 1985, 1988-1989, 1991). Pirms tam literatūrā un herbārija materiālos ir ziņas tikai par 11 melnā plūškoka atradnēm, 6 no tām reģistrētas 19.gadsimta beigās. Melnais plūškoks sastopams galvenokārt pārveidotās augtenēs parkos un kā krāšņumaugs dārzos un žogmalēs pie lauku mājām. Pilsētās (Ventspils, Liepāja) tas izplatās ruderālās vietās, neapsaimniekotos laukumos, piemēram, vecās neizmantotās izgāztuvēs, pamestos mazdārziņos, mežmalās, gar ielām un ceļiem. Tālu no apdzīvotām vietām dabiskās augtenēs melnais plūškoks nav sastopams. Vienīgā līdz šim zināmā vieta, kur melnais plūškoks 1987.gadā atrasts relatīvi neskartā vidē priežu meža krūmu stāvā, ir Latvijas dienvidaustrumos pie Kavališķiem.

galerija