latvijaspirts.lv
      
2014. gada 24. jūlijs
JAUNUMI
LASI JAUNĀKO!
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
> Dārzs
> Telpaugi
> Mājas dzīve
> Virtuve un ēdieni
> Šašliks - Grillējam!
> Alus
> Uzkodas
> Jūras veltes
> Pārtikas produkti
> Garšvielas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
R. Kacara Fitopreparāti
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Балтийская Гильдия СПА - biedrības pārstāvis Krievijā
Русская банная школа СТАЛЕВАР
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Barrel
Pirts Liene
Pirts Nāras
Pirts Grīziņš
Pirts Azote
Pirts Urala
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Aronijas
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Pirts Spārītes
Pirts SPA Hotel Ezeri
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Krogs Azerbaidžāna
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
FORUMS
GALERIJAS
Augļu koki piemājas dārziņā


 Lielas ābeles grūti ietilpināt nelielā piemājas dārziņā. Taču arī mazā dārziņā var izbaudīt prieku, ar savām rokām noplūcot no koka pašaudzētu ābolu. Pundurābeles iederas arī daiļdārzā.

 Mūsdienās pilsētnieks savā gruntsgabalā parasti veido daiļdārzu, kas siltajā gadalaikā paplašina ģimenes dzīves telpu. Kas varētu būt vēl patīkamāk kā, pavadot laiku ar ģimeni un draugiem pagalmā, kaut ko arī apēst. Mazos dārzos ir grūti audzēt kokus – krūmus tradicionālā vecmāmiņu laika garā, lielos augļu koku stādījumos. Veikalā dažādu augļu visu gadu ir pārpārēm, un reti kurais grib nodarboties ar augļkopību komercnolūkā. Kādēļ gan neievīt daiļdārzā pārtikā lietojamus augus? Sāksim ar pundur augļu kokiem – pundurābelēm un bumbierēm.

 Vecmāmiņu laikā ābele tapa šādi: no ‘Antonovkas’ sēkliņas izaudzēja jaunu kociņu jeb sēklaudzi, kam uzpotēja vēlamo šķirni. Šāds koks izaug septiņus astoņus metrus augsts. Pundurābeli potē uz ierobežota auguma potcelma. Tātad varam savā dārzā audzēt vecās, labās šķirnes kā zemākus kociņus starp dekoratīvajiem augiem.

MAZS UN RAŽĪGS
 Pundurkociņi aug 2 – 2,5 m augsti un sāk ražot jau pēc diviem trim gadiem. Kokus stāda vienu līdz trīs metru attālumā citu no cita atkarībā no potcelma tipa un ikgadējās izgriešanas. Pundur augļu koki ir populāri, jo tie ir viegli un ērti kopjami. Roka aizsniedzas līdz katram koka zaram, lai to apgrieztu, atbalstītu un novāktu ražu nepakāpjoties. Augļu tam ir mazāk nekā parastam kokam, tātad nav jāraizējas, kur auglīgā gadā likt ābolu centnerus. Toties, regulāri un cītīgi kopjot koku, āboli ir lieli un veseli.
 Potcelmu izveidošana un audzēšana ir atsevišķa zinātne. Daudzas pētniecības un selekcijas stacijas dažādās pasaules malās piedāvā savu sortimentu, kura sadalījums klasēs ļauj interesentiem nojaust, cik augsts varētu izaugt uz šā potcelma uzpotētais koks.

IESTĀDIET UN TŪLĪT APGRIEZIET
 Var izvēlēties kailsakņu vai konteinerstādus. Pirmie ir lētāki, taču tiem jātiek augsnē, pirms sāk plaukt pumpuri, aprīļa beigās vai maija sākumā. Pērkot apskatiet stāda sakņu sistēmu. Jo sazarotāka tā ir, jo labāks dēsts. Pirms iestādīšanas nogrieziet bojātos un nedzīvos sakņu galus, saīsiniet atsevišķas garas saknes, kas traucē koku iestādīt.
 Šobrīd var nopirkt daudz konteinerstādu. Ja stāds ir iesakņojies podā, tam vairs stādīšanas laiks nav būtisks. Ja nepieciešams, var stādīt visu vasaru, tikai, stādot vasaras vidū, neaizmirstiet laistīt.
 Stādāmajai bedrei normālā dārza augsnē jābūt tik lielai, ka tajā brīvi ietilptu saknes. Bedres vidū ieber komposta trūdzemes kaudzi, pār un ap kuru izklāj stāda saknes.

 Pundurkociņa potējuma vietai jāpaliek augstāk par augsnes virskārtu, lai kultūra neiesakņojas un koks nezaudē punduraugumu. Bedri aizber, zemi cieši piemīda ar kājām un aplej. Jo liesāka augsne, jo lielāka bedre un jo vairāk komposta vajag bedres aizpildīšanai.
 Konteinerstādu saknes neapgriež, tikai atšķetina podiņa apakšā saritinājušās saknes, izklāj tās stādāmajā bedrē uz komposta kaudzes un apber ar augsni.
 Kailsakņu stādu vainagu pirms stādīšanas apgriež par trešdaļu, lai lapu un sakņu masa būtu līdzsvarā. Vispareizāk to darīt, ievērojot noteiktas vainaga veidošanas metodes.
 Izvēlas divus trīs pamatzarus, uz sēklaudža potētam augļukokam 60 cm augstumā no zemes un pundurkociņam pārdesmit centimetrus zemāk. Par pamatzariem izvēlas tikai spēcīgus zarus, kas aug no stumbra 45 – 60 grādu leņķī. Pamatzariem vajadzētu būt vērstiem dažādos virzienos. Apgriešanu sāk no visvājākā pamatzara. Pamatzarus apgriež tā, lai visu zaru galotnes paliktu vienādā augstumā no augsnes virskārtas. Pamatzara galā izvēlas spēcīgu, uz āru vērstu pumpuru. Ja zars nav taisns un stiprs, var griezt arī virs iekšējā pumpura. Vadzaru apgriež 10 – 30 cm augstāk par pamatzariem.
 Pārējos pamatzariem nederīgos zarus nogriež no četriem līdz sešiem pumpuriem. Ļoti vājus zarus var nesaīsināt.
 Kokiem bez vainaga jeb okulātiem apgriež galotni. Sēklaudža ābelei nomēra no zemes 60 cm un noskaita no tās vietas astoņus pumpurus uz augšu un nogriež galotni. No šiem astoņiem pumpuriem vēlāk izaugs vainaga zari. Pundur augļu koka okulātu apgriež 40 – 50 cm + astoņu pumpuru augstumā. Galotnei izraugās spēcīgu un dzīvotspējīgu pumpuru, kas vērsts tieši uz augšu.

RŪPĒJIETIES PAR PUNDURĀBELĪTI!

 Pundurābelei ir sekla, vāja sakņu sistēma. Tūlīt pēc iestādīšanas kociņš jāatbalsta, lai tas pats no sava smaguma nesaliektos šķībi. Pundurābele jābalsta visu laiku, bet jo īpaši ražas briedināšanas laikā.
 Vasaras sākumā jānormē augļa aizmetņu skaits, lai rudenī izaugtu lieli un skaisti āboli. Jānokniebj bojātie un vājākie augļa aizmetņi, sekojot, lai uz zara paliktu vairāk nekā divi trīs āboli.
 Tā kā pundurkoka vājā un seklā smalko sakņu sistēma ietilpst 1 – 1,5 metrus lielā aplī ap koka stumbru, augs būs pateicīgs par vasaras mēslojumu un laistīšanu. Salīdzinājumā ar sēklaudžiem lielākā daļa pundurpotcelmu ir mazliet jutīgāki pret salu, un to seklās sakņu sistēmas dēļ, baidoties no bezsniega ziemas, augsni vajadzētu mulčēt.
 Ja vēlas no pundurkokiem iegūt ātru ražu, pirmajos gados tos apgriež atturīgi. Apcērp – tas nozīmē saīsina dzinumus, tā liekot tiem sazaroties. Tā augļu zari veidosies agri un daudz. Kad koks sasniedzis vēlamo lielumu, var sākt to apgriezt spēcīgāk.
 Tā kā uz horizontālajiem zariem rodas vairāk ziedpumpuru, zarus apgriež virs uz leju vērsta pumpura un piekar pie zariem smagumus. To dara tūlīt pēc Jāņiem, tad zari vairs nav pārāk trausli.
 Parasti ābeles izgriež martā, aprīlī vai augustā.
 Koku apgriešanu dārznieki padarījuši par mākslu, kas rada ļoti dažādas un interesantas formas kokus. Ja pundurābeli stāda daiļdārzā, papildu augļu koku veidošanas gudrībām var izpaust arī savu māksliniecisko izjūtu.
 Pie mums visizplatītākie pundur augļu koki ir ābeles. Tiek izmantoti dažādi potcelmi, bet šobrīd visvairāk pieejami stādi uz M26 potcelma, kas izveidots Kanādā un ir piemērots mūsu klimatam. Uz šā potcelma audzis koks ir apmēram 40 procentu no ābeles augstuma, kas augusi uz sēklaudža potcelma. Tas ir 2…2,5 m. Kauliņaugļu kokiem pundurpotcelmus neizmanto. Tāpat pie mums vēl nav plaši izplatītas pundurbumbieres.  

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties