latvijaspirts.lv
      
2014. gada 23. jūlijs
JAUNUMI
LASI JAUNĀKO!
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
> Dārzs
> Telpaugi
> Mājas dzīve
> Virtuve un ēdieni
> Šašliks - Grillējam!
> Alus
> Uzkodas
> Jūras veltes
> Pārtikas produkti
> Garšvielas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
R. Kacara Fitopreparāti
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Балтийская Гильдия СПА - biedrības pārstāvis Krievijā
Русская банная школа СТАЛЕВАР
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Barrel
Pirts Liene
Pirts Nāras
Pirts Grīziņš
Pirts Azote
Pirts Urala
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Aronijas
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Pirts Spārītes
Pirts SPA Hotel Ezeri
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Krogs Azerbaidžāna
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
FORUMS
GALERIJAS
Barokāla dārza noslēpumi


 Viss jaunais ir sen aizmirsts vecais – to var teikt arī par atkal modē nākušo ģeometrisko dārza stilu. Viduslaiku klosteru garšaugu dārzi un barokālie piļu dārzi ar sarežģītiem puķu parteriem šodienai atstājuši mantojumā daudzus paraugus, kā veidojami dārzi ar ģeometriskiem rakstiem.
  Regulāri dārzi veidoti jau Senajā Ēģiptē, tāpat ģeometrisks plānojums raksturīgs gan viduslaiku, gan renesanses dārziem. Sakārtotība un harmonija bija kontrasts apkārtējās dabas brīvajai un neprognozējamai formu daudzveidībai, kā arī tā atspoguļoja dārzā izglītota cilvēka sakārtoto garīgo pasauli.

BAROKA DĀRZS – KARALISKA KĀRTĪBA
 Klasiskā barokālā dārza ziedu laiks ir Luija XIV valdīšanas periods Francijā. Augstākais sasniegums daudzējādā ziņā ir izcilais Versaļas pils parks, ko veidoja pazīstamākais barokālo dārzu arhitekts Andrē le Notrs. Šī mode guva atzinību, un ornamentālos dārzus ar noteiktā rakstā apcirptām dobēm sāka veidot visur, arī Baltijā.
 Pat pēc angļu ainavu parka uzvaras gājiena apgaismības laikmetā, 18. gadsimta otrajā pusē, plānveidīgākais dārzs nepazuda pavisam. Parteri un cirptas formas joprojām tika veidoti daudzu muižu apkārtnē. Regulārs plānojums saglabājās arī garšaugu, sakņu un augļu dārzos.
 Barokāls dārzs tomēr nav vienkārši kārtīgi apcirpts un sakopts pagalms. Dārzu pamatā izmantota sarežģīta simbolu valoda un stingri noteikta struktūra. Par “dārziem” šeit runāts daudzskaitlī, jo nereti katrai parka daļai tika dots savs nosaukums, parku veidoja vairāki dārzi.

ABSOLŪTA STILA TĪRĪBA
 “Het Loo” pilij pieder viens no vislabāk atjaunotajiem un koptajiem barokālajiem dārziem Eiropā.
 Atklātais, no vairākām terasēm veidotais dārzs atrodas aiz pils, vislabāk tas pārredzams no augšstāva logiem, kā arī pa stiklotajām, ar metāla kalumiem greznotajām dārza durvīm.
 Dārza mugurkaulu veido centrālā ass. Uz galveno ēku ved paplats taisns celiņš, kas beidzas dārza otrā galā ar ievērības cienīgu objektu – skulptūru, kolonādi vai strūklaku.
 Ar maziem baseiniem, skulptūrām un puķu vāzēm iezīmēti celiņu krustpunkti un dekoratīvo laukumu centri. Dārza skulptūrām 17. gadsimta vidū bija noteikts ideoloģisks uzdevums – tie alegoriski godināja dārza īpašnieku.
 Pils tuvumā atrodas parādes terases – sarežģītā rakstā stādītu zemu dzīvžogu, zāliena, puķu un krāsaina seguma veidoti ornamenti. Terases veidoja arhitekts vai galma mākslinieks atbilstoši savai prasmei un valdošajai modei. “Het Loo” parkā ornamentālās dobes atspoguļo iekštelpu interjera detaļas. Tas pats vāzes motīvs redzams karalienes guļamistabas griestu gleznā, salona tekstīlijās, kalumos un karaliskā dārza dobēs.
 Terases, tāpat kā paklājus, apvij rabate – zemu apcirpta dzīvžoga mala, kurā stādīti ģeometriski apcirpti koki un puķes.
 Baroka dārzā bija jābūt bosketiem – augstāku dzīvžogu ieskautiem, daļēji slēgtiem pārdomu laukumiņiem, maldu labirintiem, pat ēdamzālēm un teātrim. Atsevišķas telpas dažkārt savienoja vīteņaugiem apauguši, koka režģu norobežoti gaiteņi, no ārpuses necaurredzami, iekšpusē noslēpumaini zaļgani krēslaini.
 “Het Loo” parkā nav atsevišķu bosketu, taču jau no pagātnes mantotais noslēpumainais labirinta motīvs izmantots režģotajā ejā “karalienes dārzā”, kas atrodas vienā ēkas sānā. Tā ir mūriem apjozta intīma un sevišķi smalki kopta dārza daļa. Gan šeit, gan otrā ēkas sānā esošajā plašajā zālājā, kas tiek dēvēts par “karaļa dārzu”, mūru akmeņus palīdz slēpt prasmīgi apgriezti špaleru augļu koki, kas sedz īpaši veidotu atbalsta režģi.
 Vasarā no ziemas dārza jeb oranžērijas iznestās podu palmas un citruskoki rada daiļa paradīzes dārza noskaņu.
 Parka celiņi nosegti gaišām, smalkām šķembām, uz kuru fona spilgti izceļas augu raksti. Saimniecības pagalmos izmantoti dažādi segumi: dabiski akmeņi, ķieģeļi un zem staļļu velvēm arī ķieģeļu rakstā liktu koka bluķu bruģis.

  “Het Loo” atrodas Holandē, netālu no Apeldornas. Telpās izvietotie muzeji un atjaunotais baroka dārzs ir atvērti apmeklētājiem. Pils un dārzs veidoti Oraņjes prinča Villema III un viņa sievas Marijas II laikā 17. gadsimta nogalē. Dārza un pils celtniecību vadīja francūzis Daniels Maro. Dārza gadu gaitā nekopto barokālo ainavu pilnīgi iznīcināja Luijs Napoleons, Napoleona I brālis un īslaicīgs Holandes valdnieks 19. gadsimta sākumā. Viņš visā lejas dārzā lika sastādīt kokus un citus augus, pārveidojot to par ainavu parku angļu stilā. Barokālā dārza jaunā dzīve sākās 1975. gadā, kad princese Margrēte ar savu ģimeni pārcēlās no pils uz jauno ēku. Parku atjaunoja 1980. gadā pēc seniem zīmējumiem un izrakumos atrastajām drupām un detaļām. Šodien parks sasniedzis tādu pilnību, kas sniedz spilgtu iespaidu par pagājušo laiku greznību.

DZĪVŽOGU RAKSTI
 Mūsu klimatā saulainā dārzā nevajadzētu veidot dzīvžogu rakstus no bukšiem. Mūžzaļam dzīvžogam var izvēlēties dzīvības koku klājeniskās šķirnes, piemēram, ‘Dumosa’,  ‘Recurva Nana’, ‘Danica’, ‘Little Gem’ u.c. Zemi dzīvžogi ziemā tā kā tā paliek zem sniega kupenām, tāpēc pareizāk būtu stādīt tos no Japānas spireju zemajām šķirnēm (‘Little Princess’, ‘Nana’), ligustriem, alpīnajām vērenēm vai bērzlapu spirejas punduršķirnes ‘Thor’.
 Augsni starp dzīvžogiem noklāj ar krāsainām šķembām vai zemsedzes augiem, lai to krāsa izceltos uz dzīvžoga fona un ziedot liktu dārzam iemirdzēties. Pelēku pildījumu dod lavanda, zemās vībotņu sugas un šķirnes, vilnainā sārmene, neļķu sugas un šķirnes. Sarkanīgu pildījumu veido ložņu cekuliņš ‘Atropurpurea’, dzirkstelītes ‘Brilliant’, heihēras ‘Palace Purple’. Dzeltenu laukumu iekrāsos parastā raudene ‘Aurea’, citrontimiāns, Japānas spirejas šķirnes ‘Gold Mound’, ‘Goldflame’ un ‘Golden Princess’.

IETEIKUMI

  • Regulāru dārzu no pārējās teritorijas norobežo ar augstu dzīvžogu vai mūri.
  • Regulāra dārza plāna pamatā ir kvadrāts vai taisnstūris.
  • Taisnais galvenais ceļš pārdala dārzu uz pusēm.
  • Celiņi sadala dārzu trijstūrveida vai četrstūrveida dobēs.
  • Dobju vidus ir augstāks, malas – zemākas.
  • Dobēs veido dzīvžogu rakstus.
  • Daļu laukumu starp dzīvžogiem noklāj ar mauriņu un krāsainām šķembām, citos stāda ziemcietes ar krāsainām lapām.
  • Celiņu krustpunktus iezīmē skulptūras, strūklakas, dārza vāzes vai soliņi.
  • Ornamentālās dobes galveno celiņu malās grezno apcirpti kociņi.
  • Regulārs dārzs būs viegli kopjams, ja iegādāsieties dzīvžogu zāģi.
  • Barokālā dārzā augi, skulptūras, ūdens strūklakas un tilpnes, nožogojumi un celiņi veido vienu veselumu. Visas detaļas ir vienlīdz svarīgas un pieder pie šī dārza stila.

 Ar mūsu laikos pieejamiem elektriskajiem sūkņiem, caurulēm, šļūtenēm un cirkulācijas sistēmām ir viegli iedarbināt desmit metru augstas ūdens strūklakas. 17. gadsimtā tas bija sarežģīts uzdevums. Lai īstenotu savu ieceri, Villems III parkam izraudzīja kalnainu vietu. Augstāk par dārzu palika paugurains klajums, kur tika izrakti grāvji un ūdens tika aizvadīts uz dārza augstākās terases dīķiem. Strautu un svina cauruļu atjautīgā sistēma aizvadīja ūdeni līdz visām strūklakām ar pietiekami lielu spiedienu, tā ka no lielākās strūklakas izšļācās 12 metru augsta ūdens strūkla.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties