latvijaspirts.lv
      
2019. gada 24. augusts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
> Labas pašsajūtas pamati
> Miega skavās
> Austrumu masāžas
> Kā nosargāt mīlestību?
> Sāpes nav jācieš
> Vientulība
> Labrīt, vai grūti?
> Lins skaistumam
> Avenes skaistumam
> Ezera dūņas
> Zemenes skaistumam
> Cilvēka anatomija skaitļos
> Kas ir SPA?
> Kas ir zāles?
> Kas ir slimība?
> Asins organismā
> Neguli uz āderes!
> Augi un kosmetoloģija
> Afrodītes augi
> Lēds priekš smukum
> Ko darīt, ja pazūd balss
> Receptes veselības skaistuma atgūšanai
> Stounterapija
> Duša
> Saudzēsim rokas
> Garīgam līdzsvaram
> Kad bailes aizžņaudz elpu
> Augu vannu viedi
> Augu vannu iedarbība
> Ūdens tīrībai
> Vanna
> Saaukstēšanās
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Asins organismā


 Asinis ir tā cilvēka organisma sastāvdaļa, kas ļoti daudz nozīmē tīri fiziski, līdz ar to kļūstot arī par dzīvības simbolu. Cik daudz mēs zinām par šo sarkano šķidrumu?

 Kas tur īsti plūst? Katra cilvēka organismā atkarībā no ķermeņa masas cirkulē aptuveni pieci asinsvadu sistēmā. Tās kopā ar nervu sistēmu uztur visu orgānu savstarpējos sakarus un ietekmē orgānu struktūru un funkcijas.

 Asinīm kā vienai no organisma iekšējās vides sastāvdaļām raksturīgs pastāvīgums – asins sastāvs (ūdens, sāļu, olbaltumvielu un glikozes daudzums, skābju un bāzu koncentrācija) ir relatīvi litri asiņu, kas sastāda apmēram 7% mūsu ķermeņa masas. Šis sarkanais šķidrums kopā ar limfu un audu šķidrumu veido organisma iekšējo šķidro vidi, kura nodrošina vielmaiņu.

 Asinis sastāv no šķidrās daļas jeb plazmas (55%) un formelementiem (45%) – eritrocītiem, leikocītiem un trombocītiem. Asinis mūsos nepārtraukti plūst slēgtā nemainīgs. Tā pēc asins izmeklēšana palīdz ārstiem atklāt traucētos organisma procesus. Izteiktas pārmaiņas asins sastāvā rada nopietnus šūnu darbības traucējumus un apdraud organisma darbību. Arī liels asins zudums cilvēkam ir nāvējošs, jo dzīvību apdraud jau 20% liels asins zaudējums. Pirmo reizi cilvēka asinsriti sāka pētīt 17. gadsimtā, kad angļu ārsts Viljams Harvejs atklāja asinsrites orgānus. Pirmās veiksmīgās asins pārliešanas angļu ārsts Blaudels veica tikai 1818. gadā, izmantojot speciālu ierīci.

 Donori bija radinieki un ārsti, bet pacientes – galvenokārt noasiņojošas dzemdētājas. Tajos laikos nebija nekādu ziņu ne par asins grupām un to nesaderību, ne citiem cilvēka dzīvībai nozīmīgiem faktoriem, tāpēc katru gadījumu, kad pacients izdzīvoja, var uzskatīt par nejaušu veiksmi. Ja tev vajadzētu pārliet asinis Cilvēku asinis iedala četrās grupās – O (I), A (II), B (III) un AB (IV), no kurām ikviena savukārt var būt rēzus (Rh) pozitīva vai negatīva. Asins grupa cilvēka dzīves laikā nemainās nekādu faktoru ietekmē. Nosakot asins grupu masveidā, Latvijā konstatēts, ka visbiežāk sastopami cilvēki ar A (II) – aptuveni 37%, un 0 (I) asins grupu – aptuveni 36%, bet retāk ar B (III) – aptuveni 20%, un AB (IV) asins grupu – aptuveni 7%. Visu grupu un rēzus piederības asinis ir vienlīdz vērtīgas!

 Ja jums kādreiz vajadzētu pārliet asinis, mediķi vispirms raudzītos, vai tām ir precīzi tāda pati asins grupa un rēzus faktors kā jūsējām. Mūsdienās tikai ārkārtas situācijās cilvēkam ar citu asinsgrupu pārlies O grupas rēzus negatīvas asinis, kas būtībā ir saderīgas ar jebkuru citu asinsgrupu. Pirms asins pār liešanas mediķi veic arī tā saukto asins saderināšanu, pētot, vai asins bankā esošās donora asinis labi sader ar konkrētā cilvēka asinīm, kam tās vajadzīgas.

 Arī termins asins pārliešana būtībā ir novecojis. Atkarībā no pacienta stāvokļa un organisma vajadzībām ārsti viņam pārlej vienu no divām asins sastāvdaļām – ertitrocītu masu vai asins plazmu. Asins plazma, kas izskatās pēc bāli dzeltenīga caurspīdīga šķidruma, nepieciešama ilgstoši slimojošiem pacietiem, kuru organisms ir no vājināts, kā arī cilvēkiem ar asins recēšanas traucējumiem. Savukārt eritrocītu masa, kas izskatās ļoti līdzīga asinīm, tikai ir biezāka, vajadzīga cilvēkiem, kas zaudējuši daudz asiņu – tā tiek pārlieta pacientiem arī smagu operāciju laikā.

 Lai slimnieki iegūtu pārliešanai ne pieciešamās asinis, kādam no tām ir jāšķiras. Mākslīgi ražot asinis (to sarežģītā bioķīmiskā sastāva dēļ) vēl neviens neprot, taču šādi pētījumi un eksperimenti tiek veikti. Termins donors, domājams, nav svešs nevienam, un ar šo vārdu mums asociējas cilvēks, kuram nav žēl ziedot daļu savu asiņu citu cilvēku izdzīvošanai.

 Latvijā lielākā daļa ir donori, kas savas asinis nodod bez atlīdzības, saņemot uzreiz pēc asins nodošanas skaidrā naudā pusdienu kompensāciju un dažviet arī transporta izdevumu kompensāciju. Donoram, dodoties uz jebkuru vietu, kur var ziedot asinis, jābūt līdzi pasei.

 Par donoru var kļūt 18–65 gadus vecs (pirmo reizi ne vecāks par 60 gadiem) cilvēks, kura svars ir lielāks par 50 kilogramiem un kurš neslimo vai nav slimojis ar AIDS, hepatītu, sifilisu un tuberkulozi.

 Pirms asins nodošanas pār bauda potenciālā donora hemoglobīna līmeni asinīs, un, ja tas ir pārāk zems, donoram var atteikt iespēju ziedot asinis. No katra donora vienā reizē tiek paņemti 450 ml asiņu. Asinis drīkst ziedot tikai vesels cilvēks, un tas viņam nekaitē, turklāt to darīt var ne biežāk kā reizi divos mēnešos.

 No kļūšanas par donoru nav jābaidās, jo procedūrā vienīgais nedaudz sāpīgais ir brīdis, kad adata tiek iedurta vēnā, arī galvas reiboņi un nelabums pēc asins ziedošanas novērojams tikai retos gadījumos. Visi instrumenti un asins rezervuārs ir vienreizējās lietošanas un sterils!

 Katra donora nodotās asinis katru ziedošanas reizi tiek pārbaudītas uz hepatītu B un C, HIV, sifilisu un aknu fermenta līmeni. Ja ir aizdomas, ka asinīs ir kāda no augšminētajām infekcijām, tās netiek izmantotas pārliešanai. Savu analīžu rezultātus donoram ir pienākums uzzināt personīgi asins nodošanas vietā, ņemot līdzi pasi.

 Sieviete un negatīvs rēzus faktors Ar negatīvu rēzus piederību Latvijā ir apmēram 15% iedzīvotāju. Pašas par sevi rēzus negatīvas asinis cilvēkam nedara neko sliktu. Taču sievietei ar negatīvu rēzus faktoru, ieņemot bērniņu no rēzus pozitīva vīrieša, var rasties sarežģījumi, jo sievietes rēzus negatīvās asinis rada antivielas, kas cīnās ar augļa rēzus  pozitīvajām asins šūnām. Tāpēc viens no pirmajiem mediķu uzdevumiem, sākot novērot grūtnieci, ir rēzus faktora noteikšana.

 Pirmajā grūtniecībā šīs antivielas nerodas tik daudz, lai nopietni kaitētu mazulim, bet nākamajās jau nopietni jā uz manās, jo organisms daudz asāk var reaģēt uz bērnu ar atšķirīgu rēzus faktoru. Tāpēc pēc pirmās rēzus negatīvas sievietes grūt niecības sievietei organis mā tiek ievadīts antirēzus imūnglobulīns, kas novērš vai kavē antivielu ražošanu pret nākamo rēzus pozitīvo augli. Šeit būtiski zināt, ka par grūt niecību mediķi uzskata arī nepabeigtu grūtniecību (abortu vai ārpus dzemdes grūtniecību), jo arī to norises laikā sāk veidoties antivielas.

 Tieši šo antivielu dēļ mediķi neiesaka rēzus negatīvām sievietēm veikt abortu, jo nākamās grūtniecības laikā var būt smagas komplikācijas. Ar katru nākamo grūtniecību antivielu daudzums rēzus negatīvas sievietes organismā pieaug un bērniņam var draudēt anēmija, jaundzimušo hemolītiskā slimība (dzelte), skābekļa vielmaiņas traucējumi, nervu sistēmas traucējumi, augļa tūska. Īpaši smagos gadījumos bērns var iet bojā. Rēzus negatīvām grūtniecēm savam ginekologam jāatrādās daudz biežāk nekā sievietēm, kurām auglis nav rēzus konfliktā ar mātes organismu.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties